*Kukli padavėja ir rusų milijardierius…* Padavėja Zara Evans nepriklauso aukštuomenei. Tačiau vieną dieną ji netikėtai atsiduria ypatingiems svečiams skirtame pobūvyje ir patraukia svajonių jaunikio, rusų oligarcho Nikolajaus Komarovo, dėmesį. Nikolajus pastebi išskirtinį Zaros grožį prabangiais drabužiais pasidabinusių ir tikrais brangakmeniais apsikarsčiusių svečių minioje. Iš patirties jis žino, kad visos moterys turi kainą, bet dar niekada nebuvo sutikęs tokios kaip Zara – jaunos, išdidžios, nepriklausomos ir užsispyrusios merginos, kuri nesileidžia perkama

Ohne Arme und Beine ist nicht halb so schlimm wie ohne Hoffnung! Als Junge will Nick sich das Leben nehmen heute reist er um die Welt, versprüht Lebensmut und liefert neue Perspektiven. Sein Lachen erobert Herzen, seine Geschichte bewegt Jung und Alt. Mit der Kraft der Hoffnung und einer extra Portion Humor erzählt er hier aus seinem Leben ohne Grenzen

Иллюстрации Виталия Константинова

MIHAILS BULGAKOVS MEISTARS UN MARGARITA GADSIMTA ROMĀNS No krievu valodas tulkojis  Ojārs Vācietis APGĀDS pateicas par atbalstu grāmatu izdošanā: a/s «LATVIJAS BALZAMS» c «TURĪBA» LATVIJAS KRĀJ BANKAI LATVIJAS UNIVERSĀLAJAI BANKAI Vāka noformējumam izmantota Maijas Tabakas glezna «Margaritas mantojums» Ināras Zāberes grafiskais noformējums  -Jumava-, 1996 "MANUSKRIPTI NEDEG" - RAKSTĪJA MIHAILS BULGAKOVS, AR VISU SAVU DAIĻRADI APSTIPRINĀDAMS ŠO AKSIOMU. "MANUSKRIPTI NEDEG" - LAI KVĒLO MŪSU SIRDIS UN SMADZENĒS, LAI IR MŪSU BAUSLIS, SĒŽOTIES PIE PAPĪRA LAPAS. KLAVIERĒM, ŅEMOT ROKĀ OTU, KĀPJOT UZ SKATUVES VAI STĀJOTIES KINOKAMERAS PRIEKŠĀ. OJĀRS VĀCIETIS (NO KRĀJUMA "AR PŪCES SPALVU") Šī GRĀMATA MĀKSLĀ UN KINO BIEŽI TIEK UZTVERTA UN PASNIEGTA KĀ PARUPJA GROTESKA. SAVĀ GLEZNĀ CENTOS PARĀDĪT "MEISTARA UN MARGARITAS" IEKŠĒJO SMALKUMU UN NOTIEKOŠĀ MŪŽĪGUMU. VOLANDS VIDUSLAIKU ALĶĪMIĶA TĒRPĀ - NOGAIDOŠS UN MAZLIET NEVARĪGS, BET VIŅA POZA LIECINA PAR SLĒPTIEM DRAUDIEM… UN MARGARITA - MŪS­DIENU SIEVIETE, KAS LABI APZINĀS ŠO DRAUDU NOZĪMĪGUMU… MAIJA TABAKA BULGAKOVS ĻOTI MĪLĒJA JOKUS, IZDOMU UN DAŽĀDAS MISTIFIKĀCIJAS. TAS VISS VIŅAM PADEVĀS VIEGLI UN BRĪVI, UN IEROSMEI NODERĒJA JEBKURŠ IEGANSTS. TĀ IZPAUDĀS IZŠĶĒRDĪGĀ APDĀVINĀTĪBA, IZTĒLES SPĒKS, IMPROVIZĀCIJA, TALANTS. TAČU ŠAJĀS BULGAKOVA ĪPATNĪBĀS NEBIJA NEKĀ, KAS ATTĀLINĀTU VIŅU NO REĀLĀS DZĪVES. TAISNI OTRĀDI, KLAUSOTIES BULGAKOVU, KĻUVA SKAIDRS, KA VIŅA SPOŽĀ IZDOMA, BRĪVĀ DZĪVES INTERPRETĀCIJA IR VIENA NO Šī PAŠA DZĪVES SPĒKA, REALITĀTES IZPAUSMĒM. KONSTANTĪNS PAUSTOVSKIS (NO KRĀJUMA "VIENATNĒ AR RUDENI")

Franciska Ermlere Meistarstiķis Rīgas detektīvs meistarstiķis veltīts teātra pasaulei, intrigai izmantojot vienu no mistiskākajiem literatūras darbiem -Mihaila Bulgakova romānu “Meistars un Margarita”. Autore teātri vārda tiešākajā nozīmē “izved ielās”. Tramvajs notriec sievieti, kuras nāvi varētu uzskatīt par nejaušu nelaimes gadījumu, ja vien viņa nebūtu Margaritas lomas tēlotāja un... bagāta īpašuma vienīgā mantiniece. Tiek uzsākta izmeklēšana, kurā piedalās advokāts Andrejs Vanags. Franciskas Ermleres romāns ir klasisks mākslas detektīva žanra romāns ciklā “Rīgas detektīvs”. Autores uzmanības lokā ir gaismas un ēnas attiecību pētīšana, īstas dzīves un teātra spēles nošķiršana, cilvēka spēja vai nespēja pieņemt savu likteni. Meistarīgi savītais un grodais sižets un smalki niansētais galveno varoņu portretējums lasītājiem ļaus baudīt īstu un satraucošu literatūru -detektīvu. “Rīga ar savu neatkārtojamo māksliniecisko kamertoni, savdabīgiem cilvēkiem un kultūrvides noslēgtību ir ideāla nozieguma vieta. Bet, par māksliniekiem runājot, vienmēr ir jāatceras, ka jebkuras lielas mākslas pamatā ir vēl lielākas kaislības. Un jebkura kaislība ir pirmais solis uz noziegumu.” Franciska Ermlere Grāmata sarakstīta un izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv Lauku Avīze 2016

Stīgs Lārsons Meitene ar pūķa tetovējumu MILLENNIUM triloģijas pirmā grāmata - romāns "Meitene ar pūķa tetovējumu" ir zviedru literatūras fenomens, kas pārsteidzis visu pasauli, un romāna galvenā varone Lisbeta Salandere jeb meitene ar pūķa tetovējumu tiek uzskatīta par vienu no savdabīgākajiem tēliem pasaules literatūrā vairāku gadu desmitu laikā. "Lārsons ir radījis neparasti harismātisku "taisnīgās atriebējas" tēlu, kas ir viens no spēcīgākajiem mūsdienu literatūrā. Visas 2100 MILLENNIUM triloģijas lappuses izlasīju vienā elpas vilcienā ar tādu pašu prieku, aizrautību un satraukumu, ar kādu savulaik lasīju Dimā, Dikensa un Igo darbus. Tas ir satriecoši. Šī triloģija sniedz slepenu mierinājumu: varbūt mūsu nepilnīgajā pasaulē viss tomēr vēl nav zaudēts. Esi sveicināta daiļliteratūras nemirstībā, Līsbeta Salandere!" Mario Vargass Ljosa, peruāņu rakstnieks Stīgs Lārsons (1954-2004) ir zviedru žurnālists un rakstnieks, kas savu dzīvi veltījis cīņai pret rasismu un labējo ekstrēmismu. Viņš tika uzskatīts par vienu no pasaules vadošajiem speciālistiem šajā jomā. 1995. gadā, pēc tam kad nacisti Zviedrijā noslep­kavoja astoņus cilvēkus, Stīgs Lārsons nodibināja organizāciju Expo Foundation un strādāja par galve­no redaktoru žurnālā Expo, kas ir žurnāla Millennium prototips romānā. Organizācijas mērķis bija atmaskot neonacistu aktivitātes Zviedrijā, un pēdējos 15 dzīves gadus viņš pavadīja pastāvīgā politisko oponentu radītu nāves draudu ēnā. Stīgs Lārsons mira negaidīti un pāragri, taču atstāja pasaulei neatsveramu mantojumu: trīs pilnībā pa­beigtu un līdz galam izstrādātu grāmatu manuskrip­tus. Diemžēl autors nepiedzīvoja savu grāmatu fenomenālos panākumus. MILLENNIUM triloģija dažu gadu laikā padarīja Stīgu Lārsonu par vienu no populārākajiem rakstniekiem Eiropā. 2008. gadā viņš kļuva par otro pieprasītāko rakstnieku pasaulē, līdera godu atdodot vien Hāledam Hoseinī ("Pūķa ķērājs"). 2009. gadā Stīgs Lārsons atzīts par lasītāko rakstnieku Eiropā. Pasaulē kopumā šobrīd ir pārdoti vairāk nekā 26 mil­joni MILLENNIUM triloģijas eksemplāru. Zviedrijā vien pārdots vairāk nekā 3 miljoni [1] šo grāmatu, Dānijā MILLENNIUM triloģijas pirmais romāns "Meitene ar pūķa tetovējumu" kļuvis par otro visu laiku pirktāko grāmatu, piekāpjoties vien Bībelei. Uzņēmējs Henriks Vangers - ģimenes uzņēmuma Vanger Corporation vadītājs - joprojām ir izmisis par brāļameitas zaudējumu pirms 40 gadiem. Viņš ir pārliecināts, ka slepkava ir kāds no pašu ģime­nes, un senais noslēpums joprojām tiek glabāts ģimenes lokā. Žurnālists Mīkaels Blumkvists ir apņēmies atšķetināt noslēpumu un atklāt patiesību. Bet ir kāds, kurš neatminētās mīklas daudz labprātāk atstātu pagātnei un ir gatavs Blumkvistu apturēt, lai ko tas prasītu. Meitene ar pūķa tetovējumu Izmeklēšanā piedalās Līsbeta Salandere - neizprotama, bīs­tama meitene ar neparastām spējām. Viņa ir ģeniāla hakere, kura necieš cilvēku, sabiedrības un likumu noteiktos ierobežojumus. * * * Rakstnieki un literatūras kritiķi visā pasaulē gandrīz vien­balsīgi atzinuši, ka tieši Līsbeta Salandere jeb meitene ar pūķa tetovējumu ir Stīga Lārsona radītās MILLENNIUM triloģijas feno­menālo panākumu pamatā. Viņa uzskatāma par vienu no oriģinā­lākajiem tēliem mūsdienu literatūrā. Pastāv uzskats, ka triloģijas galveno varoņu raksturus Stīgs Lārsons aizguvis no savas tau­tietes Astrīdas Lindgrēnes radītajiem bērnu literatūras klasikas tēliem - Kalles Blumkvista un Pepijas Garzeķes. Romānā “Meitene ar pūķa tetovējumu” Kalle Blumkvists un Pepija Garzeķe satiekas tehnoloģiju laikmetā, jau pieauguši. No zviedru valodas tulkojusi Dace Denina Redaktore Silvija Brice Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis K. Valdemāra ielā 6, Rīgā, LV-1010. Red. nr. T-29. Jelgavas tipogrāfija © Tulkojums latviešu valodā, Apgāds Zvaigzne ABC 2009  ISBN 978-9934-0-0897-9 Apbalvojumi romānam "Meitene ar pūķa tetovējumu" Giass Key Avvard kā 2005. gada labākajam Ziemeļeiropas kriminālromānam. Exclusive Books Boeke Prize kā 2008. gada labākajam romānam. UK Crime Avvard 2009 kā labākajai kriminālromāna audioversijai. Anthony Awards 2009 kā gada labākajai debijai. VVaterstone's Book of the Year 2009 kā gada labākajai grāmatai. Galaxy British Book Avvard 2009 kā gada labākajam kriminālromānam

Žuža Turi  Meitene no Francijas Stāstu «Meitene no Francijas» Žuža Turi uzrakstīja 1954. gadā. Tas ir stāsts par ungāru skolnieku dzīvi, par daudziem bērniem, kas, līdzīgi Žanetei Rostai, atgriezās Tautas Ungārijā no citām zemēm, kur viņu tēviem bija nācies emigrēt Hortija režīma drūmajos gados. «Meitene no Francijas» ir pirmais Žužas Turi darbs, kas izdots Padomju Savienībā. Žuža Turi ir pazīstama mūsdienu ungāru rakstniece. Viņa daudz raksta par jaunatni, par savas dzimtenes bērniem. Viņas sacerējumi — «Jūlija Baņaji», «Zalajas vasara», «Jaunā ģimene» un citi — guvuši Ungārijā pelnītus panākumus. Nesen rakstniece lika apbalvota ar Nacionālo prēmiju par jaunatnes romāniem. Zuža Turi raksta ari pieaugušajiem. Viņas romāns «Zem viena jumta» stāsta par to. kā padomju karavīri atbrīvojuši Budapeštu no fašistu kara ordām. Sis romāns iemantojis plašu popularitāti ne tikai rakstnieces dzimtenē vien, tas ir pārtulkots un izdots Zviedrijā, Vācijā, Čehoslovakijā un citās valstis. Latvijas Valsts Izdevniecība Rīgā 1959 Tulkojusi Ērika Lūse I.Vuškoviča ilustrācijas E.Skujiņa vāks un titullapa

Alfrēds Velms Meitene un zirgi Stāstiņš jaunākā skolas vecuma bērniem No vācu valodas tulkojusi Gunta Leja 84 4 Vācu 44 YY 364 Alfrēd Vellm Das Pferdesmadchen Der Kinderbuchferlag Berlin 1974 Rīga «Sprīdītis» Māksliniece lize Ramane Gunta Leja, tulkojums latviešu valodā

Hanna Ožogovska Meitene un zēns vai cirka numurs ar četrpadsmit plīts riņķiem Vidējā skolas vecuma bērniem.  Grāmata stāstīts par brāļa un māsas apmainīšanos lomam. Būdams nosodīts ar «mājas ieslodzījumu», zēns palūdz māsu uzvilkt viņa drēbei un palikt mājās viņa vietā, bet pār­ģērbšanās izraisa nebeidzamu komisku situāciju virkni. Meitene zēna lomā un zēns meite­nes lomā aizvada piedzīvojumiem bagātu vasaru laukos. Rīga-Liesma 1987 Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv no poļu valodas tulkojis Jāzeps Osmanis Recenzents Zigmunts Ignatovičs Māksliniece Ruta Kreice (g) Tulkojums latviešu valoda, izdevniecība «Liesma», 1987

Dāvids Lāgerkrancs Meitene zirnekļa tīklā Stāsts, ko iesāka Stigs Lārsons turpinās... Duets, kas fascinēja miljoniem Stīga Lārsona romānu lasītāju. Viņa ir meitene ar pūķa tetovējumu - ģeniāla hakere un ikdienas dzīvei absolūti nepiemērota būtne. Viņš ir pētnieciskais žurnālists, kuru vēlme izdibināt patiesību bieži vien noved līdz tiesvedībai. Kādā vakarā Blumkvistam piezvana cilvēks un apgalvo, ka viņam ir svarīga informācija, nozagtas jaunatklātas tehnoloģijas mākslīgā intelekta izpētes jomā. Notikušajā iesaistītas arī Amerikas Savienotās Valstis un Nacionālā drošības aģentūra. Zvanītājs ir kontaktējies ar gados jaunu sievieti hakeri, kuru Blumkvists labi pazīst. Ziņa ir satraucoša. Un, tā kā žurnālam Millennium ir nepieciešami līdzekļi un sensacionāls materiāls, Blumkvists vēršas pēc palīdzības pie Līsbetas Salanderes. Bet viņai, kā allaž, ir savi plāni viņa dzen pēdas sava tēva kriminālajam mantojumam. Noslēpums, kuru viņi mēģina kopīgi atšķetināt, atrodas sarežģīta vairāku valstu spiegu, hakeru un valdību savērpta tīkla centrā, un ne viens vien ir gatavs nogalināt, lai aizsargātu noslēpumu… Dāvids Lāgerkraiucs (Dāvid Lagercrantz, dz. 19B2) ir zviedru rakstnieks un žurnālists. Viņa sarakstītais Stīga Lārsona Millennium sērijas turpinājums izdots visā pasaulē un kļuvis par starptautisku bestselleru. No zviedru valodas tulkojusi Ieva Pudure Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv Vāka dizainu adaptēja Ilze Isaka

Stigs Lārsons MEITENE, KAS IZPOSTĪJA SIRSEŅU PŪZNI "Atriebība ir spēcīgs dzinulis." Līsbeta Salandere Sālgrēna slimnīcā Gēteborgā ieved divus smagi ievainotus cilvēkus. Viens no viņiem ir Līsbeta Salandere, kas izsludināta meklēšanā par trim slepkavībām. Viņai ir dzīvībai bīstams ievainojums galvā un nepieciešama steidzama operācija. Otrs ir Aleksandrs Zalačenko, Lisbetas tēvs, kuram viņa uzbrukusi ar cirvi. Kamēr Sālgrēna slimnīcā risinās spraigi notikumi, Mīkaels Blumkvists pēta Salanderes pagātni un drīz nāk uz pēdām patiesībai. Viņš raksta atmaskojošu reportāžu, kas attaisnos Līsbetu un satricinās Zviedrijas valdibu, Drošības policiju un visu valsti. Līsbetai būs iespēja noslēgt rēķinus ar pagātni un panākt taisnības uzvaru. Triloģijas MILLENNIUM pirmā un otrā grāmata "Meitene ar pūķa tetovējumu" "Meitene, kas spēlējās ar uguni" Stīgs Lārsons (1954-2004) ir zviedru žurnālists un ikstnieks, kas savu dzīvi veltījis cīņai pret rasismu n labējo ekstrēmismu. Viņš tika uzskatīts par vienu ) pasaules vadošajiem speciālistiem šajā jomā. '95. gadā, pēc tam kad nacisti Zviedrijā noslep- voja astoņus cilvēkus, Stīgs Lārsons nodibināja janizāciju Expo Foundation un strādāja par galve- redaktoru žurnālā Expo, kas ir žurnāla Millennium itotips romānā. Organizācijas mērķis bija atmaskot >nacistu aktivitātes Zviedrijā, un pēdējos 15 dzīves us viņš pavadīja pastāvīgā politisko oponentu tu nāves draudu ēnā. S Lārsons mira negaidīti un pāragri, taču atstāja pasaulei neatsveramu mantojumu: trīs pilnībā pa- tu un līdz galam izstrādātu grāmatu manuskriptus Diemžēl autors nepiedzīvoja savu grāmatu nenālos panākumus. Pirmā grāmata MILLENNIUM sērija "Meitene ar pūķa tetovējumu" Zviedrija iznāca 2005. gadā un saņēma Glass Key Avvard (Stikla atslēgas balvu) kā labākais Ziemeļvalstu kriminālromāns. Otro grāmatu "Meitene, kas spēlējās ar uguni" 2006. gadā novērtēja kā Gada labāko kriminālromānu. "Meitene, kas izpostīja sirseņu pūzni" ir pēdējā daļa MILLENNIUM sērijā, un šī grāmata 2008. gadā saņēma Stikla atslēgas balvu kā Gada labākais Ziemeļvalstu detektīvtrilleris. Līsbeta Salandere gan izkļuva no kapa, kur viņu apraka dzīvu, tomēr meitenes problēmas ne tuvu nav galā. Arvien vairāk cilvēku uzzina, ka Zalačenko agrāk ir bijis padomju izlūkdienesta aģents, turklāt viņš ir Līsbetas Salanderes tēvs un vēlas meitu nogalināt. Ietekmīgi spēki cenšas apklusināt Līsbetu jjz visiem laikiem. “Lārsons ir īsts, ģeniāls detektīvromānu rakstnieks.” Dagens Nyheter ““Meitene, kas izpostīja sirseņu pūzni” ir viens no aizraujo­šākajiem un visizcilāk uzrakstītajiem mūslaiku darbiem; romāns ar augstu starptautisku kvalitāti savā žanrā.” Goteborgs-Posten “Kāds tad ir triloģijas trešais romāns? Vai tas attaisno lielās cerības? Atbilde nešaubīgi ir: jā.” Svenska Dagbladet “Ja rakstnieks rada tik sarežģītu un fascinējošu tēlu kā Līsbeta Salandere, mēs varam viņam tikai pateikties. Rakstīt labāk laikam nemaz nav iespējams.” Gefle Dagblad “Lieliski. Kompakti, spraigi, un gribas, kaut grāmata nekad nebeigtos.” Arbetarbladet No zviedru valodas tulkojusi Dace Denina Produktu grupa no labi apsaimniekotiem mežiem un citām kontrolētām ieguves vietām Redaktore Anda Brazauska Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, K. Valdemāra ielā 6, Rīgā, LV-1010. Red. nr. T-31. Jelgavas tipogrāfija © Tulkojums latviešu valodā. Apgāds Zvaigzne ABC Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis ISBN 978-9934-0-1582-3

Dāvids Lāgerkrancs Meitene, kas meklēja savu ēnu Līsbeta Salandere izcieš divu mēnešu cietumsodu un cenšas neiesaistīties iekšējos konfliktos starp ieslodzītajām. Tomēr, kad Līsbeta iestājas par kādu cietumnieci, konflikts ar Benito, neoficiālo cietuma līderi, kļūst neizbēgams. Līsbetu cietumā apciemo Palmgrēns. Vecais vīrs ir satraukts par dokumentiem, kuri nejauši nonākuši viņa rokās un kuri atklāj līdz šim nezināmus faktus par Līsbetas bērnību. Līsbeta lūdz palīdzību Mīkaelam Blumkvistam. Un, pat atrodoties cietumā, kuru lielākoties vada Benito un viņas banda, nevis cietuma priekšnieks, Līsbeta uzsāk savu izmeklēšanu un vienlaikus cenšas izprast savas bērnības atmiņas par kādu sievieti ar lielu dzimumzīmi uz kakla, dzimumzīmi, kas izskatās, it kā to būtu iededzinājusi pūķa izpūstā liesma... © Tulkojums latviešu valodā, Ieva Pudure, 2017 Sērija Millennium iznākuši šādi darbi: • Stigs Lārsons. “Meitene ar pūķa tetovējumu”, 2009, 2012, 2015 • Stigs Lārsons. “Meitene, kas spēlējās ar uguni”, 2010, 2012, 2015 Stigs Lārsons. “Meitene, kas izpostīja sirseņu pūzni”, 2010, 2012, 2015 • Dāvids Lāgerkrancs. “Meitene zirnekļa tīklā”, 2016 skanējis indarsss@inbox.lv

Stīgs Lārsons Meitene, kas spēlējās ar uguni "Nevainīgo nav. Ir tikai dažādas atbildības pakāpes." Līsbeta Salandere Līsbeta Salandere atgriežas Zviedrijā pēc ilgas uztu­rēšanās ārzemēs. Tagad viņa ir bagāta, bet pavisam vientuļa. Tikmēr Mīkaels Blumkvists žurnālā Millennium ir nācis uz pēdām jaunam sensacionālam materiālam. Kāds žurnālists ir savācis atmaskojošus pierādīju­mus par plašu sieviešu tirdzniecības tīklu Austrum­eiropā un Zviedrijā. Daudzi no iesaistītajiem ir aug­stu stāvoši sabiedrības locekļi. Zviedriju satricina trīs nežēlīgas slepkavības. Aiz­domas krīt uz Līsbetu Salanderi, un policija sāk plašas medības. Salandere nolemj uz visiem laikiem nokārtot rēķinus ar pagātni un sodīt tos, kas pelnījuši sodu. Blumkvista un Salanderes ceļi krustojas vēl vienu reizi. Triloģijas Millennium otrajā daļā LIsbeta Salandere ne tikai aiz­raujoši spēlējas, bet pat pārdroši izaicina uguni un dažāda kalibra noziedzniekus, satracinot kriminālās un tieslbsargājošās aprindas tā, ka lasītājs tiek piespiests bezierunu kapitulācijai, lai paliktu nomodā līdz grāmatas pēdējās lappuses izlasīšanai. Domāju, ka zviedriem ir pamats jukt prātā aiz sajūsmas un lepnuma par triloģijas Millennium panākumiem pasaulē! Ieva Ramiņa, zvērināta advokāte Meitene, kas spēlējās ar uguni Policija meklē Līsbetu Salanderi, vainojot viņu trīs slepkavībās. Visi upuri ir saistīti ar atmaskojošu reportāžu, ko grasās publicēt žurnāls Millennium. Žurnālists Mīkaels Blumkvists netic Līsbetas vainai un uzsāk pats savu izmeklēšanu, lai atrastu īsto slepkavu. Viņš atklāj tumšus notikumus Līsbetas pagātnē. Noslēpums Pēdas aizved pie kāda noslēpumaina vīrieša. Neviens nezina, kas patiesībā ir šis mīklainais svešinieks, bet visi no viņa baidās. Arī Līsbetai Salanderei ar viņu ir kārtojami savi rēķini. Triloģijas MILLENNIUM pirmā grāmata "Meitene ar pūķa tetovējumu" Stīgs Lārsons (1954-2004) ir zviedru žurnālists un rakstnieks, kas savu dzīvi veltījis cīņai pret rasismu un labējo ekstrēmismu. Viņš tika uzskatīts par vienu no pasaules vadošajiem speciālistiem šajā jomā. 1995. gadā, pēc tam kad nacisti Zviedrijā noslep­kavoja astoņus cilvēkus, Stīgs Lārsons nodibināja organizāciju Expo Foundation un strādāja par galve­no redaktoru žurnālā Expo, kas ir žurnāla Millennium prototips romānā. Organizācijas mērķis bija atmaskot neonacistu aktivitātes Zviedrijā, un pēdējos 15 dzīves gadus viņš pavadīja pastāvīgā politisko oponentu radītu nāves draudu ēnā. Stīgs Lārsons mira negaidīti un pāragri, taču atstāja pasaulei neatsveramu mantojumu: trīs pilnībā pa­beigtu un līdz galam izstrādātu grāmatu manuskrip­tus. Diemžēl autors nepiedzīvoja savu grāmatu fenomenālos panākumus. Apbalvojumi romānam "Meitene, kas spēlējās ar uguni" The Best Svvedish Crime Novel Avvard kā 2006. gada labākajam Zviedrijas kriminālromānam. New York Times Bestseller 2009. gadā. Amazon's Best Books of the Year kā 2009. gada jūlija labākā grāmata. Pasaule patlaban piedzīvo pirms sešiem gadiem mirušā zviedru žurnālista un prasmīga detektīvu rakstnieka Stīga Lārsona triloģijas Millennium grāmatu kaislīgu lasīšanu. Detektīvs lasītpratēju pasaulei piegādājis vēl vienu ārkārtīgi spilgtu tēlu - Līsbetu Salanderi. Spurains meitietis, kuru kapitālisms, urbanizēta vide un cilvēcisku attiecību trū­kums padarījis par dīvainu eņģeļa, dauņa un hakera krustojumu. Uz ikvienu nepiedienīgu vīrieškārtas seksuālu glāstu viņa reaģē nevis ar iesniegumu policijā, bet elektrošoku pa sēkliniekiem. Protams, kā jau labā detektīvā aiz vienas slepkavības seko nākamā. Grāmata ir tik aiz­raujoša, ka apklusinās ikvienu sirdsapziņas pīkstienu nepadarīto darbu un pienākumu sakarā. Oskars Vizbulis, žurnāla Klubs atbildīgais redaktors Grāmata pārsteidz. Pārsteidz, jo skaidri parāda to, ko mēs it kā jau zinām, - ne viss ir tā, kā tas izskatās. Ļaunais slēpjas aiz omulības, un savādais ne vienmēr ir tik atšķirīgs, kā šķiet. Par to ir vērts padomāt. Spraigs un aizraujošs sižets, kas liek padomāt: kas ir tas, ko es gribētu noklusēt? Diemžēl vardarbība ir daudz tuvāk, nekā šķiet… Inese Muzikante, psiholoģe Asprātīgi, gudri, viegli un aizrautīgi uzrakstīts darbs, kurā krimi­nāla intriga veiksmīgi savijas ar politisko žurnālistiku. Laba grāmata inteliģentai laika nosišanai. Vija Beinerte, žurnāla Mājas Viesis galvenā redaktora vietniece STĪGS LĀRSONS MEITENE, kas SPĒLĒJAS AR UGUNI No zviedru valodas tulkojusi Dace Denina © Tulkojums latviešu valodā. Apgāds Zvaigzne ABC Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis ISBN 978-9934-0-1180-1