"A giddy invasion of stories-brilliant, enigmatic, troubling, outrageous, erotic, beautiful." — The New York Times Book Review "So brilliant that you can't look at it anymore-and you can't look at anything else. . No one will read it without reward." — The Boston Globe With the same narrative fecundity and imaginative sympathy he brought to his acclaimed retelling of the Greek myths, Roberto Calasso plunges Western readers into the mind of ancient India. He begins with a mystery: Why is the most important god in the Rg Veda, the oldest of India's sacred texts, known by a secret name-"Ka," or Who? What ensues is not an explanation, but an unveiling. Here are the stories of the creation of mind and matter; of the origin of Death, of the first sexual union and the first parricide. We learn why Siva must carry his father's skull, why snakes have forked tongues, and why, as part of a certain sacrifice, the king's wife must copulate with a dead horse. A tour de force of scholarship and seduction, Ka is irresistible. "Passage[s] of such ecstatic insight and cross-cultural synthesis-simply, of such beauty." — The New York Review of Books "All is spectacle and delight, and tiny mirrors reflecting human foibles are set into the weave,turning this retelling into the stuff of literature." — The New Yorker

Ты узнаешь ЕЕ сразу. Увидев ЕЕ, ты забудешь о других. ОНА - твое счастье, твой наркотик, твоя жизнь. Тебе не будет покоя без НЕЕ. Посмотрев раз в ЕЕ глаза, ты потеряешься в них навсегда

Jehūda Bergs Kabalas spēks Reiz pastāvēja kāda sena un apslēpta gudrība, kas apvienoja visus dzīves gadīgos un fiziskos likumus. šī gudrībā bija īstenais garīgo mācību un reliģiju avots uz mūsu planētas vēl pirms Jēzus, Muhameda, Ādama un Ievas un pat pirms pasaules rašanās. Šo gudrību sauca par Kabalu. Kabala sniedz atbildes uz jautājumiem, kas nodarbinājuši cilvēku prātus jau kopš senseniem laikiem. Šī mācība ir iespaidojusi dižākās personības filozofijas, reliģijas un zinātnes pasaulē, vienlaikus paliekot nezināma sabiedribas vairākumam. Jehūda Bergs piedāvā jums nebijušu izdevību iepazīt Kabalas brīnumaino spēku un pārbaudīt tā ietekmi dzīvē. Gudrības meklējumos pirmā stadija ir klusums, otrā ieklausīšanās, trešā atcerēšanās, ceturtā prakse, piektā mācīšana. "Gudrībai nav jābūt komplicētai, garlaicīgai un smagnējai. Autentiskā patiesība ir saprotama ikvienam, pat bērniem, nevis tikai intelektuāļu elitei." Jehūda Bergs Vai pastav Dievs? Kādēļ mēs esam šeit? Kāpēc pasaulē ir tik daudz ciešanu un sāpju? kā mēs varam iegūt nepārtrauktu, mūžīgu laimi? Jehūda Bergs ir starptautiski atzīts eksperts Kabalas jautājumos. Viņš vada lekcijas un popularizē šo seno gudrību Kabalas centros visā pasaulē. ""Kabalas spēks" ir grāmata tiem, kuri vēlas noskaidrot savas eksistences un pasaules esamības jēgu. Jehūda Bergs sniedz jums iespēju mainīt dzīvi un rast mūžīgu piepildījumu." Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv © Tulkojums latviešu valodā, Normunds Pukjans Kabalists Solomons Gabirols Veltījums Šo grāmatu es veltu savam brālim Maiklam. Lai tavas grāmatas "Becoming Like God" iespaidā ikviens patiešām kļūst līdzīgs Dievam. Satura rādītājs Ievads……………………………………………………… 1.  daļa……………………………………………………… Kas mēs esam 2.  daļa……………………………………………………… Visuma radīšana, Lielais sprādziens un Dieva būtība 3.  daļa……………………………………………………… Pasaules radīšanas mīkla un reaktivitātes teorija 4.  daļa……………………………………………………… Spēle, mūsu Pretinieks un pārveides māksla 5.  daļa……………………………………………………… Kā uzvarēt dzīves spēlē Pielikums…………………………………………………

Kad būs uzvarēts laiks. Fantastisku stāstu krājums sērija Fantastikas Pasaulē I. Jefremovs. Helēņu noslēpums. Tulk. Solveiga Cepurniece ; G. Gors. Puisēns. Tulk. A. Nikolajeva ; G. Altovs. Klīnika «Dižais piekūns». Tulk.A. Nikolajeva ; V. Zuravļova. Leonardo. Tulk. Solveiga Cepurniece ; A. Dņeprovs. Pasaule, kurā es pazudu. Tulk.Solveiga Cepurniece ; S. Gansovskis. Dusmības diena. Tulk. Helma La­piņa. ; I.Varšavskis. Robijs. Tulk. Helma La­piņa ; I. Varšavskis. Molekulārā kafejnīca. Tulk. Helma La­piņa Izdevniecība «Zinātne» Rīgā 1969 «Kad būs uzvarēts laiks…» ir padomju rakstnieku zinātniski fantastisko stāstu krājums. Grāmata iepa­zīstina latviešu lasītāju ar daudzu padomju fantastu daiļradi, rada priekšstatu par viņu tematikas un stila daudzveidību. Stāstu darbība risinās gan kosmosā, gan uz Ze­mes, gan pagātnē, gan tagadnē, autori pievēršas zināt­niskām, sociālām un morālām problēmām. Taču, lai kas būtu viņu varoņi, lai kur notiktu darbība, — uzmanības centrā ir cilvēks, viņa radošās iespējas un aktīvā at­tieksme pret dzīvi. Mākslinieks A. Prokazovs Publicēts saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadē­mijas Redakciju un izdevumu padomes 1968. gada 22. februāra lēmumu Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv Mākslinieks A. Prokazovs Publicēts saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadē­mijas Redakciju un izdevumu padomes 1968. gada 22. februāra lēmumu

KAD BŪS UZVARĒTS LAIKS Fantastisku stāstu krājums I. Jefremovs. Helēņu noslēpums. Tulk. S. Cepurniece…… G. Gors. Puisēns. Tulk. A. Nikolajeva …… G. Altovs. Klīnika «Dižais piekūns». Tulk.A. Nikolajeva…………………… V. Zuravļova. Leonardo. Tulk. S. Cepurniece …… A. Dņeprovs. Pasaule, kurā es pazudu. Tulk.S. Cepurniece …… S. Gansovskis. Dusmības diena. Tulk. H. La­piņa. …… I.Varšavskis. Robijs. Tulk. H. Lapiņa …… I. Varšavskis. Molekulārā kafejnīca. Tulk. H. Lapiņa……  IZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE» RĪGĀ 1969 «Kad būs uzvarēts laiks…» ir padomju rakstnieku zinātniski fantastisko stāstu krājums. Grāmata iepa­zīstina latviešu lasītāju ar daudzu padomju fantastu daiļradi, rada priekšstatu par viņu tematikas un stila daudzveidību. Stāstu darbība risinās gan kosmosā, gan uz Ze­mes, gan pagātnē, gan tagadnē, autori pievēršas zināt­niskām, sociālām un morālām problēmām. Taču, lai kas būtu viņu varoņi, lai kur notiktu darbība, — uzmanības centrā ir cilvēks, viņa radošās iespējas un aktīvā at­tieksme pret dzīvi. Mākslinieks A. Prokazovs Publicēts saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadē­mijas Redakciju un izdevumu padomes 1968. gada 22. februāra lēmumu

Džeks Londons, VII sēj. KAD DIEVI SMEJAS

Džeks Londons, VII sēj. Kad dievi smejas Stāsti: Kad dievi smejas . Atkritējs . Samaitāta sieviete . Tikai gaļa . Viņš tos radīja . Ķinīzeris . Turi kursu uz rietumiem . Deguns imperatoram . «Frensiss Speits» . Interesants fragments . Gabals gaļas Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis tulk. Ojārs Sarma

KAD GULOŠAIS MOSTAS Herberts Velss  izdevniecība «zinātne» Rīga 1970 no angļu valodas tulkojusi R. Koka Taču — agri vai vēlu — nāk diena, «kad Gulošais mostas». Tā Herberts Velss nosauc romānu, kuru publicē 1899. gadā. Romāns «Kad Gulošais mostas» ievērojami atšķiras no citiem rakstnieka darbiem. Tajā trūkst lielu fantastisku simbolu. Autors attēlo nākotnes tehniku, sadzīvi, sociālas un politiskas attiecības. Šī grāmata izvirza Velsa daiļradē vēl neskartu jautājumu par revolūciju. Sižets ir vienkāršs. Romāna varonis Grehems iegrimst letarģiskā miegā un atmostas pēc pāris gadsimtiem. Viņš uzzina, ka ir kļuvis par Pasaules Valdnieku un ka viņa vārdā tiek ekspluatēti darbaļaudis. Jo drīz viņš pats savām acīm pieredz to visu: cil­vēce nokļuvusi pilnīgā kapitāla verdzībā. Grehems jūt līdzi beztiesīgajiem darbaļaudīm un nolemj vadīt tautas sacelšanos. Daļēji šī cīņa sekmējas. Finansistu varu jeb Aizbildniecības Padomi gāž, taču līdz brīvībai vēl tālu. Baņķieru vietā stājas lielburžuāzija ar kapitālistu Ostrogu priekšgalā. Tas pasludina sevi par valdnieku un pavēlnieku un visu, kas revolūcijā izcīnīts, izmanto savā labā. Tādu atrisinājumu Grehems nevar pieņemt. Viņš turpina cīņu, līdz mirst gaisa kaujā ar Ostrogu. Revolūcija uz zemes tur­pinās. «Kad Gulošais mostas» — tas ir romāns, kas pauž domu par sociālu pārmaiņu nepieciešamību. Rakst­nieks te uzstājas kā pravietis, kas nākotnes vārdā pareģo kapitālisma bojā eju. Cilvēce reiz atbrīvosies no mantkārīgajiem un uzvarēs tādas idejas kā vispārīga brālība, sociālā un ekonomiskā vienlīdzība

KAD GULOŠAIS MOSTAS Herberts Velss  izdevniecība «zinātne» Rīga 1970 no angļu valodas tulkojusi R. Koka Taču — agri vai vēlu — nāk diena, «kad Gulošais mostas». Tā Herberts Velss nosauc romānu, kuru publicē 1899. gadā. Romāns «Kad Gulošais mostas» ievērojami atšķiras no citiem rakstnieka darbiem. Tajā trūkst lielu fantastisku simbolu. Autors attēlo nākotnes tehniku, sadzīvi, sociālas un politiskas attiecības. Šī grāmata izvirza Velsa daiļradē vēl neskartu jautājumu par revolūciju. Sižets ir vienkāršs. Romāna varonis Grehems iegrimst letarģiskā miegā un atmostas pēc pāris gadsimtiem. Viņš uzzina, ka ir kļuvis par Pasaules Valdnieku un ka viņa vārdā tiek ekspluatēti darbaļaudis. Jo drīz viņš pats savām acīm pieredz to visu: cil­vēce nokļuvusi pilnīgā kapitāla verdzībā. Grehems jūt līdzi beztiesīgajiem darbaļaudīm un nolemj vadīt tautas sacelšanos. Daļēji šī cīņa sekmējas. Finansistu varu jeb Aizbildniecības Padomi gāž, taču līdz brīvībai vēl tālu. Baņķieru vietā stājas lielburžuāzija ar kapitālistu Ostrogu priekšgalā. Tas pasludina sevi par valdnieku un pavēlnieku un visu, kas revolūcijā izcīnīts, izmanto savā labā. Tādu atrisinājumu Grehems nevar pieņemt. Viņš turpina cīņu, līdz mirst gaisa kaujā ar Ostrogu. Revolūcija uz zemes tur­pinās. «Kad Gulošais mostas» — tas ir romāns, kas pauž domu par sociālu pārmaiņu nepieciešamību. Rakst­nieks te uzstājas kā pravietis, kas nākotnes vārdā pareģo kapitālisma bojā eju. Cilvēce reiz atbrīvosies no mantkārīgajiem un uzvarēs tādas idejas kā vispārīga brālība, sociālā un ekonomiskā vienlīdzība

Nikolajs Balabkins. Manfreds Šneps. Kad Latvijā būs labklājības valsts. «Tas ir gudrākais un taisnīgākais latviešu vidū,» tā savulaik par Kārli Balodi teicis Rainis. Toties šodien Latvijā reti kāds zina viņa vārdu. Un nav jau ko brīnīties. Vēl nesen Kārli Balodi nebija ieteicams pat pieminēt. Pirmās Latvijas Republikas laikā no viņa — Latvijas Universitātes profesora — vairījās, lai neizraisītu Kārļa Ulmaņa dusmas. Pirms tam apturēja viņa plānus par lat­viešu kolonijām Brazīlijā, jo Sibīrijas neapgūtās zemes platības atradās tuvāk(!). Toties . . . Krievijā Kārlis Balodis ieguva Zinātņu akadēmijas augstāko balvu par pētījumiem demogrāfijā, Vācijā kļuva par val­dības ekonomisko padomnieku. Viņa grāmata «Nākotnes valsts», kas vācu valodā iznāca jau 1898. gadā, lika pamatu starpnozaru bilances metodei, tās otrais izdevums (1919) kalpoja par paraugu pirmajam padomju tautsaimniecības plānam. Šajā grāmatā autori stāsta par Kārli Balodi — pasaules klases demogrāfu, ekonomistu futurologu un izcilu finansu speciālistu. Viņa zinātniskais mantojums, cerams, lieti noderēs otrās Latvijas Republikas cēlajiem, Pakāpjoties uz Kārļa Baloža «pleciem», lat­viešu ekonomisli kļūs redzami tālu pasaulē. Ja tikai spēs…

Vilis Zemgars Kad mostas bronza Stāsti par vēsturi Itkā turpinādams grāmatā «Skarbajās sendienās» aizsākto tēmu par aizvēsturiskiem laikiem ta­gadējā Baltijas teritorijā, savā jaunākajā romānā «Kad mostas bronza» pievērsies bronzas laikmetam, aprakstot kādas pirmbaltu ģints dzīvi. Vilis Zemgars, īstajā vārdā Vilis Derums, ir tālu aiz republikas robežām pazīstams medicīnas zinātņu doktors, paleopatologs, Latvijas PSR Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūta vecākais zi­nātniskais līdzstrādnieks. Par ilggadīgu un nevainojamu darbu tautas veselības aizsardzībā un par aktīvu sabied­risko darbu saņēmis vairākus valdības apbalvojumus. Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Irēna Ļeva m. Radunska Kad paradoksi grūst stāsti par dabu Vārdi «māzers» un «lāzers» jau desmit gadus mums zinātni. — un ne tikai speciālistiem, ne tikai žurnālis­tiem, bet pat skolēniem. Bet māzeri un lāzeri kļuvuši ne tikai par tehnikas neatņemamu sastāvdaļu, bet arī par zinātnes virzītāju spēku, par skalpeli. Tie palīdzējuši atklāt tik daudz ne­gaidītu parādību, ka zinātniekiem jāsakoncentrē visas savas zināšanas un visi spēki, lai dotos triecienuzbru­kumā un atklātu matērijas pašas apslēptākās īpašības, kuras līdz māzeru un lāzeru atklāšanai viņi pat neno­jauta. Izrādījās, ka pats interesantākais tikai sākas .., Zināmi ari Nikolaja Basova un Aleksandra Prohorova vārdi. Viņi ir pirmie zinātnieki, kuri dzirdēja radio- i raidījumu no atomu un molekulu pasaules. Viņi ir sla­veni, viņiem piešķir zinātniskus grādus un parāda godu. Viņi ir Ļeņina prēmijas, kā ari Nobela prēmijas lau­reāti, akadēmiķi, Sociālistiskā Darba Varoņi, vada ne tikai savas laboratorijas, bet ari visas pasaules zinātnē slaveno P, Ļebedeva PSRS Zinātņu akadēmijas Fizikas institūtu. - .. Pēc tam, kad iznāca manas-pirmās grāmatas par mā­zeru un lāzeru rašanās dramatisko vēsturi — «Neprā­tīgās idejas» un «Inženiera Garina hiperboloida pārvēr­šanās» —, ar nožēlu domāju, ka tagad būs jāmaina tēma, jo beigusies taču viena no satraucošākajām lap­pusēm zinātnes vēsturē. Pēc manām domām, Basovam un Prohorovam kvantu radiofizikā vairs nebija ko darīt. Si zinātnes nozare acīmredzot bija izpētīta. Viņi ar saviem darbiem bija to pārvērtuši no paradoksu, kuriozu un noslēpumu jūkļa svirā, kas virza tehniku un rūpniecību. Un tajā vairs nebija nekā noslēpumaina … Raizējos par savu varoņu likteni, tādēļ pēc dažiem gadiem atkal ierados pazīstamajās laboratorijās. Un ko es ieraudzīju? Jaunieši, kuri pie Basova un Prohorova bija atnā­kuši tieši no skolas sola un kurus pirms pāris gadiem vēl pavisam droši varēja saukt par Ķoļu, Natašu, Vitju, tagad bija kļuvuši par zinātņu kandidātiem, zinātņu doktoriem. Basovs un Prohorovs vairs nelikņā mazā istabiņā pie vienas iekārtas — tagad kopā ar viņiem strādā milzigi, patstāvīgi kolektīvi. Autore No krievu valodas tulkojušas Gaida Livensone un Jautrīte Roze Mākslinieks G. Kļava © Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1977 Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Ksenofonts Kad uzvarētāji atkāpjas (Anabāze) Stāsti par vēsturi Kad Persijas ķēniņa Artakserksa brālis Kīrs nodomāja gāzt no troņa savu brāli, lai kļūtu viņa vietā par vald­nieku, un, savācis lielu karaspēku no savas satrapijas (viņa pārvaldīšanā nodotās provinces) un turklāt vēl desmittūkstoš grieķu algotņu, devās 401. gadā ar šo armiju pret Artakserksu, karagājienā piedalījās arī Ksenofonts. Viņa «Anabāze» ir atmiņas par šo karagājienu. Šai darbā laimīgi apvienojas intriģējošs sižets ar vēsturiski nozī­mīgu saturu. Stāstījuma nemāksloto pievilcību vienmēr slavējuši literatūras pazinēji, un šīs pievilcības dēļ Ksenofontu senatnē dēvēja par atisko mūzu. Tie, kuri mācās grieķu valodu, parasti kā pirmo grāmatu lasa Ksenofonta «Anabāzi». No sengrieķu valodas tulkojis: Gustavs Lukstiņš.1971 Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

KAD ŠĪ PASAULE BIJA JAUNA Džeks Londons IX sēj. Naktī dzimusī

The first word in this mesmerizing novel by the winner of the Nobel Prize for Literature is “No.” It is how the novel’s narrator, a middle-aged Hungarian-Jewish writer, answers an acquaintance who asks him if he has a child. It is the answer he gave his wife (now ex-wife) years earlier when she told him that she wanted one. The loss, longing and regret that haunt the years between those two “no”s give rise to one of the most eloquent meditations ever written on the Holocaust. As Kertész’s narrator addresses the child he couldn’t bear to bring into the world he ushers readers into the labyrinth of his consciousness, dramatizing the paradoxes attendant on surviving the catastrophe of Auschwitz. Kaddish for the Unborn Child is a work of staggering power, lit by flashes of perverse wit and fueled by the energy of its wholly original voice. From the Trade Paperback edition

After a series of girls are ritualistically murdered on the cold streets of Philadelphia, seasoned detective, Sydney Willows, is forced to work with sexy, alpha vampire, Kade Issacson. While working the case, Sydney finds herself inexplicably drawn to Kade, fighting the passion she feels towards him. Kade, determined to solve the case and mete out justice, is captivated by the independent, fiery detective. As he attempts to protect her from a very real murderer, Kade grows concerned that the beautiful, but very human detective, could easily end up dead should she tangle with supernatural forces that are beyond her control. The investigation leads them into a dark and dangerous world, deep in the heart of New Orleans, where together, they search for the perpetrators of the Voodoo killings. Sydney soon becomes the target of the killer and ends up fighting for her life and love in the Big Easy. Will she eventually give into the intoxicating desire she feels for Kade if she makes it out alive?

Haruki Murakami Kafka liedagā "Kafka liedagā" ir stāsts, kā, starp bezgalīgi daudziem svešajiem atrodot sevi, pasaules haotiskā mozaīka kļūst par saprotamu un skaistu rakstu, bruģējot ceļu dzīvei. Darbojas vārdu maģija, kas atbrīvo, nevis paverdzina. Kafka Tamura, aizbēgušais zēns, vēlas atrast savu māti un māsu un atbrīvoties no tēva lāsta. Savādā pasaule ar pļāpīgiem kaķiem un vīru bez atmiņas, kurš prot kaķu valodu, pasaule, kurā ir tikai viena dziesma un viena īpaša, īpaša glezna. Te no debesīm krīt zivis un dēles un debesīs aiziet akmeņi, atmiņas un cilvēki. Haruki Murakami lasīt ir stilīgi. Tas ir piedzīvojums, pēc kura mainās pasaules uztvere. Tā domā visā pasaulē - Ņujorkā, Parīzē, Berlīnē, Kalkutā, Maskavā, Tbilisi, Tokijā, Romā un Rīgā. Nebrīnies, ka rodas vēlme izlasīt citus rakstnieka darbus. Ja šī ir pirmā H. Murakami grāmata, ko turi rokā, ievēro: šis ir īpašs darbs un īpašs autors. Uzdāvini sev atklāsmes prieku. Latviski iznākuši arī romāni "Skarbā brīnumzeme un pasaules gals", "Aitas medīšanas piedzīvojumi", "Dejo, dejo, dejo"u.c.  Haruki Murakami (1949) dzimis Kioto Japānā. Viņa darbi tulkoti un izdoti vairāk nekā četrdesmit valodās, rakstnieks ieguvis dažādas literārās balvas.Taču vislielākā balva irtā, ka Haruki Murakami kļuvis par kulta rakstnieku jau divām japāņu, amerikāņu un eiropiešu paaudzēm. “Kafka liedagā” ir pārsteidzoši mulsinoša un aizkustinoša grāmata. Tā ir visaptveroša, moderna un tieša, Haruki Murakami ir nepārspējami smieklīgs un smeldzīgs vienlaikus. TheIndapendent Šis ir ģēnija radīts meistardarbs. Autors spēlējas ar lasītāju, viņš liek sapņot. Ikkatra romāna lappuse ir kā pārsteigums zem Ziemassvētku eglītes. The Globe And Mail Ir daudz rakstnieku, kas prot meistarīgi atainot savu sapņu pasauli. Haruki Murakami ir viens no retajiem, kas spēj likt sapņot arī pašiem lasītājiem. New York Times Book Review Haruki Murakami darbi lasītājam liek minēt, kur beidzas realitāte un kur sākas fantāzija, tāpat arī otrādi. Viņš nenoliedzami ir viens no mūsu laika izveicīgākajiem rakstniekiem. The Guardian Romāna “Kafka liedagā” varoņi ir tik spoži, tik smalki izstrādāti, ka lasītājs pats var ar tiem spēlēties, pats var likt tiem dzīvot, domāt un rīkoties. Publishers Weekly romāns / Haruki Murakami ; no japāņu val. tulk. Ingūna Beķere ; [red. Dace Barone ; Arņa Kilbloka vāka dizains]. - Rīga : Zvaigzne ABC, [2012]

Amazon.com The opening pages of a Haruki Murakami novel can be like the view out an airplane window onto tarmac. But at some point between page three and fifteen-it's page thirteen in Kafka On The Shore-the deceptively placid narrative lifts off, and you find yourself breaking through clouds at a tilt, no longer certain where the plane is headed or if the laws of flight even apply. Joining the rich literature of runaways, Kafka On The Shore follows the solitary, self-disciplined schoolboy Kafka Tamura as he hops a bus from Tokyo to the randomly chosen town of Takamatsu, reminding himself at each step that he has to be "the world¹s toughest fifteen-year-old." He finds a secluded private library in which to spend his days-continuing his impressive self-education-and is befriended by a clerk and the mysteriously remote head librarian, Miss Saeki, whom he fantasizes may be his long-lost mother. Meanwhile, in a second, wilder narrative spiral, an elderly Tokyo man named Nakata veers from his calm routine by murdering a stranger. An unforgettable character, beautifully delineated by Murakami, Nakata can speak with cats but cannot read or write, nor explain the forces drawing him toward Takamatsu and the other characters. To say that the fantastic elements of Kafka On The Shore are complicated and never fully resolved is not to suggest that the novel fails. Although it may not live up to Murakami's masterful The Wind-Up Bird Chronicle, Nakata and Kafka's fates keep the reader enthralled to the final pages, and few will complain about the loose threads at the end. From Publishers Weekly Starred Review. Previous books such as The Wind-Up Bird Chronicle and Norwegian Wood have established Murakami as a true original, a fearless writer possessed of a wildly uninhibited imagination and a legion of fiercely devoted fans. In this latest addition to the author's incomparable oeuvre, 15-year-old Kafka Tamura runs away from home, both to escape his father's oedipal prophecy and to find his long-lost mother and sister. As Kafka flees, so too does Nakata, an elderly simpleton whose quiet life has been upset by a gruesome murder. (A wonderfully endearing character, Nakata has never recovered from the effects of a mysterious World War II incident that left him unable to read or comprehend much, but did give him the power to speak with cats.) What follows is a kind of double odyssey, as Kafka and Nakata are drawn inexorably along their separate but somehow linked paths, groping to understand the roles fate has in store for them. Murakami likes to blur the boundary between the real and the surreal-we are treated to such oddities as fish raining from the sky; a forest-dwelling pair of Imperial Army soldiers who haven't aged since WWII; and a hilarious cameo by fried chicken king Colonel Sanders-but he also writes touchingly about love, loneliness and friendship. Occasionally, the writing drifts too far into metaphysical musings-mind-bending talk of parallel worlds, events occurring outside of time-and things swirl a bit at the end as the author tries, perhaps too hard, to make sense of things. But by this point, his readers, like his characters, will go just about anywhere Murakami wants them to, whether they "get" it or not

Set in New York City and Prague in 1992, Kafka’s Son follows a first-person narrator who is a documentary filmmaker. In a New York synagogue, he meets an elderly Czech Jew named Jiri, once the head of the famous Jewish Museum in Prague, with whom he discovers a shared love of Kafka. Inspired by this friendship, the narrator travels to Prague to make a film about Jewish life in the city and its Kafka connections. In his search for answers, he crosses paths with the beadle of the famous 900-year-old Altneushul synagogue, the rumored home to a legendary golem hidden away in a secret attic — which may or may not exist; a mysterious man who may or may not be Kafka’s son — and who may or may not exist; Mr. Klein, who although several years younger than Jiri may or may not be his father; and an enigmatic young woman in a blue beret — who is almost certainly real. Maybe. As Prague itself becomes as perplexing and unpredictable as its transient inhabitants, Curt Leviant unfolds a labyrinthine tale that is both detective novel and love story, captivating maze and realistic fantasy, and a one hundred percent stunning tribute to Kafka and his city

This is a study of Kafka's tragic vision of life, his profoundly disturbing awareness of man's utter loneliness in a pitiless universe, and his artistry in effecting a strange intimate fusion between symbolism and realism--between anguished poetic narration and the terrifying reality of an absurd and ambiguous environment. The book discusses the historical setting, the literary currents, and the personal details affecting the development of Kafka's genius: his isolation in a labyrinthine universe; his sufferings, sickness and death; his influence and survival through his art. The central idea of the book is summed up in a quotation from Jean-Paul Sartre: "I have nothing to say about Kafka except that he is one of the rarest and greatest writers of our time." The authors are specialists in contemporary literature. Translated from the French by Wade Baskin

Otia Joseliani Kaha — Nepieejamu kalnu virsotņu iekarotājs jeb palaidnīga zēna piedzīvojumi. Par gruzīnu zēnu dažādām dēkām, veiksmēm un neveiksmēm. Noskanējis gramatu un failu izveidojis Imants Ločmelis Tulkojusi no gruzīnu valodas Maija Gusare Ilustrējusi Jeļena Kornouliova 70802—274 (6) Tulkojums latviešu valodā.  ilustrācijas. «Liesma», 1981. Riga «liesma» 1981

In Uganda in 1977, a particular trainload of coffee, mostly belonging to dictator Idi Amin, is worth six million dollars. As a group of scoundrels and international financiers hijack the train, the double and triple crosses pile up and the comic tension escalates in a brawling brew of buffoons, bumblers, beans and boxcars. This 1981 Westlake gem is back in print. A mile-long freight train steams through the heart of Idi Amin’s mad, tortured, magical, and corrupt Uganda, loaded down with kahawa (Swahili for coffee). What Amin doesn't know, what his most beautiful spy has not been able to wring out of her latest victim, and what the world’s coffee markets may be unable to swallow, is that the train and six million dollars worth of coffee are about to disappear into the hands of a conflicted, colorful, swashbuckling band of mercenaries and moneymakers. “Kahawa is such a splendid huggermugger that if you don't like it, there's something wrong with you…. No reader that I will ever want to meet should dare complain.”

KAHEKILI KAULI Džeks Londons X sej. UZ MAKALOA PAKLĀJA

This the story of the last seven representatives of the human race, stranded on Mars after a global war breaks out on Earth. Their challenging survival and ultimate discovery of an ancient alien race with whom one of them shares an inexplicable connection, will force them to question everything they know about their place in the universe. Most importantly, it is the story of the first human child born on another planet, and her incredible journey to fulfill humanity’s ultimate destiny. In a classic style reminiscent of Arthur C. Clark’s writing, Yves LF Giraud’s Kahnu is the first part of an epic story that takes the reader across space and time, on a journey riddled with dangers, tragic losses and fantastic alien worlds

Samanta Kingston — viena populiariausių mokyklos merginų, kaip ir trys geriausios jos draugės. Pasipūtusios ir įžūlios, jos puikuojasi savo pranašumu ir be gailesčio žemina kitus mokinius — ne tokius gražius, nepopuliarius ar tiesiog joms nepatinkančius. Be abejo, Samanta susitikinėja su mokykloj populiariausiu vaikinu, jai ir draugėms atitenka viskas, kas geriausia, — stalelis mokyklos valgykloje, patogiausia vieta automobilių aikštelėje, o jų gyvenimas kupinas nuotykių ir lekia pašėlusiu tempu. Penktadienis, vasario 12-oji, Valentino diena, turėjo būti dar viena smagi šventė Samantos gyvenime. Tačiau puikiai nusiteikusioms draugėms iš vakarėlio grįžtant namo, ant kelio staiga šmėsteli nežinia koks baltas pavidalas, ir merginų automobilis nudarda į griovį. Valentino diena turėjo būti paskutinė Samantos gyvenime, bet... Jai suteikiama dar viena galimybė — išgyventi šią dieną... septynis kartus. Taigi kiekvieną rytą Samanta pabunda iš kraupaus sapno, o vakare vėl panyra į tamsą. Per šias septynias dienas Samantai teks suprasti daug dalykų, padaryti tai, ko niekada nebuvo dariusi: prie Žąsies uolos nusivesti jaunėlę sesutę Izę, kurią vadino įkyria zirzle, pasakyti gerą žodį mamai, kuriai drausdavo užeiti į savo kambarį, apkabinti kone užmirštą tėtį, atitaisyti skriaudas ir kitaip pažvelgti į žmones, kuriuos niekino

„Kai dingo balandžiai“ – tai estų kilmės Suomijos rašytojos Sofi Oksanen trečiasis romanas iš tetralogijos apie netolimą Estijos praeitį ir politinį Europos suskaldymą. Ankstesnės dalys – „Stalino karvės“ ir „Valymas“. Romane vaizduojami neramumų ir tariamos taikos dešimtmečiai: Estijos Respublikos pirmojo laikotarpio pabaiga, Antrasis pasaulinis karas ir „atšilimas“ bei stagnacijos pradžia Sovietų Sąjungoje. Tai pasakojimas apie žmogaus santykius su valdžia, apie gebėjimą ir nenorą prisitaikyti, apie kaukes, kurias vieni pajėgia dėvėti, kiti – ne. Ką rinktis: ištverti tiesia nugara traiškomam krumpliaračių, ar pačiam tapti tokiu krumpliaračiu? Kartu knygoje gvildenamas tragiškas vienos šeimos likimas, ją supančių žmonių viltys ir netektys

Slaugytoja Elė Foršei nusprendė: nevykusius pasimatymus iškeis į beprotiškus pasilinksminimus su draugėmis. Tačiau su merginomis aptarinėdama vyrą, kurio turėtų nekęsti, – velnioniškai patrauklų gydytoją Džeredą Pedžetą, savo siaubui įsitikina, kad negali jam atsispirti! Elė turi vienintelę išeitį: praleisti su juo karštą naktį ir taip baigti šią istoriją

Semjons Kurilovs Kaija un Ērglēns Romāns Romāna darbība sākas 19tā gs. beigās un turpinās līdz 1915 gadam. Divu jukagiras jauniešu - Kaijas (Halerhas) un Ērglēna (Hanido) likteņa gaitas, kas savijas ar tālās ziemeļu tautas - jukagiru likteni. Lielu pārmaiņu gaidas - tāds ir romāna galvenais patoss. izdevniecība «Liesma» Rīga 1973 Семен Николаевич Курилов ХАНИДО И ХАЛЕРХА Роман Роман-газета, 1969, № 22—23 Издательство «Художественная литература» Москва Издательство «Лиесма» Рига 1973 На латышском языке Перевод с русского Л. Бнбере Художник Р. Музис No krievu valodas tulkojusi Ligita Bībere Mākslinieks Roberts Muzis Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv ©Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1973

Ričards Bahs Kaija vārdā Džonatans Livingstons šī mazā grāmatiņa atstāj spēcīgu iespaidu uz katru jaunu tās lasītāju daudzu gadu garumā. Līdzība ar cilvēka dzīvi un sabiedrību ir pārāk acīmredzama. Jau grāmatas sākumā, veltījumā, saprotam, ka stāstījums būs par mums – cilvēkiem: “Reālajam Džonatanam Kaijai – kurš dzīvo katrā no mums.” no angļu val. tulk. Zane Rozenberga 2000

Elena Glāzgova Kailais lauks Romāns. Amerikāņu romāna Dienvidu skolas pārstāves Elenas Glāzgovas (1893—1945) darbs ir himna zemes un dabas skaistumam, lauku darba cilvēka garīgajam spēkam. «Kailais lauks» ir rakstnieces mākslinieciski visvairāk izstrādātais un emocionāli aizraujošākais darbs. No angļu valodas tulkojusi Tamara Liseka Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv Riga Liesma 1988

Ji priklausoma nuo kavos, alergiška sportui, savikritiška ir skeptiška rašytoja. Prisidėkite prie Isabelės Losados ir kartu ieškokite savęs: gilinkitės į savo pojūčius, sielą ir gyvenimą. Pasiskaitykite apie linksmas nevykusių fengšui konsultantų pastangas bei puikiai nusisekusią ajahuaskos gėrimo ceremoniją

Tai pirma tokia Johno Irvingo (Džono Irvingo) knyga: atsiminimų, smulkiosios prozos ir esė rinktinė. Apsakyme, kurio pavadinimas duotas visai knygai, pasakojama, kaip miestelio šiukšliavežio mirtis įžiebė paaugliui Johnui Irvingui troškimą rašyti. Sodriai, nuostabiai ir įvairiapusiškai skleidžiasi vieno išradingiausių ir aistringiausių amerikiečių prozininkų kūrybinė mintis. Johnas Irvingas vėl įrodė turįs tiek vaizduotės, kad pakaktų dešimčiai rašytojų. (The Denver Post)

Ši knyga – istorija apie tai, kaip keturi bičiuliai ėmėsi rašyti romaną, tokį romaną, kuriame būtų sudėta viskas, ką jie žino. Pamažu šis pasakojimas ir jų pastangos virsta romano neparašymo istorija

Всё современное искусство вплоть до актуального – это шоковое искусство, это искусство сверхбыстрое, взрывное, пугающее и ужасное, оно хочет не просто «трогать», оно стремится отрешить нас от привычки к созерцательной практике. Скорость ещё человечна, быстрота – это уже такое состояние времени, которое служит мгновенному, исчерпывается и длится в этом мгновении. Быстрота слишком принудительна, если не террористична. Быстрота бесчеловечна. Сегодня доминирует экспериментальная разрушительная быстрота, не знающая медленности и остановок. Мгновение взгляда, удерживаемое только его повторением. Особая быстрота, высвобождающая нас из плена объективно текущего времени: быстрота наркотиков, виртуальных игр, разного рода интеракций. Различать – это быть медленным, останавливаться, быть внимательным, «зорким», свободным в движении и суждениях, то есть обладать временем различия. Насколько мы что-либо различаем, настолько мы в состоянии оценить различаемое (с точки зрения его угрозы для нас или возможного удовольствия). Ещё в начале 90-х годов актуальное искусство было продуманной и циничной экспозицией шокирующего социального жеста. Теперь в искусстве нет ничего от бунта, вызова или сопротивления, оно направлено не столько против common sense, сколько против принципа реальности. Актуальный художник ныне испытывает чувство растерянности: даже самый насильственный и «оскорбляющий» из его жестов слишком быстро утрачивает шокирующую силу. Утверждаемая иная реальность опознаётся здравым смыслом как допустимая и даже принимаемая всеми условность игры-в-искусство. Актуальный художник стал легко контролируем властью и «нормой», да и собственным «выбором», но не потому, что он социально уязвим как личность, но потому, что в современном обществе стало возможным пространство асоциальной экспериментации. В формате PDF A4 сохранён издательский дизайн

Kaislību princese Aleksandrs Dimā (tēvs) Kopoti raksti piecpadsmit sējumos Sestais sējums KAISLĪBU PRINCESE Rīga, «Aeroekspresis» 1993 Izdevumu sagatavojusi informācijas un izdevējdarbības aģentūra „AĒROEKSPRESIS" Tulkojis: J.Jansons („Kaislību princese") Arv. Mihelsons („Marata dēls") Redaktors A.Mukāns Mākslinieks Sastādītāji A.Katričs, S.Smoļskis, G.Špakovs Ofseta papīrs. Formāts 60x90 '/i6. Tirāža 10 000 eks. Līgumcena. Izdevējdarbības licence Nr.2-0116

Edgars Volless Kaislību upuris Četru tiesa Edgar Wallace "Fiat two" "The four just men" Edgars Volless SPĒĻU ELLES NOZIEDZNIEKS Romāns Tulkojis E. Feldmanis Izdevniecība "Grāmatu Draugs", 1930 Edgars Volless ČETRU TIESA Stāsts © "Tapals", 1993 Izdevis A. Lācis, 1925 © Mākslinieks EDGARS FOLKS «TAPALS» RĪGA 1993 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

A young Earth woman transported to the planet Gor finds herself in the position of Tatrix, ruler of the great city-state of Corcyrus. But everything is not as it appears to be. A novel of intrigue and deception, set on the colourful and barbaric Counter-Earth

Tiffany Collins, das hübsche Erdenmädchen, erwacht aus tiefer Bewußtlosigkeit und findet sich in ihrer Umwelt nicht mehr zurecht. Umgeben von Luxus und Unterwerfung, ist sie plötzlich Herrscherin einer mächtigen Stadt und wird als Kajira von Gor verehrt. Nach und nach erkennt sie ihr wahres Los: Aufgrund ihrer großen Ähnlichkeit mit der wirklichen Herrin der Stadt hat man sie von der Erde verschleppt und in die Rolle der grausamen Intrigantin gesteckt, die nun hinter ihrem Rücken ungestört ihre finsteren Pläne verfolgt. Nur Tarl Cabot, der Kenner goreanischer Barbarei und Macht, durchschaut die Hintergründe dieses Kampfes zwischen den wahren Drahtziehern auf Gor: den Priesterkönigen und den Kurii, jenen intelligenten Bestien, die alles auf eine karte setzen, um ihrer Favoritin zum Sieg zu verhelfen. Und nur Tarl Cabot weiß richtig zu handeln

Aleksandrs Naumkins Kalagija vai vara pār laiku Cilvēka un Visuma Evolūcijas Mācība, Altaja kalnos zintnieka A.P.Naumkina pieņemta pa Mahasatjana Staru no Cilvēces Skolotāja Jēzus Kristus-Maitreijas. No krievu valodas tulkojis Andrejs Bērziņš © А/O «Прометей», 1993 © Andrejs Bērziņš, tulkojums latviešu valodā, 2011 © Aivis Zemītis, vāka noformējums "Kalagija" izrāviens evolūcijā Budas zemēs; Maitreijas zemēs nests attēls. "Kalagija"izteikta. N.K.Rērihs "Āzijas sirds" . FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis "Kalagija". Šīs grāmatas, šīs mācības parādīšanās bija Skolotāju pareģota. Grāmatu gaidīja un lūk, viņa parādījās, iezīmējot ar sevi sākumu grandioziem, visai cilvēcei nozīmīgiem notikumiem, kuriem jāsākas tuvākajā nākotnē. Tā saka cilvēks, kurš pieņēma "Kalagiju". Alek­sandrs Naumkins mākslinieks, šajā laikā dzīvo un strādā Kalna Altajā. -  "Kalagija" kas tas ir? -         Tas ir mūsu Tēva aicinājums, aicinājums pacelties pie Viņa. Tas ir ceļš uz Evolūciju, ceļš augšupejai Sestajā rasē; mēs piektās rases ļaudis. Tuvojas laiks, un tas ir ļoti tuvu -    palikuši burtiski nedaudz gadu un cilvēce ieies Sestajā rasē. -         Cik es saprotu, evolūcija ir ilgstoša. Tas ir ilgstošs process, vai ne tā? -       Jūs jaucat divas izpratnes: evolūcija un attīstība. Attīstība ilgst miljoniem gadu, evolūcija norisinās mirklīgi. Evolūcija -   tā ir pārmaiņa domāšanā, tā ir matērijas pārveidošana caur persmutāciju. -  Vai šī grāmata ir jūsu pūļu auglis? -  Nē, grāmata ir manis pieņemta, pieņemta un pierakstīta. -          Kā es saprotu, jūs bijāt vidutājs starp Dievu un cilvēkiem. Bet vai jūs pats pietiekamā pakāpē saprotat par ko viņā tiek runāts? -  Protams, citādi es to nevarētu uzrakstīt. -  Ar ko atšķiras plaši pazīstamās šī virziena mācības -     Krišnas mācība, "Agni-jogas" mācība un citas, ku­ras pamatojas indiešu reliģiskajās un filozofiskajās tradīcijās no "Kalagijas" mācības? -    Uz šo jautājumu var atbildēt ar citu jautājumu: ar ko atšķiras ēkas pamatos guļošais ķieģelis no ēkas virsotnē iebūvētā? Manuprāt, nekādu atšķirību nav: viena otru papildina, attīsta, viena bez otras nevar pastāvēt. Visas iepriekšējās mācības vienkārši sagatavoja cilvēci "Kalagijas" pieņemšanai. -   Bet kāds, tomēr, īpašs uzdevums jārisina "Kalagijai", un ar ko tad viņa principiāli atšķiras no citām mācībām? -   Visas esošās mācības neparedz Evolūciju. Viņas runā par to, bet neparāda kā tā notiek. "Kalagija" to pilnībā pas­kaidro. Ar viņas palīdzību jebkurš cilvēks, ja vēlas, var veikt Evolūciju. -  Kādu izpratni jūs ieliekat vārdā "Evolūcija"? -      Pāreju uz augstāku attīstības pakāpienu. Iziešanu augstākās Esamības sfērās. Cilvēks ilgi gatavojas Evolūcijai, bet evolucionē mirklī. -   Uz indiešu tradīcijām balstītu mācību izplatīšanos apgrūtina tas, ka šīs tradīcijas mums ir svešādas. Filozofiskās kategorijas, nesaprotamie termini, pati sagatavošanās prakse Evolūcijai: "Hathi-jogas" ele­menti, "meditācijas" un tamlīdzīgi… Vai jums nešķiet, ka mūsu zemē tieši tas izsauks "Kalagijas" izplatīšanās grūtības? -    Domāju, ka tādu grūtību nebūs. Krievu tauta ir pi­etiekami sagatavota "Kalagijas" pieņemšanai. Jau sen tika runāts par "Kalagiju". Rērihi labi viņai sagatavojuši ļaudis. "Rērihiešu" kustība masveida, un visi viņi zina par "Ka­lagiju". Krišnaīti zina par "Kalagiju", pat kristieši zina par "Kalagiju" viņi visi to gaida. Tāpēc šī mācība tiks pieņemta. - "Kalagijā" ir "kosmiskais mīts", kurš apgalvo, ka Lu­cifers ir Dieva dēls, ka pie Gaismas, pie Dieva var nonākt caur Elli. Vai tāds apgalvojums neatbaidīs kristiešus no "Kalagijas" mācības? -   Kristieši zina, ka Lucifers ir Dieva dēls. "Kosmiskais mīts" nav patiesība, bet ir norādījumi darbībai, un cilvēks, pievēršoties šim mītam, vēršas pie sevis. Pie Dieva var atnākt caur Paradīzi, var atnākt caur Elli. Caur Elli ātrāk, caur Paradīzi skaistāk. Kas meklē Skaistumu, kas meklē Esamības attīstību, tas iet caur Paradīzi, bet, kas meklē ātrāko ceļu, tas iet caur Elli: sadegot Ellē, viņš, kā Ideja, atgriežas pie Dieva tīrs. Un šeit nav pretrunas kas ko izvēlas, tas tur iet. Mēs nevaram aizliegt cilvēkam iet caur Paradīzi vai iet caur Elli. Tā ir viņa problēma to risina viņš pats. Ir aicinājums, aicinājums iet pie Dieva caur attīstību. "Kalagija" aicina ieiet Sestajā aplī un noiet to, pēc tam būs Septītais aplis. -     Kāds būs Sestais aplis, uz kura sliekšņa mēs stāvam? -    Tas būs brīnišķīgs. Visi cilvēces sapņi piepildīsies. Izzudīs ieroči. -    Bet kā tad Apokalipse, kuras atnākšanu daudzi pareģo? -   Jā. Apokalipse būs. Viņa nepieciešamība, pasaules attīstības rezultāts, un sāksies šā gada vasarā, bet beigsies 1996. gadā. -  Bet kā būs ar bērniem? Kā bērni var izdarīt izvēli? Vai tiešām viņiem atkal būs jāmaksā par tēvu grēkiem? -  Nē, tā nav pareizi. Visi ļaudis savstarpēji un ar Pasauli saistīti ar saviem kvantu laukiem, kurus viņi izstaro. No fizikas redzesviedokļa tie ir psihokorelatīvie kvantu lauki. Cilvēks, tiecoties uz noteiktu mērķi, sāk ģenerēt noteiktu enerģijas veidu, noteiktu kvantu lauku, kurš iedarbojas uz visu cilvēci, pievelkot sev to, ko sūta. Tādā veidā, cilvēks, tiecoties uz pilnīgāku Esamību, ar to pašu iedarbojas arī uz bērnu. Vecāki pilnībā atbildīgi par saviem bērniem. Tiesa būs pieaugušajiem, bet bērni paliek Dieva bērni. -  Kāda tad ir Apokalipses funkcija? -               Tā ir atlase: vienus ļaudis Sestajam aplim, Evolūcijai, bet citus ļaudis nomešanai Ellē. Trešais netiek dots, trešais nepastāv. -  Bet kā tas izskatīsies reālajā dzīvē? -          Ļaudis iepazīs Haosu. Pie kā viņi tiecas, pie tā viņi nonāks. -          Manuprāt, haosa arī tagad pietiek, it īpaši mūsu zemē. -         Nē, tas vēl nav Haoss. Tā, var teikt, ir fundamentāla kārtība. No šīs vasaras sāksies masu kustība, tautu pārvietošanās un jāpaspēj organizēt ļaudis, sagatavoties šim laikam. -  Vai "Kalagija" nav pieņemta pārāk vēlu? -  Viss aprēķināts līdz sekundei. -        Tātad, "Kalagija", kā darbības instrukcija, visai ātri var dot rezultātus? -  Jā, pašorganizācijai, pašattīstībai noteikti. -  Kur šīs instrukcijas būtība? -        Būtība apstāklī, lai cilvēks kā hologramma cilvēks ir hologramma, katra elementārdaļiņa ir hologramma tad lūk, cilvēka hologrammas, viņa miesas pieslēgšana pie kosmiskās Apziņas un pie Telpas galvenais uzdevums, kuru risina "Kalagija". Vienīgā, kas nemirstīga ir Telpa. Lai sasniegtu nemirstību, jāpieslēdz sevi Telpai un Telpas enerģijām. "Kalagija" pilnībā paskaidro kā to sasniegt. -  Īsumā paskaidrojiet kā tas notiek? -            Cilvēka apziņa organizējas noteiktā veidā. Rodas apziņas organizācijas Centrs. Šis Centrs ir centrs, kurā rada un ražo Telpā ieejošus gravitācijas viļņus, kuri organizē Tel­pas kristālus "enerģētiskos blokos". Tādā veidā sasniedzam mērķi: kosmiskās enerģijas pieplūšanu šīs enerģijas vadības centrā. Cilvēks, vienkāršoti izsakoties, kļūst par sūkni, iesūcošu sevī enerģiju. -  Ar ko Sestās rases cilvēki atšķirsies no mums? -          Ar ķermeņa skaistumu, gara skaistumu, domāšanas skaistumu. Viņiem būs paplašinātāka apziņa, paplašinātāka lietu dabas izpratne. Viņos nebūs agresijas. Viņi iepazīs kas ir patiesa Mīlestība, patiess Esamības Skaistums. Ļaunuma spēki, kuri pilnībā neizzudīs, vairs nerīkosies atklāti, agresīvi, viņi darbosies apburoši, ar mīlestību, slēpjot zem tās savus mērķus. -  Raugoties uz cilvēces šodienas stāvokli, jūsu vārdiem nav iespējams noticēt. -     Daudz ko mēs arī nevaram paredzēt, bet Dieva paredzējums pastāv un izpauž sevi. -   Vai tas nozīmē, ka tie, kuri nevarēs vai nepaspēs "pievienot savu apziņu Telpai", vai visi viņi nevarēs ieiet Sestajā rasē? -  Nē, visi ļaudis, kuriem tīra dvēsele, vai, teiksim, Tīrais pārspēj Tumšo, visi viņi ieies Sestajā rasē. "Kalagija" mums sūtīta tikai ar mērķi palīdzēt to izdarīt. Kristus atnāks ne tāpēc, lai "iznīcinātu", bet tāpēc, lai glābtu, glābtu cilvēci no bojāejas. "Kalagija" priekštece praviešiem un pašam Kristum, kurš izpaudīsies ļaudīm zemes iemiesojumā un vērsīsies pie viņiem ar savu Vārdu. Tas notiks ļoti drīz, tuvākajos gados. 1991.g. marts

Aleksandrs Makkols Smits Kalahari Mašīnrakstīšanas skola vīriešiem Šajā ceturtajā sērijas "Dāmu detektlvaģentūra Nr. 1" darbā nenogurdināmā Prešesa Ramotsve, Botsvānas vadošā (un vienīgā) privātdetektīve, sastopas ar jaunu un nevēlamu parādību kokurenci. No kriminālpolicijas. No Ņujorkas. Noteikti! rakstīts uz "Pilnīga apmierinājuma detektīvaģentūras" izkārtnes. Prešesa atklāj, ka Sifess Butelezi prot pļāpāt, bet vai šis vīrs tiktu galā ar viņas pašreizējo uzdevumu palīdzēt cilvēkam, kuram uzbrukuši strausu laupītāji un kurš tāpēc grib pārskatīt savu dzīvi? Aleksandrs Makkols Smits apraksta Botsvānas ikdienas dzīvi gandriz dievišķīgi valdzinošā veidā. Man šķiet, ka viņa romānus nav iespējams lasīt bez smaida. Kreigs Brovns, Mail on Swulay īsts dārgums, ko radījis rakstnieks, kurli grāmatas pelna tūlītēju "aprīšanu". Guardian "Mani apbūra Prešesas Ramotsves tēls un Aleksandra Makkola Smita draiskais humors." Entonijs Mingela, filmas Angļu pacients režisors "Detektīvromānu sērija, piesātināta ar optimismu, labiem darbiem, tradicionālām vērtībām… Aleksandra Makkola Smita rakstības veidā nav nekā sasteigta; tajā valda maigā Āfrikas pēcpusdienas gaisotne… Romāni par Prešesu Ramotsvi izceļ Āfrikas labestīgo vienkāršību, kas valda reizē ar haosu." Daily Telegraph "Brīnišķīgi, gudri, sirsnīgi romāni." The Scotsman "Aleksandrs Makkols Smits ir neparasti talantīgs un rūpīgs rakstnieks, kurš savos darbos izmanto simbolus. Viņš ir vairāk nekā apdāvināts dzimis stāstnieks." The List Māksliniece Hanna Firmina No angļu valodas tulkojis Andis Būrmanis Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis  Tulkojums latviešu valodā, Apgāds Zvaigzne ABC Grāmata veltīta Eimijai Mūrai, Florensei Kristi un Eleinai Gedai

Рассказ вошёл в сборники: The Illustrated Man (Человек в картинках) The Vintage Bradbury (Классический Брэдбери) The Stories of Ray Bradbury (И грянул гром: 100 рассказов)