Pol Pot's Beautiful Daughter is an exemplary story that sweeps up an entirely novel lane to transverse and exceed the boundaries of archetypal ghost stories. Sith is moneyed and supremely fine looking but the haunting of her Cambodian past refuses to let her be, tormenting her until she takes note of their unbidden laments. Geoff Ryman writes in charmed fashion to plant a new and almost welcome face to poltergeist. -Eugen Bacon, Fictionwise Recommender *** In Cambodia people are used to ghosts. Ghosts buy newspapers. They own property. A few years ago, spirits owned a house in Phnom Penh, at the Tra Bek end of Monivong Boulevard. Khmer Rouge had murdered the whole family and there was no one left alive to inherit it. People cycled past the building, leaving it boarded up. Sounds of weeping came from inside. Then a professional inheritor arrived from America. She'd done her research and could claim to be the last surviving relative of no fewer than three families. She immediately sold the house to a Chinese businessman, who turned the ground floor into a photocopying shop. The copiers began to print pictures of the original owners. At first, single black and white photos turned up in the copied dossiers of aid workers or government officials. The father of the murdered family had been a lawyer. He stared fiercely out of the photos as if demanding something. In other photocopies, his beautiful daughters forlornly hugged each other. The background was hazy like fog. One night the owner heard a noise and trundled downstairs to find all five photocopiers printing one picture after another of faces: young college men, old women, parents with a string of babies, or government soldiers in uniform. He pushed the big green off-buttons. Nothing happened. He pulled out all the plugs, but the machines kept grinding out face after face. Women in beehive hairdos or clever children with glasses looked wistfully out of the photocopies. They seemed to be dreaming of home in the 1960s, when Phnom Penh was the most beautiful city in Southeast Asia. News spread. People began to visit the shop to identify lost relatives. Women would cry, "That's my mother! I didn't have a photograph!" They would weep and press the flimsy A4 sheets to their breasts. The paper went limp from tears and humidity as if it too were crying. Soon, a throng began to gather outside the shop every morning to view the latest batch of faces. In desperation, the owner announced that each morning's harvest would be delivered direct to The Truth, a magazine of remembrance. Then one morning he tried to open the house-door to the shop and found it blocked. He went 'round to the front of the building and rolled open the metal shutters. The shop was packed from floor to ceiling with photocopies. The ground floor had no windows-the room had been filled from the inside. The owner pulled out a sheet of paper and saw himself on the ground, his head beaten in by a hoe. The same image was on every single page. He buried the photocopiers and sold the house at once. The new owner liked its haunted reputation; it kept people away. The FOR SALE sign was left hanging from the second floor. In a sense, the house had been bought by another ghost. This is a completely untrue story about someone who must exist

Polskie społeczeństwo jest bardzo zróżnicowane. Z jedne strony są osoby przedsiębiorcze, ambitne i będące czymkolwiek zainteresowane. Z drugiej zaś mamy taki zaścianek, który nie interesuje się ani kulturą, ani polityką, ani niczym innym, co nie dotyczy jego samego. Rafał A. Ziemkiewicz bardzo wprost mówi o tej zaściankowej grupie społecznej i nazywa ją polactwem. Czym jest polactwo? To ludzie, którzy żyją z wykorzystywania innych warstw, to pasożyty społeczne, ludzie zawistni, mało inteligentni – mówiąc delikatnie, podatni na demagogię i populizm. Polactwo nie posiada sprecyzowanych przekonań ani poglądów. Kocha tego, kto im w danej chwili więcej obieca. Co zawdzięczamy polactwu? Na przykład to, że "chamuś w gumofilcach" stał się jednym z najbardziej popularnych polityków, a jego partia sama się broni przed prawem i odpowiedzialnością za liczne oszustwa i przekręty, których dopuścili się jej członkowie. Ziemkiewicz mówi o tym, co złego przynosi Polsce tak zwane państwo opiekuńcze i nadmiernie rozbuchany socjal – tysiące lewych rent, zasiłki dla pseudobezrobotnych. Zasiłki, które przecież nikomu nie pomagają. Generalnie można przecież powiedzieć, że każda pomoc państwa, każdy zasiłek, prowadzi do zidiocenia społeczeństwa i uzależnienia go od świadczeń socjalnych. Ludzie uczą się bowiem tylko brać i brać, żyć na koszt innych, a samemu to już nic nie chcą robić. Autor dokonuje także rozliczenia z partiami istniejącymi w Polsce afiszującymi się z prawicowymi poglądami. Ziemkiewicz prosto z mostu mówi, że albo pod mianem prawicy kryją się w Polsce partie tak naprawdę mające bliżej do socjalizmu – jak PiS, albo do narodowych oszołomów spod znaku Radia Maryja – jak LPR. Michnik… No jakżeby. Oczywiście nie mogło zabraknąć całego rozdziału o naczelnym "Wyborczej". W końcu krytykowanie Michnika to już stały element publicystyki Ziemkiewicza. Krytyka może i słuszna – tylko zastanawiam się, czy ilość, w jakiej epatuje nią autor nie sprawi, że ludzie zaczną odczytywać jego krytykę jako bredzenie wariata rozpaczliwie trzymającego się jednego tematu i plującego jadem. Wiele osób związanych z polską fantastyką miało pretensje do Ziemkiewicza o to, że jego literatura w pewnym momencie była wręcz niezjadliwa. Dialogi bohaterów aż ociekały jadem pełnym aluzji do bieżących wydarzeń. Rozumiem ludzi, którzy to krytykowali, ale jak dla mnie taki jad, cynizm i sarkazm czasami jest bardzo wskazany. Bo nie tylko Ziemkiewicza ostro wkurza uprzywilejowanie pewnych grup społecznych – na przykład górników. Darmowa edukacja i bezpłatna służba zdrowia – ktoś wierzy w te hasła? Proszę bardzo, ale ja tutaj zgadzam się w pełni z Ziemkiewiczem. Bowiem chyba każdy wie, jak wygląda i jedna, i druga instytucja w Polsce. Frustrujące jest też to, co dzieje się w Polsce i wyładowywanie złości czy robienie sobie jaj z pewnych rzeczy wydaje się jak najbardziej naturalne. A jak wygląda Polska? Powtarzając za Ziemkiewiczem – "wygląda tak, że tylko rzygać." "Polactwo", które zostało wydane obecnie przez Red Horse, jest uaktualnioną i poprawioną edycją tej książki. Autor pociągnął pewne wątki dalej, dodał nowe trafne spostrzeżenia oraz opatrzył wydanie nowym wstępniakiem, który tworzy interesującą polemikę ze wstępem do pierwszego wydania książki. "Polactwo" Rafała A. Ziemkiewicza śmiało może być uznane za jedną z najlepszych książek publicystycznych ostatnich lat. Świetne przemyślenia, trafne wnioski oraz bardzo ciekawe przykłady. Wszystko to sprawia, że publicystka Ziemkiewicza – bez względu na to, czy ktoś zgadza się z nim w poglądach, czy też nie – jest tak interesująca

Polar Shift: it is the name for a phenomenon that may have occurred many times in the past. At its weakest, it disorients birds and animals and damages electrical equipment. At its worst, it causes massive eruptions, earthquakes and climatic changes. At its very worst, it would mean the obliteration of all living matter! Sixty years ago, an eccentric Hungarian genius discovered how to artificially trigger such a shift, but then his work disappeared, or so it was thought. Now, the charismatic leader of an anti-globalization group plans to use it to give the world's industrialized nations a small jolt, before reversing the shift back again. The only problem is, it can't be reversed. Once it starts, there is nothing anyone can do. Austin, Zavala and the rest of the NUMA Special Assignments Team have certainly faced dire situations before, but never have they encountered anything like this. This time even they may be too late

Autor opisuje życie farmerów z amerykańskiego Południa. Główny bohater to Tay Tay, mężczyzna w średnim wieku, oraz jego dorosłe już dzieci: Buck, którego zdradza żona; Shaw – kawaler, Jill – puszczalska panna oraz Rosamunda, której mąż również chodzi na boki (m.in. z Jill oraz żoną Buck'a). Na tytułowym "poletku" Tay Tay z synami kopie w ziemi i szuka ropy, która jednak nie chce się pojawić. Kopie tak od piętnastu lat. Ciekawą postacią jest gruby Pluto, który jest w tej powieści uosobieniem dobra, łagodności, wybaczenia, nieśmiałości i spokoju

When Albert Campion is called in by the fiancee of an old college friend to investigate the disappearance of her uncle, he little expects the mysterious spate of death and dangers that follows among the bizarre inhabitants of Socrates Close, Cambridge. He and Stanislaus Oates must tread carefully, and battle some complex family dynamics, to solve the case

In this thoroughly entertaining story collection, the renowned Dr. Percy travels the world searching for unique animal specimens – and keeps an eye on attractive examples of the fairer sex, as well. Will his dedication to these dual quests ever pay the dividends he’s looking for? Equal parts romantic farce and fantastical science fiction, Police!!! is a rollicking read with something for everyone

Jū Nesbē Policija Jū Nesbē (Jo Nesbe, dz. 1960) ģeniālā romānu sērija par izmeklētāju Hariju Holu izskan. “Policija” ir noslēdzošais darbs un jūs taču vēlaties uzzināt, kas notika? Viņš ir komā. Viņu apsargā stingrāk nekā prezidentu. Kāds nogalina policistus iepriekš neatklātu noziegumu vietās. Policistus, kas pirms daudziem gadiem piedalījušies slepkavību izmeklēšanā. Viņi mirst mocekļu nāvē, cits pēc cita, mediju reakcija histēriska, bet nav neviena, kurš spētu ielūkoties sērijveida slepkavas labirintam līdzīgajā prātā… Ir daudzi, kas vēlētos, lai viņš aizmieg uz mūžu. Bet varbūt kāds tikai tēlo sērijveida slepkavu? Un nonāvētie policisti ir daļiņa no kāda slepena, baisa plāna, kuru radījis īsts noziedzīgās pasaules ģēnijs? Kas notiks tālāk? Iespējams, kaut kur ir vēl kāds, kurš varētu atklāt Noslēpumu… Daudzus gadus detektīvs Harijs Hols ir bijis ikvienas nozīmīgākās Oslo kriminālizmeklēšanas centrā. Viņa izcilās prāta spējas palīdzējušas glābt neskaitāmu cilvēku dzīvību. Tomēr šobrīd, kad apdraudēti ir Harija vistuvākie, viņš nespēj aizsargāt nevienu… Arī sevi ne… No norvēģu valodas tulkojis Ilmārs Briška Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv Arņa Kilbloka vāka dizains © Tulkojums latviešu valodā, Ilmārs Briška, 2015 © Izdevums, literārā apdare, mākslinieciskais noformējums latviešu valodā, Apgāds Zvaigzne ABC, 2015

Sarah niechcący podsłuchała pewną rozmowę i od tego czasu żyła w nieustannym strachu. A gdy związała się z Jakiem, przystojnym policjantem, zaczęła się bać nie tylko o siebie…

Nikolajs Gudaņecs Poligons. Īss romāna "Poligons" satura atstāsts Galaktikā nostiprinājušās divas uz Zemes izveidojušās lielvaras - Impērija, un Konfederācija, kas pārstāv pretēju naidīgu nometni. Uz neapgūtas planētas, kas atrasta Visuma dzīlēs, izveidots slepens izmēģinājumu poligons, kurā tiek izmēģināti jauni nāvējoši ieroči - kaujas bioroboti, kuriem vajadzētu kļūt par izšķirošu faktoru gaidāmajā augšminēto Galaktikas lielvaru - Impērijas un Konfederācijas karā. Taču ne tikai neizbēgamās tehniskās problēmas un visai nelabvēlīgie dabas apstākļi sarežģī  izmēģinātāju dzīvi –  modrie pretizlūkošanas oficieri uzzinājuši, ka uz planētas parādījies ienaidnieka aģents... Konfederācijas ģenerālštāba inspektors Elijs Kīns, kurš patiesībā ir augsta ranga pretizlūkošanas oficieris, tiek nosūtīts uz Tangru veikt inspekciju. Formālais vizītes iemesls - nelaimes gadījums ar fabru, - jaunās paaudzes biorobotu - pamazām iegūst arvien dīvaināku raksturu un kļūst par sarežģītu intrigu centru, kurā vairs nav iespējams atšķirt kas ir draugi, kas - ienaidnieki... Atklājas pretīzlūkošanas dienesta netīrās darba meodes, militāristu zemais morālais līmenis un savstarpējās cilvēciskās cieņas trūkums. Kurš varētu būt lielāks nodevējs - tas kurš nodod draudzību, vai tikai militāros noslēpumus. Arī planētas dzīvā daba pie mazākās izdevības uzbrūk izmēģinātājiem-militāristiem, kuri cenšas izpētīt planētas dzīvniekus tikai kā iespējamos bioloģiskos ieročus un pat nenojauš, ka uz tās iespējama saprātīga dzīvība, piedevām, neskatoties uz to, ka ir pietiekami daudz līdzatvestās pārtikas, sākuši izmantot ēšanai šeit dzīvojošo saprātīgo ķirzaku gaļu..., nogalinot vienkārši tāpat - prieka pēc... Izrādās, ka ķirzakas savā saprāta un morālajā attīstībā tālu apsteigušas cilvēci un, lai arī nelieto tehniskas ierīces, izmantojot gēnu inženēriju, jebkuru planētas dzīvo radību spējīgas pārvērst par ieroci, kas graujošā spēka ziņā tālu pārspēj gan militāristu fabrus, gan  lāzerus, gan kodolieročus. Kolonija tiek pilnīgi sagrauta, dzīva paliek tikai viena cilvēku sugas pārstāve - jauna oficiante no oficieru ēdnīcas, bet pati planēta Tangra kopā ar savu sauli un pārejām planētām, pateicoties uz tās dzīvojošo saprātīgo ķirzaku neiedomājamajām spējām, pazūd no izpētītās kosmosa daļas... Tulkojis Imants Ločmelis

Aleksejs Rumjancevs, Henrihs Kozlovs, Mihails Volkovs Politekonomija PSRS Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrija atļāvusi lietot par mācību grāmatu tiem augstskolu studentiem, kuri netiek gatavoti ekonomista specialitātei Šo mācību grāmatu sagatavojuši PSRS ZA īstenais loceklis A. Rumjancevs» (autoru kolektīva vadītājs), PSRS ZA korespondētājloceklis G. Kozlovs (aut. kol. vad. vietnieks), profesors M. Volkovs (aut. kol. vad. vietnieks), PSRS ZA korespondētājloceklis A. Mileikovskis. ka ari profesori, ek. zin. doktori M. Atlasa, M. Azarova, R. Belousovs, V. Mancevs, N. Mohovs, I. Mračkovska, P. Skipetrovs. Redakcijas kolēģija: PSRS ZA īstenais loceklis A. Rumjancevs, PSRS ZA korespondētājloceklis G. Kozlovs, kā arī profesori M. Volkovs, N. Mohovs u№ P. Skipetrovs. Mācību grāmata sagatavota, izmantojot politekonomijas mācību grāmatu divos sējumos, kura paredzēta augstākajām ekonomiskajām mācību iestādēm un ekonomikas fakultātēm un kuras autori ir akadēmiķi T. Hačaturovs, A. Rumjancevs; PSRS ZA korespondētājlocekļi O. Bogomolovs, G. Kozlovs, A. Mileikovskis,. A. Paškovs; UPSR ZA istenais loceklis 1. Lukinovs; profesori, ek. zin. doktori L. Afanasjevs, A. Aleksejevs, M. Atlasa, M. Azarova, R. Belousovs, Z. Bcļajcva, V. Ccprakovs, V. Dokukins, M. Dragiļevs, I. Golubņičijs, G. Grigorjans, /V ķja-pins, V. .Mancevs, S. Meņšikovs, N. Mohovs, M. Mošenskis, 1. Mračkovska.. M. Rindiņa, G. Rudenko, P. Skipetrovs, A. Smirnovs, S. Tjuļpanovs, R. Tonko-nogs, M. Volkovs; docenti, ek. zin. kand. N. Andrejevs, A. Jumašcvs, A. Moro • zovs, A. Rožanskis. Grāmatas sagatavošanā izdošanai piedalījusies N. Smirnova. No krievu valodas tulkojuši: N. Antens, A. Briede, V. Gulbis, Dz. Kalniņa.  Rīga «Zvaigzne» 1985  А. М. Румянцев, Г. А. Козлов, М. II. Волков и др.  ПОЛИТИЧЕСКАЯ ЭКОНОМИЯ Допущено Министерством высшего н среднего специального образования СССР в качестве учебника для неэкономических высших учебных заведений Издание третье, дополненное Москва «Политиздата 1%3

SMEAR CAMPAIGN One by one, America's most corrupt public servants are dying violent deaths. Call it coincidence, call it a spontaneous clamor for a cleaner, brighter America, call it years of clever plotting by a brilliant mastermind, or simply call it just deserts. Suddenly there's a new flavor on the political menu—a campaign so white, it's blinding the American public. The juggernaut that is the Morals and Ethics Behavior Establishment—MAEBE—is on a roll. Will its ultrasecret enforcement arm, the White Hand, kill enough scumbags to make their guy the überboy of the Presidential race? MAEBE! Will Orville Flicker succeed in his murderous, manipulative campaign to win the Oval Office? MAEBE! Can Remo and Chiun stop the bad guys from getting whacked—at least until CURE officially pays them to do it? MAEBE! It's time to give the competition some competition. No ifs, buts, or MAEBEs about it

Politics is about: a) a threesome; b) politics. Moshe loves Nana. But love can be difficult — especially if you want to be kind. And Moshe and Nana want to be kind to someone else. They want to be kind to their best friend, Anjali. Politics explores crucial problems of sexual etiquette. What should the sleeping arrangements be in a ménage-à-trois? Is it polite to read while two people have sex beside you? Is it permissible to be jealous?

Makss Vēbers Politika kā profesija un aicinājums Makss Vēbers (1864 -1920) filosofs un socioloģijas pamatlicējs. Par darbu "Politika kā profesija un aicinājums" ievērojamais mūsdienu politiķis un sociologs Ralfs Dārendorfs rakstīja: "Nav jau nemaz tik daudz lasāmu ievadu politikas profesijā; starp tiem izceļas Maksa Vēbera darbs." Igors Šuvajevs Weber M. Politik als Beruf. Mьnchen, 1919 Grāmatu sēriju "Mūsdienu domātāji" veido Irēna Auziņa, Aigars Cinis, LZA korespondētājloceklis Dr. phil. Igors Suvajevs un Dr. hist. Armands Vijups No vācu valodas tulkojis, priekšvārdu, komentārus, pēcvārdu, M. Vēbera dzīves datus sarakstījis un bibliogrāfiju sastādījis Igors Šuvajevs 2011 FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Miķelis Ašmanis Politikas teorija Zvaigzne ABC 2004 FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis IEVADAM Politika ir sarežģīta, daudzpusīga sabiedrības dzīves sastāvdaļa, kas, ietekmēdama cilvēku eksistences dažādas jomas, izraisa cilvēkos visai atšķirīgu attieksmi, sākot ar politikas pilnīgu noniecināšanu un beidzot pat ar tās kā augstākās gudrības izpausmes pielūgšanu. Un jebkuram vērtējumam ir kaut kāds pamats, sava patiesības daļa. Politikas noliedzēji pamatoti norāda, ka politikā vieni cilvēki ne­pietiekami kompetenti un ne bez zināma, dažkārt visai liela savtī­guma uzspiež savu gribu citiem, izlemj viņu likteņus. Apstiprinājumu tam var atrast jebkurā politiskā darbībā. Politikas cienītāji turpretī uzsver, ka cilvēki dzīvotu haotiskā barā un nebeidzamās savstarpējās ķildās, ja vien politika nenodrošinātu viņu atšķirīgo interešu kaut cik ciešamu saskaņošanu, pārvērzdama pūli par sabiedrību, savstarpējā sadarbībā un mijiedarbībā sevi atražojošu cilvēku kopību. Citiem vār­diem, bez politikas nebūtu nedz sabiedrības, nedz cilvēku kā sociālo būtņu, nebūtu nedz materiālā, nedz garīgā cilvēku dzīves progresa. Katrā ziņā politika ir cilvēku sabiedrības reāls atribūts, kuru ir vērts izzināt, pirmkārt, lai noskaidrotu cilvēka reālās iespējas sa­biedrībā un tās lietderīgi izmantotu. Otrkārt, lai mazinātu politikas postošu ietekmi uz sabiedrību, uz cilvēku likteņiem, padarītu politiku humānāku, atbilstošāku dotās sabiedrības iespējām un vajadzībām. Politika ir bezgala plaša un daudzšķautņaina parādība. Kopš se­niem laikiem tā tiek izzināta, aplūkota, pētīta, bet parasti no tās puses un tajās izpausmēs, ar kurām cilvēks biežāk un sāpīgāk saska­ras. Tāpēc pastāv un turpina veidoties neskaitāmi daudzi priekšstati par politikas atsevišķām pusēm, nozarēm, darbībām tādās vai citās situācijās. Lai cik trāpīgi būtu politikas vērojumi un precīzi priekš­stati par politikas atsevišķām izpausmēm un nozarēm, to izzinošā vērtība un praktiskā pielietojuma iespējas ir šauri ierobežotas, ja tie nav apjēgti cēloņsakarīgi vienotā sistēmā, kas ļauj saskatīt šo politikas atsevišķo elementu izcelsmi, savstarpēju saistību, mijiedar­bību, atkarību un tendences. Te ir vajadzīga teorija - skaidrojums, zināšanu augstākā organizācijas forma, kas sniedz kaut gan iekšēji diferencētu, tomēr kopumā viengabalainu priekšstatu par parā­dības izcelsmi, likumsakarībām, tās pastāvēšanu un virzību no­teicošajām iekšējām un ārējām pretrunām. Teoriju raksturo tās ele­mentu sistēmiska savstarpēja saistība, satura konsekventi loģiska izsecināmība un pārbaudāmība. Tas atšķir teoriju no citu līmeņu koncepcijām - parādību kopainām, kurām var nepiemist šī izcelsmes un būtības konsekventi loģiskā cēloņsakarību izsecināmība, - un me­todikām, kas sniedz praktiski pārbaudītas, noteiktos apstākļos sevi attaisnojušas rīcības aprakstus, īpaši neiedziļinoties tās determinē-tībā un cēloņsakarībās. Teorija ir sausa un tādēļ var likties garlaicīga, jo tai trūkst bilžai-nas uzskatāmības, tāpēc ka tā, neapstādamās pie parādības ārējām izpausmēm, iedziļinās tās būtībā, tās dziļākajās cēloņsakarībās un pretrunu sistēmā. Bet tieši tas nodrošina ar teoriju apveltītās apziņas lielāko brīvību, jo ļauj noskaidrot katras parādības izpausmes cēlo­ņus, saistību ar citām parādībām, iespējamās sekas un vietu kopējā parādības sistēmā, ar to paverot ceļu cilvēku praktiskās izturēšanās lielākai mērķtiecībai. Kā teicis Einsteins - nekas nav praktiskāks par labu teoriju. Politika, it īpaši - ja mēs nonākam ar to darbīgā saskarsmē, šķiet neatrisināms personu, grupu, interešu, institūtu, apstākļu mudžek­lis, kamēr mums nav skaidra tās iekšējo sakarību sistēma. Un šo politikas sarežģītību tiecas uzpūst vēl lielāku un padarīt grūtāk sa­protamu daudzi politikas darboņi, lai pasargātu sevi no plašākas publikas prasībām un kritikas. Viņiem vienmēr gatavībā ir atruna: "Tas ir politisks jautājums, vienkāršai publikai to nesaprast!" Bet, ja paskatās tuvāk, tad daudzu šo pašu politikas funkcionāru priekš­stati un zināšanas par politiku nesniedzas augstāk par vidusskolēna līmeni, citreiz viņi pat nesaprot to vārdu, ko paši lieto, īsto jēgu. Politikas neizprotamība ir vispirms savtīgu, negodīgu politiķu aiz­segs. Shematisku, tātad zināmā mērā vienkāršotu priekšstatu par politiku ir aicināta sniegt politikas teorija. Tāpēc šīs grāmatas autors centies parādīt politiku tās elementu savstarpējā saistībā iespējami vienkāršā, loģiski saprotamā veidā. Jo nav tādu lietu, ko kāds cilvēks dara, bet cits nevarētu saprast. Vienīgi jācenšas tās saprotami pa­skaidrot. Tad arī nebūtu "nepopulāru politisko lēmumu", ja vien tie nav vērsti pret iedzīvotāju interesēm. Šī darba pamatā ir politikas teorijas akadēmiskā autorkursa la­sīšanas Latvijas Universitātē vairāk nekā desmit gadu pieredze. Ilg­stoša saskarsme ar studentiem deva iespēju autoram ņemt vērā, kuri jautājumi ir vieglāk saprotami un neprasa izvērstus paskaidrojumus, kuri savukārt prasa plašāku argumentāciju un pat piemērus. Katrā ziņā autors uzskata savus bijušos studentus par šīs grāmatas līdz­autoriem un ir pateicīgs viņiem visiem, arī tiem, kuriem neveicās eksāmenos, ar to liekot autoram meklēt saprotamākus politikas teo­rijas izklāsta paņēmienus. Zināmas grūtības grāmatas sarakstīšanā radīja nepieciešamība rēķināties ar to, ka daudzi lasītāji nebūs pazīstami ar politologiem tik nepieciešamajām zinātnēm - filozofiju, politisko ekonomiju un socioloģiju. Tāpēc dažviet nācās sniegt ar šīm zinātnēm saistītus pa­skaidrojumus. Gribas izteikt cerību, ka piedāvātā grāmata palīdzēs studentiem, politiķiem, žurnālistiem un visiem tiem, kas apzinās, ka ir aktīvi vai pasīvi iesaistīti politikā, labāk orientēties šajā sabiedriskās dzīves jomā un apzināti izkopt savu nostāju tajā

From eight hundred years in the future, a runcible gate is opened into the Polity and those coming through it have been sent specially to take the alien maker back to its home civilization in the Small Magellanic cloud. Once these refugees are safely through, the gate itself is rapidly shut downbecause something alien is pursuing them. The gate is then dumped into a nearby sun. From those refugees who get through, agent Cormac learns that the Maker civilization has been destroyed by pernicious virus known as the Jain technology. This, of course, raises questions: why was Dragon, a massive biocontruct of the Makers, really sent to the Polity; why did a Jain node suddenly end up in the hands of someone who could do the most damage with it? Meanwhile an entity called the Legate is distributing pernicious Jain nodes and a renegade attack ship, The King of Hearts, has encountered something very nasty outside the Polity itself

Prowokacyjny dziennik szczęśliwej miłości, najbardziej intymna z książek pisarki. Za sprawą jej talentu, łączącego siłę wyrazu z wyrafinowaniem, osobiste wyznania nabierają wartości uniwersalnych. Polka zawiera, co w prozie Manueli Gretkowskiej najlepsze: celne obserwacje paradoksów współczesności, błyskotliwe eseje, zmysłowe relacje z podróży oraz pełne ironii i poezji opisy codzienności

Элинор Портер (1868–1920) – американская детская писательница. Предлагаем вниманию читателей ее книгу-бестселлер «Поллианна», знакомую читателям во всем мире. Книга адресована всем любителям англоязычной литературы

Элинор Портер (1868–1920) – американская детская писательница. Предлагаем вниманию читателей продолжение ее книги-бестселлера «Поллианна». Героиня книги выросла, но не забыла свою «игру в радость» и осталась такой же доброй и жизнерадостной, какой ее полюбили читатели во всем мире. Книга адресована всем любителям англоязычной литературы

In Jilly Cooper's third Rutshire chronicle we meet Ricky France-Lynch, who is moody, macho, and magnificent. He had a large crumbling estate, a nine-goal polo handicap, and a beautiful wife who was fair game for anyone with a cheque book. He also had the adoration of fourteen-year-old Perdita MacLeod. Perdita couldn't wait to leave her dreary school and become a polo player. The polo set were ritzy, wild, and gloriously promiscuous. Perdita thought she'd get along with them very well. But before she had time to grow up, Ricky's life exploded into tragedy, and Perdita turned into a brat who loved only her horses - and Ricky France-Lynch. Ricky's obsession to win back his wife, and Perdita's to win both Ricky and a place as a top class polo player, take the reader on a wildly exciting journey – to the estancias of Argentina, to Palm Beach and Deauville, and on to the royal polo fields of England and the glamorous pitches of California where the most heroic battle of all is destined to be fought – a match that is about far more than just the winning of a huge silver cup

Главный герой — студент ВУЗа по прозвищу Отец, дожидается в студенческом общежитии своего родного брата, который должен приехать навестить своего близнеца. От своего однокурсника Отец узнает, что по дороге брат разбился, столкнувшись с одинокой сосной, стоящей неподалеку от дороги. С его слов на месте аварии не было обнаружено ни тела брата, ни крови, ни следов его присутствия. Отец решает посетить злосчастное место и узнать подробности происшествия. Он отправляется со своим однокурсником в Кичигинский бор, где разбился брат, на место аварии. Осмотрев останки машины, разбитой от столкновения с сосной, Отец решает осмотреть бор в надежде найти там брата, который по его предположению мог в состоянии аффекта выйти из машины и углубиться в лес. Убедившись, что в прилегающем лесном массиве брата нет, Отец решает осмотреть и чащу. Зайдя далеко в бор, Отец теряет направление и пытается выйти из леса, но… оказывается в далеком будущем. Он знакомится с виртуальным обитателем будущего, которого зовут Басмач. Басмач поясняет, что Отца похитили из тихого двадцать первого века, потому что неведомая цивилизация Инвизов посылает код его ДНК из параллельного мира через некую точку прохода, которая находится в глубоком космосе. Ученые будущего решают, что Отец сможет пояснить свою причастность к неведомым Инвизам и поможет им в установлении контакта с ними

Silje, szczęśliwa żona Tengela, zamieszkała wraz z mężem w dolinie Ludzi Lodu. A jednak dziewczyna tęskniła za stronami, które zmuszona była opuścić. Tu, w dolinie, czuła się wyobcowana. Szczególnie obawiała się starej czarownicy Hanny, która z powodzeniem przekazywała swoje diabelskie sztuczki małej Sol. Nad doliną zawisło niebezpieczeństwo. To właśnie Hanna przewidziała tragedię, a Hanna nigdy się nie myliła…

"Polowanie na muchy" powstało na podstawie opowiadania Janusza Głowackiego pod tym samym tytułem. Młoda dziewczyna postanawia z przeciętnego, żonatego młodzieńca wbrew niemu samemu, jego zdolnościom i możliwościom zrobić człowieka nieprzeciętnego – niedoszłego rusycystę pragnie wylansować na dobrego tłumacza, a nawet pisarza. Jej wysiłki okazują się daremne, kariera jej wybrańca nie udaje się, on z kolei wpada teraz w sidła ambitnych planów własnej żony. Wajda przedstawił świat, w którym mężczyźni są coraz słabsi, coraz mniej romantyczni i męscy, a kobiety coraz bardziej władcze, dominujące nad mężczyznami, chwytanymi przez nie jak muchy na lep. To satyryczna, pełna ironii, gorzka, ale niezbyt realistyczna wizja społeczeństwa zdominowanego przez płeć niezupełnie słabszą. Realizując "Polowanie na muchy" Andrzej Wajda miał już na swoim koncie tak znane filmy, jak "Kanał", "Popiół i diament", "Popioły", "Lotna". Ta zmiana stylu – "Polowanie" jest bowiem farsą, komedią – została przyjęta przez krytykę i widzów bardzo różnie, pojawiły się głosy, że ten reżyser nie powinien zabierać się za gatunek zupełnie mu obcy, wyśmiewać rzeczywistości, która dla wielu ludzi jest czymś zupełnie naturalnym. Inni stając w obronie Wajdy twierdzili, że ma on prawo do twórczych poszukiwań, a stosunki panujące w środowisku nastawionym na ustawiczne robienie kariery to doskonały materiał na satyrę

Aleksandrs Puškins Poltava Poēma Atdzejojis Andrejs Kurcijs Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Harper Blaine was your average small-time PI until she died—for two minutes. Now she's a Greywalker—walking the thin line between the living world and the paranormal realm. And she's discovering that her new abilities are landing her all sorts of «strange» cases. In the days leading up to Halloween, Harper's been hired by a university research group that is attempting to create an artificial poltergeist. The head researcher suspects someone is faking the phenomena, but Harper's investigation reveals something else entirely—they've succeeded. And when one of the group's members is killed in a brutal and inexplicable fashion, Harper must determine whether the killer is the ghost itself, or someone all too human

Ziemia, XXII wiek. Nie ma podziału na państwa, cuda nauki i techniki są chlebem powszednim, kolonizacja kosmosu przebiega bez zakłóceń. Na tę szczęśliwą planetę powraca statek «Tajmyr», od stu lat uznany za zaginiony. Członkowie załogi muszą nauczyć się żyć w nowym, idealnym świecie. Nie jest to jednak takie proste…

La polvere che ricopre la luna non è né liquida né solida: e in questo mare uniforme e infido si svolge la spaventosa avventura del battello Selene, mirabilmente narrata ora per ora da uno dei maestri della fantascienza moderna. Seguendo il drammatico «montaggio» del bestseller di Clarke il lettore vedrà subito perchè una grande Casa di produzione abbia già acquistato, a poche settimane dalla pubblicazione, i diritti cinematografici di questo «Titanic» del futuro. Alla fine, però, il film non è stato girato, e il romanzo è fra i meno ristampati in Italia del grande autore britannico: appare infatti in sole tre edizioni italiane!

Коллективный научный труд «Polystoria: Цари, святые, мифотворцы в средневековой Европе» появился в результате исследований, проводившихся Лабораторией медиевистических исследований НИУ ВШЭ по проблемам истории средневековой Европы – как латинской ее части, так и православной, а также различных форм взаимодействия между ними. В книге рассматривается широкий круг вопросов, ранее либо вовсе не ставившихся, либо же недостаточно изученных – от особенностей исторической антропонимики в Киевской Руси и Скандинавии до попыток создания «правильной» картины прошлого у западных славян и в Московском царстве. Наряду с этим намечаются основные вехи истории Абхазского царства, прослеживаются сложные странствия знаменитого «молитвенника Гертруды», открываются неизвестные стороны схоластики XII–XIII вв. и выявляются неожиданные особенности православной религиозности на рубеже Средневековья и раннего Нового времени. Для историков, филологов, религиоведов и политологов

Fjodors Dostojevskis Polzunkovs Kāds Pēterburgas ierēdnis Polzunkovs pievērš sev vispārēju uzmanību ar savām dīvainajām manierēm, vēlēšanos visur būt uzmanības centrā un neparastu ākstīgu ārieni, neskatoties uz to, ka labi un izsmalcināti ģērbjas. Viņš piedāvā sabiedribai uzklausīt savu bēdu stāstu, uzkāpj uz krēsla un vispārēju joku pavadībā sāk savu runu. Izrādās, ka viņš lūdzis savam priekšniekam viņa meitas roku, bet saņēmis atteikumu, tādēļ savācis kompromātu par savu priekšnieku un izspiedis no viņa pusotru tūkstoti rubļu, un arī piekrišanu meitas precībām.Tomēr pēc tam, kad notiek gatavošanās kāzām, Polzunkova kompromitējošais materiāls zaudē savu nozīmi, priekšnieks vispirms paņem atpakaļ naudu, pēc tam atsauc saderināšanos un visbeidzot Polzunkovu atbrīvo arī no darba Kopoti raksti 10 sējumos I sējums Romāni un stāsti 1846-1848 Izdevniecība'-Liesma Rīga 1973 К1 Ф. М. Достоевский 0о835 собрание сочинений в десяти томах Том первый Романы, повеем и и рассказы 1816—1818 Государственное издательство художественной литерагуры Москва 1956 Издательство «Лиесма» Рига 1973 На латышском языке Перевод с русского О. Брнкшкиса, А. Кенння, А. Элксне Художник К. Голдманис No krievu valodas tulkojuši Oto Brikšķis, Ārija Elksne un Atis Ķēniņš Mākslinieks Kārlis Goldmanis© Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1973