Ferencs Molnārs Pāla ielas zēni Izdevniecība «Liesma» Rīga 1974 Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv Molnar Ferenc A Pal Ulcai Fidk Budapest 1966 No ungāru valodas tulkojusi Elga Sakse Ilustrējis Kārojs Reihs Vāku zīmējis A. Klodāns © Tulkojums latviešu valodā «Liesma», 1974

Viktors Lagzdiņš Pārbaude stāsti un tēlojumi: Lielsliņķastis ; Foks ; Andris nezaudē dūšu ; Sabojātais sols ; Cālīši ; Nelaime ; Peldētavā ; Lidmodelisti ; Mājup no skolas ; Pārbaude Latvijas Valsts Izdevniecība Rīgā 1959 Виктор Лагздиньш Испытание Латвийское государственное издательство На латышском языке Ilustr V. Valdmanis

PĀRBAUDES AKMENS-Zinātniski fantastisku stāstu krājums ĒRIKS FRENKS RASELS IZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE* RIGA 1978 STĪDZIŅA UZ SIRDI .  DEBESIS, DEBESIS . . . AIZMIRŠANAS KRĒSLS ELS SIMTONS . . .  ES LIECINU . . . IKDIENAS DARBS ILGAS NAKTS BEIGAS MĒS AR SAVU ENU . PAZUDUSAIS APARĀTS MAZLIET SMĒREĻĻAS PARBAUDES AKMENS Э. Ф. Рассел НИТОЧКА К СЕРДЦУ Издательство «Мир». Москва 1973 БИБЛИОТЕКА СОВРЕМЕННОЙ ФАНТАСТИКИ, Т. Издательство «Молодая гвардия». Москва 1907 Э. Ф. Рассел ПРОБНЫЙ КАМЕНЬ Научно-фантастические рассказы Серия «В мире фантастики» Издательство «Зинатне». Рига 1978 На латышском языке Перевела с русского Р. Кока Предисловие Е. Брандиса No krievu valodas tulkojusi R. KOKA Priekšvārda autors J. BRANDISS Izdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu Tulkojums latviešu valodā Izdevniecība «Zinātne», 1978 E. F. RASELS UN «GALAKTISKĀ TRADĪCIJA» Eriks Frenks Rasels pieder pie mūsdienu angļu rakstnieku vecākās paaudzes. Viņš dzimis 1905. ga­dā, ieguvis tehnisku izglītību, kopš jaunības aiz­rāvies ar astronautikas teoriju, bijis aktīvs Britu starpplanētu biedrības loceklis un tās žurnālā pro­pagandējis Ciolkovska idejas. Viņa pirmie stāsti publicēti 1937. gadā, kad uz stiprajiem pamatiem, ko bija ielicis Herberts Velss, jau pacēlās masīvs angļu un amerikāņu fantastikas «korpuss» — īpašs literatūras atzars ar saviem kanoniem un tradīcijām. Ar kolektīviem angļu un amerikāņu fantastu spēkiem tika izstrādāta nosacīta cilvēces «galaktis­kās vēstures» shēma. Koncepcija veidojās pakāpe­niski, piedaloties daudziem rakstniekiem, bet galīgo apveidu tai piešķīra Aizeks Azimovs triloģijā «Pamatlicēji» (1942—1949), kur iezīmēti svarī­gākie Visuma apgūšanas etapi. Donalds Volheims, grāmatas «Visuma radītāji. Zinātniskā fantastika šodien» autors, rezumē, ka «galaktiskā vēsture» attīstās pēc šādas shēmas: Kosmiskie ceļojumi Saules sistēmas robežās. Pir­mās kolonijas uz citām planētām, to attiecības ar Zemi. Lidojumi uz zvaigznēm. Virsgaismas ātrumu problēmas atrisināšana. Citas civilizācijas, sadur­smes ar tām, kultūru mijiedarbība, Zemes koloni­jas aiz Saules sistēmas robežām. Galaktiskās impērijas izveidošanās zemiešu vadībā. Sīs impē­rijas uzplaukums, paplašināšanās, konflikti ar citām civilizācijām Galaktikas nomalēs vai ārpus tās. Galaktiskās impērijas sabrukums iekšējo pret­runu rezultātā. Degradācija un regress. Bijušo koloniju atgriešanās pie barbarisma. Kosmisko sakaru iziršana. Jauns galaktiskās civilizācijas uz­plaukums. Vienotības atjaunošana. Citu galaktiku un visa Universa izpēte. Iziešana citās dimensijās. Mēģinājumi izzināt Visuma dziļākos noslēpumus. Visuma gals. Jauna cikla sākums… Si savdabīgā «mitoloģija», ko neiebilstot pieņē­muši gandrīz visi Rietumu fantasti un miljoni fantastikas grāmatu lasītāju, ietver sevi bezgala daudz sižetisku variantu. Tomēr ar visu savu pla­šumu un vērienīgumu «galaktiskā vēsture» nav brīva no stereotipas buržuāziskās domāšanas. Tajā saglabājas radītāja spēka, tas ir, dieva, ideja un attīstība notiek noslēgtos ciklos, turklāt cilvēce, kas apgūst Visumu un atklāj pēdējos esamības noslēpumus, nespēj atbrīvoties no «rēgiem» — sen pagājušu laikmetu sociālajiem institūtiem, psiho­loģijas, aizspriedumiem. Tiesa, dažkārt tas šķiet tīšs pieņēmums, kas dod iespēju spilgti izgaismot pašreizējās īstenības negatīvās parādības. Taču metafiziskie priekšstati par cilvēka dabas nemai­nību tik un tā paliek nesatricināmi. Zinātniskajā fantastikā nākotnes vēsture tiek mērīta ar miljoniem gadu. Bet, rakstot par tuvā­kajiem gadsimtiem vai pat gadu desmitiem, daudzi Rietumu fantasti līdz ar sociologiem un futurolo- giem pareģo visvisādas katastrofas, ko izraisīs demogrāfiskais sprādziens, apkārtējās vides pie­sārņošana vai atomieroči. «Trīs barjeru teorijas» piekritējiem domstarpības ir tikai jautājumā, vai kaut daļa cilvēces izglābsies no bojā ejas. Bet pašas «barjeras» tiek uzskatītas par nepārvara­mām. Tā, starp citu, domā arī Donalds Volheims, ietekmīgs fantastikas grāmatu redaktors (ameri­kāņu sērija «Ace Books»), kas daudzējādā ziņā nosaka izdošanas «politiku». Atkarā no attieksmes pret sekām viņš rakstniekus fantastus iedala opti­mistos un pesimistos, pats pievienodamies pirma­jiem. Lai kas notiktu uz Zemes, apgalvo «optimisti», cilvēku cilts neizzudīs. Zemieši pārcelsies uz kos­mosu, kolonizēs tuvāko zvaigžņu sistēmu planē­tas, iespiedisies arvien tālāk Galaktikas dzīlēs, izveidodami jaunas Hoino sapieris apmetnes un populācijas. Citiem vārdiem sakot, «galaktiskā vēsture» tiks īstenota praksē. Atstādami sev Šo vājo mierinājumu, «optimisti» neņem vērā radikālus sociālus pārveidojumus, iespēju atjaunot ekoloģisko līdzsvaru, pretkara vienošanos iedarbigumu un komunistisko valstu miera politiku — faktoru kopumu, kuri spēj novērst katastrofas un paver cilvēcei neierobežotas per­spektīvas tepat uz Zemes. «Pesimisti» uzskata, ka cīņa par nākotni ir nenovēršami zaudēta. Kritizēdams viņu sakāv- nieciskos uzskatus, tas pats Volheims ar sašutumu runā par tā saukto jauno vilni, angļu un ameri­kāņu fantastu modernistu grupu (M. Mūrkoks, D. Balards, B. Oldiss, S. Delanijs, D. Bru- ners u. c.). Pats apdāvinātākais no viņiem ir anglis Balards. Viņa iemīļotais temats — pasaules bojā eja, totāla katastrofa ar visām šausmām, kādas tikai var iedomāties. Neviens no viņa romāniem neatbalsta «galaktisko tradīciju». Braiens Oldiss — arī anglis — pēdējos gados publicē «visnesapro­tamākos no jebkad uzrakstītiem fantastiskiem sace­rējumiem». Džoisa stils, halucinācijas, duālistiski tēli — atbilstoši haotiskai apziņai. Sos rakstnie­kus apvieno bezizejas sajūta. Pēc viņu domām, cilvēce ir nonākusi strupceļā, liktenīgais gals ir neizbēgams, un tādēļ nav vērts turēties pie «mo­rāles standartiem». Nihilisms ir pretrunā ar pašiem zinātniskās fan­tastikas principiem. «Jaunais vilnis» jau ir pagu­vis noplakt. Par spīti profesionālai izsmalcinātī­bai, «avangardistiem» nav lielu panākumu, un līdz plašai publikai viņu darbi nenonāk. Lasītāji ir noguruši no katastrofām. Viņi prasa fanstastiskus sacerējumus, kas iedveš ticību cilvēkam, viņa nākotnei. Uz šā literārā fona vieglāk noteikt Ērika Frenka Rasela pozīcijas. Atšķirībā no angļu un amerikāņu fantastu vairākuma viņš ir pārliecināts optimists. Optimists bez pēdiņām, šā vārda īstajā un vis­labākajā nozīmē! Un, ja vēl ņemam vērā citas pievilcīgas viņa daiļrades īpašības — neizsīkstošo humoru, labo valodu, prasmi zīmēt raksturus, vei­dot interesantus sižetus, radīt emocionālu no­skaņu, kas palīdz novilkt «stldziņu uz sirdi» —, tad Rasela popularitāte lasītāju vidū ir viegli izskaidrojama. Viņš raksta daudz un par dažādiem tematiem. No desmit romāniem un apmēram simt stāstiem, kas sakopoti vairākos krājumos, liela daļa atbilst «galaktiskās vēstures» koncepcijai, kaut arī daži no tiem uzrakstīti vēl pirms Azimova «Pamatlicē­jiem». Nebūdams «pirmatklājējs», Rasels smeļ savas ieceres no plašā ar šo tradīciju saistīto mūs­dienu zinātniski fantastisko ideju fonda. Taču būtu netaisni saskatīt viņā tikai interpretētāju. Dažos darbos Rasels ir aizsteidzies citiem priekšā. Piemēram, viņa stāstu sērija par gigantisko bio- robotu Džeju Skoru uzrakstīta četrdesmito gadu sākamā, krietnu laiku pirms tam, kad Azimovs savā grāmatā «Es, robots» formulēja slavenos «robotehnikas» likumus. Dzeja Skora izturēšanās, kad viņš nonāk sarežģītās situācijās, ne tikai nav pretrunā ar šiem likumiem, bet daudzējādā ziņā vēl paceļas tiem pāri. Viens no šās sērijas stās­tiem, kas tulkojumā saucas «Els Simtons», ievie­tots šajā krājumā. Mūsdienu angļu un amerikāņu fantastika radu­sies Rasela acu priekšā un ar viņa tiešu piedalī­šanos. Sīs literatūras pētnieks Sems Moskovics uzskata Raselu par modernā zinātniski fantastiskā stāsta «priekšteci». Attiecībā uz Rasela daiļrades agrīno periodu šis apzīmējums šķiet pareizs. «Els Simtons» pēc kompozīcijas atgādina klasisko noveli ar negaidītām beigām O'Henrija manierē. Visa stāsta jēga atklājas pēdējā teikumā. Taču satura ziņā šis stāsts ir reizē novatorisks un arhaisks. Biorobots, kādu to attēlo Rasels, četrdes­mitajiem gadiem bija brīnišķīgs atradums. Un tur­pat līdzās — astoņkājiem līdzīgie marsieši, kurus kādreiz izdomājis Velss … Rasels meistarīgi raksta stāstus, taču panāku­mus pēc ilga neveiksmju perioda viņam nodro­šināja romāni («Draudīgā barjera», «Kosmosa sargi», «Dīvaina ierīce» u. c.). Kā rakstnieks fan­tasts viņš seko pē cv elsa laika drošajām tradīci­jām. Formālistiski meklējumi, kas dažkārt aizsedz bezsaturigumu, viņam ir sveši. Raselam kopš jau­nības raksturīgs labs, nesamākslots stils. Tiklīdz ir runa par Raselu, kritiķi viņu ierindo pie «vete­rāniem» (Anglijā — Vindems, Klārks) un katego­riski norobežo no «jaunā viļņa». Kaut arī Rasels vairāk publicējas Ņujorkā nekā Londonā, ar savu sliecību uz psiholoģiskiem paradoksiem, iedzimto asprātību un tipisko labsirdīgo britu humoru viņš tomēr nav tādā mērā novests pie «kopsaucēja», ka viņā nevarētu pazīt angli. Rasela izstrādātie sižeta varianti ir ārkārtīgi daudzveidīgi. Viņš neatzīst «šauru specializāciju», kas piesaista pie viena žanra vai kāda pastāvīga temata. Rasels vienlīdz veiksmīgi raksta gan klasisko «science fiction» — zinātniski fantastisko daiļliteratūru, kur cēloņi un sekas, kā arī zināt­nes un tehnikas progresa pavērtās iespējas tiek loģiski pamatotas, gan arī «fantasy» — «nezināt­nisko» fantastiku, kas neprasa stingrus motivēju­mus. Tāds viņa darbs ir pasakai līdzīgais romāns «Varavīksnes gals», kurā darbojas ar burvju īpašī­bām apveltīti folkloras personāži, un ari šajā krā­jumā ievietotais stāsts «Mēs ar savu ēnu». Ķā visi angļu un amerikāņu rakstnieki fantasti, kas uzticīgi «galaktiskajai tradīcijai», Rasels modelē «savas» pasaules, pamatojoties uz sociolo­ģiskiem pieņēmumiem, parasti naiviem un patva­rīgiem. Tiesa, šādai «socioloģijai» ir satīrisks zem­teksts vai arī tā pārvēršas jokā. Piemēram, romānā «Lielais sprādziens» cilvēces pārcelšanās uz kos­mosu notiek pēc ideoloģiskām pazīmēm. Vienu planētu kolonizē gandisti, otru — anarhisti, trešo — j

Džastins Kronins Pāreja Sākumā viņu bija divpadsmit ar nezināmu Bolīvijas džungļu vīrusu inficēto. Kādu dienu vini izkļūst brīvībā -vairs ne cilvēki, bet neuzveicami briesmoņi. trīspadsmitā ir sešgadīga meitene Eimija… Amerikāņu rakstnieka Džastina Kronina (1962) romāns "Pāreja" (7Jie Passage, 2010) ir pirmā grāmata no iecerētā triju romānu cikla. Uzreiz pēc iznākšanas vērienīgā apokalipses sāga izraisīja milzu ažiotāžu ne tikai ASV, bet visā pasaulē. Romāns vēsta par vēl nepieredzētu kataklizmu. No slepenas militāristu laboratorijas izkļūst ārkārtīgi bīstams, neizpētīts vīruss, un cilvēce nonāk uz totālas katastrofas sliekšņa pēc haosa un asinspirts nakts skatienam paveras līdz nepazīšanai pārvērtusies pasaule. Dramatiskajā situācijā izdzīvojušos gaida bezgalīga cīņa un nākotne, ko apzīmogo bailes bailes no tumsas, no nāves, no bezcerīga likteņa. Pēc turpat vai simt gadiem kādas kolonijas iedzīvotāji, kas dzīvi pirms virusālās kataklizmas pazīst vien no senču stāstītā un grāmatām, ir spiesti atklāt patiesos katastrofas cēloņus… Džastins Kronins ir ieguvis vairākus nozīmīgus apbalvojumus: Stephen Crane, Pen/Hemingway un Whiting Writer's balvas. Rakstnieks kopā ar ģimeni dzīvo Hjūstonā Teksasā un Raisa universitātē māca angļu literatūru. "Jau pēc piecpadsmit lappusēm jūs būsiet šī darba pārņemts, bet pēc trīsdesmit kļuvis par tā gūstekni, un nevarēsiet beigt lasīt līdz vēlai naktij. Romānam piemīt tāds dzīvīgums, kāds sastopams tikai episkos fantāzijas žanra darbos. Ko vēl lai saka? Lasiet šo grāmatu, un ierastā pasaule pagaisis." Stīvens Kings "Līdz šim uzskatīju, ka zinātniskā fantastika nav gluži mana mīļākā literatūra. Domāju tā vairāk patīk vīriešiem, ar nākotnes tehnikas iespējām apsēstajiem, futūristisku vīziju skartajiem. Taču Džastina Kronina grāmata "Pāreja" mani savaldzināja. Romāns atgā­dina milzu okeānu, kura viļņi triecas pret laikmetu un civilizāciju, ierastās domāšanas krastiem, mainot telplaiku. Tas mani aizrāva, sajūsmināja, satrauca un aizkustināja. Lieliska grāmata!" Latviešu tulkojuma redaktore Anda Brazauska "Ir grāmatas, kas lasītāju ieinteresē tik ļoti, ka viņš gluži kā hip­notizēts tiek aizrauts citā pasaulē. Lai tā notiktu, autoram ir jārada tēli, kas šķiet labi pazīstami, kā arī jāizveido tāda pasaule, kas ir gan vērienīgi plaša un savāda, gan ari pazīstama, lai lasītājs varētu ar to saplūst. "Pāreja" ir viena no retajām grāmatām, kurā tas viss ir īstenots. Apskaužu tos lasītājus, kuri vēl tikai iepazīs šo grāmatu." Dans Čaons (Dan Chaon), bestselleru "Await YourReply" un "You Remind Me ofMe" autors "Kronins meistarīgi prot radīt spriedzi, viņš nekaisa vārdus vējā. Lai visi skaļi saucam šim neatkārtojamam trillerim jākļūst par vienu no populārākajiem darbiem, kas lasītājus atradīs visur! " Library Journal ""Pāreja" nav ātri izlasāms romāns tā ir elpu aizraujoša distopija, kas lasītāju pilnībā pārcels gluži citā spokainā un šausmi­nošā pasaulē." Daniele Trusoni (Danielle Trussoni), rakstniece "Pēc šī romāna izlasīšanas piedzīvoju lielu sarūgtinājumu: man atkal bija jāatgriežas pie parastu grāmatu lasīšanas. Uz beigām jutu, ka lasu lēnāk, lai noslēgumu paildzinātu, tomēr tad romāns bija galā. Taču ir arī pozitīvā puse sāgai ir paredzēts turpinājums." Marks Greiems (Marc Graham), literatūrkritiķis un publicists No angļu valodas tulkojusi Ligita Lanceniece Romāna varoņi, to vārdi, vietu nosaukumi un notikumi ir autora iztēles radīti. Jebkura līdzība ar reāliem notikumiem, vietām, personām (dzīvām vai mirušām) ir tikai nejauša sakritība. Mākslinieciskā redaktore Inguna Kļava-Švanka Redaktore Anda Brazauska Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, K. Valdemāra ielā 6, Rīgā, LV-1010. Red. nr. L-2957. Jelgavas tipogrāfija © Apgāds Zvaigzne ABC ISBN 978-9934-0-2691-1 Maniem berniem. Lai neviena slikta sapņa. Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

PĀRLEJA PĒRLES Saules dēls Džeks Londons VIII sēj

Dmitrijs Veriščagins Pārliecība Tālākas energoinformatīvās attīstības (TEIA) sistēma V pakāpe pirmais posms Rīga«Vieda» Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Latvijas ekoloģiskās izglītības apgāds Šīs sērijas gramatas nav gluži parastas. Es sev neizvirzīju mērķi pastāstīt jums, cik slikti mēs visi dzīvojam, un ieteikt, kur meklējams risinājums. Esmu uzrakstījis izsmejošas praktiskas gramatas par metodēm, kuras ļauj sasniegt vēlamo. Nedomājiet, ka šos paņēmienus var reiz izmēģināt un aizmirst. Cilvēks, kas apguvis šīs metodes, uzsāk jaunu dzīves posmu, no kura atpakaļceļa vairs nav. Viņš atšķiras no citiem cilvēkiem tikpat lielā mērā kā viņi no sava alās dzīvojušā priekšteča. Sajā grāmatā tās autors pievērsās vienai no svarīgākajām problēmām - kā nenomaldīties dzīves straumē. Vai tai lauzties cauri ar varu, par spīti grūtībām, bet vai ir nepieciešams rīkoties tieši tā? Ir cita izeja - saskatīt ukumsakarības, kas vada apkārtējās dzīves notikumus, izprast pasaules plūsmu tendenci. Un tad jūs velti nezaudēsit laiku un spēkus, mēģinot uzveikt nenovēršamo. Jūs paši mākslīgi neradīsit šķēršļus savā ceļā. Jūs droši vadīsit savu likteni. Jūsu rīcībā būs metodika , kas ļaus: Izprast pasaules plūsmas izmantot "nejaušību" likumsakarības paredzēt nākotni vienmēr gūt uzvaru atvērt slēgtos ceļus Dmitrijs Veriščagins Dmitrija Veriščagina jaunā grāmata ievada lasītāju TEIA (Tālākas energoinformatīvās attīstības) sistēmas — vienotas harmonijas un veselības sasnieg­šanas sistēmas, kuras pamatā ir enerģētisko plūsmu apzinātas vadīšanas metodikas, piektajā pakāpē. Autors māca saskatīt tās likumsakarības, kuras nosaka visus apkārtējās dzīves notikumus, saprast Pasaules Plūsmu tendences, atvērt slēgtus ceļus, tātad — vadīt savu likteni. No krievu valodas tulkojis Ivars Alksnis L. Kovalass-Kovaleuskas mākslinieciskais noformējums Formāts 84x108/32. Apgāds «Vieda», Rīgā, Lubānas ielā 6-4, LV 1019. Reģ. apl. Nr. 010300001. Iespiesta SIA «Tipogrāfija Ogrē», Ogrē, Brīvības ielā 31, LV 5001. © I. Alksnis, tulkojums latviešu valodā © L. Kovalass-Kovaļevska, mākslinieciskais noformējums  "Vieda" NOVĒLĒJUMS LASĪTĀJAM Izlasījis šo grāmatu, jūs gūsit iespēju uz uisiem laikiem izmainīt savu dzīvi, nostājoties uz jaunas evolūcijas pakāpes. Jums atklāsies veselības, sli­mības, rīcības un cilvēka likteņa patiesie cēloņi. Jūs atbrīvosities no ietekmes, kāda ir lielajiem enerģētiskajiem parazītiem, kuri valda pār pārē­jiem cilvēkiem un mudina viņus uz pašnāvniecisku rīcību. Atcerieties, ka jūs nedrīkstat kaitēt cilvē­kiem, kuri savā attīstībā nav pavirzījušies uz priekšu. Izturieties ar sapratni un palīdziet viņiem. Jums kļūs pieejamas lietas, kuras parastiem cilvēkiem nav iedomājamas. Nešķiediet savus spē­kus veltīgi, dzenoties pēc pasaulīgiem panākumiem. Jums ir liels mērķis — atklāt jaunu pasauli un atrast savu vietu tajā. Jūs iegūsit spēju dziedināt, un šī spēja katram atnāks citādi. Izmantojiet to, lai darītu labu. Palī­dziet nesavtīgi. Jūsu dvēselē notiks nostiprināšanās process, un jūs varēsit vest sev līdzi citus cilvēkus. Nesiet viņiem gaismu un prieku, nevis tumsu un sāpes. Jūs vairs nebūsit atkarīgs no karmas un karmis- kajām slimībām. Palīdziet to sasniegt arī citiem. Jums būs ticība — īstais pasaules pārveidošanas instruments. Lai jūsu ticība atnes labumu arī citiem. Lai noietu ceļu līdz galam, jums varbūt būs vaja­dzīga palīdzība. Meklējiet to pie tādiem pašiem ceļi­niekiem, kāds esat pats. Pazīstiet cits citu pūlī. Mā­cieties cits no cita. Atcerieties cits citu. Nokļuvis jaunā attīstības pakāpē, jūs būsit jaunas enerģētiskās kopības daļa, brīvu cilvēku kopības daļa. Sniedziet cits citam atbalstu. Atce­rieties cits citu un dalieties enerģijā, jo brīvības cena ir augsta un vienam tā dažkārt nav pa spēkam. Atcerieties mūs, kas pirmie iegāja jaunajā pa­saulē. Mēs jums veidojam jaunu enerģētisko vieno­tību. Grūtā brīdī vērsieties pie mums, un mēs nāk­sim palīgā. Vērsieties pie mums laimes mirklī, un mēs varēsim palīdzēt miljoniem citu cilvēku. Nāves nav. Mēs atsauksimies arī no viņas puses. Sajūtiet saiti ar mani, šo rindu autoru. Es to gai­du. Lūdziet palīdzību un palīdziet man. Pievienojiet jaunajai enerģētiskās vienotības gaismai savus starus. Veidojiet jaunu, brīvu cilvēci. Jūs esat to pelnījuši

Džeralds Darels Pārpildītais šķirsts Apvārsnis. Šī būs hronika par sešu mēnešu ilgo ceļojumu, kurā es kopā ar savu biedru devos uz Kamerūnas lielā lietus mežiem Rietumāfrikā. Šim ceļojumam bija divi mērķi: pirmkārt, gribējām sagūstīt un dzīvus aizvest uz mājām interesantos zvērus, putnus un rāpuļus, kas mīt šajā ze­mes malā; otrkārt, mēs abi sen bijām lolojuši sapni ap­skatīt Āfriku. Ne baltā cilvēka Āfriku ar autoceļiem, kok­teiļu bāriem un ātrvilcieniem, kas dārdot traucas pa ap­vidiem, kuru floru un faunu noplicinājuši civilizācijas atnestie labumi. Gribējām redzēt vienu no tiem kontinenta apvidiem, kas paglābies no šāda likteņa un vairāk vai mazāk līdzinās Āfrikai, kad tā tikko bija atklāta. Izdevniecība «Zinātne» Rīga 1977 No angļu valodas tulkojusi Helma Lapiņa Vladimira Flitita pēcvārds Sabīnes Bauras un Edvarda Mortelmensa ilustrācijas Zinātniskais konsultants Zandis Spuris  Tulkojums latviešu valodā, pēcvārds Izdevniecība «Zinātne», 1977 Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis

DŽERALDS DARELS PĀRPILDĪTAIS ŠĶIRSTS IZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE» RĪGA 1977 THE OVERLOADED ARK by Gerald M. Durrell Faber and Faber Limited London 1953 No angļu valodas tulkojusi Helma Lapiņa Vladimira Flitita pēcvārds Sabīnes Bauras un Edvarda Mortelmensa ilustrācijas Zinātniskais konsultants Zandis Spuris  Tulkojums latviešu valodā, pēcvārds Izdevniecība «Zinātne», 1977 DAŽI VARDI IEVADAM Šī būs hronika par sešu mēnešu ilgo ceļojumu, kurā es kopā ar savu biedru devos uz Kamerūnas lielā lietus mežiem Rietumāfrikā. Šim ceļojumam bija divi mērķi: pirmkārt, gribējām sagūstīt un dzīvus aizvest uz mājām interesantos zvērus, putnus un rāpuļus, kas mīt šajā ze­mes malā; otrkārt, mēs abi sen bijām lolojuši sapni ap­skatīt Āfriku. Ne baltā cilvēka Āfriku ar autoceļiem, kok­teiļu bāriem un ātrvilcieniem, kas dārdot traucas pa ap­vidiem, kuru floru un faunu noplicinājuši civilizācijas atnestie labumi. Gribējām redzēt vienu no tiem kontinenta apvidiem, kas paglābies no šāda likteņa un vairāk vai mazāk līdzinās Āfrikai, kad tā tikko bija atklāta

Renē Dekarts Pārruna par metodi Izcilā franču zinātnieka Renē Dekarta apcere «Pārruna par metodi» pirmo reizi tika izdota 1637. gadā; tā ir viena no tām grāmatām, kurā formulēti jauno laiku filozofijas pamatprincipi. Dekarts šeit uzstājas kā racionālisma pamatlicējs izziņas teorijā. Vienlaikus «Pārrunā par metodi» rodamas nepretenciozas un dziļas pārdomas par īsta domātāja tapšanu, par visas cilvēces kultūras mantojuma vietu savdabīgās un oriģināli domājošas personības pasaules uzskatā. Šī apcere latviešu valodā iznāk pirmoreiz; tā paredzēta augst­skolu studentiem, aspirantiem, pasniedzējiem, kā ari tiem, kas interesējas par filozofijas jautājumiem. Grāmata iznāk pagātnes izcilo domātāju darbu sērijā «Avots». Šās sērijas pamatuzdevums ir sniegt latviešu lasītājam pa­saules izcilo domātāju galvenos darbus un galvenās viņu darbu idejas, kas nozīmīgas ari mūsdienās (gan no zinātnes Vēstures, gan ari no mūsdienu zinātnes nozaru problemātikas risināšanas aspektiem). Tā kā «Avotā» iekļaujamo darbu izvēlē, tulkošanā un zinātnisko_ skaidrojumu sagatavošanā piedalās augsti kvalificēti speciālisti, visiem šās sērijas izdevumiem ir nodrošināta gan zināšanu padziļināšanai, gan ari zinātniskā darba veikšanai nepieciešamā kvalitāte. «Pārruna par metodi» ir sērijas «Avots» trešā grāmata (pir­mās bija Gāja Jūlija Cēzara apcere «Piezīmes par gailu karu» un Džona Loka «Eseja par cilvēka sapratni»). Patlaban izdev­niecība gatavo izdošanai Hēgeļa, Monteņa, Didro atsevišķus darbus. No franču valodas tulkojis Vilnis Zariņš

Arturs Heilijs Pārslodze No angļu valodas tulkojusi Helma Lapiņa Mākslinieks Aivars Plotka Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis © Arthur Hailey, 1978, 1979 © «Alberts XII», 1998 ISBN 9984-557-65-0 Arturs Heilijs ir sarakstijis daudzus darbus par ļoti dažādām tēmām. Tie visi ir kļuvuši parši gadsimta bestselleriem: «Lidosta», «Riteni», «Stiprās zāles», «Viesnīca», «Naudas mijēji», «Galīgā diagnoze», «Varas augstumos», «Vakara ziņas» u.c. Tie visi jau tulkoti latviešu valodā, bet tagad darba un kaislĪbu virpulĪ griežas enerģētiķi romānā «Pārslodze». Ari šis Artura Heilija darbs nevienu neatstās vienaldzīgu

Klifords Saimaks Pārsēšanās stacija Saimaka romānā "Pārsēšanās stacija" lasītājs iepzīstas ar kādu amerikāni, kuram Galaktikas planētu saprātīgās būtnes dāvājušas nenovērtējamu dāvanu – nemirstību. Apmaiņā varonim ir jāapkalpo uz Zemes ierīkota stacija, ārpuszemes būtņu pārsēšanās punkts. Problēma, kā vienmēr, ir "Saimaka" cienīga. Zināšanu saņemšana un apmaiņa, Zemes iedzīvotāju iekļaušana Galaktiskajā savienībā Kontakts ar citplanētiešu saprātu – kāds tas būs? Vai Zeme paliks tikai pārsēšanās stacija, neliela apstāšanās vieta uz augsti attīstīto civilizāciju galvenās maģistrāles? Vai arī cilvēce, apguvusi jaunas spēcīgas tehnoloģijas bet, iespējams, pateicoties tikai sava saprāta spēkam, metīsies kosmosa dzīlēs

Josifs Grigulevičs (Juozas Griguljavičus) Pāvesti XX gadsimtā Kas ir pāvestu vara XX gadsimtā? Vai pēdējā simtgadē Vatikāna tikumi ir stipri mainījušies? Kas tagad vada katoļu baznīcu? Kādi ir Romas pontifiku reliģiskās un politiskās darbības galvenie virzieni mūsdienās? PSRS ZA korespondētājlocekļa J. Griguļeviča grāmatas otrajā izdevumā (ar papildinājumiem tulkojumam latviešu valodā) XX gadsimta Romas pāvestu dzīves un darbības prizmā parādīta katolicisma dziļā krīze, kā arī baznīcas neatlaidīgā tieksme izkļūt no tās. Grāmata domāta plašām lasītāju aprindām. XX gadsimta priekšvakarā ; Viņi nepārvērta pasauli ; XIX un XX gadsimta mijā ; Leons XIII jeb «Velna māceklis» ; Pāvestu vara XX gadsimtā ; Pijs X  ; XX  gadsimta pirmais pāvests Benedikts XV,jeb Viduvējība pāvesta tronī ; «Romas jautājuma» atrisinājums ; Pijs XII jeb «Atlantiskais pāvests» ; Jānis XXIII jeb «Sarkanais pāvests» ; Pāvils VI jeb «Hamlets» ; Jānis Pāvils I jeb «Smaidošais pāvests» ; Jānis Pāvils II, viņš arī Karols Voitila No krievu valodas tulkojusi Silvija Abzalone | Mākslinieks G. Smelters Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv И. Р. Григулевич Папство. Век XX Издание второе, дополненное Москва Издательство политической литературы 1981 Политиздат, 1981 Tulkojums latviešu valodā ar papildinājumiem, «Avots», 1986