Vituss B. Drešers Izdzīvošanas likums Ka dzīvnieki pārvar nelabvēlīgos vides apstakļus. Ar kādiem paņēmieniem dzīvnieki pretojas stresam, pāragram vecumam, kādus dabas dziedniecības līdzekļus lieto, kā cīnās pret lieko ķermeņa svaru? Kā dzīv­nieki spēj izdzīvot ekstremālos apstākļos, visai pārsteidzošā veidā taupot enerģiju, barību un ūdeni? Kādas problēmas un negācijas rada savvaļas dzīvnieku ieviešanās lielpilsētās? Tie ir tikai daži jautājumi, kurus risina autors, vilkdams turklāt zīmī­gas paralēles starp dzīvnieku un cilvēku izturēšanās formām. Grāmata uzrakstīta populārzinātniskās publicistikas žanrā. Paredzēta plašam lasītāju lokam. Izdzīvošanas prasmi dzīvniekiem veido ne tikai problēma: būt paēdušam un pašam netikt apēstam. Tie meklē paņēmienus, kas pasargātu no pāragras no­vecošanas, stresa utt. Dzīvnieki lieto daudzus dabas dziedniecības līdzek|us, .kas izraisa ari mūsu interesi. Savukart iepazīšanās ar dzīvnieku ēšanas paradu­miem var mums palīdzēt cīņā pret lieko ķermeņa svaru. Dzīvnieku pasaulē atradīsim arī padomus, kā novērst bezmiegu. Bet paņēmieni, ka dzīvnieki par- var stresu, vienlīdz noder cilvēkam, lai izkliedētu emocionālo spriedzi un paglābtos no infarkta. Ar zīmīgiem piemeriem autors parāda, ka dzīvnieki spēj izdzīvot ekstremālos apstak|os, visai pārstei­dzošā veidā taupot enerģiju, barību un ūdeni, ka tie prot «prognozēt» laiku daudz precīzāk nekā rnā- citi meteorologi. īpaši aktuālas ir grāmatas nodaļas, kurās aplūkotas problēmas par savvaļas dzīvnieku plašu ieviešanos lielpilsētās un tas negaidītajām, nereti negatīvajam sekām. Daudzi lasītaji par visinteresantākajām atzīs noda|as, kuras attēlotas augstāk attīstīto dzīvnieku attiecības un izturēšanās savā kopība, paradita to bara psiholoģija. Te spilgti izteikta autora vispārējā tendence salīdzināt dzīvnieku un cilvēku izturēšanās formas. Sadas paralēles autors vilcis, lai rosinātu lasītāju uz nopietnam pārdomām par dažam mūs­dienu cilvēku sadarbības un sadzīvošanas problēmām, jo izdzivošanas likuma svarīgaka da|a daudziem dzīvniekiem tomēr ir savstarpēja saticība. Taču vien­laikus izpaužas autora tieksme socioloģizet dzīvnieku attiecības, nenovērtēt cilvēka sabiedriski vēsturisko būtību un atšķirības no dzīvnieku valsts. Par to liecina jedzieni «sabiedrisks», «inteliģents» u.c., kas nepamatoti attiecināti uz dzīvnieku pasauli. Lai mūsu lasītajiem, kam grāmata domāta, nerastos nevaja­dzīgi pārpratumi, šie jēdzieni likti pēdiņās, kā ari doti zinātniskā redaktora komentāri un pēcvārds. Vituss B. Drešers dzimis 1925. gada Leipcigā, studējis zooloģiju, psiholoģiju un elektrotehniku. Viņš ir Vācijas Federatīvajā Republikā plaši pazīs­tams dabas aizsardzības ideju paudējs, Hamburgas Brīvo mākslu akadēmijas Literatūras sekcijas biedrs, Teodora Volfa prēmijas laureāts. Kopš 1954. gada Vituss B. Drešers pētī dzīvnieku izturēšanos, psiho­loģiju un ar publicista kaismi sarakstījis daudzas populārzinātniskas grāmatas, kas tulkotas apmēram 20 valodās un sešās zemēs ir visvairāk lasīto darbu skaitā. Arī latviešu lasītājs tagad saņem vienu no interesantākajām šī autora gramatām — «Izdzīvo­šanas likums». No vācu valodas tulkojusi Anda Plēsuma Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Komentāru un pēcvārda autors, zinātniskais redaktors filozofijas zinātņu kandidāts R. Vilciņš Rezenzents Latvijas PSR ZA korespondētājloceklis medicīnas zinātņu doktors A. Krauklis Konsultantes bioloģijas zinātņu kandidātes N. Sloka un T. Zoujnko Mākslinieks E. Zariņš  «Avots», 1986

ALEKSANDRS GRĪNS SĀRTĀS BURAS NO KRIEVU VALODAS TUtKOJUŠI Vizma Belševica, Herberts Dorbe, Jānis Vainovskis Rīga «Zvaigzne» 1985 Sastādījusi ZINA LĪCE REDAKCIJAS KOLĒĢIJA VOLDEMĀRS BALS, NORA BĒRZIŅA, SKAIDRĪTE BIKOVA, JĀNIS BRODELIS, ALDONIS BUILIS, IMANTS DAUDIŠS, ULDIS NORIETIS, MĀRĪTE ROMĀNE, ZIGMUNDS SKUJIŅŠ, ULDIS TĪRONS, INA VAITMANE, GUNTIS VALUJEVS, INGRIDA VĀVERNIECE MĀKSLINIEKS ANDRIS LAMSTERS  Sastādījums, noformējums, «Zvaigzne», 1985 SATURS Aleksandra Grīna dzīve. Konstantīns Paustovskis. Tulkojis Jānis Vainovskis 5 Sārtās buras. Garstāsts. Tulkojis Her­berts Dorbe 23 Pa viļņiem traucošā. Romāns. Tulkojis Jānis Vainovskis 85 Ceļš uz nekurieni. Romāns. Tulkojusi Vizma Belševica …… 265 100 verstis pa upi. Stāsts. Tulkojis Her­berts Dorbe 479 Valodīgais mājgars. Stāsts. Tulkojis Her­berts Dorbe …….. 515 Tēva dusmas. Stāsts. Tulkojis Herberts Dorbe……………………………….. 519 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Ernests Hemingvejs Izlase …īsais laimes brīdis: Ardievas ieročiem Tulkojusi Tatjana Jarmolinska; Āfrikas zaļie pakalni Tulkojusi Džesija Dzērve; Mūžīgi svētki tulk. Lūcija Rambeka; Sirmgalvis un jūra tulk. Vizma Belševica; Frensa Makombera īsais laimes brīdis Tulkojusi Inese Veide; Kilimandžāro sniegi Tulkojusi Maija Andersone ; Mūsu laikos Tulkojusi Vizma Belševica ; Uzvarētājs neiegūst neko Tulkojusi Vizma Belševica Rīga „Zvaigzne” 1986 fb2 pareizi noformējis imantslochmelis@inbox.lv

Ernests Hemingvejs Izlase. Salas straumē Romāni: «Un saule lec», «Kam ir un kam nav», «Pāri upei koku paēnā», «Salas straumē», kuru galvenos varoņus vieno vīrišķība, izturība un nesalaužama griba. Īsi par romāniem: Kad saule lec (Fiesta) Amerikāņu žurnālists Džeiks Bārns izkarojies pirmā pasaules kara frontēs, ieguvis smagus ievainojumus un nu klaiņo pa dažādu pilsētu dzertuvēm kopā ar draugiem, cerot, ka tādā veidā izārstēs karā saņemtās dvēseles un miesas traumas. Reiz  viņi nonāk Pamplonas pilsētā, lai noskatītos vēršu cīņās. Šeit viņiem pievienojas vēl viens paziņa - Roberts Kons, kurš iemīlējies skaistulē Bretā Ešlijā, bet viņa šeit ieradusies kopā ar savu līgavaini Maiklu Kempbelu. Starp vīriešiem izceļas strīds. Līgavainis Maikls apvaino Robertu, ka tas uzmācas Bretai, lai gan pats jau kļuvis par trešo, lieko. Roberts izraisa antipātijas arī pārējos kompānijas vīriešos, tāpēc žurnālists Džeiks iepazīstina romantisko Bretu Ešliju ar matadoru Pedro Romero un starp jauniepazīstinātajiem uzliesmo mīlas attiecības, bet kompānijas vīrieši šķiras, dodoties katrs uz savu pilsētu. Drīz pēc tam Džeiks saņem no Bretas telegrammu ar lūgumu pēc palīdzības, jo matadors atstājis viņu Madridē bez naudas. Breta stāsta Džeikam, ka nolēmusi atgriezties pie sava līgavaiņa Maikla Kempbela... Kam ir un kam nav Harijs Morgans - Florīdas zvejnieks - piekrīt ar savu laivu pārvest kontrabandas viskija kravu, tomēr reiss ir neveiksmīgs. Morgans pazaudē ne tikai laivu, bet arī roku. Pēc kāda laika Harijs atkal iesaistās līdzīgā pasākumā, piekrītot pārvest nelegāļus - kubiešu revolucionārus, kuri aplaupījuši banku. Morganam rodas aizdomas, ka kubieši pēc ceļojuma beigām viņu nogalinās, tāpēc viņš uzbrūk pirmais. Romāna beigās aprakstīts krasta apsardzes kuteris, kas velk Morgana laivu uz ostu, kurā izvietotas bagātnieku jahtas. Šeit norisinās pavisam cita dzīve ar Holivudas režisoriem, mīļākajām, Harvardas absolventiem, biržas darījumiem un naudu... Trīsreiz ekranizēts. Uzņemtas filmas: 1944.g. Kam ir un kam nav (režisors Hovards Houks) 1950.g. Pārrāvuma punkts (režisors Maikls Kērtiss) un 1958.g. Ieroču tirgoņi (režisors Dons Sigels) Pāri upei koku paēnā Romāna galvenais varonis, padzīvojis vīrietis, profesionāls karavīrs, amerikāņu armijas pulkvedis Ričards Kentvels, izgājis cauri visiem XX gs kariem un pēc otrā pasaules kara beigām nolēmis apmeklēt Venēciju, kur kara laikā, asiņainās kaujās, aizstāvot pilsētu, saņēmis smagu ievainojumu. Iespējams, ka šis ceļojums ir pēdējais pulkveža dzīvē, jo viņa veselības stāvoklis ir visai kritisks. Pulkvedis brauc atvadīties ne tikai no pilsētas, bet arī no mīļotās sievietes, divdesmitgadīgās aristokrātes Renātas. Dažas dienas viņi pastaigājas pa pilsētu, apmeklējot bārus un restorānus, runā par mīlestību, karu un nāvi. Kādu dienu pulkvedis, atgriežoties no pīļu medībām, mirst no sirdstriekas. Salas straumē  - Hemingveja pēdējais - nepabeigtais romāns. Aprakstīta melanholiskā vientuļnieka, gleznotāja Tomasa Hadsona un viņa dēlu traģiskā dzīve un nāve. Sirsnīgi un patiesi uzrakstītais daiļdarbs ir par vientulību un izmisumu, pašuzupurēšanos un drosmi meklējot izeju no dzīves strupceļa, par morālo pienākumu pret sevi un citiem. Reālistiska, dziļi tveroša proza. Galvenā varoņa smagais liktenis un viņa jūtas aizskar arī lasītāja dvēseli. Viss šķiet tik reāls... Lai gan pēc mana vērtējuma Hemingvejs raksta visai izstieptus, smagnējus un samērā garlaicīgus romānus. Skaisti dabas apraksti, tomēr sižets parasti attīstās gliemeža gaitā. Klasikai nepavisam nebūtu jābūt tik garlaicīgai, bet nu viss tomēr atkarīgs no lasītāja gaumes un par gaumi, kā zināms, nemēdz strīdēties. I.Ločmelis No angļu valodas tulkojušas Maija Andersone, Vizma Belševica, Inese Veide Mākslinieks Indulis Otto Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv Rīga «Zvaigzne» 1989 ® «Pāri upei koku paēnā», tulkojums latviešu valodā, izdevniecība «Liesma», 1973 «Salas straumē», «E. Hemingveja dzīves un daiļrades galvenie dati», tulkojums latviešu valodā, izdevniecība «Liesma* 1974 © Noformējums, izdevniecība «Zvaigzne» 1989

L.VELSKOPFA ~ Henriha IZRAIDĪTO CEĻŠ No cikla «Lielas Lācenes deli» IZDEVNIECĪBA «LIESMA» RĪGA 1974 No vācu valodas tulkojusi Ērika Lūse I. Kuskova ilustrācijas Vāku, titulu un priekšlapas darinājis Eglons Lūsis  Tulkojums latviešu valodā, ^ «Liesma», 1974

Eliot Fintushel lives alone in a working-class neighborhood north of San Francisco, “where my little daughter likes to visit and write and drum and paint goddesses between the rafters of the back porch.” Besides writing novels and short stories Mr. Fintushel is a performer and teacher of mask theater and mime

IZĢĒRBTIE DŽENTLMEŅI Stīvens Līkoks Stāsti RIGA «LIESMA» 1980 No angļu valodas tulkojis un sastādījis Ojārs Sarma MĀKSLINIEKS DAINIS BREIKŠS