Patriks Rotfuss Vēja vārds Karaļkāvēja hronika. Pirmā diena. Mans vārds ir Kvouts. Es esmu zadzis princeses no dusošiem kapukalnu karaļiem. Es nodedzināju Trebonas pilsētu. Esmu pavadījis nakti kopa ar Felnrianu un saglabājis gan skaidru saprātu, gan dzīvību. Mani izslēdza no Universitātes jaunākos gados, nekā lielākajai daļai audzēkņu ļauts tajā iestāties, es mēness gaismā staigāju pa tādām takām, kurās citi baidās spert kāju pat dienas laikā. Es esmu sarunājies ar dieviem, mīlējis dievietes un rakstījis dziesmas, kuras liek dziedoņiem raudāt. Varbūt jūs esat dzirdējuši par mani. Tā sākas stāsts, kuram nav līdzīga fantāzijas literatūrā stāsts par varoni, kas izskan viņa paša balsī. Tas ir stāsts par bēdām un par izdzīvošanu, stāsts par to, kā cilvēks meklē jēgu savā Visumā un kā šie meklējumi un nelokāmā griba, kas tos vada, ir radījusi “Patrika Rotfusa pirmais romāns apvieno sarežģīto “Tūkstoš un vienas nakts pasaku” struktūru, ko veido “stāsts stāstā”, ar Harija Potera sērijas akadēmisko vidi un visu to pārkausē pieauguša cilvēka pārdomās par to, kā varonība aizgājusi maldu ceļus. Novietosim “Vēja vārdu” plauktā līdzās “Gredzenu pavēlniekam”… un ar nepacietību gaidīsim dienu, kad šie romāni tiks minēti vienkop — varbūt kā labākie garadarbi līdzīgu sacerējumu vidū.” ibe Onion A. V. Club Amerikāņu rakstnieks Patriks Rotfuss (1973) tiek saukts par jauno fantāzijas žanra zvaigzni. Viņa romāns "Vēja vārds" saņēma vairākas prestižas literārās balvas, ir tulkots 35 pasaules valodās un izpelnījies sajūsmu no tādiem pasaulslaveniem žanra rakstniekiem kā Ursula le Čivina un Tads Viljamss. No angļu valodas tulkojusi Zane Rozenberga Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv Artūra Bērziņa vāka dizains

Margareta Mičela Vējiem līdzi 1 Romāns Amerikāņu rakstniece Margareta Mičela (1900-1949) romānā «Vējiem līdzi» (1936) ar lielu māksliniecisku spēku attēlojusi vienu no sarežģītākajiem laikposmiem ASV vēsturē—Pilsoņu kara (1861-1865) gadus un tiem sekojošo Rekonstrukciju. Saistošajā sižeta risinājumā ietverta asi sociāla problēma — cil­vēka vērtība pasaulē, kurā viss pakļauts pirkšanas — pārdošanas principam. No angļu valodas tulkojis Valdemārs Kākliņš Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis Liesma 1987 Uz vāka Maijas Tabakas gleznas reprodukcija Ata Kļaviņa grafiskā apdare

Margareta Mičela Vējiem līdzi 2 Romāns Amerikāņu rakstniece Margareta Mičela (1900-1949) romānā «Vējiem līdzi» (1936) ar lielu māksliniecisku spēku attēlojusi vienu no sarežģītākajiem laikposmiem ASV vēsturē—Pilsoņu kara (1861-1865) gadus un tiem sekojošo Rekonstrukciju. Saistošajā sižeta risinājumā ietverta asi sociāla problēma — cil­vēka vērtība pasaulē, kurā viss pakļauts pirkšanas — pārdošanas principam. No angļu valodas tulkojis Valdemārs Kākliņš Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis Liesma 1987 Uz vāka Maijas Tabakas gleznas reprodukcija Ata Kļaviņa grafiskā apdare

Jānis Baltvilks Vējlukturis mežā Stāstiņi bērniem par dabu Daba ir liela un daudzveidīga. Katrs dabā var atrast to, ko viņš meklē. Sēņotājs atrod sēnes, ogotājs — ogas, makšķernieks — zivis … Es esmu dažādos gadalaikos klīdis pa Latvijas mežiem, laukiem un purviem, meklējot stāstiņus. Daļa no manis atrastā ir apkopota šai grāmatiņā. Jānis Baltvilks Pa zvēru taku; Cilpotājs; Pēdējā brīdī; Bariņā siltāk; Vieta uz akmens; Klusā ziemas dienā; Galdiņš sniegā; Rigas zvirbuļu siltās zemes; Pēc gaļas — pie lauvām; Apmānītie; Niedrājā; Pavasara pirmajā nedēļā; Plaukstas lieluma pavasaris; Ko ķīvīte krūmos meklē?; Mazs, jauks lidonītis; Tilta vārnas; Uzbrukums; Sastapšanās tīrelī; Kā šite staigā!; Dzīvā bilde; Strazdu mājokļi; Zaru kaudze; Ieslēptie ziedi; Saules vēstnesis; Zvejniekciemu kaijas; Mēnesnīcā; Pazemes saimnieks; Ezis — nezinītis; Lēnīgais mednieks; Nāve uz meža ceļa; Uz laipas; Mīklainie ceļotāji; Jāņogas vītolā; Bēgļi; Auru rīts; Vējlukturis mežā; Rīgas debesīs; Lielā egle; Gravā; Zīdastes; Upīte cīnās Mākslinieks Ģirts Boronovskis vāku zīmējis Guntars Sietiņš © Jānis Baltvilks, 1993 © Ģirts Boronovskis, ilustr, 1993 © Guntars Sietiņš, vāki, 1993 Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Greiems  Kenets Vējš vītolos Angļu rakstnieka Keneta Greiema garstāsts «Vējš vītolos» pieder pie bērnu literatūras klasikas. Vienkāršais un reizē poētiskais vēstījums par upes krasta dzīvnieciņiem Kurmi, Žurku un Krupi māca tā lasītājiem — gan maziem, gan lieliem — izjust dabas un dzīvības skaistumu. RīGA «LIESMA» 1987 NO ANGĻU VALODAS TULKOJIS MĀRTIŅŠ POIŠS DZIESMIŅAS ATDZEJOJUSI LAIMA LIVENA ERNESTA H. SEPARDA ILUSTRĀCIJAS ĒRIKAS OSAS VĀKA MĀKSLINIECISKAIS NOFORMĒJUMS © Tulkojums latviešu valodā, pēcvārds,Izdevniecība«Liesma», 1987

Valda Artava un Gunāra Bērziņa kopoti nedarbi Vēl cerība nav zaudēta Jubilejas izdevums  Tā nu ir sagadījies, ka abi šīs grāmatas autori gandrīz reizē pietuvojušies 70 gadu jubilejai. Gunāram Bērziņam tā bija 1997. gada 4. jūnijā, Valdim Artavam būs 1998. gada 29. augustā. Abus vieno draudzība un cieša sadarbība, abi joprojām humora un optimisma pilni, par ko jūs pārliecināsities, izlasot un apskatot viņu kopotos nedarbus. Preses nams  1997 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Džūda Devero Vēlmju akmens Vēstures studente Džemma iesaistās Edilīnas senākās dzimtas dokumentācijas pētīšanā. Meklējumos Džemma nejauši uzduras kādai senai leģendai par Vēlmju akmeni, kurš ļāvis īstenoties ik vēlmei, ja vien to no sirds izteicis kāds no Freizeru ģimenes. Nu akmens spēks ir no jauna atmodināts un kādam attiecībā uz to ir lieli plāni. Arī Džemmai ir iedalīta nozīmīga loma, par kuru viņa nemaz nenojauš… Slavenās un nepārspētās vēsturisko mīlasstāstu autores Džūdas Devero kontā ir vairāk nekā 60 miljoni pārdotu romānu, tostarp 38 New York Times bestselleri. Autores darbi parasti balstīti pamatīgā, meistarīgi savītā sižetā un nereti turpinās sērijveidā. Kaislīgi, intriģējoši un negaidītu sižeta pavērsienu pilni Džūdas Devero romāni arvien aizrauj lasītājus visā pasaulē. Lasiet arī Latvijā izdotos autores darbus "Karaļa sala" un "Kaisles naktis". Devero ir meistarīga stāstniece, un viņas grāmatas vienmēr ir apburošas, pilnas satraucošu piedzīvojumu. Times Record News Satriecoši varoņi un neparedzamas beigas padara lasīšanu par neatkārtojamu piedzīvojumu. No angļu valodas tulkojusi Inguna Jundze Vāka dizains Dairis Hofmanis Foto 123RF © Tulkojums latviešu valoda, mākslinieciskais noformējums, "Apgāds "Kontinents"", 2012 Romāns par Edilinu Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Tuve Jansone Vēlu novembrī Muminielejā ir sācies drūms rudens. Tiem, kas tur ierodas, viss izskatās citādi ne gluži tā, kā viņi bija iedomājušies. Un šķiet, ka Muminu ģimenes nav mājās. Tiem, kas ienākuši tukšajā Muminmājā, ir jāmēģina dzīvot un sadzīvot citam ar citu, kā nu viņi prot. Tie ir Svilpaste, Murmulis, Bumbulīte, Ņurdzeklis un cirslītis Tofts. No lielas tālienes Susurinš nāk atpakaļ uz Muminieleju, kur viņš ir pazaudējis kaut ko ļoti svarīgu. Dārzā uz staba, biezas miglas ieskauta, stāv zilā stikla bumba un atspoguļo gaidāmas lielas pārmaiņas. Kādu vakaru stikla bumbā sāk spīdēt pavisam mazs, bet noturīgs punktiņš… Tuves Jansones zīmējumi No zviedru valodas.tulkojusi Mudīte Treimane Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis Somijas zviedru rakstniece Tuve Jansone (1914-2001) aprakstījusi Mumintrollīšu pasauli divpadsmit pasaku grāmatās un pati arī ilustrējusi savus darbus, radot daudz interesantu, fantāzijā izauklētu būtņu. Pat savu parakstu māksliniece aizstājusi ar mazu zīmētu trollīti. Šajā ciklā lasiet "Tētis un jūra" (1948), "Bīstamā vasara" (1954), "Mumintēta memuāri" (1968), "Vēlu novembrī" (1970). Manam brālim Lasem

Grehems Pēteris Teilors Vērmele No angļu valodas tulkojusi Daina Borovska Ir 1756. gads, Londona. Savas Blūmsberi mājas bēniņos zvaigžņotajās debesīs raugās doktors Sabiens Bleiks astronoms, zinātnieks un kabalas meistars. Doktoram Bleikam pieder Nemorensis sena grāmata ādas iesējumā. Tajā ietverti Visuma noslēpumi un kāds mistisks pravie­tojums, kura atšifrējums var glābt Londonu no katastrofas. Bet ir arī citi ļaudis, kurus interesē Nemorensis, un viņu nolūki ir krietni vien ļaunāki… (dz. 1958) pazīstamā bestsellera "Ēnu pavēlnieks" autora jaunais stāsts par burvestībām, nodevību, intrigām un cīņu ar pārdabiskajiem spēkiem valdzinās lasītāju līdz grāmatas pēdējai lappusei. Angļu rakstnieks G. P. Teilors ir darbojies mūzikas industrijā kopā ar tādām grupām kā The Stranglers, Sex Pistols u. c.., aizrāvies ar okultismu, vēlāk pievērsies kristietībai un strādājis par mācītāju. Viņš lasa lekcijas par neizskaidrojamām parādībām un savas tautas folkloru, interesējas par Visuma noslēpumiem. Ar autoru var sazināties www.shadowmancer.com Vāka mākslinieks Kārlis Zābers G. R Teilors VĒRMELE Redaktore Iveta Polkmane Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, K. Valdemāra ielā 6, Rīgā, LV-1010. Red. nr. L-1886. A/s "Poligrāfists", K. Valdemāra ielā 6, Rīgā, LV-1010. Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis © Tulkojums latviešu valodā, Apgāds Zvaigzne ABC ISBN 978-9934-0-0898-6 ISSN 1407-3730 Veltīts JC un KST. Jūs atvairījāt Melno Suni piepildījāt manu dzīvi ar savu gaismu

Vladimirs Tendrjakovs Vērpetēs - Stāsti Ievērojamā krievu rakstnieka Vladimira Tendrjakova grāmatā «Vērpetēs» ievietoti četri stāsti: «Aiziešana», «Trijnieks, septiņnieks, dūzis», «Pavasara vērpetēs» un «Nakts pēc izlaiduma». Stāstos risinātas sarežģītas mūsdienu morāles problēmas, No krievu valodas tulkojusi Anna Ozola-Sakse Rīga «Liesma» 1979 Владимир Тендряков ПЕРЕВЕРТЫШИ Повести «Современник» Москва 1974 НОЧЬ ПОСЛЕ ВЫПУСКА «Советская Россия» Москва 1976 Māksliniece Maija Kanneniece © Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1979

Jusi Adlers-Olsens Vēstule pudelē Redaktore Anita Polakovska Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, K. Valdemāra ielā 6, Rigā, LV-1010. Red. nr. T-263. SIA Preses nams Baltie © Tulkojums latviešu valodā, Dace Deniņa © Mākslinieciskais noformējums, izdevums latviešu valodā. Apgāds Zvaigzne ABC Jusi Adlers-OIsens Jussi Adler-Olsen), dānu rakstnieks, kura radītie detektīvromāni par Q nodaļu strauji iekaroja bestselleru sarakstus gan Dānijā, gan citās pasaules valstīs. Rakstnieks saņēmis vairākas Dānijas literārās balvas, tostarp par romānu "Vēstule pudelē" apbalvots ar prestižo Glass Key balvu (2010) un Haralda Mogensena balvu (2010). Pašos Skotijas ziemeļos Vikas policijas iecirknī uz palodzes ilgi stāvēja apskrambāta pudele. Pudele bija maza un neievērojama, tāpēc neviens nepamanīja, ka tajā glabājas vēstule, un nesāka prātot, ko gan varētu nozīmēt pa pusei izdzisušais vārds PALĪGĀ. Saņēmis šo pudeli, komisārs Karls Mērks vispirms nospriež, ka tie ir puišeļu jociņi. Taču, lēnām atšifrējot vēstuli, Mērks un viņa palīgs Asads saprot, ka deviņdesmitajos gados kāds nolaupīja divus pusaugu zēnus un vēstule pudelē ir vienīgā dzīvības zīme, kas no viņiem saņemta. Kas bija šie zēni? Kāpēc neviens neziņoja policijai par viņu pazušanu? Kas ar viņiem galu galā notika? Aizvien tālāk atmudžinādami viltīga un aukstasinīga nolaupītāja tīklus, Karls un Asads atklāj, ka nolaupītājs joprojām turpina savus noziegumus. ' . www.ei-gramatnica.lv www.zvaigztte.lv Sērija par Q nodaļas vadītaja Karla Merka izmeklētajām lietām iznākuši šādi darbi: •  Sieviete būri, 2011 •  Fazānu slepkavas, 2012 "Uh, kā Jusi Adlers-Olsens prot savirpināt stāstus! Asa spriedze un lieliski iezīmēti raksturi ar odziņu." Ekstra Bladet "Jusi Adlera-Olsena stāsti par Q nodaļu ir labākais, kas šobrīd notiek Dānijas detektīvžanrā." Jyllands-Posten "Sasodīti labi! Vēstule pudelē ar īstu murgu. Izbaudiet!" Fyens Stiflstidende "Ar trešo grāmatu par Q nodaļu, Kārlu Merku un Asadu Jusi Adlers-Olsens apliecina, ka ir viens no mūsu labākajiem detektīv­romānu rakstniekiem." Politiken "Adlers-Olsens, kā vienmēr, lieliski izklaidē lasītaju." MetroXpress No dāņu valodas tulkojusi Dace Denina Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis Sirsnīga pateicība Hannei Adlerai-Olsenai par dienišķo uzmundri­nājumu un lielu izpratni. Paldies Elsebetei Vērensai, Fredijam Miltonam, Edijam Kiranam, Hannei Petersenai, Mikai Šmalstigai un Karlo Andersenam par nenovērtējamiem un pamatīgiem komentāriem, kā arī Annei Andersenai par vērīgām acīm un dzirkstošu enerģiju. Paldies Henrikam Grēgersenam no "Lokalavisen Frederikssund". Paldies Gitei un Pēteram K. Ranesiem un Dānijas Rakstnieku un tulkotāju centram Haldā, kā arī Stīvam Šeinam par viesmīlību īstajos brīžos. Paldies Tiesu ģenētikas nodaļas vadītāja vietniekam Bo Tistedam Simonsenam. Pal­dies policijas komisāram Leifam Kristensenam par dāsno dalīšanos pie­redzē un labojumiem attiecībā uz policijas darbu. Paldies inženierim Janam Andersenam un komisāram Renē Kongsgartam par izglītojošām stundām Policijas pārvaldē un policistam Kņudam V. Nilsenam par omulību un viesmīlību Kopenhāgenas policijas Apbedīšanas biedrībā. Paldies visiem lieliskajiem lasītājiem, kas apmeklējuši manu mājaslapu www.jussiadlerolsen.com un uzmundrinājuši mani vēstulēs jussi@dbmail.dk

Antuāns de Sent-Ekziperī Vēstule ķīlniekam Antuāns de Sent-Ekziperi (1900-1944) ir viens no ievērojamākajiem franču rakstniekiem. Viņš ir dzimis Lionā un, būdams tikai divpadsmit gadus vecs, piedzīvoja savas "gaisa kristības" lid­mašīnā, kuru vadīja slavenais lidotājs Zils Vedrīns. Vēlāk A. de Sent-Ekziperī pats kļuva par profe­sionālu pilotu. 1921. gadā viņš iestājās Francijas armijā un sāka kara lidotāja karjeru, vienlaikus aprakstīdams piedzīvoto un redzēto arī grāmatās. Strādādams par pilotu un žurnālistu, A. dc SentEkziperī ir iepazinis karu, badu, briesmas un tuva drauga zaudējumu, dzīvojis un strādājis Eiropā, Āfrikā, Amerikā… Ne vienu reizi vien rakstnieks atradies par matu no nāves gan tuksnesī, gan draudīgos laikapstākļos lidodams pāri kalniem savā lidmašīnā. No sava pēdējā reisa Ronas ielejā A. de Sent-Ekziperī vairs neatgriezās. Latviešu lasītāju vidū vispopulārākais no A. de Sent-Ekziperī darbiem ir alegoriskā pasaka "Mazais princis", taču rakstnieka spalvai pieder arī stāsti "Dienvidu kurjers", "Lidojums naktī", "Cilvēku zeme" un citi. Antuāns de Sent-Ekziperī (Antoine de Saint-Exupйry; 1900-1944) ir viens no ievērojamākajiem franču rakstniekiem, ari kara lidotājs un izgudrotājs. Rakstnieka populārākais darbs ir alegoriskā pasaka "Mazais princis", bet ir pazīstami ari citi liriski filozofiskie sacerējumi, piemēram, "Dienvidu kurjers", "Lidojums naktī", "Kara lidotājs" "Cilvēku zeme' "Sahāra. Cik tālu vien skats sniedzas, ir tikai vien­muļš smiltājs vai, pareizāk sakot, sīkiem oļiem klāts klajums, jo kāpas tur sastop reti. Tur ir visi apstākļi, lai slīgtu grūtsirdīgā garlaicībā. Un tomēr neredza­mas dievības izveido tai virzienu, tieksmju un zīmju tīklu, apslēptu un dzīvu muskulatūru. Vientulības vairs nav. It viss gūst nozīmi. Pat klusums ir atšķirīgs. [..] Tuksnesis nav tur, kur tu domā to esam." No franču valodas tulkojusi Maija Silmale Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis. imantslochmelis@inbox.lv © Editions Gallimard, Paris, 1944 pour le texte d'Antoine de Saint-Exupйry et 2004 pour la notice de Franзoise Gerbod Ievadu tulkojusi Maija Indraša Mākslinieks Arnis Zariņš © Tulkojums latviešu valodā, Maija Silmale © Izdevumslatviešu valodā, Apgāds Zvaigzne ABC ISBN 978-9934-0-0507-7

Genadijs Sņegirevs Vēstules no malu malām Stāsti: Vēstules no malu malām ; Lenkorānā ; Bērzs ; Vītols ; Ozols ; Priede ; Lapegle ; Ciedrs ; Saksauls ; Pundurbērzs ; Sajānos ; Arāls ; Rezervātā ; Komandoru salās ; Mežsargs Tilans ; Tannu Tuva ; Azasas ezers ; Mihails ; Ezelītis ; Meža zvērs ; Kamčatkas lācīši ; Zuļka Autors šai grāmatai devis nosaukumu «Vēstules no malu malām». Taču tās nav vēstules, bet mazi stāsti par daudz ko: par dzīvniekiem, kas palīdz cilvēkiem strādāt; par kokiem, kas cilvēku dzīvi dara jaukāku; par koku, kas ar saviem augļiem baro daudzus jo daudzus putnus un zvērus; par jūru un okeānu iemītniekiem; par meža zvēriem un pieradinātiem zvēriem, kas dzīvo kar­stās un aukstās zemēs. Rakstniekam Genadijam Sņegirevam nepatīk dzīvot tikai vienā vietā. Viņš bieži dodas uz mūsu zemes tāla­jiem novadiem un ilgāku laiku pavada mednieku, zvejnieku, aitu ganu, zvēru ķērāju vidū; kopā ar viņiem rakstnieks dodas medībās, zvejo zivis, staigā pa mežu gan ar ieroci, gan bez tā. Ceļā viņš daudz ko redz, bet tad visu, ko redzējis, pastāsta savās grāmatās. Izdevniecība «Liesma» Rīga 1976 Noskannējis grāmatu un failu izveidojis imants Ločmeiis 5 Геннадий Яковлевич Снегирёв 5П 270 ПИСЬМА ИЗ РАЗНЫХ КРАЁВ Рассказы Издательство «Детская литература» Москва 1969 Издательство «Лиесма» Рига 1976 Перевела с русского В. Каптейне Рисунки Н. Устинова Обложка и титул А. Спруджа На латышском языке No krievu valodas tulkojusi Velta Kapteine Ilustrējis N. Ustinovs Vāku un titulu zīmējis A. Sprūdžs Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis «Liesma», 1976, tulkojums latviešu valoda

Marks Tvens Vēstules no Zemes VĒSTULES NO ZEMES ; Sātana vēstule  ; Otrā vēstule   ; Trešā vēstule .  ; Ceturtā vēstule  ; Piektā vēstule.  ; Sestā vēstule .  ; Septītā vēstule  ; Astotā vēstule.  ; Devītā vēstule.  ; Desmitā vēstule.  ; Vienpadsmitā vēstule  ; ĀDAMA DZIMTAS ARHĪVS ; Ādama dienasgrāmata (fragmenti).  ; Ievas dienasgrāmata (tulkojums no oriģināla)  ; No Ādama dienagrāmatas (fragments)  ; Pēc grēkā krišanas  ; Pēc četrdesmit gadiem  ; Pie Ievas kapa  ; Izvilkums no Ievas autobiogrāfijas   ; Izvilkumi no Ievas dienasgrāmatas, kas ietilpināti viņas autobiogrāfijā  ; Lappuse no Ievas autobiogrāfijas, . gads kopš pasaules radīšanas  ; Metuzāla dienasgrāmata  ; Pirmais fragments.  ; Otrais fragments.  ; Izvilkums no «Radikāļa» . gada janvara numura  ; Pasaule . gadā kopš tās radīšanas.  ; Fragments no kādas augstdzimušas dāmas — trešā auguma mā­sīcas dienasgrāmatas.  ; Fragments no Trakā Filozofa Redžinalda Selkirka sarunas ar ; Viņas Majestāti, Cilvēces Vadoņa vietas izpildītāju . . . .  ; Izvilkums no lekcijas.  ; Fragments no Trakā Filozofa dienasgrāmatas  ; Fragments no dienasgrāmatas  ; Divi fragmenti no aizliegtas grāmatas ar virsrakstu «Skatiens ; vēsturē» jeb «Vēsturisks apskats»  ; Fragments no Sēma dienasgrāmatas . gadā kopš pasaules radī­šanas   ; RELIĢISKI SPREDIĶI UN LŪGSANAS ; Zemākais dzīvnieks  ; Dzīvnieku tiesā  ; Dievišķais saprāts  ; Franči un komanči.  ; Vēstule no debesīm.  ; Kara lūgšana   ; Sis tas par nožēlu  ; (Lūgšana par piparkūku)  ; Zinātkārā Besija.  ; (Misters Rokfellers un bībele).  ; RELIĢIJA KRITISKA SAPRATA GAISMĀ ; Vai pasaule radīta cilvēka dēļ?  ; Oficiāls ziņojums ILZI.  ; Kristīgā zinātne  ; Pirmā nodaļa  ; Otrā nodaļa  ; Treša nodaļa  ; Ceturtā nodaļa.  ; Saruna ar gariem  ; Kapteiņa stāsts  ; Kapteiņa Stormfīlda ceļojums uz paradīzi (fragmenti)  ; Mormoņi (no grāmatas «Bez ceļasomām»)  ; XV      nodaļa.  ; XVI      nodaļa  ; Triju aculiecinieku liecība  ; Kā arīdzan astoņu aculiecinieku liecības  ; A.   īss apcerējums par mormoņu vēsturi.  ; B.     Slaktiņš Kalnu Pļavā  ; No «Piezīmju burtnīcām» (.—. Vācija. Itālija. Anglija. Fran­cija.)   ; (Par ticību un dievu)   ; » ; BĪBELES PAMĀCĪBAS UN RELIĢISKA TAKTIKA ; Personiskas atmiņas par Zannu d'Arku (fragmenti).  ; XIV nodaļa. Zanna cīnās pret «Divpadsmit nepatiesiem apvainoju­miem»   ; XVII     nodaļa. Bezdibeņa malā redzam Zannu visā viņas diženuma  ; XVIII      nodaļa. Notiesāta, taču nesalauzta  ; Bībeles pamācības un reliģiskā taktika  ; Savienotās Linča Valstis  ; Par smakām.  ; Svarīga sarakste  ; Sarakstīšanās ar neaicinātiem viesiem.  ; SĀTANS AIZLIEK LABU VARDU ; No «Autobiogrāfijas»  ; Sātans aizliek labu vārdu  ; Darījums ar Sātanu  ; Noslēpumainais svešinieks (fragmenti)   LVI 1964 Sastadijis F. Garkavenko Tulkojusi Ilga Melnbārde Noskannējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis

MARKS TVENS VĒSTULES NO ZEMES LATVIJAS VALSTS IZDEVNīECĪBA RĪGĀ  1964 Sastadijis F. Garkavenko Tulkojusi Ilga Melnbārde

Viljams Šekspīrs Vētra Traģikomēdija 5 cēlienos Tāpat kā citām lugām, ari traģikomēdijai Vētra Šekspīrs vielu smēlis no vairākiem avotiem. Traģikomēdijā Vētra nav ne cīņas, ne konfliktu. Viss notiek it kā pēc Prospera burvju zižļa mājiena. Nemitīgi dzirdamas skaņas: gan dziesmas, gan viļņu čalas, vēja auri, meža šalkas, cilvēku soļu čaboņa biezokņos vai gar smilšaino piekrasti. Neapklust arī cilvēku balsis. Dusmas, zaimus, apsūdzību, sajūsma un mīlu pauž viņu vārdi. Vētrā ir mīlestības fābula. Ferdinands un Miranda ir jau pazīstama motīva jauna variācija ar jauniem mīlētāju vārdiem un vaibstiem, viņu mīles­tība uzplaukst un zied kā gaismas piesātināts sapnis. Jaunie mīlē­tāji — Šekspīra pēdējie mirdzošie sapņu un ilgu tēli. Tādēļ Vētrā brīžiem ieskanas tādas kā skumjas pārdomas. Tulkojusi Erna Sprince «Liesma» 1965. Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis

Nikolajs Ostrovskis 1961 g: Nikolaja Ostrovska gramatas jau sen ieguvušas augstu novērtējumu ne vien pie mums, bet arī visā pasaulē. Statistika lie­cina, ka romāns «Kā rūdījās tērauds» ir vispopulārākā padomju grāmata aiz mūsu Dzimtenes robežām. Tā izdota pat tādās attālās zemēs kā Argentīna. Brazīlija, Li­bāna un citur. Šodien to lasa un smeļas tajā spēku jaunās Āfrikas neatkarības cī­nītāji. Paša rakstnieka neparastās varonības pilnā dzīve, viņa kvēlā un pašaizliedzīgā cīņa par jaunu, taisnīgu sabiedrību palī­dzēja viņam radīt tik spēcīgus tēlus kā Pavels Korčagins, matrozis Žuhrajs, strād­nieks Artems un Bita Urtinoviča romānā «Kā rūdījās tērauds». Lasītāju sirdis ieka­rojuši arī romāna «Vētrā dzimušie» galve­nie varoņi — Andrijs Ptaha, Oļesja, Zigismunds un Raimonds Rajevski. Pie romāna «Vētrā dzimušie» Nikolajs Ostrovskis strādāja no 1934. gada līdz sa­vas dzīves pēdējai dienai. Darbs, kas bija iecerēt» kā trīs četrus sējumus bieza epo­peja par pilsoņkara cīņām pret baltpoļiem, palika nepabeigts. Tomēr arī šādā veidā šis daiļdarbs ar savas ieceres vērienīgumu, notikumu plašumu un revolucionāro kvēlojumu atstāja ļoti spēcīgu iespaidu. Vai­rākas ainas, kā Andrija Ptahas varoņdarbs, vai arī epizode dzelzceļa būdā meistarības ziņā pat pārspēj pirmo romānu. Arī šodien, kad pagājuši jau daudzi gadi, kopš no mums šķīries Nikolajs Ostrovskis, viņa grāmatas iznāk aizvien jaunos metienos un aizvien aicina uz priekšu visu progresīvo cilvēci. Latviešu valodā romāns «Vētrā dzimušie» pēckara gados tiek izdots jau otro reizi — un šo­reiz rakstnieces Annas Sakses tulkojumā. Tulkojusi Anna Sakse 2013 g:Romāns kurš uzrakstīts sociālistiskā reālisma stilā (1936) netika pabeigts, toties rekordīsā laikā uzrakstītais rokraksts tika iespiests un jau rakstnieka bēru dienā tā eksemplārus dāvināja pavadītājiem. Pašu romānu kritiķi nenovērtēja sevišķi augstu (kā romānu "Kā rūdījās tērauds"). Šis romāns nebalstās uz rakstnieka pieredzi, tajā daudz klišeju. Tomēr padomju gados radītajam Ostrovska kultam tas netraucēja. LATVIJAS VALSTS IZDEVNIECĪBA RĪGA 1961 Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis MĀKSLINIEKS J. KUZKOVSKIS