Džordžs Orvels Lai plīvo aspidistra Gordons Komstoks, neīstenojies dzejnieks, aiziet no "Laba" darba reklāmas aģentūrā un sāk strādāt grāmatnīcā. Lai tā iegūtu Laiku rakstīšanai. Gan gūdams pieticīgus panākumus dzejā, viņš sāk Lēni un apzināti slīgt arvien dziļākā nabadzībā, galu galā nonākot Līdz vientuļai, nožēlojamai eksistencei. Visu, pret ko viņš saceļas, simbolizē derdzīgā aspidistra: mājas svētība viņam nozīmē dzīvi trula mietpilsoņa cienīgumā un pakļaušanos "naudas dieva" tirānijai. Ceļojums sevī aizved Gordonu haosa bezdibenī, biedē viņa ģimenes Locekļus un allaž uzticīgo Rozmari-ju, kuras piedāvātā mīlestība un drošība satricina viņa apņēmību iet izraudzīto dzīves ceļu. Ar sev raksturīgo ironiju un vērīgumu Orvels apraksta neapmierinātību ar sabiedrību un vēlmi noraidīt mūslaiku "vērtības" — tomēr dzēlīgi priekšplānā izvirzot jautājumu: vai šis noraidījums ir risinājums? No angļu valodas tulkojusi Māra Poļakova skanējis indarsss@inbox.lv •Dienas Grāmata Redaktore Ilze Jansone Korektore Rota Bārtule Mākslinieks Kristians Šics Gundegas Karkliņas makets Laikraksta Diena izdevums Dienas Grāmata Mūkusalas iela 15, Rīga George Orwell KEEP THE ASPIDISTRA FLYING © Eric Arthur Blair, 1937 © The Estate of the late Sonia Brownell Orwell © Peter Davison, 1989 © Māra Poļakova, tulkojums no angļu valodas, 2007 © Jānis Elsbergs, atdzejojums © Augusts Strauss, atdzejojums 24. un 103. lpp. © Cecīlija Dinere, atdzejojums 24. lpp. © Kristians Sics, mākslinieciskais noformējums, 2007 © Corbis/Scanpix, foto © Laikraksts Diena, 2007 ISBN 978-9984-789-67-5 Mixed Sources Product group from well-managed forests and other controlled sources q ✓-i www.fsc.org Cert no. SGS-C0C-1693 Jr О V_ ©1996 Forest Stewardship Council Grāmata ir drukāta uг Munken Print Cream 20. 80 g/m papira. Arctic Paper ir FSC trasējamības sertifikāta īpašniece. FSC sertifikāts apliecina, ka koksne, kas izmantota ši papira ražošanā, ir iegūta pareizi apsaimniekotā mežā un saglabā vides dabiskās funkcijas, ieskaitot ūdenstilpnes. bioloģiskos resursus un dzīvnieku dabisko vidi

M.Ibrahimbekovs LAI VIŅŠ PALIEK PIE MUMS STĀSTS RĪGA «LIESMA» 1981 No krievu valodas tulkojusi Jautrīte Roze Mākslinieks Gunārs Kļava

Maksuds Ibrahimbekovs Lai viņš paliek pie mums no cirka izbēguši vairāki lauvas un milicijas priekšnieks tos vajā pa visu pilsētu, pūloties noķert. Tomēr tas izdodas viņa dēlam, pie kura viens no lauvām atrod glābiņu no drošas nāves. STĀSTS RĪGA «LIESMA» 1981 No krievu valodas tulkojusi Jautrīte Roze Mākslinieks Gunārs Kļava

Ģenerālis Oskars Dankers Lai vēsture spriež tiesu Lai cik objektīvs gan sev liktos memuāru autors, nekad nav izslēgts subjektīvs kāda notikuma vērtējums. Bet viens ir skaidrs jo vairāk kāda laikmeta līdzdalībnieku atmiņu varēsim lasīt, jo plašāks un vispusīgāks mums pavērsies skatiens uz latviešu tautas vēstures lappusēm. Tādu ieskatu sniedz arī Oskara Dankera atmiņas par laika posmu no 1939. līdz 1947. gadam. Viena atziņa izkristalizējas skaidri — nekad vairs nedrīkst pieļaut , ka divas naidīgas lielvalstis, karojot savā starpā, gan vienā, gan otrā pusē ierauj mūsu vīrus, mūsu zēnus, mūsu tautas vitālo spēku. Rīga, «Rota» O. Dankers Da 483 Lai vēsture spriež tiesu — R.: Rota 1994. — 144 lpp. © V. Kovaļova mākslinieciskais noformējums, Rīgā, 1994. g

Adrians Čajkovskis Laika bērni Cilvēces pēdējie pārstāvji ir pametusi mirstošo Zemi, izmisīgi meklējot jaunas mājas izplatījumā starp zvaigznēm. Sekojot senču pēdās, viņi atklāj aizgājušo laiku lielāko dārgumu - teraformētu planētu, kas piemērota cilvēkiem. Bet jaunajā paradīzē ir arī savi noslēpumi... Daudzajos pamestības gados tās radītāju sētajām sēklām aizmetušies baisi augļi. Atnācējus negaida tīra un neskarta planēta. Tās jaunie pavēlnieki cilvēces pēdējo patvērumu ir pārvērtuši tās ļaunākajā murgā. Tagad divas attīstītas civilizācijas sastopas uz kara takas un abām ir jāpārkāpj savu spēju robežas, lai izdzīvotu. Cilvēces liktenis karājas mata galā. Kas gan būs jaunās Zemes īstie saimnieki? Adrians Čajkovskis ir populārs poļu izcelsmes angļu fantāzijas un zinātniskās fantastikas rakstnieks. Par romānu “Laika bērni” Cajkovskis saņēmis Artura Klārka balvu — vienu no prestižākajiem fantastikas un fantāzijas žanra apbalvojumiem. No angļu valodas tulkojusi Ieva Melgalve Šis ir daiļliteratūras darbs. Visas personas, organizācijas un notikumi, kas aprakstīti šajā romānā, ir autora iztēles auglis. No angļu valodas tulkojusi Ieva Melgalve Redaktore Kristīne Zute Mākslinieks Artūrs Bērziņš © Tulkojums latviešu valoda, izdevniecība Prometejs Grāmata iespiesta SIA Jelgavas tipogrāfija

LAIKA MAŠĪNA HERBERTS VELSS LATVIJAS VALSTS IZDEVNIECĪBA RĪGĀ -1963 Tulkotāji: Jūlijs Aldermanis Valija Brutāne. Mākslinieks V. Grants Herberts Džordžs Velss (1866—1946) Fantāzijas drosmīgā trauksme, sapņi par dabas spēku pa­kļaušanu cilvēkam nekad nav tik cieši saaudušies ar konkrētiem zinātnes sasniegumiem kā musu dienās — kosmisko lidojumu laik­metā. Un nekad nav tik spilgti un uzskatāmi pierādījies, cik daudz var panākt zinātne, ja to nekavē šķiru pretrunas. Tad tā spēj iekarot kosmosu, atbrīvot atomenerģiju, kalpot progresam, teh­nikas attīstībai. Par tādu atraisītu, varenu zinātni sapņoja lielais angļu progre­sīvais rakstnieks H. Dž. Velss, un zīmīgi, ka tieši uzvarošā soci­ālismā zemē viņa sapņi raduši spilgtu apstiprinājumu. Herberta Velsa daiļrade ir loti daudzveidīga un plaša. Viņš uzrakstījis ap 40 romānu, ļoti daudz stāstu, filmu scenārijus, publicistiskus rakstus, rokas grāmatas bioloģijā un vēsturē. Vispo­pulārākie ir viņa zinātniski fantastiskie darbi. Tāpat kā Svifta «Gulivera ceļojumi», Dcfo uzņēmīgais Robinsons Krūzo un Zila Verna darbi, arī Velsa fantastiskie romāni aizvien saista un val­dzina jauno lasītāju. Tie rāda, ka pasaule ir ne vien brīnumu pilna kā pasaka, bet arī izpētāma un iekarojama, izzināma un izdibi­nāma, maināma un labojama. Velsa stāstījumam ir īpaša ievirze. Būdams viens no pirma­jiem zinātniekiem, kas ienāk daiļliteratūrā, viņš ne tikai aizrauj ar saistošu fabulu, bet vienmēr rosina domu, zinātniskus meklē­jumus. Tanī pašā laikā viņa darbi rāda rakstnieka atsaucīgo sirdi, viņa dzīvo interesi par cilvēces likteni, patiesās rūpes par cilvēku sabiedrības nākotni un pauž gaišu ticību šīs sabiedrības progre­sam. Velss nešaubīgi ticiHinātnes attīstībai. Par savu romānu «Kad pamostas guļošais»' viņš raksta, ka aprobežojies tikai ar to, ko pats uzskata par iespējamu, taču izsaka pārliecību, ka cilvēces prāta sasniegumi būs daudz varenāki nekā tie, ko viņš attēlojis. Sāda pieeja zinātnei gluži nemanot savaldzina jaunatni. Vēl jo vairāk saistošus viņa darbus padara Velsa mīlestība uz dzīvi visās tās izpausmēs. «Dzīve man vienmēr šķitusi ārkārtīgi inte­resanta, tā drausmīgi valdzināja mani, tā piepildīja manu apziņu ar tēliem un idejām, un es jutu, ka tas viss jāatdod atpakaļ dzīvei. Es mīlēju dzīvi, un mīlu to aizvien vairāk,» tā viņš raksta priekš­vārdā savu darbu pirmajam izdevumam krievu valoda. Rakstnieka nozīmi, viņa aso skatienu, daudzpusību un drosmi varam novērtēt vēl labāk, ja atceramies tā laika vēsturiskos un politiskos apstākļus. Velss parādījās literatūrā XIX gadsimta beigās, imperiālismā sākuma posmā Anglijā. Tehnikai attīstoties, strādnieki grimst ar­vien dziļāk nabadzībā. Notiek virkne streiku un demonstrāciju. Imperiālistiskās Anglijas koloniālā politika tautu iegrūž būru kara, kas atnes zaudējumus un ciešanas. Ideoloģiskajā frontē, arī literatūrā, iezīmejas divas reakcionā­ras līnijas: viena novirzās uz dekadenci, antihumānismu, neticību cilvēka prātam. Te visspēcīgākais pārstāvis ir Oskars Vailds. Otrā ar Radjedu Kiplingu priekšgalā slavina imperiālismu, šovinismu, aizstāv Anglijas koloniālās tieksmes. Tāpēc jo liela nozīme šai laikā ir godīgiem, progresīviem rakstniekiem, kas nepakļaujas šiem noskaņojumiem, bet no kritizētāja reālisma pozīcijām dros­mīgi atsedz imperiālisma vainas, aizstāv humānismu, cildina cil­vēka spējas. Viņu vidū Velss ieņem nozīmīgu vietu. Savos stāstos un romānos Velss spilgti parāda kapitālistis­kās sabiedrības trūkumus, izsmēj angļu buržuāzijas aprobežotību, tajā pašā laikā cildinādams prāta nozīmi cilvēces progresa ceļā. Oskars Vailds, vilinādams cilvēku tīra skaistuma pasaulē, sludinādams «mākslu mākslas dēļ», noliedz cilvēka prāta vērtību un spēku, turpretī Velsa varonis stāstā «Zvaigzne» izsaucas: «Tu vari mani nonāvēt, bet manām smadzenēm ir vara pār tevi — jā, pār visu universu.» Laika ceļotājs («Laika mašīna»), nevērojot briesmas, drosmīgi risina zinātniskas problēmas. Pat ikdienišķs cilvēks, maza antikvariāta īpašnieks (stāstā «Kristāla ola»), zinātnē atrod savas dzīves jēgu. Velsa varoņu aktīvā iejaukšanās mūsu pasaules norisēs, viņu kvēlās, pašaizliedzīgās, nerimstošās atziņu un zinā­šanu alkas ir izaicinājums mistikas un iracionālisma sludinātā­jiem, tiešiem un netiešiem imperiālisma aizstāvjiem. Kamēr Radjeds Kiplings slavina «džungļu likumu» un ide­alizē angļu «civilizācijas nesējus», kuri valda pār iedzimtajiem, Velss daudzos savos darbos nesaudzīgi parāda šīs valdīšanas brutalitāti. Jau Velsa daiļrades sākumā atklājās viņa zinātniski fantastiskā romāna īpatnējās iezīmes un reālistiskais rakstīšanas veids — viņa zinātniski fantastiskie darbi skan kā patiesība. Viņš iet Svifta pē­dās, izlietodams fantastiku kā kritikas metodi, saistīdams zinātnes attīstības un cilvēka izglītības jautājumus ar plašākām sociālām un politiskām problēmām. Velss arī konkrēti parāda zinātnes likteņus kapitālisma apstākļos. Savā pirmajā sacerējumā «Laika mašīna» (1895) viņš rāda, ka zinātnes un tehnikas attīstība, ja tā notiek kapitālistu šķiras inte­resēs, neatvairāmi noved cilvēci pie pašiznīcināšanās. Laika , ceļo­tājs nokļūst 802 701. gada pasaulē un tur sastop divus cilvēka pa­veidus — nevarīgos, pārsmalcinātos elojus un darba rūķus mor- lokus, rupjas tumsas būtnes. Jo tuvāk viņš iepazīst šos cilvēkus, jo drausmīgāki ir viņa atklājumi. Morloki dzīvo tikai pazemē, viņi ir fiziski un garīgi deģenerējušies. Arī eloji deģenerējušies — zaudē­juši katru interesi, alkas pēc zināšanām, pat aizmirsuši rakstīt un lasīt- Patiešām, intelekts «izdarījis pašnāvību». Un Laika ceļotājs saprot, ka «šāds stāvoklis radies, pakāpeniski pieaugot atšķirībai starp kapitālistu un strādnieku …» Velsa kritika ir drūma, viņa satīra skumja. Stāstījuma pesi­mismu mazina paša Laika ceļotāja tēls, viņa nenogurstošais mek­lētāja gars, kā arī romāna epilogs, kurā autors izsaka cerības, ka civilizācija tomēr šadi neiznīcinās pati sevi. Šādus lēcienus laikā un telpā Velss izmanto daudzos sacerē­jumos. «Pletnera stāstā» jauns maģistrs, izdarot eksperimentu, nokļūst ārpus telpas un no turienes .vēro mantkāri un alkatīgumu, kas cilvēkus urda uz nekrietnu rīcību. «Stāsts par priekšdienām» lasī­tāju aizved XXII gadsimtā, kad sasniegts tīri vai neticams tehni­kas progress. Taču visi šie sasniegumi ir pasaules monopolu rokās, tie neatvieglina cilvēku dzīvi — gandrīz trešā dala iedzīvotāju ir pilnīgi paverdzināta. Sis stāsts sasaucas ar 1899. gadā uzrakstīto romānu «Kad pamostas gulošais», kas sociāli vēl nozīmīgāks nekā «Laika mašīna». Te sevišķi spilgti un konkrēti parādīta buržuāziskā sabiedrība savā galējā attīstībā. šinī romānā Velss norada ne tikai uz briesmām, kas slēpjas kapitālistiskajā iekārtā, bet attēlo arī cilvēkus, kas ceļas cīņā pret to. Guļošais atmostas pasaulē, pār kuru valda Pasaules trests ar Balto padomi priekš­galā. Visi cilvēces sasniegumi atklāti vērsti uz to, lai tautu novestu līdz morloku stāvoklim. Bet tauta negrib to pieļaut, tā saceļas, lai pārņemtu varu. Taču tas ir vienīgais romāns, kurā Velss atzīst revolūciju. Rakstnieka pasaules uzskats ir pretrunīgs, un tas izpaužas arī viņa daiļradē. Sīs pretrunas sevišķi skaidri parādās romānā «Ārsta Moro sala» (1896). Galvenais varonis, neparasti apdāvinātais un enerģiskais zi­nātnieks Moro sācis darboties īstas, visnotaļ humānas zinātnes vārdā. Savu mūžu viņš veltījis dzīvnieku ķermeņa plastiskuma stu­dijām, dzīvu audu transplantācijai. Moro uzsRata, ka, apbruņots ar antiseptisko ķirurģiju un īsti izzinājis augšanas likumus, viņš va­rētu mainīt arī instinktus un sliecības. Sabiedrība atstumj šo ģe­niālo cilvēku, atraida viņa pakalpojumus. Rezultātā — Moro vairs neveic sabiedrībai derīgu darbu, bet ar aukstu vienaldzību, ar necil­vēcisku cietsirdību turpina savus zinātniskos eksperimentus viens pats. Autors parāda, ka zinātne, kurai nav humāna mērķa, kļūst par negatīvu spēku, kas laupa pēdējās žēluma un līdzcietī­bas paliekas. Un lasītājs līdz ar Prendiku, kas stāsta mums par ārstu Moro, kaut gan apbrīno ārsta vareno prātu un interesi par zinātni, taču nodreb šausmās, redzēdams, kādas sāpes un ciešanas viņš nodara gluži aukstasinīgi, — lai tikai apmierinātu šo interesi. Tā ir viena līnija šai romānā. Taču ir vēl arī otra — galvenā līnija. Moro no dzīvniekiem rada puscilvēku pūli, valda pār to, iedvešot viņiem bailes. Lai noturētu viņus paklausībā, Moro liek šiem puscilvēkiem skaitīt īpašus «likumus» un izpildīt baigu ritu­ālu, kas tieši atgādina misionāru ieviestās reliģiskās ceremonijas. Sī paklausība tomēr izrādās tikpat ārišķīga kā šo dzīvnieku cilvē­ciskums. Nogaršojuši asinis, viņi saceļas pret salā ieviesto kartību un pašu Moro nogalina. Moro valdīšana pār puscilvēkiem , ir baismīga kolonizācijas karikatūra, dzēlīga atbilde uz Kiplinga «Džungļu grāmatu», kas bija iznākusi divus gadus agrāk. Līdz ar to romānā iezīmēta arī treša līnija — bailes no revolūcijas. Būdams zinātnieks un humānists, Velss saprot, ka kapitālisms, koloniālisms jāiznīcina, lai cilvēce ietu progresa ceļu. Taču revolūciju viņš uzskata par nežēlīgu lī­dzekli. Velss baidās no tautas masām, netic, ka tās spētu pārvaldīt valsti, tāpēc liek cerības uz gudriem, kulturāliem zinātniekiem, kas pamazām mainītu cilvēka dabu un vadītu sabiedrību. Velss ir nesaudzīgs kritizētājs un atmaskotājs, taču, sapinies sīkburžuāziskos uzskatos, neliek saviem varoņiem darboties ta, lai viņi pārveidotu sabiedrību. Viņi nekad neiesaistās socialaja dzīvē. Buržuāziskā sabiedrība viņus ierobežo, bet viņi nemēģina cī­nīties pret šiem ierobežojumiem, jo ir vientuļi un sabiedrotos ne­meklē tur, kur tie atrodami — apspiestās tautas masās. Un tomēr Velsa varoņi iegūst mūsu simpātijas, jo viņi tiecas pēc lieluma, viņu domu lidojums ir augsts. Savus uzskatus par zinātnieka stāvokli buržuāziskajā sabied­rībā Velss varbūt vislabāk izteicis romānā «Neredzamais cilvēks». Šis darbs ieņem centrālo vietu rakstnieka agrīno zinātniski fan­tastisko romānu virknē. Grifins, jauns zinātnieks, ieguvis prasmi un zināšanas, attīstījis savu talantu, dzīvodams pusbadā un naba­dzībā. Viņam ne

Maikls Kraitons Laika robeža Lieliskais amerikāņu rakstnieks Maikls Kraitons ir romānu  "Lielā vilciena aplaupīšana", "Kongo", "Juras laikmeta parks", "Atklājums" un daudzu citu darbu autors. Viņa sarakstītās grāmatas tulkotas vairāk nekā 30 valodās, kopā pasaulē pārdqļ.i vairāk nekā 100 miljoni eksemplāru, pēc to motīviem uzņemtas 12 filmas, un liela tiesa no tām rādīta arī Latvijā. Maikls Kraitons saņēmis daudzas literārās balvas un prēmijas, viņa vārdā nosaukts pat kāds jaunatklāts dinozaurs /- bienosaurus crichtoni. Pasaules literatūrā jau ne reizi vien izmantots sižeta pavērsiens, kad kāds no mūsu laikabiedriem brīnumainā kārtā nokļūst pagātnē. Romānā "Laika robeža" smagi pārbaudījumi, pārsteigumi, nāves briesmas un pat romantiski piedzīvojumi gaida arheologus, kas jaunāko fizikas sasniegumu dēj nokļūst laikā, kuru pētījuši, - XIV gadsimta Francijā. Maikls Kraitons savā jaunākajā romānā savieno nākotnes zinātni - kvantu fiziku - ar viduslaiku pagātnes sarežģīto realitāti; un piedzīvojums, kurš sagaida lasītāju, ir patiesi aizraujošs, vienlaikus graujot iesīkstējušus uzskatus un ļaujot izbaudīt dēku garu Kopš Žila Verna nevienam rakstniekam nav izdevies tik spilgti atainot nākotni un pagātni, kā to izdara Maikls Kraitons! No angļu valodas tulkojis Jānis Elsbergs Vāka autors Kristiāns Šics © Maikls Kraitons, 1999 © Tulkojums latviešu valodā, mākslinieciskais noformējums, ISBN 9984-35-002-9 "Apgāds "Kontinents"", 2003 Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis Teiloram "Visas lielas nākotnes impērijas būs prata impērijas." VINSTONS ČĒRČILS, 1953 "Ja tu nezini vēsturi, tu nezini neko." EDVARDS DŽONSTONS, 1990 "Nākotne mani neinteresē. Mani interesē nākotnes nākotne." ROBERTS DONiGERS, 1996

Sidnijs Šeldons Laika smiltis Spānija. Zeme, kurā valda mūžvecas kaislības un nerimst asinsizliešana. Bēgot no nežēlīga tirāna atriebības, četras sievietes pamet klosteri, kura svētās sienas dāvājušas drošību. Lūcijai, lepnai, jebkuros apstākļos izdzīvot spējīgai sievietei, uz sirdsapziņas guļ noslēpums no Sicīlijas mafijas savstarpējo karu laika, kad cīņa risinājās uz dzīvību un nāvi… Skaistā Grasiela vēl aizvien nav saņēmusi piedošanu par pārgalvīgu jaunības grēku… Megana, kura nekad nav pazinusi savus vecākus, pārdroša basku terorista personībā meklē patvērumu, kas sola tikai briesmas… dievbijīgo Terēzu vajā un izsmej pašas ticība. Nezaudējot cerību, viņas uzdrīkstas doties svešā, izaicinājumu pilnā pasaulē, kur katra satiksies ar negaidītu likteni… un atklās patiesību par sevi. No angļu valodas tulkojusi Alda Vāczemniece Vāka autors Kristiāns Sies Fotogrāfs Aivars Drāznieks Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv © Sidnijs Šeldons, 1998 © Tulkojums latviešu valodā, mākslinieciskais noformējums, ISBN 9984-740-04-8 "Apgāds “Kontinents”", 2001

Laika began her life as a stray dog on the streets of Moscow and died in 1957 aboard the Soviet satellite Sputnik II. Initially the USSR reported that Laika, the first animal to orbit the earth, had survived in space for seven days, providing valuable data that would make future manned space flight possible. People believed that Laika died a painless death as her oxygen ran out. Only in recent decades has the real story become public: Laika died after only a few hours in orbit when her capsule overheated. Laika’s Window positions Laika as a long overdue hero for leading the way to human space exploration. Kurt Caswell examines Laika’s life and death and the speculation surrounding both. Profiling the scientists behind Sputnik II, he studies the political climate driven by the Cold War and the Space Race that expedited the satellite’s development. Through this intimate portrait of Laika, we begin to understand what the dog experienced in the days and hours before the launch, what she likely experienced during her last moments, and what her flight means to history and to humanity. While a few of the other space dog flights rival Laika’s in endurance and technological advancements, Caswell argues that Laika’s flight serves as a tipping point in space exploration “beyond which the dream of exploring nearby and distant planets opened into a kind of fever from which humanity has never recovered.” Examining the depth of human empathy—what we are willing to risk and sacrifice in the name of scientific achievement and our exploration of the cosmos, and how politics and marketing can influence it—Laika’s Window is also about our search to overcome loneliness and the role animals play in our drive to look far beyond the earth for answers. “Caswell positions Laika as an animal astronaut rather than a lab animal and showcases the bond between Laika and the Soviet space scientists, redefining the story of Laika and the space dogs, the pioneers of all our space endeavors.” ― Chris Dubbs, author of Animals in Space: From Research Rockets to the Space Shuttle “Brilliant, original, and heartbreaking, Laika’s Window takes us on a journey into the fascinating history of animals and humans in space travel and, beyond that, into the nature of our own loneliness as creatures, both here on earth and out in the vastness of the cosmos. Caswell’s tender consideration of Laika and her life is infectious, and I found myself just as invested in this little being that had been shot into space so many years ago. I won’t forget this powerful book, which brings us one step closer to making sense of our place in the universe.” “Laika’s Window is a magnificent account of one of the world’s most famously tragic dogs. Combining meticulous scholarship of the Cold War era, profound sociopolitical analysis, unerring literary skill, and―the book’s great surprise―some of the most heartrending, haunting reflections ever written on the relations between canines and humans, Kurt Caswell’s masterwork shot an arrow through my dog-loving heart yet left me nothing but grateful for the experience. This is a mesmerizing tale by a writer as sensitive and heartful as he is brilliant.” Kurt Caswell is a writer and professor of creative writing and literature in the Honors College at Texas Tech University, where he teaches intensive field courses on writing and leadership. He is also on the faculty at the Vermont College of Fine Arts. His books include Getting to Grey Owl: Journeys on Four Continents, In the Sun’s House: My Year Teaching on the Navajo Reservation, An Inside Passage, which won the 2008 River Teeth Literary Nonfiction Book Prize, and an anthology of nature writing, To Everything on Earth: New Writing on Fate, Community, and Nature, which he coedited with Susan Leigh Tomlinson and Diane Heuter Warner. His essays have appeared in ISLE, Isotope, Matter, Ninth Letter, Orion, River Teeth, and the American Literary Review. He lives in Lubbock, Texas

Kurts Vonnegūts Laikatrīce “Stāstu idejas es tikai īsi pierakstu, piedēvēju savam alter ego Kilgoram Trautam un iebāžu romānā”, tā norāda pats autors, kuram 2003. gadā jau apritēja 81 gads. Laikatrīce ir pēkšņs atklupiens laikatelpā, kas lika visiem un un visam vēlreiz darīt tieši to pašu, ko tie darījuši uz labu vai uz ļaunu, pēdējās desmitgades laikā…Ir notikusi laikatrīce, kas cilvēkus no 2001. gada aizvedusi atpakaļ uz 1991. Cilvēkiem būs jāizdzīvo šos desmit gadus atkārtoti, bez iespējas izmainīt savu dzīvi. No angļu valodas tulkojis Jānis Elsbergs Redaktore Māra Rūmniece Māksliniece Solvita Ozola “Tapals”, 2003 Sen vairs nedrukātais zinātniskās fantastikas grāmatu autors Kilgors Trauts Ņujorkas štata Kohouzas pilsētā 1975. gadā, kad nupat uzzinājis par sava atsvešinājušamies dēla Leona bojāeju Zviedrijas kuģubūvētavā, tikko ari palaidis brīvībā savu papagaillti Ciklonu Bilu, jo grasās kļūt par klaidoni

Oskars Gerts, Arturs Mauriņš Laikazīmes Stāsti par dabu Grāmatā izklāstīti tautas vērojumi par dzīvās un nedzīvas dabas parādībām meteoroloģisko laika apstākļu paredzēšanai tuvākajam un tālākajam periodam, piemērotāko sēšaтas un stādīšanas, kā ari ar lopkopību saistīto darbu termiņu izvēlei. Laikazīmes-(tautas vērojumi) apskatītas modernās zinātnes atziņu gaismā. Tās parādītas kā sava laikmeta kultūras fenomens, kam ir noteikta vērtība ari mūsdienās, Jo laikazīmēs koncentrēta daudzu paaudžu praktiskā pieredze. Recenzenti: filoloģijas zinātņu kandidāte Maija Ligere LPSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks Arvīds Pastors LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks Jānis Peters veterinārijas zinātņu kandidāts Leo Vaiders Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Mākslinieks Jāzeps Pigoznls Izdevniecība «Liesma», 1986

OSKARS GERTS, ARTURS MAURIŅŠ LAIKAZĪMES Ieskats tautas vērojumos un ticējumos RĪGA «LIESMA» 1986 MŪSU LASĪTĀJ! Vai nav tā, ka, strādādami ar moderno tehniku, pārvie­todamies ātros un ērtos satiksmes līdzekļos, dzīvodami labiekārtotos dzīvokļos, arvien skaudrāk sākam izjust, kā mazinās mūsu tiešās saiknes ar dzīvo un nedzīvo dabu? Personības harmoniskai attīstībai taču nepieciešama gan kul/liras, gan dabiskās vides daudzveidība. Bet kur dzīves steigā rast šos pieturas punktus saiknei ar dabas daudz­veidību? Liksim lietā jau uzkrātās tautas gudrībasl Vērī­gāk ieskatīsimies odu dejā un mākoņu kustībā, ieklausī­simies varžu kurkstēšanā un meža šalkās, pavērosim, kādā secībā saplaukst koki un kā guļ mūsu draugs suns, cik augstu lido bezdelīgas un kā pūš vējš — uz varavīksni vai no tās. Te nu tad lieti palīdzēs daudzajos gadsimtos izkristatizētās laikazīmes. Tās uzticīgi un gudri kalpoju­šus mūsu senčiem, kad vēl nebija zinātniskās meteorolo­ģijas, agronomijas un zootehnikas. Laikazīmes varbūt palīdzēs detalizētāk aplūkot dzīvās un nedzīvās dabas pa­rādības, bet zinātnes atziņas — izprast objektīvās cēloņ­sakarības. Tāpat domājam, ka laikazīmes nav zaudējušas savu praktisko nozīmi arī modernās zinātnes strauja uzplau­kuma laikmetā. Zinātne vispārina cilvēces atziņas, laikazīmes — konkretizē, tām ir izteikti lokāls raksturs. Laikazīmēs koncentrētā veidā uzkrātās tautas gudrības nekon­kurē ar moderno zinātni, bet gan to savdabīgi papildina, krietni vien izejot ārpus mums pierastajiem dabaszinātņu nogabaliem. Tās iesniedzas vispārējā esamības redzējumā, dabas uztveres estētikā un ētikā, tajās izpaužas ari tautas vitalitāte, dzīvesprieks. Bieži vien grūti novilkt robežu starp tautas vērojumiem, kas strikti kalpo praktiskai laika apstākļu paredzēšanai, un tā saucamajiem ticējumiem ar tiem raksturīgo daudzslāņaino ētisko, filozofisko un prāt- niccisko saturu un zemtekstu. Jo arī te tā vai citādi iz­teikta mūsu priekšteču ekoloģiskā domāšana. Viens otrs ticējums pirmajā skatijumā var likties panaivs vai mal­dīgs. Taču ielūkosimies tajā vērīgāk un mēģināsim rast racionālo kodolu. Atcerēsimies F. Engelsa vārdus «Anti- Diringā»: Ir daudz vieglāk ar prātā aprobežoto viduvē­jību, kā to dara Kārlis Fogts, uzbrukt vecajai natūrfilozofijai nekā novērtēt tās vēsturisko nozīmi.» Tāpēc mēs neesam centušies <Laikazīmju» tematiku sa­šaurināt, bet gan esam mēģinājuši sniegt to pēc iespējas plašākā tvērumā. Un esam vēlējušies parādīt tādu tautas vērojumu īpatnību kā tieksmi skatīt dabas parādību vis­sīkākās izpausmes. Tāpēc vienai un tai pašai parādībai dažkārt veltītas daudzas laikazīmes, kas atšķiras tikai ar niansēm vai nu pašas parādības izpausmē, vai ari tās īstenošanās apstākļos. Taču šis prātulas ir savstarpēji saistītas, tām piemīt noteikts sistēmiskums. Sajā sakarā, mēģinot ieskatīties māsu senču uzskatu sistēmiskumā, esam centušies uzrādīt arī ticējumu un laikazīmju ligzdas. ' Mēs neesam iedomājušies šo savu pirmo nelielo ieskatu jeb tuvošanos tautas dzīves gudrību krātuvei par rokas­grāmatu laika apstākļu paredzēšanai vai lauku darbu plā­nošanai. Sim nolūkam arī turpmāk izmantosim meteorologu prognozes un lauksaimniecības zinātņu atziņas. Taču vienlaikus lai laikazīmes mūs visus mudina vēl dziļāk un nopietnāk vērot, analizēt, padomāt. Lai izlasītais rosina apzināt arī citas, šeit nepieminētas laikazīmes un parādī­bas un izvērtēt tās, pasargājot šo tautas garamantu no aizmirstības! Mūsu kopīgs pienākums taču ir nodot nāka­majām paaudzēm pēc iespējas bagātāku kā dabas, tā ari kultūras daudzveidības pūru. Autori

Stenografistė Šeila Veb įėjo į 19 namą Vilbrehem Kresento gatvėje, kaip buvo nurodyta. Tada ji ir pamatė šiurpų reginį: vyro lavoną, tysantį ant svetainės grindų. Byloje Puaro sudomino laikas. Nors ir šoko būsenoje, Šeila aiškiai atsiminė, jog girdėjo, kaip laikrodis su gegute išmušė tris valandas. Tačiau kiti keturi laikrodžiai svetainėje rodė tokį laiką: 4.13. O keisčiausia, kad tik vienas laikrodis priklausė namo savininkei. Originalus pavadinimas "The Clocks" (1963) Vertįjas : Irma Gocentienė The novel is notable for the fact that Poirot never visits any of the crime scenes or speaks to any of the witnesses or suspects. He is challenged to prove his claim that a crime can be solved by the exercise of the intellect alone. The novel marks the return of partial first-person narrative, a technique that Christie had largely abandoned earlier in the Poirot sequence but which she had employed in the previous [Ariadne Oliver](https://en.wikipedia.org/wiki/Ariadne_Oliver) novel, [ *The Pale Horse*](https://en.wikipedia.org/wiki/The_Pale_Horse_\(novel\))  (1961). There are two interwoven plots: the mystery Poirot works on from his armchair while the police work on the spot, and a Cold War spy story told in the first person narrative

Ērihs Marija Remarks Laiks dzīvot un laiks mirt No vācu val. tulk. Helga Gintere Rīga „Liesma” 1986 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Romāns ,,Laiks dzīvot un laiks mirt” (1954) saistīts ar Otrā pasaules kara notikumiem. Šis romāns atmasko militārismu un fašismu. Autors apliecina, ka jāatriebj ļaunums, ko cilvēkiem nodarījis fašisms, un ka ikviens vācu karavīrs ir vainīgs fašisma noziegumos. Centrā ir karavīrs Grēbers, kas pasīvi pakļāvies notikumu attīstībai Vācijā un kļuvis par aklu pavēļu izpildītāju. Vācija ir ieslēgusi koncentrācijas nometnē katru brīvu domu, visur valda gestapo. Grēbera atteikšanās būt par ieroci fašisma rokās ir domājoša cilvēka loģikas uzvara. Romānā ,,Laiks dzīvot un laiks mirt” Remarks runā par vācu tautas atbildību. Vācu karavīri ir līdzvainīgi fašistu noziegumos, un arī viņiem jānes šis kauna traips. Rakstnieks runā arī par antifašistisko pagrīdi. Kareivis Immermanis, kaš no koncentrācijas nometnes nosūtīts uz padomju fronti, drosmīgi pārliecina apmuļķoto Grēberu, ko fašisms vēl nav paguvis galīgi samaitāt. Simpātijas izraisa skolotājs Polmanis, kas aizmugurē slēpj no gestapo ebreju Glēzeru un saglabā stingru pārliecību, ka ,,pasaulē vēl nav bijis tādas tirānijas, kurai nepienāktu gals”. Ļaunums, ko nodarījis fašisms, prasa atmaksu - tāda ir romāna galvenā doma. Bet tādēļ nepietiek ar pasīvu kritiku un runām. Saskare ar progresīviem cilvēkiem un mīlestība pret Elizabeti, bojā gājušā antifašista meitu, padara Grēberu morāli tīrāku. Viņš sāk domāt par savas vainas lielumu un nonāk līdz atziņai, ka pasivitāte, akla pavēļu izpildīšana ir tieša līdzdalība fašistu noziegumos. Viņš sāk rīkoties un cīnīties viens pats, uz savu roku (nogalina esesieti, atbrīvo no gūsta krievu partizānus), taču šos viņa pirmos soļus pārtrauc nāve. Tomēr drūmo, traģisko finālu mīkstina autora ticība jaunajai Vācijai, kas zināmā mērā personificēta Elizabetē, kura gaida bērnu

Džons Grišams Laiks nogalināt Romāns Džons Grišams ir Misisipi universitātes absolvents Strādājis par advokātu. Di Grišams ir tādu gramatu kā "Laiks nogalināt ', "Fir­ma", "Pelikānu lieta". "Klients" un "Nāvinieku kamera" autors Viņa vārds stabili turas vispieprasītāko musdienu amerikaņu lite­rātu vidu Dž GriŠama romānus pārdod desmitos miljonos eksemplāru Nelielajā Klantonas pilsētiņa ASV tiek gatavota tiesas prava, par kuru Normans Reinfelds, trīsdesmit gadus vecs kriminālo tieslietu ģēnijs, saka. " Valsts vislielākā kriminālā Iieslieta. — un savukart studente Elena Roaka to novērtē Šādi ". .Ši ir visu prāvu lielākā prava Melnādainais Kārts Li nošāvis divus baltos par viņa desmit­gadīgās meitiņas izvarošanu, un viņam draud gāzes kamera. Vai var attaisnot asiņaino atriebību par meitenes sapostīto mūžu Un sākas ne tikai advokāta Džeka Brigakhama ciņa par Karia Li dzīvību. Sākas ciņa ari pašu advokātu vidū zaudēta vai uzvarēta — šī skaļā prāva nodrošinās popularitāti Un baismā cīņā dodas  arī kukluksklans—pret melnajiem un tiem baltajiem, kas gatavi viņus aizstāvēt… No angļu valodas tulkoja Laimonis Streips Vāku noformēja JĀNIS SPRŪDS © John Grisham, 1989 © "Rija", Rīga, 1995 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis © L. Strcips, tulkojums latviešu valodā, 1995 AUTORA PRIEKŠVĀRDI Tā kā man ir tendence nepabeigt to, ko esmu sācis, tad mans vienīgais mērķis ar šo grāmatu bija — to pabeigt. Es gara acīm redzēju glīti sakārtotu papīru kaudzi sava biroja stūrī, par kuru varēju klientiem un draugiem lepni stāstīt, ka tas ir mans romāns. Kaut kur smadzeņu dzijumos es gatavojos to arī publicēt, bet es šo nodomu kā galveno neatceros, vismaz ne tad, kad sāku rakstīt. Tas bija mans pirmais lielais daiļliteratūras darbs. Es sāku rakstīt 1984. gada rudeni, tikko pirms trīs gadiem biju beidzis tieslietu studijas un vēl biju stipri zaļš. Tajos sākuma gados es pavadīju daudz laika tiesas zālēs, pētot, kā labi advokāti to dara. Mani tiesas zāles allaž ir valdzinājušas, un tas notiek vēl arvien. Tur runā par jautājumiem, ko nekad nedzird ārpus mājām. Visdramatiskākie notikumi notiek tiesas zālēs, nevis ekrānos vai uz skatuves. Kādu dienu es nejauši piedalījos drausmīgā prāvā, kur jauna meitene apsūdzēja vīrieti, kas viņu bija brutāli izvarojis. Tas nav aizmirstams piedzīvojums, un es biju tikai skatītājs. Vienu brīdi viņa bija varonīga, citu—nožēlojami vāja. Es bijupārakmeņojies. Es nevarēju pat iedomāties murgus, kas viņai un viņas ģimenei bija jāpiedzīvo. Man bija jādomā par to, ko es darītu, ja viņa būtu mana meita. Kad es redzēju viņas mokas zvērināto priekšā, es gribēju pašrocīgi nošaut izvarotāju. īsu. bet mūžīgu brīdi es vēlējos, lai viņa būtu mana meita. Te bija stāsta iedīgļi. Mani sāka valdzināt doma par tēva atriebību. Ko zvērinātie, kas nāk no tautas, iesāktu ar šādu tēvu ? Dabiski—būtu daudz līdzjūtības, bet vai tās būtu diezgan, lai attaisnotu? Šī romāna ideja mani nodarbināja kādus trīs mēnešus, un šai laikā man prātā nebija nekā cita. Es pirmo nodaļu uzrakstīju rokrakstā un lūdzu savai sievai Renē to izlasīt. Viņu tā iespaidoja, un viņa gribēja lasīt otru nodaļu. Pēc mēneša man bija gatava otrā un trešā nodaļa, un arī tās viņu savaldzināja. Renē lasa piecas vai sešas grāmatas nedēļā — mistērijas, trillerus, spiegu stāstus, daudz daiļliteratūras, un viņai nepatīk tās grāmatas, kas nespēj viņu saistīt. Es pasāku rakstīt grāmatu brīvajā laikā — pa stundai, mēģinot uzrakstīt vienu lapu dienā. Es to darīju visu laiku. Bet es atceros, ka bija četras nedēļas, kad es neuzrakstīju ne rindiņu. Tāpat izlaidu reizēm pa dienai, bet uz priekšu es rakos aklā centībā. Man šķita, ka temats ir brīnišķīgs, bet mani mocīja stils. Renē tas patika, un es turpināju. Pēc gada es pabrīnījos par lielo lappušu kaudzi un atklāju, ka grāmata ir uzrakstīta līdz pusei. Man sākotnējais mērķis aizmirsās, un es sāku domāt par līgumiem, autora honorāriem un elegantām pusdienām ar redaktoriem — katra jauna autora sapņi. Trīs gadus pēc sākuma Renē izlasīja pēdējo nodaļu, un mēs manuskriptu nosūtījām uz Ņujorku. Darba tituls bija "Nāves zvans", slikts nosaukums, ko mēs atmetām, tikko manuskripts nonāca mana jaunā aģenta DžejaGarona birojā. Sešpadsmit citu aģentu un divpadsmit apgādu to negribēja. Dzejs manuskriptu pieņēma un teica, lai es rakstu nākamo grāmatu. Es padomam paklausīju. Pagāja gads bez pārmaiņām, un es biju ieracies romānā "Firma", kad Džejs 1988. gada aprīlī piezvanīja ar burvīgo ziņu, ka manuskripts pieņemts publicēšanai. Bils Tomsons no "Vinvudas Preses" to bija izlasījis un tūliņ nopircis. Viņa vadībā es romānu pamatīgi pārstrādāju, un man bija grāmata ar vismaz deviņiem nosaukumiem, kamēr izšķiros par "Laiks nogalināt". Man ar grāmatu nosaukumiem neveicas. "Vinvuda" 1989. gada jūnijā iespieda 5000 eksemplārus un tos izplatīja. Grāmatu labi pirka manas dzīvesvietas apkaimē, bet pārējā pasaule to ignorēja. Nebija ne kabatas formāta, ne starptautisku līgumu. Bet tas bija pirmais romāns, un to pa lielākai daļai ir grūti pārdot. Labāki laiki bija ļoti tuvu. Es pabeidzu "Firmu" 1989. gadā un nosūtīju to Dzejām. To nopirka Dobledejs/Dells. un, kad to 1991. gadamartāpublicēja, mana rakstnieka karjera pēkšņi uzlabojās. "Firmas" sekmes radīja jaunu interesi par grāmatu "Laiks nogalināt". Grāmatā ir daudz autobiogrāfiska. Es vairs nestrādāju advokatūrā, bet desmit gadus es to darīju diezgan līdzīgi Džeikam Brigansam. Es pārstāvēju cilvēkus, bet nekādā ziņā ne bankas, apdrošināšanas vai citas lielas firmas. Es biju ielas advokāts. Dzeiks un es — mēs esam vienaudzi. Ari es vidusskolā spēlēju amerikāņu futbolu un biju spēles vadītājs, lai gan ne īpaši labs. Daudz tāda, ko viņš saka un dara, arī es teiktu un darītu līdzīgos apstākļos. Mums abiem pieder sābi. Mēs abi esam piedzīvojuši neizturamo spiedienu, ko rada slepkavību prāvas un ko es esmu mēģinājis attēlot. Mēs abi esam klientu dēļ gulējuši nomodā tin vēmuši tualetēs. Ši grāmata nāk tieši no sirds. Tā ir mana pirmā grāmata, un šur tur es "lēkāju". Bet es grāmatā nemainītu ne zilbi, pat ja kāds to prasītu. Oksfordā, Misisipi 1992. gada 30. janvāri TULKOTĀJA PIEZĪMES Grāmatas darbība notiek t.s. "dziļajos ASV dienvidos", kur sabiedrību veidojusi no Āfrikas atvesto vergu pēcteči un baltie un ieskatus ir iespaidojusi sakari starp abām rasēm daudzās paaudzēs. XIX gs. ASV dienvidos nēģerus neuzskatīja par cilvēkiem, un tas tieši noveda pie Ziemeļamerikas civilkara 1862. gadā. Ari pēc šī kara nēģeru stāvoklis dienvidu štatos visai daudz neuzlabojās un uzlabojumi neb ija regulāri. Par to īpaši rūpējās balto organizācija Kukluksklans. Organizācijas nosaukums nāk no veclaicīgas šautenes uzvilkšanas un izšaušanas skaņām. Klans sludināja balto cilvēku pārākumu. Lai ari šis organizācijas nozīme ir krietni mazinājusies, tā nav mirusi un parādās arī šai grāmatā. Tās tērps ir balts talārs ar smailu cepuri, kas aizklāj seju, atstājot redzamas tikai acis; viņu darbības veids ir iebaidīšana ar lielu krustu dedzināšanu vainīgā cilvēka mājas priekšā, draudēšana pa tālruni, īpaši nakts stundās, un dažāda veida vardarbība. Klana nodaļas sauc par klavcrnām. Vēl šī gadsimta vidū ASV dienvidos abas rases stingri nošķīra vienu no otras skolās, restorānos, satiksmes līdzekļos u.c. To sauc par segregāciju. Pēc piketiem un protestiem, kas prasīja ari cilvēku dzīvības, ASV federālā valdība pavēlēja integrēt skolas un sabiedriskās celtnes. Grāmatas darbības laikā sabiedrībā ir izcēlušies gan bagāti, gan spējīgi melnās rases pārstāvji. Jāpiezīmē, ka laika gaitā šai rasei ir izveidojies nosaukums — Āfrikas amerikānis. Vārds nigeris, ko nicīgi lieto baltie, ir apvainojošs. Savukārt ASV dienvidu bieži vien aprobežotajiem baltajiem, kas ienīst visu svešo: nēģerus, katoļus, žīdus, ārzemniekus u.c., ir izveidojusies iesauka redneck (sarkankakls), kas grāmatā ir atstāta netulkota — redneks. Grāmatā ir ari plaši apskatīta ASV tiesu sistēma ar zvērinātajiem, parasti divpadsmit cilvēkiem, kas — teorētiski — nāk no apsūdzētajam līdzīgām aprindām un ir preses ziņojumu neiespaidoti. Šai masu informācijas laikmetā tas ir gandrīz neiespējami, bet šī no Anglijas pārņemtā sistēma tomēr ir izrādījusies noturīga. Jāpiebilst, ka ASV likumi nav kodificēti, kā tas ir lielākajā daļā Eiropas valstu. Visas tieslietas notiek uz iepriekšēju lēmumu jeb precedentu pamata

Vasilijs Golovačevs Laiku Bende Ivors Ždanovs vēl nezina, kas nes sevī senču atmiņu un spēju iedarboties uz laiku un telpu, un tāpēc ir potenciāli aktīvs Spēles dalībnieks, kuras ķīla ir Metauniversa un visa Laiku Koka liktenis. Pirmā Spēles partija ir zaudēta - hronodesanta grupa Ivora tēva vadībā tiek ievilināta slazdā vienā no “izžūstošajiem” Koka Zariem. Sapulcēt domubiedru komandu, izglābt cilvēkus, atrast ienaidnieka emisārus un viņus neitralizēt ir minimālais uzdevums. Mērķis ir saprast Spēles principus un likt tiem darboties cilvēces labā. Bet vai tas ir sasniedzams? oriģināla tekstu nodrošina izdevniecība EKSMO. 2001 gads Tulkojis Imants Ločmelis https://mega.nz/file/FMl32BQT#q8f73QFGwlUOSUDQdXbeMX3pfi4ZAGULqFbU1XA8Wh8

Vasilijs Golovačevs. Laiku pātaga. Augsti attīstītā Zemes zinātne ļāvusi zinātniekiem atklāt un sākt īstenot superprojektu laika slāņu urbšanai miljardu gadu dziļumā. Bet pēkšņi uzradušies hronokilleri eksperimenta gaitu pagriezuši virzienā, kas bīstams Visuma pastāvēšanai. Šīs iejaukšanās rezultātā šķiet, ka daba ir kļuvusi traka, atbrīvojot briesmīgus un noslēpumainus spēkus, kas var saberzt miltos ne tikai telpas un laika līdzsvara izjaucējus, bet pat paralēlos Visumus ar visām to īpašībām, galaktikām, saulēm un planētām. Izdota Izdevniecība EKSMO 1995. gadā. No krievu valodas tulkojis Imants Ločmelis 2017.gadā Šīs grāmatas nosaukums dažos latviešu interneta portālos iztulkots kļūdaini. "Бичь" tulkojumā no krievu valodas, šinī gadījumā  ir "pātaga" nevis "posts". Izlasot grāmatu kļūst skaidrs, ka nosaukums ļoti labi atbilst sižetam un kontekstā pielietotajam jēdzienam. Fantastiskajā romānā stāstīts par iekārtu, kas patiešām uz laiku spēj iedarboties kā pātaga, bet ne postoši. Postu ir izraisījušas saprātīgās būtnes, kas šo "laika pātagu" cenšas izmantot savā labā, lai iegūtu varu. Tulkotājs Imants Ločmelis https://mega.nz/file/QJM3XZiS#zL6aAL8d1JaE4nAUVhIhRXu9u_GnOGFdh2XYbbapNzc

ANNA SAKSE LAIMES KALĒJS PASAKAS JAUNATNEI ILUSTRĒJIS K. FRIDRIHSONS Latvijas valsts izdevniecība • Rīgā • 1960 Un dzīvi mīliet tā, kā es to iemīlēju

Viņa svētība Dalailama un Dr. med. Hauards K. Katlers Laimes māksla. Kā būt laimīgam darbā "Laimes māksla" ir kļuvusi par klasisku ceļvedi uz Dalailamas apgaroto dzīves uztveri, izgaismojot šā lielā, augsti cienījamā garīgā līdera dziļos principus un skatījuma viedumu. šis ir Viņa svētības un psihiatra Hauarda K. Katlera otrais kopdarbs, kurā viņi diskutē par jēgpilnu dzīvi. Vairāku gadu garumā Hauards K. Katlers ir turpinājis sarunas ar Dalailamu, mēģinot gūt atbildi uz to, ko mēs visi vēlamies zināt: kā kļūt laimīgākiem vietā, kur pavadām lielāko tiesu sava laika — darb? Arī šoreiz Dr. med. Katlers piedāvā ieskatu nozīmīgos pētījumos un izvirza daudzus būtiskus jautājumus, kuru risinājumus centies rast Dalailamas viedais prāts: Kā mūsu personisko un darba devēju vērtību nesaderība iespaido laimi? Kādi ir galvenie neapmierinātības cēloņi un kā ar tiem cīnīties? Kā nepietiekama brīvība ietekmē mūsu laimes pakāpi? Kā atrisināt konfliktus ar kolēģiem un priekšniekiem? Kā darbā tikt galā ar spiedienu un apgrūtinošām situācijām? Kā reaģēt uz darba maiņu un bezdarbu? Ari šoreiz Hauards K. Katlers ļauj mums uzzināt Dalailamas spriešanas veidu, kas palidzēs gudrāk izvērtēt ikdienas dzīves parādības. "Laimes māksla. Kā būt laimīgam darbā" ir nepārvērtējams spēka un miera avots ikvienam, kura dzīvē ir darbs. Viņa svētība Dalailama ir tibetiešu garīgais līderis. Kopš 1959. gada, kad Tibetā iebruka Ķīnas armija, viņš dzīvo trimdā Dharamsalā, Indijā. Būdams nepagurstošs miera un cilvēktiesību aizstāvis, viņš ir guvis starptautisku atzinību un 1989. gadā izpelnījies Nobela Miera prēmiju. Viņa svētību visā pasaulē pazīst kā vienu no ievērojamākajiem garīgajiem līderiem. Dr. med. Hauardam K. Katleram ir psihiatra privātprakse Fīniksā, Arizonas štatā. Pirmo reizi ar Dalailamu viņš satikās 1982. gadā Indijā, kur studēja tibetiešu medicīnu. viņa svētības Dalailamas grāmatas apgādā atēna Laimes māksla Dzīves rokasgrāmata Laimes māksla kā būt laimīgam darbā Labā sirds Dalailama lasa evaņgēlijus ceļš uz jēgpilnu dzīvi ar atvērtu sirdi kā būt līdzjūtīgam katru dienu No angļu valodas tulkojis Mārtiņš Pomahs Redaktore Asnate Baņģiere Korektore Rita Treija Alda Aleka vāka dizains Gundegas Kārkliņas makets Apgāds "ATĒNA", 2004 AUTORA PIEZĪME Šajā grāmatā ir atstāstītas plašas sarunas ar Dalailamu. Viņa svētība Dalailama laipni ļāva man izvēlēties grāmatai jebkuru stilu, kas, manuprāt, būtu efektī­vākais, lai atspoguļotu viņa idejas. Man šķita, ka tāds stāstījums, kāds atrodams turpmākajās lappusēs, būs vispiemērotākais un vienlaikus sniegs ieskatu, kā Dalailama pats īsteno savas idejas ikdienas dzīvē. Ar viņa piekrišanu esmu izkār­tojis grāmatas tekstu tematiskā secībā un šādam nolūkam dažviet esmu apvie­nojis materiālu, kas var būt smelts no dažādām sarunām. Dalailamas izglītotais tulks doktors Thuptens Džinpa laipni pārlasīja manuskripta galīgo variantu, lai pārliecinātos, ka rediģēšanas procesā tajā nav radušās nejaušas pretrunas Dalailamas pārliecībai. Ilustrējot diskusijas idejas, tekstā ir izmantotas slimības vēstures un perso­niski notikumi. Lai saglabātu konfidencialitāti un aizsargātu privātās dzīves noslēpumus, esmu mainījis cilvēku vārdus, notikumu detaļas un īpašas pazī­mes, lai atsevišķas personas nebūtu identificējamas. SATURS Ievads 11 1. nodala. Transformējot neapmierinātību darbā 19 2.  nodaļa. Cilvēciskais faktors 37 3.  nodaļa. Naudas pelnīšana 47 4.  nodaļa. Kā atrast līdzsvaru starp apnicību un izaicinājumu 60 5.  nodaļa. Darbs, karjera un aicinājums 82 6.  nodaļa. Pašizpratne 97 7.  nodaļa. Darbs un identitāte 113 S. nodaļa. Pareizais iztikas veids 126 9. nodaļa. Laimes izjūta darbā 139 Epilogs 162 Pielikums 165 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Etjens Zaļenks Laimes terapija 2. izdevums Apgāds «Priedaines» Rīga No franču valodas tulkojusi Skaidrīte Jaunarāja Mākslinieki - Arta un Jānis Jaunarāji © S. Jaunarāja, tulkojums, 1995 © J. Jaunarājs, Arta Ozola-Jaunarāja, mākslinieciskais iekārtojums, 2000. Franči psihoterapeits Etjēns Zalenks saka"- BūT LAIMīGAM VAR IEMĀCĪTIES. Autors satricina mūsu iesīkstējušās pārliecības, mudina paraudzīties pasaulē citām acīm: viņš apgalvo, ka: CERĪBA NEPALĪDZ DZĪVOT, EGOISMS ARĪ IR TIKUMS, MELI VAR BŪT NEPIECIEŠAMI Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Alfreds Goba Laimes zeme Pasakas. Teikas. Leģendas. Laimeszeme ; Minkāna „Rock 'n Roll" ; Īkšķītis jeb Utubunga ;Mazais pirkstiņš ; Žagata un cīrulis ; Žagatas precības ; Rasas podiņš ; Kaķis Minkāns un pūce Pūka ; Auklē mani, māmuliņa Mārīte ; Krusta zirneklis ; Lieldienu zaķis ; Dzeguze ; Dravnieka meistars ; Kaķis Minkāns un pele Pīpse ; Badadzeguze ; Rudzi zied ; Mauriņš ; Ežmaliņa ; Bezdelīgactiņas ; Kurpītes ; Kaķpēdiņas ; Bišu dzelonis ; Kamenes ; Suņudienas ; Silis un ezis ; Milži ; Bruņurupucis un lapsa ; Ežu ģimene ; Kukaiņa svārki ; Pādauklis ; Gailenes ; Launadziņš ; Čaukstīte ; Burvju spiga ; Pirmā palīdzība kalnos . . . ; Melnā sieva ; Deviņvīruspēks ; Sīkstais ledus ; Ziemassvētku zaķis ; Mazās eglītes Ziemassvētki ; Kristalla pils ; Sniegs ; Lausks Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis 1988. LELBA Apgāds

Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis Laimētā līgava Stāsti: Magdalēna fon Skideri  ; Laimētā līgava  ; Majorāts  ; Meistars Johanness Vahts  ; Kāršu spēlmaņa laime  ; Dons Žuans  ; Bruņinieks Gluks latviešu lasītājs pazīst Hofmaņa «Velna eliksīru» un «Runča Mura dzīves uzskatus», kur gaiši pamirdz rakstnieka satīriķa talants. Šai nelielajā izlasē ievieto­tais stāsts «Bruņinieks Gluks» pieder pie viņa literārās darbī­bas sākuma perioda darbiem. Rakstnieks ataicina no «sapņu pasaules» pazīstamo komponistu, lai parādītu, ka ista māksla diem­žēl paliekot nesaprasta, pārprasta, noniecināta. «Magdalēna lon Skiderh pieder pie pašiem ag­rākajiem krimināla rakstura dar­biem pasaules literatūrā. Slavens Parīzes juvelieris, visu cienīts amata meistars, ilgu laiku sa­trauc pilsētas iedzīvotājus, no­laupīdams paša izgatavotās dārg­lietas un slepkavodams. Viņu nespēj notvert ne policisti, ne slepenpolicisti. Juvelieris, kas dzīvoja Parīzē XVII gs., nav tikai sava amata meistars, bet viens no cildenajiem renesanses laikmeta mākslas meistariem. Kā lielu pārestību viņš izjūt nepie­ciešamību atdot par naudu ta­lanta radīto skaistumu. Viens no rakstnieka labāka­jiem tā sauktajiem «nakts» stās­tiem ir «Majorāts». Te lasītājs nonāk vecas pils noslēpumu varā, spoku pasaulē, kas līdz ar vēja gaudošanu un jūras ban- gotnl atdzīvojas nakts tumsā. Tas Ir romantisks lons majorāta īpašnieku varas kārei. Izdevniecība «Liesma» Rigā 1969 No vācu valodas tulkojusi Ērika Lūse Mākslinieks Gunārs Kļava Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Vācu rakstnieks, komponists, gleznotājs, diriģents, režisors un mūzikas kritiķis Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis (1776— 1822) dzīvoja tā sauktajā «estē­tikas gadsimtā», kad atbildi uz visiem lielajiem jautājumiem meklēja mākslā. Vācu roman­tiķu vidū Ilolmanis ir pats sa­režģītākais, pretrunīgākais un savdabīgākais mākslinieks; viņi rakstīja pagājušā gadsimta pašos drūmākajos gados, kad visā Eiropā valdīja reakcija, kas jo smagi izpaudās leodāli sadrum­stalotajā, atpalikušajā Vācijā. Neremdināmā mīlestība pret mūziku un glezniecību jūtama arī rakstnieka darbā, kur viņš neatlaidīgi liecas apvienot vārda mākslu ar krāsu un skaņu pa­sauli, tā Ieviesdams pasaules literatūrā vēl nepazītu, oriģinālu stilu. Ar paša autora dzīves mokošajām pretrunām saistās neparastais, poētiskais rakstības veids, satura un lorrnas neatbil­stība, lantastiskā un reālā, jautrā un traģiskā mijiedarbība. Rakstnieka poētiskā lantastika iedvesmojusi komponistus Vāg­neru, Caikovski, Olenbahu un Sūmani. Pēc pusotra gadsimta, kas mūs šķir no Holmaņa dzīves laika, skaidri redzam lielā vācu dzej­nieka rakstnieka sarežģītā, daudz­veidīgā talanta pārsteidzošās izpausmes. Redzam patiesi at­tēlotu laikmetu, cilvēkus, viņa stāstījuma veidu, kas spēl aiz­raut, sajūsmināt

H. Wassmo (g. 1924) yra viena iš skaitomiausių autorių ne tik Norvegijoje, bet ir Lietuvoje. Romane „Laimės sūnus“ rašytoja tęsia pasakojimą apie „Dinos knygos“ herojus. Pagrindinis knygos veikėjas – Dinos sūnus Benjaminas Grenelvas, kurio gyvenimas paženklintas baisios paslapties

J'interviens après le troisième meurtre, mais la série continue. Je lâche tout pour m'occuper de la petite histoire au président, seulement, on me bute ces deux souris en pleine partouze. Quand je pose la question de confiance à l'ignoble Miss Gleendon, un mec lui flanque le coup de griffe du siècle. Voilà le topo. Si tu as tout compris, inutile d'acheter ce book. Mais si des zones obscures subsistent, paye-le-toi-le. Tu vas pas mourir con toute ta vie

Avez-vous vu un morse jouer du saxophone ? Non ? Moi non plus, à vrai dire, mais je ne désespère pas. En revanche, je vous jure, mes amis, que j’ai déjà entendu un saxophone jouer du morse. Dans un cabaret ! Au début, je n’y prêtais pas attention, vu que tout mon intérêt était porté sur la ravissante créature assise à mon côté. Moi, vous me connaissez… très enclin à la bagatelle, mais jamais dépourvu du sens du devoir. Si vous pouviez savoir ce qu’il racontait ce saxo, sous ses airs langoureux, vous m’excuseriez d’avoir laissé tomber la fille ! Mais vous n’allez pas tarder à le savoir, fidèles comme je vous connais

Jaunas baronas Georgas fon Vergentinas žengia pirmuosius žingsnius į gyvenimą ir šlovę – jis kuria muziką, svajoja parašyti unikalų kūrinį – tikrą operą. Jis dažnai lankosi Vienos intelektualų salone; salonas priklauso žinomam Vienos bankininkui Ėrenbergui. Čia mezgasi pokalbiai apie ateitį ir gyvenimą, politikuojama apie sionizmą ir socializmą, gimsta meilės ryšiai ir aptariamos naudingos vedybos. Romano autorius puikiai piešia Europos belle Époque, kuriai itin būdingi šiandieniai, t. y. XXI a., vyro ir moters jausmai, kankinantys ir sekinantys saitai, beatodairiška meilė, deginanti ir žlugdanti aistra, visuomenės požiūris ir įtaka

Pristigusi lėšų, Imperija išformuoja Žvaigždžių Sargybą, ir pulkininkas Stelas su savo brigada tampa samdiniais. Jie žūsta svetimuose karuose jau ne už laisvę ar garbę, o už pinigus. Bet ir samdiniai trokšta turėti namus. Todėl, kai brigada užklysta laisvojon Friholdo planeton, atrodo, jog samdinių lūkesčiai išsipildys. Deja, jie nežino, kad Friholdą jau nusižiūrėjo dar dvi mirtinai pavojingos Galaktikos jėgos…

1967-ieji... Du Vienos studentai, Grafas ir keistuolis motociklų mechanikas bei filosofas Zigis, meta egzaminus ir susikombinavę motociklą leidžiasi į kelionę po Austriją. Jų galvose – didingas planas – „Didysis žvėrių išlaisvinimas iš zoologijos sodo“. Trankydamiesi po Austrijos kalnus ir slėnius, draugužiai sutinka merginų ir keistų gyvūnų, psichopatų ir filantropų, susiduria su nuožmia realybe ir neįtikėtinomis fantazijomis. Ir nė nenutuokia, kad jų didįjį planą ištiks labai netikėta atomazga