A couple is concerned when their dog behaves increasingly bizarrely: first to their chagrin, and, eventually, to their alarm. Jonathan Carroll (b. 1949) is an award-winning American author of modern fantasy and slipstream novels. His debut book, The Land of Laughs (1980), tells the story of a children’s author whose imagination has left the printed page and begun to influence reality. The book introduced several hallmarks of Carroll’s writing, including talking animals and worlds that straddle the thin line between reality and the surreal, a technique that has seen him compared to South American magical realists. Outside the Dog Museum (1991) was named the best novel of the year by the British Fantasy Society, and has proven to be one of Carroll’s most popular works. Since then he has written the Crane’s View trilogy, Glass Soup (2005) and, most recently, The Ghost in Love (2008). His short stories have been collected in The Panic Hand (1995) and The Woman Who Married a Cloud (2012). He continues to live and write in Vienna

Written in the shadow of the Yugoslav wars, yet never eclipsed by them, Mama Leone is a delightful cycle of interconnected stories by one of Central Europe’s most dazzling contemporary storytellers. Miljenko Jergovi? leads us from a bittersweet world of precocious childhood wonder and hilarious invention, where the seduction of a well-told lie is worth more than a thousand prosaic truths, out into fractured worlds bleary-eyed from the unmagnificence of growing up. Yet for every familial betrayal and diminished expectation, every love and home(land) irretrievably lost, every terror and worst fear realized, Jergovi?’s characters never surrender the promise of redemption being but a lone kiss or winning bingo card away. As readers we wander the book’s rhapsodic literary rooms, and as a myriad of unforgettable human voices call out to us, startled, across oceans and continents, we recognize them as our own

Лухманова, Надежда Александровна (урожденная Байкова) — писательница (1840–1907). Девичья фамилия — Байкова. С 1880 г по 1885 г жила в Тюмени, где вторично вышла замуж за инженера Колмогорова, сына Тюменского капиталиста, участника строительства железной дороги Екатеринбург — Тюмень. Лухманова — фамилия третьего мужа (полковника А. Лухманова). Напечатано: «Двадцать лет назад», рассказы институтки («Русское Богатство», 1894 и отдельно, СПб., 1895) и «В глухих местах», очерки сибирской жизни (ib., 1895 и отдельно, СПб., 1896, вместе с рассказом «Белокриницкий архимандрит Афанасий») и др. Переделала с французского несколько репертуарных пьес: «Мадам Сан-Жен» (Сарду), «Нож моей жены», «Наполеон I» и др

C'est beau, un bordel. C'est confortable. On y passe généralement de bons moments. Sauf quand il y vient des gens bizarres. Alors il arrive que les choses se gâtent et qu'on se mette à y mourir à qui mieux mieux. Un conseil : ne jamais ouvrir la fenêtre donnant sur la rue, sinon t'es obligé d'appeler les pompiers. Et les pompiers dans un bordel, quoi que tu en penses, ça la fout mal !

On t'a déjà mené en bateau, non ? Donc tu as le pied marin, si tu n'as pas l'air malin. Alors, mets ton béret à pompon et embarque, matelot ! Grimpe avec Béru et moi sur le Thermos pour une croisière very délectable. Tu trouveras à bord des sirènes très sublimes, avec une proue qui n'a pas besoin de soutiens-loloches et une poupe que tu peux déguster à la cuiller. Y a du champagne, du punch, de la vodka et du caviar… Et des bombes en guise de dessert. Très glacées, tu verras. Avec elles, t'es sûr de faire un boum… C'est les requins qui vont être contents ! Et si tu as envie de la quille, ben, sers-toi. Avant qu'elle coule

Fünfmal hat der Multimillionär Malcolm Pembroke geheiratet, zuletzt die geldgierige Moira. Die Folge: eine Horde verbitterter Exfrauen und ein Rattenschwanz mißgünstiger Kinder. Auch Ian, Hindernisreiter und ein Sohn aus einer früheren Ehe, bricht mit dem Vater. Doch dann wird Moira brutal ermordet und ein Anschlag auf Malcolms Leben verübt. Malcolm bittet Ian um Hilfe, und der Sohn weist ihn nicht ab. Ian will seinen Vater schützen und Moiras Mörder zur Strecke bringen. Prompt geraten er und sein Vater zwischen die Fronten einer erbarmungslos geführten Familienfehde. Den Mörder zu finden stellt sich als ein schwieriges Unterfangen heraus, denn Malcolms Reichtum liefert jedem von Ians zahlreichen Verwandten durchaus ein Motiv für einen Mord…

Sergejs Pokrovskis Mamutu mednieki Stāsti par vēsturi Akmens laikmeta cilvēku dzīve, daba, dzīvnieki spilgti un kolorīti attēloti šajā aizraujošajā stāstā. izdevniecība «Liesma» Riga 1971 tulkojis A. Lielais G. Nikoļska zīmējumi A Stankeviča vāks Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Zinātnieks un rakstnieks Sergejs Pokrovskis dzimis 1874. gadā. Jau skolas gados nelielais kalsnais zēns stun­dām ilgi sēdēja pie skudru pūžņiem, nenovērsdams ska­tienu no mazajām rosīgajām skudrām. Sergejs Pokrovskis, iestājies Maskavas universitātes fizikas un matemātikas fakultātes dabzinātņu nodaļā, jau pirmajās "brīvdienās aizbrauca uz Glubokojes ezeru Mas­kavas apkaimē. Šeit atradās Krievijā pirmā zinātniskā stacija, kas pētīja dzīvības procesus saldūdeņos. Noma­ļais Glubokojes ezers, paslēpies dziļi mežos un purvos, bija ļoti gleznains. Neskartā daba valdzināja studentu ar neskaitāmiem brīnumiem un mīklām, un jaunais dabzi- nātnieks centās atminēt kaut dažas no tām. Aiz loga ezers, purvā brēc tilbīte, mežā svilpo strazdi, maija rieta stundās vēl dzirdama nerimtīgo rubeņu rubināšana. Daž­kārt vakarā pāri ezeram aizveļas dobjš māviens: kliedz dumpis. Students izložņāja visuļs ezermalas biezokņus — viņam par visu vari gribējās ieraudzīt putnu, kam tāda skanīga rīkle kā vērsim. Veltīgi! Dumpis prata skaļi maurot, bet vēl labāk slēpties. Sergejs Pokrovskis neaizmirsa pirmo tikšanos ar šo putnu. Pēc daudziem gadiem viņš uzrakstīja stāstu par dumpi ar virsrakstu «Nenotveramais». Pēc augstskolas beigšanas sākās skolotāja gaitas, to­mēr sakari ar universitāti nepārtrūka. Sergejs Pokrovskis piedalījās daudzās ekspedīcijās, apceļodams Kaņina un Jamalas pussalas. Studiju gados viņš bija pasācis popula­rizēt savas zināšanas bioloģijā, un kopš tā laika populāri apraksti aizņēma aizvien lielāku vietu viņa darbā. Sergejs Pokrovskis mīlestību uz dabu, plašās zināšanas, ilggadējos dabzinātnieka novērojumus un pieredzi, kā arī veiksmīga tēlojuma autora talantu pratis ietvert un atspoguļot aprakstos «Dabas klēpī» un «Dabas kalen­dārs», kas izdoti daudz reižu. Ļoti jauki ir Sergeja Pokrovska stāsti par dzīvniekiem. Stāsts «Raibais un Melnais» attēlo dzeņu dzīvi, «Dzelten- ausis» — zalkti. Atceroties skolas gadus, zinātnieks rak­sta par skudrām — «Melnā ķēniņiene un -viņas tauta», pēc tam arī par citiem kukaiņiem: par bitēm — «Spār­notās cilts pilsēta», par termītiem un lapsenēm. Stāstos «Uluņa», «Aļņi» un «Roņu medībās» S. Pokrovskis at­griežas pie epizodēm no ceļojumiem uz Ziemeļiem. Pēdējos mūža gados Sergejs Pokrovskis aizrāvās ar pirmatnējā cilvēka dzīves pētīšanu. Pēc savāktajiem ma­teriāliem uzrakstīti divi interesanti stāsti — «Mamutu mednieki» un «Ciemats pie ezera». Plašās zināšanas un rakstnieka talants palīdzējis S. Pokrovskim radīt īstus mākslas darbus, patiesīgi attēlot akmens laikmeta cilvēka dzīvi, dabu un dzīvniekus tāltālajos laikos. S. Pokrovskis miris 1945. gadā

Vienas reikšmingiausių Storcho kūrinių, pasakojančių apie medžiotojų gentis, gyvenusias akmens amžiaus laikotarpiu dabartinėje Čekijos teritorijoje. Istorinė proza šiame romane neatsiejama nuo mokslinės populiarizacijos, o patraukliai supinti nuotykiai rodo neabejotiną Štorcho, kaip pasakotojo, talentą