KĀ ALISE GRĒKUS SŪDZĒJA Džeks Londons X sej. UZ MAKALOA PAKLĀJA

Kārena Kingstona Kā atbrīvoties no krāmiem ar fen šui Atbrīvojoties no krāmiem, jūs radikāli izmainīsiet savu dzīvi Kārena KingstonaFen šui un Telpas attīrišanas Rietumu metodes aizsācēja stāsta, kā vislabāk atbrīvoties no visa liekā, kas cilvēku nomāc gan fiziski, gan garīgi. Izlasot šo grāmatu, uzzināsiet, ■         kāpēc cilvēki glabā krāmus, ■         kā krāmi rada stagnāciju ikvienā jūsu dzīves jomā, ■         kā veiksmīgi tikt vaļā no krāmiem. Autore Fen šui un Telpas attīrīšanas Rietumu metodes aizsācēja stāsta, kā vislabāk atbrīvoties no visa liekā, kas cilvēku nomāc gan fiziski, gan garīgi. Grāmatā analizētas cilvēku psihes īpatnības, stāstīts, kāpēc tik ļoti mēdzam «pieķerties» lietām un kādēļ tik grūti no tām šķirties. Publicētas konkrētu cilvēku vēstules, kuri dalās pieredzē, kā, sekojot Fen šui mācībai, viņi uzlabojuši savas dzīves kvalitāti, kļuvuši veseli un laimīgi. AVOTS 2006 Noskannejis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis Pirmo reizi grāmata izdota angļu valodā 1998. gadā. Tā atkārtoti izdota 1998. gadā (divreiz), 1999. gadā (trīsreiz), 2000. gadā, 2001. gadā (trīsreiz), 2002. gadā, 2003. gadā un 2004. gadā. no angļu valodas tulkojusi  Inta Čerņavska Mākslinieks Uldis Baltutis © «Izdevniecība Avots»,  © i. Čerņavska, tulk., piez., 2006 © U. Baltutis, māksi, nof., 2006  Pateicība………………………………………………… 6 Ievads……………………………………………………. 7 Pirmā daļa. IZPRATNE PAR TO, KAS IR KRĀMI 1.  Kāds Fen?…………………………………………… 11 2.  Problēmas ar krāmiem…………………………….. 21 3. Attīrīšanās procesa efektivitāte…………………. 25 4.  Kas tad īsti ir krāmi?……………………………… 31 5.  Kā krami jūs ietekmē?………………………………. 38 6.  Kāpēc cilvēki uzglabā krāmus?……………………. 60 7.  Ļaut aiziet………………………………………….. 77 Otrā daļa. KĀ IDENTIFICĒT KRĀMUS? 8.  Krāmi un Fen šui bacua…………………………….. 85 9.  Krāmu uzkrāšanās zonas mājās…………………… 98 10. Kolekcijas………………………………………. 119 11. Papīra krāmi…………………………………….. 126 12. Dažādu veidu krāmi…………………………….. 141 13. Lielie krāmi……………………………………… 152 14. Citu cilvēku radītie krāmi……………………… 155 15. Krāmi un Fen šui simbolika…………………….. 163 Trešā daļa. ATBRĪVOŠANĀS NO KRĀMIEM 1 6. Kā to labāk izdarīt? ………………………….. 1 75 17. Spēja saglabāt brīvību…………………………… 200 18. Ķermeņa attīrīšana no visa liekā………………. 207 19. Atbrīvošanās no mentālajiem sārņiem…………. 235 20. Atbrīvošanas no emocionālajām drazām……… 248 21. Arī garīgi jāatbrīvojas no sārņiem…………….. 257 Pielikums. 21 solis pamatīgai telpas attīrīšanai … 261 Bibliogrāfija un ieteicamā literatūra Zināšanu paplašināšanai……………………………… 267

Marta Ģumiļevska Kā atklāja pasauli No ceļojumu un atklājumu vēstures Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis IZDEVNIECĪBA «LIESMA» RIGA 1976 Марта Гумилевскап КАК ОТКРЫВАЛИ МИР Из истории путешествии и открытии Издательство «Детская литература» Л^оеква 1971 Издательство «Лиесма» Рига 1976 На латышском языке Перевел с русского Артур Лиeлайс Художник А. Спрудж Рисунки Ю. Киселева Grāmatā stāstīts par seno jūras braucēju ce­ļojumiem un par dažiem lielajiem ģeogrāfiska­jiem atklājumiem, kuru rezultātā pasaules kartē parādījās jauni, agrāk nezināmi kontinenti un okeāni un beidzot tika atrasta nenotveramā, no­slēpumainā Nezināmā Dienvidu zeme Antarktīda, ko atklāja krievu jūrnieki pirms simt piecdesmit gadiem. No krievu valodas tulkojis Arturs Lielais Mākslinieks A. Sprūdžs J. Ķiseleva zīmējumi © Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1976

Valentīns Berestovs Kā atrast ceļu  Pirmsskolas vecuma bērniem Валентин Берестов ЖАВОРОНОК © Москва «Детская литература» 1978 Валентин Берестов КАК НАЙТИ ДОРОЖКУ Рига «Лиесма» 1981 На латышском языке Перевел с русского Я. Балтвилкс Художник Э. Фолк No krievu valodas tulkojis Jānis Baltvilks Mākslinieks Edgars Folks Redaktors I. Liniņš Mākslinieciskais redaktors A. Sprūdžs Tehniskā redaktore M. Mūrmane Korektore A. Giptere Nodota salikšanai 05.03 81. Parakstīta iespiešanai 24.03.81  Tulkojums latviešu valodā, ilustrācijas, «Liesma», 1981 Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Jehūda Bergs  Kā atrast ceļu tumsā. Sapņu grāmata  Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis.  imantsbchmelis@inbox.lv Savā Technology for the Soul sērijas pirmajā grāmatā "Sapņu grāmata" starptautiski atzītais Kabalas pētnieks un vairāku bestselleru par Kabalu autors Jehūda Bergs paceļ realitātes plivuru un atklāj gadsimtiem ilgi nezināmos sapņu tulkošanas noslēpumus. Grāmatas lasītāji iepazīsies ar tūkstošiem gadu vecu sapņu tulkošanas sistēmu, kā arī apgūs iedarbīgas metodes, kā satikties radniecīgām dvēselēm, uzzināt par karjeras iespējām vai izvairīties no dažādām slimībām, kā uzlabot attiecības ar citiem cilvēkiem, apgūt spēju dziļāk ieskatīties savā būtībā, un daudzas citas lietas. Sapņošana ir noslēpumains un fascinējošs process, kurā nedarbojas parastie nomoda stāvokļa likumi. Sī grāmata palīdzēs ceļot pa sapņu valstību, kur gūstamas atbildes uz visiem dzīves jautājumiem. "Kabalas spēks ir augstākais ceļš uz Gaismu. Patiesa dzīves atklāsme iegūstama, tikai meklējot Svēto Grālu." "Kabala ir universāla sevis pilnveidošanas sistēma." The New York Times ir starptautiski atzīts eksperts Kabalas jautājumos. Viņš popularizē šo seno gudrību Kabalas centros visā pasaulē.  2009 © Tulkojums latviešu valodā. Signe Skujeniece

Kā cilvēks pacēlās debesīs K. Arona teksts Ē.Benjaminsona un B.Kištimova zīmējumi Bilžu grāmata Rīga «Liesma» 1980  «gribu visu zināt»

Džeks Kenfīlds Marks Viktors Hensens Kā cāļa zupa dvēselei Palīdzība sev. iedvesma. Grāmata "Kā cāļa zupa dvēselei" iedvesmo lasītāju un palīdz atcerēties vissvarīgāko dzīve — mīlestību, saskarsmi un pateicību. Barbara de Angelisa Šai grāmatā divi Amerikas vispopulā­rākie oratori apkopojuši visdažādākos cilvēku dzīvesstāstus, iecienītus sjžetus kas dziļi aizkustinājuši sirdivisā pasaulē Autori dod cerību un iedvesmu. Viņu rūpīgi izraudzītie piemēri parāda cilvēka neierobežotās iespējas un izgais­mo to taku, kuru visi ejam. No angļu valodas tulkojusi Maija Cīrule Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis Hansen © "Juventa", kīga. 1996 © M. Cīrule, tulkojums latviešu valodā. ISBN 9984-579-17-4 1996

Kārlis Skalbe Kā es braucu ziemelmeitas lūkoties Latvijas Valsts Izdevniecība Rīgā 1958 Kārļa Skalbes (1879-1945) pasaka „Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties” ir viens no nozīmīgākajiem darbiem Skalbes daiļradē. Pasaka vēsta par jaunieti, kuram sirds ir pilna degsmes un siltuma, un viņš izlemj atstāt tēva mājas un doties pasaulē. Nejauši dzirdēta milža un saules meitas saruna atklāj jaunietim leģendu par Ziemeļmeitu, un viņš izlemj doties jūrā un meklēt šo stāstiem apvīto būtni.  Ceļojums neizvēršas kā plānots, un pasakas galvenais varonis nokļūst miglainā, mierpilnā pasaulē, kurā cilvēkiem svarīgākais ir ēdiens un labs miegs. Tomēr pretēji klusās paradīzes iedzīvotājiem, jaunieša skumjas un ilgas pēc kaut kā vairāk tikai pieaug...  „Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties” ir spilgts piemērs rakstnieka prasmei pamācīt lasītāju, pašam lasītājam to nemaz nemanot.    Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis

KĀRLIS SKALBE KĀ ES BRAUCU ZIEMELMEITAS LŪKOTIES LATVIJAS VALSTS IZDEVNIECĪBA RĪGĀ 1958

Deils Kārnegi Kā iegūt draugus un iepatikties cilvēkiem Kopš 1936.gada Deila Karnegija grāmata Kā iegūt draugus un iepatikties cilvēkiem kļuvusi par ievērojamu pasaules mēroga bestselleru. Grāmatas virsraksta tulkojums latviski šķiet maldinošs - runa ir par to, kā sekmīgi gūt strīdīgu situāciju risinājumus un noskaņot cilvēkus uz ražīgu sadarbību. Runājot par strīdiem un to sekām, Karnegijs zina teikt, ka "Deviņos no desmit gadījumiem strīds beidzas ar to, ka ikviens no tā dalībniekiem paliek vēl ciešāk pārliecināts par savu absolūto taisnību... Un pēdīgi - cilvēks kas pārliecināts ar varu, tikpat no savas pārliecības nešķirsies." Jādomā, ka šī grāmata ir pazudusi no valdnieku grāmatplauktiem, jo kā citādi izskaidrot pašreizējo pieeju konfliktu risināšanai. Katrs sapratīs amerikāņu vēlmi ievest pasaulē "kārtību" un pasargāt mūs visus no terorisma draudiem. Varbūt pat sapratīs viņu naivo pārliecību, ka ilgāka termiņa risinājums ir pasaulē ieviest Amerikas tipa demokrātiju. Bet kādi ir bijuši pēdējo divu gadu darbības rezultāti? Terorisma draudi nav mazinājušies; ASV draugu un atbalstītāju skaits ir sarucis, un "atbrīvotajai" Irākai draud ilgs un asiņains pilsoņu karš, kas nevienam laba nenesīs. Slēdziens: ar varu neko neatrisināsi, kā arī saka Kārnegijs. Problēmas pamati atspoguļojas arī dažos mūsu valsts politiskajos lēmumos. Šeit es vēlētos minēt mūsu sāpīgo Izglītības likumu. Dažādos veidos tas līdzinās amerikāņu cīņai pret "terorismu". Latvijai naidīgā krievvalodīgā prese un plašā latviski nerunājošā "minoritāte", kas to lasa, iespējams, ir salīdzināmi ar terorisma draudiem valstij. Likums, ar kuru piespiest visiem mācīties latviski, šķiet iespējams varas līdzeklis šā drauda novēršanai, - bet vai rezultāts nevarētu līdzināties amerikāņu neveiksmēm cīņā ar Bin Ladenu? Kārnegijs grāmatā citē Bernardu Šovu, kas teicis: "Ja jūs kādam centīsieties kaut ko iemācīt, viņš nekad to neiemācīsies", un katrs, kas nodarbojies ar izglītošanu, apliecinās, ka vienīgā ražīgā apmācīšanas metode ir radīt skolēnam motivāciju un interesi par mācamo tēmu. Ja vispār kaut kas būtu jāiekļauj obligātās mācībās, lai veicinātu pozitīvu attieksmi pret savu valsti, tā būtu Latvijas vēstures un kultūras mācība. Nesen, piedaloties vairāku latvisku mācību iestāžu izlaidumos, man nācās novērot, ka labi ja ceturtā daļa no svinību dalībniekiem pievienojās Latvijas himnas dziedāšanai. Nevienā no aktu zālēm nebija redzams Latvijas karogs. Daudzas meitenes un jaunas sievietes diplomus saņēma tērpušās elegantos tērpos, bet tautastērpā neviena. Pavadmūzikā saklausāmas bija daudzas melodijas, bet, protams, neviena tautasdziesma. Svētku runās Latviju nedzirdēju ne reizi pieminētu, kaut Rēzeknē bija patīkami dzirdēt, ka visi izglītības centieni ir tomēr arī par labu Latgalei. Vai no malas vērotājam nevarētu rasties iespaids, ka mūsu politiķu centieni integrēt sabiedrību ar Izglītības likumu ir tikpat liekulīgi kā Buša izsludinātais karš pret teroru? Dažkārt šķiet, ka strīdīgais Izglītības likums ticis ievests drīzāk kā lakmusa tests, lai pārliecinātos cik "labēja" bijusi iepriekšējā valdība salīdzinājumā ar pašreizējo un, iespējams, nākamo.. Rīga Latvijas žurnālistu savienības komerccentrs. 1990 No angļu valodas tulkojusi Helma Lapiņa Mākslinieks Andris Lamsters  Helma Lapiņa, tulkojums latviešu valodā, 1990 ; Andris Lamsters, mākslinieciskais noformējums,-1990 Tiek iespiests ar nelieliem isinājumiem, kas nemaina grāmatas saturu. Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

VILJAMS ŠEKSPĪRS KOPOTI RAKSTI sešos sējumos KOPOTI RAKSTI III KĀ JUMS TĪK Tulkojis Valdis Grēviņš LATVIJAS VALSTS IZDEVNIECĪBA 1964 Redakcijas kolēģija: M Ķempe, E. Smilģis, J. Sudrabkalns Kārļa Egles sakārto ļums Mākslinieki: A. Stankevičs un V. Ozoliņš Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Rūta Kalniņa Kā kļūt par ekstrasensu Šī grāmata domāta cilvēkiem kas interesē­jas par ekstrasensoriķu parapsiholoģiju, maģiju un citām līdzīgām parādibām un nolēmuši  spert pirmos soļus šajā jomā Kā iesākt? Ko darīt vispirms, un vai vispār vērts ar šīm lietām nodarboties? Vai tas nav bīstami? Uz šo un citiem  jautājumiem atbildes centīsimies sniegt šajā  grāmatā. Grāmatas autore necenšas pārsteigt lasītājus ar kādiem pārdabiskiem brīnumiem, bet rosina uzmanīgāk iedziļināties ikdienas dzīves norisēs un parādībās, atklājot tajās apbrīnojami pārsteidzošas lietas. Grāmatas mērķis ir palīdzēt jums kļūt veseliem kā fiziski, tā garīgi un varbūt iemā­cīties dziedināt citus. Tiek piedāvāti arī praktiski vingrinājumi — tos visus iespējams izpildīt, neizjaucot jūsu ierasto dzīves ritmu un režīmu. Dziednieka spējas, pēc autores domām, nav nekas ārkārtējs un neparasts, un ikvienam no mums ir iespēja ar rūpīgu darbu tās sevī attīstīt. APGĀDS SMAILE-1999. Mākslinieks Ernests Mucenieks Redaktors Heinrihs Jubels  — SIA "Apgāds Smaile",  — Aspāzijas bulvāri 24-321. LV-1050, Riga, tel. 7212609. Rīkotājdirektors Andrejs Brimerbergs. 1999. - 136 Ipp. SIA "Apgāds Smaile" Saturs Ievads……………………………………………………………………………………………… 7 Pasaule — kāda tā ir……………………………………………………………………… 21 Meditācija……………………………………………………………………………………… 35 Psihiskā aizsardzība………………………………………………………………………. 55 Piespiedu energoapmaiņa jeb vampīrisms……………………………………. 63 Auras un čakras…………………………………………………………………………….. 67 Slimību cēloņi un dziedināšana ……………………………………………………. 80 Krāsu uztvere un dziednieciskā iedarbība ………………………………….. 104 Daba: koki, ārstniecības augi………………………………………………………. 107 Ūdens kodēšana. Talismani…………………………………………………………. 115 Nākotnes pareģošana…………………………………………………………………… 119 Karma. Reinkarnācija…………………………………………………………………. 127 Nobeiguma vietā………………………………………………………………………….. 134 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Kā lapsa mācījās lidot Latviešu tautas pasakas Putni uzvar zvērus ; Kā lapsa mācījās lidot ; Pūce un vanags ; Skudra un sisenis ; Kāpēc kaķis mazgā muti pēc brokastīm ; Zemnieks aizbaida vilku Ilustrējusi Velta Toropina Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis IZDEVNIECĪBA « LIESMA RĪGA 1967

Kārlis Kraujiņš Kā Pārsliņa lidoja uz sauli Mīklu pasakas Apķērīgais ceļotājs . Dārznieks un rozes . Kā Pārsliņa lidoja uz sauli . Trīs dēli . Visskaistaka zeme . Saules bērns ;. Divas māsas . Mātes luteklis Stāstiņi un tēlojumi Kora un Inka . Daglais . Vectēvs . Ligzdas dēļ . Lāča smēde IZDEVNIECĪBA «LIESMA» RIGA 1967 Ilustrējusi māksliniece Karmena Dale Sakārtojusi Vija Kaņepe Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis PASAKU UN BĒRNĪBAS ZEME Rakstnieks Kārlis Kraujiņš allaž domājis par jau­najiem lasītājiem. Viņiem sagatavota arī Šī grāmatiņa, kas nosaukta «Kā Pārsliņa lidoja uz sauli». Tajā atkal sastopamies ar Kārļa Kraujiņa labākajām pasakām, kā arī nelieliem stāstiņiem, kas mūs aizved rakstnieka bērnības takās. Pasakas un tēlojumi par bērnu dienām allaž gājuši roku rokā literatūrā, kas domāta jaunajiem lasītājiem. Pasakas paver logu uz pasauli, tās jaunajam lasītā­jam ļauj paskatīties pāri savas mājas robežām, modina ilgas iepazīt visu dzīvo un nedzīvo dabu ap mums. Aiz dažādiem brīnišķiem piedzīvojumiem, aiz svešādām ze­mēm galu galā paceļas mums pavisam tuva dzīve, tikai mēs esam io saskatījuši itin kā gluži jaunā gaismā. Pabijuši pasaku pasaulē, allaž no tās paņemam līdzi kādu atziņu, kura mums dārga gan tad, kad mums ir apritējuši pieci gadi, gan tad, kad mūžs tuvojas rietam. Tā ir cieņa un mīlestība pret visu godīgo un labo, ko mēs gūstam no pasakām. Vai tāpat nav ar stāstiem par bērnību? Kaut arī bērnu dienu takas nav bijušas vieglas, tomēr no tām cilvēks paņēmis līdz kādu gaismas staru. Bērnībā iemā­cītās atziņas par to, ar kādu sirdi cilvēkam jādzīvo pa­saulē, nāk mums līdz visu mūžu. Kārļa Kraujiņa pasakās mēs esam kopā ar labiem un sliktiem cilvēkiem, ar puķēm un meža zvēriem. Mēs esam arī kopā ar mazo sniega Pārsliņu, kas no tālajiem ziemeļiem, kur valda mūžīgs sniegs un aukstums, no­nāk zemē, kur zied puķes un aug zāle, un tur sniega Pārsliņa kā dzidra asara nokrīt uz rasenes lapas. Mūs valdzina tas skaidrais, sirdi veldzējošais gai­šums, ar kādu grāmatas autors stasta gan par ikdieniš­ķām lietām, gan par brīnumainiem notikumiem, kādi iespējami tikai pasakās. Dziļā pazemē ieslodzītais Tau­riņš nespēj samierināties, ka viņam mūžam jāpaliek drēgnajā tumsā, viņš tiecas pēc saules gaišuma un prieka. Ilgas ved viņu pasaulē, un kādā dienā, kad ļaunā burvja nav mājās, Tauriņš atver aizliegtās durvis un ir pārsteigts par to krāšņumu, kas paveras viņa priekšā. Tāpēc Tauriņš ne brīdi neskumst, kad burvis, uzzinājis par pārkāpumu, aizdzen viņu no pazemes valstības projām saules gaišumā. Viņš ir saules bērns, un viņam vajag gaismas pilnu dzīvi kā ikvienam, kas dzīvo ar gaišām domām un prieku sirdī. Citā pasakā lasām par ganu meiteni Dainīti, kuru ķēniņdēls aizved projām 110 viņas laukiem, mežiem un pļavām uz savu lepno, bet salto pili. Dainītei te netrūkst nekā, bet viņas sirdij nav prieka, viņa ir kā stāds, kas, pārstādīts jaunajā vietā, nespēj laist stipras saknes. Dai- nltes dienas paiet bez prieka, viņa nīkst un vārguļo, un dzīves spēki Dainītei atgriežas tikai tad, kad ganu zēns Uldis viņu aizved atpakaļ Balto Bērzu zemē, kur viss viņai pazīstams un dārgs. Kārlis Kraujiņš savās pasakās mīl ievīt kādu uzde­vumu, kas lasītājam jāatmin, jāatrisina. Dažkārt tas ir pavisam praktisks un domāts lasītāja atjautības stipri­nāšanai. Tā pasakā «Dārznieks un rozes» lasām par rozēm, kas naktīs pārvēršas par daiļām meitenēm un draiskuļo, un dejo savā dārzā. Rītā agri, pirms lēkusi saule, katrai meitenei jāatgriežas savā vietā un jākļūst atkal par rozi. Kura to laikā neizdarīs, tiks sodīta — zaudēs tiesību naktīs iegūt cilvēka izskatu. Viena roze šo noteikumu pārkāpj un nokavējas laikā atgriezties pie citām — tik ļoti viņai tīk rotaļaties. Dārznieka tai brīdī nav klāt, bet viņš tomēr uzreiz pazīst vainīgo. Kāpēc? Lasītājam par to būs jāpalauza galva. Arī bez šādiem uzdevumiem Kārļa Kraujiņa pasakas saista mūs ar savām domām, cilvēcību, ar savu vienkāršo, tautas daiļ­radei tuvo stāstījuma veidu. Pasakās un bērnības stās­tos cilvēki un zvēri, puķes un koki saprotas un bieži vien visa dzīvā un nedzīvā radība nāk cilvēkam palīgā, aiz­stāv viņu pret burvju varām, pret nelietību un ļaunumu. Pasakā «Divas māsas» sastopam pameitu Maigu un īsto meitu Zaigu. Skauzdama pameitas daiļumu, burve pārvērš ari neglīteni Zaigu ārējā izskatā līdzīgu skais­tajai Maigai — cilvēka dziļāko dabu, viņa tikumu mainīt nav pa spēkam arī raganām un burvjiem. Un, lūk, kad Maigu iemīl jauns puisis, burve viņam grib izprecināt savu īsto meitu. Burve patriec pameitu nakts melnumā no mājas, lai viņa aizietu bojā. Bet Maiga neaiziet bojā. Viņa sastop staltkāji briedi, kam žuburainie ragi aiz­ķērušies koku zaros, viņa sastop lāci, kam, pēc medus kāpjot, ķepā iedūries nejauks dzelksnis. Pameita palīdz zvēriem nelaimē, un zvēri tad nāk sargāt viņu pašu pret netaisnību. Galā īstā meita krīt apsmieklā, uzvar tais­nīgums un godīgums. Vai no šādām pasakām un atziņām, kas šais pasakās ietvertas, ir pārāk tālu, piemēram, tēlojums «Ligzdas dēļ», kas stāsta par mazo zēnu Oļģi un putniem? Lie­līgie, spurīgie zvirbuļi ierīkojušies bezdelīgu ligzdā un pat nedomā to atstāt. Ko iesākt nelaimīgajam bezdelīgu pārim ar tādiem nekauņām? Un bezdelīgas nolemj zvir­buļus sodīt — iemūrēt ligzdā, kur viņiem būtu jāiet bojā. Tā būtu sodīta nekaunība un varmācība. Un zvirbuļu pāris arī aizietu bojā, ja vien Oļģim viņa mazā sirds nesāktu sāpēt un viņš neatbrīvotu notiesātos, cerēdams, ka sods šo zvirbuļu pāri būs izmācījis un turpmāk viņi savus nekaunīgos niķus atmetīs, un citu putnu ligzdās vairs nemēģinās ieperināties… Kārļa Kraujiņa bērnības tēlojumos paceļas tagad jau tālā pagātnē aizgrimušas lauku dzīves ainas ar rijas kulšanu un dažādiem citiem darbiem, ar bērnu un pie­augušo pasauli. Tā šai grāmatiņā mūs apņem gaišas domas, rakstnieks mudina mūs mīlēt gaismu un sauli, dzīvot ar siltu, atsaucīgu sirdi, ieskatīties dabas mūžam dzīvajā grāmatā. Tā ir pasaku un bērnības zeme ar sa­viem priekiem un bēdām, kas mūs apņem šīs grāmatas lappusēs, un šai zemē tīk kavēties bērniem, tajā tīk iegriezties pieaugušajiem. J. Kalniņš

Nikolajs Ostrovskis Kā rūdījās tērauds  Grāmata par dzīvi un cilvēkiem, par biedriskumu un godu, apziņu un pieklājības normām.  Šī romāna varoņu dzīve piesātināta ar grūtībām, nedrošību, titānisku darbu un ar cīņu. Un tomēr viņi bija patiesi laimīgi. Droši vien tad bija atšķirīga vērtību sistēma. Varbūt pat godīgāka un pareizāka? Un neskatoties uz materiālo labumu un labklājības trūkumu, dažkārt pat nabadzību, romāna varoņi šķiet garīgi bagātāki kā jebkurš no mums. Jo laime jau neslēpjas naudas kaudzē, dārgās mantās un tamlīdzīgi...  Šie cilvēki steidzās dzīvot un dzīvoja spilgti ar pilnu atdevi un spēku, ticēdami saviem ideāliem un ar lielu neatlaidību tos īstenodami dzīvē... IZDEVNIECĪBA «LIESMA» RīGA 1977 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis No krievu valodas tulkojusi A. Ozola-Sakse Romāns Septītais izdevums

Rudolfs Šteiners Kā sasniegt augstāko pasauļu atziņas? Antroposofija balstās uz atziņu par garīgās pasaules esamību. Katrs cilvēks atziņu par garīgo pasauli var iegūt ar apzinātu un neatlaidīgu augstāko spēju attīstīšanu. Rudolfs Šteiners to apraksta savā grāmatā “Kā sasniegt augstāko pasauļu atziņas”. Antroposofijā arvien tiek uzsvērts: ja garīgajā ceļā cilvākam trūkst nepieciešamās neatlaidības un pūliņu, tad viņu var pārmākt ilūzijas un maldi. Lai sasniegtu garīgo pasauli, katram cilvēkam ir jāiziet savs atziņas ceļš. Tā kā lielākā daļa Šteinera laikabiedru noliedza garīgo zināšanu un atziņu iespējamību, Šteiners pats iedziļinājās sava laika zinātnē un ieguva filosofijas doktora grādu. Cilvēki, kuri nav sasnieguši garīgo pasauli vai nostājušies uz garīgās izziņas ceļa, antroposofijas garīgo zināšanu iespējamību bieži uzskata par māņiem, vai arī sauc tās par “misticismu”. Tomēr antroposofijas “mistiskās” idejas sekmīgi pierāda sevi pavisam parastās mūsu dzīves apritēs. Te var minēt biodinamisko lauksaimniecību, kuras sasniegumus pasaulē pierāda zinātniski akceptētas metodes. Te var arī minēt Valdorfa skolas, kuru skaits pasaulē pieaug. Te var minēt Veledas kosmētiku, euritmiju (kustību mākslu), kamphill kustību. Te var minēt antroposofisko medicīnu. Tomēr, lai pieredzētu antroposofijas nesto realitāti, katram, ir jāiziet savs  pieredzes un atziņas ceļš. http://www.lasitava.lv/1.1.doc Rudolfs Šteiners (Štainers) /Rudolf Steiner/ (27.02.1861. – 30.03.1925.) Tulkojis Edgars Grīnis

Alena Karra darbu kopīgā iezīme ir baiļu likvidēšana. Viņa metodes EASYWAY — Vieglais ceļš — ģenialitāte patiesi slēpjas fobiju un baiļu kliedēšanā, jo šīs bailes liedz cilvēkiem pilnībā izbaudīt dzīvi, kā to pierāda A. Karra grāmatas. Veiksmīgo grāmatvedi Alenu Karru izmisumā veda atkarība no nikotīna, kas lika izsmēķēt simt cigarešu dienā, līdz beidzot 1983. gadā viņš atklāja to, ko bija gaidījusi visa pasaule, — vieglu metodi, kā atmest smēķēšanu. Viņš ir izveidojis plašu klīniku tīklu, un viņa reputācija, kas iegūta, veiksmīgi palīdzot smēķētājiem atmest, ir fenomenāla. "Ja sekosiet maniem norādījumiem, visu atlikušo mūžu būsiet laimīgs nesmēķētājs", saka Alens Karrs. Viņa metode ir unikāla. Viņa māksla ir likvidēt psiholoģisko atkarību. Bez iebaidīšanas taktikas. Nekādas pieņemšanās svarā. Psiholoģiskā vajadzība smēķēt tiek likvidēta, kamēr jūs vēl smēķējat. Atmešana nenozīmē trūkuma sajūtu. Jūtaties priecīgs, ka esat nesmēķētājs. Ļaujiet Alenam Karram palīdzēt jums nesāpīgi izbēgt jau šodien

Zigmunds Freids Kādas ilūzijas nākotne Vienīgais, kam mana publikācija varētu kaitēt, esmu es pats. Man būs jāuzklausa paši nelabvēlī­gākie pārmetumi par seklumu, aprobežotību, ideā­lisma un cilvēces augstāka interešu izpratnes trūkumu.Taču, no vienas puses, šādi pārmetumi man nav nekas jauns, bet, no otras puses, ja kāds jau jau­nībā nostājies pāri savu laikabiedru nepatikai, tad ko gan viņam var padarīt sirmā vecumā, kad viņš ir pārliecināts par drīzu atbrīvošanos no jebkuras lab­vēlības vai nelabvēlības? Agrākos laikos tas bija ci­tādāk, par līdzīgiem izteikumiem cilvēks iemantoja savas laicīgās eksistences saīsināšanu un krietni vien tuvināja izdevību gūt personisku pieredzi par aizsau­les dzīvi. Taču, es atkārtoju, tie laiki ir pagājuši un šo­brīd šādi raksti nav bīstami arī to autoram. Pats aug­stākais viņa grāmatu kādā valstī nedrīkstēs tulkot un izplatīt. Un, protams, tieši tādā valsti, kas jūtas pārlie­cināta par savas kultūras augsto līmeni Latvijas Zinātņu akadēmijas Filozofijas un socioloģijas institūts Igora Šuvajeva pēcvārds Gramata sagatavota LZA Filozofijas un socioloģijas institūta projektā XX gadsimta filozofija un Eiropas idejas Latvijā Redaktore Andžela Šuvajeva Māksliniece Ilze Pūgule Maketētājs Vents Priedīte Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv ISBN 9984-9051 7-9 © I. Šuvajeva tulkojums un pēcvārds © 1. Pūgales mākslinieciskais noformējums Rīga, 1996

Alberts Einšteins: Kāpēc sociālisms? ...sociālisma mērķis ir tieši šīs plēsonīguma (kapitālisma) fāzes pārvarēšana, uzsākot augstāku attīstības fāzi, ekonomikas zinātne tās pašreizējā veidolā nav spējīga dot skaidrību par nākotnes sociālistiskās sabiedrības kontūriem. Vēl sociālismam ir sociāli – ētiski mērķi

Marta Gumiļevska Kāpēc tā? izdevniecība «Liesma» Rīga 1974 Kāpēc tā? Ne vienu reizi vien jūs to esat jautājuši. Patiešām, vai nav intere­santi uzzināt, kāpēc mēs redzam tikai vienu Mēness pusi? Kā rodas varavīk­sne? Kāpēc zāle ir zaļa, bet jūra — sāļa? Kāpēc ir diena un nakts? Uz šiem un dau­dziem citiem jautājumiem jūs atradīsiet atbildi šajā grāmatā. No krievu valodas tulkojušas Antoņina Brīvere un Aina Pirtniece Ilustrējis E. Benjaminsons Vāku un titullapu zīmējis J. Ancitis Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1974 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Georgijs Pļehanovs. Kārlis Markss un Ļevs Tolstojs Raksts pirmo reizi publicēts laikrakstā «Social-demokrat» (1911. gada 13. janvāra 19. un 20. numurā). Šeit ievietotais teksts ņemts no Pļehanova rakstu krājuma «Maksla un Literatūra» (LVI, Rīgā, 1959 g.). Sakarā ar šo Pļehanova rakstu Ļeņins rakstīja M. Gorkijam 1911. gada 3. janvāra vēstulē: «Par Tolstoju pilnīgi pievienojos Jūsu domām, ka liekuļi un blēži mēģinās iztēlot viņu par svēto. Pļehanovs arī kļuvis nikns par melošanu un līšanu Tolstoja priekšā, un te mēs esam vienis prātis. Viņš par to lamā žurnālu «Naša zarja» — centrālajā orgānā.» *** «DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība № 98 Rīga, 2016 darbabalss.eu padomjugramata.ucoz.com *** ***

Tomass Hārdijs Kāsterbridžas mērs Kāsterbridžas mēra dzīve un nāve. Stāsts par cilvēku ar liktenīgu raksturu Tomass Hārdijs (1840 –1928) – lielākais angļu prozas mākslinieks pēc Eljeta un Meredita, kritiskā reālisma tradīciju turpinātājs. Romānā ”Kāsterbridžas mērs” (1886) ir attēlota 19.gs. 30.- 80. gadu dzīve Anglijas laukos. Tajā Hārdija reālisms izpaužas visspilgtāk. No angļu valodas tulkojusi Anna Bauga Mākslinieks Inārs Helmuts Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1975

KĀVU MEITA DŽEKS LONDONS KOPOTI RAKSTI-1 Tulkojums latviešu valodā. «Liesma», 1974 SASTĀDĪJUSI TAMĀRA ZĀLĪTE NO ANGĻU VALODAS TULKOJUSI VALIJA BRUTĀNE, ALBERTS DZENITIS, ROTA EZERIŅA UN HELMA LAPIŅA MĀKSLINIEKS ĀDOLFS LIELAIS