IEDOMĪGAIS ROBOTS HENRIJS KATNERS izdevniecība «Zinātne» Rīga 1970 No angļu valodas tulkojusi V. GRUNTĒ Mākslinieks A. ĻIPINS «Iedomīgais robots» ir Henrija Katnera pir­mais stāstu krājums latviešu valodā. Sis ameri­kāņu fantastiskās literatūras autors savā īsajā mūžā izmēģinājis roku dažādās profesijās un paguvis sarakstīt daudz interesantu darbu. Sais­tošā sižeta, dzirkstošā humora un spilgti oriģi­nālā stila dēj amerikāņu lasītāji viņu sevišķi iemīļojuši. H. Katners ir mūsdienu fantasts vārda vistiešākajā nozīmē, rakstnieks ar filozofisku ievirzi, kurš dzīvi vēro visdažādākajās tās iz­pausmēs, reizēm ļoti oriģinālā griezumā. Daudzi H. Katnera stāsti ir skumji, pat traģiski, bet viņš ari lieliski prot smieties. Un smieklu objektus šis savdabīgais autors atrod visdažādākajās ameri­kāņu dzīves pusēs. PAR HENRIJU KATNERU Runā, it kā fantastiem patīkot uzdot cilvē­kiem miklas. Arī Henrijs Katners uzdevis ne mazumu mīklu. Ne tikai literatūrā — arī dzīvē. Pie tam viņa biogrāfijā nav nekā nepa­rasta. Viņš dzimis 1914. gadā Losandželosā, ģi­menē, kuru varētu nosaukt par visu šai pilsētā dzīvojošo nāciju «etnisko vidējo». Viņš bija pa daļai anglis, pa daļai ebrejs, pa daļai vācietis, polis un īrs. Sociālos slāņus, pie kuriem piede­rēja ģimene, arī pieņemts raksturot kā «vidē­jus». Viņa tēvam piederēja grāmatu veikaliņš. Vēlāk ģimenes stāvoklis pasliktinājās. Tēvs no­mira, kad Henrijam bija pieci gadi. Lai kaut kā nodrošinātu iztiku, māte atvēra pansiju Sanfrancisko, taču viņai neveicās, un pēc vai­rākiem gadiem ģimene atgriezās dzimtajā pil­sētā. Tur Henrijs pabeidza vidusskolu, un viņu iekārtoja darbā literatūras aģentūrā, kas pie­derēja attālam radiniekam. Var būt, ka šo darbu bija izvēlējies Henrijs pats — zēns aiz­rāvās ar literatūru. Viņa literārās kaislības, starp citu, neizcē­lās ar oriģinalitāti. Tās bija tieši tādas pašas kā vairumam tā laika zēnu. 1926. gadā sāka iznākt pirmais amerikāņu zinātniskās fantas­tikas žurnāls «Amazing Stories», un jaunais Katners iemīļoja to. Ar laiku «Amazing Stories» atkāpās otrajā vietā. Katners aizrāvās ar žurnālu «World Tā­les». Tajā iespieda «gotiskā» manierē sarak­stītus sacerējumus, un tā autori uzskatīja sevi par Nataniela Hotorna, Edgara Po, Mērijas Sellijas un Vilkija Kolinza sekotājiem. Sajā žurnālā 1936. gadā tad arī tika publicēts Kat­nera pirmais darbs — dzejolis «Dievu ba­lāde». Vairāk dzejoļu viņš nav rakstījis, taču tajā pašā gadā turpat parādījās viņa pirmais prozas sacerējums «Kapsētas žurkas» — «šausmu stāsts», kas visā pilnībā atbilda žur­nāla «gotiskajām» tradīcijām. Pirmajam stās­tam sekoja otrais, otrajam — trešais tajā pašā «gotiskajā» virzienā: jaunā Katnera sirds ne­parko neatmaiga. So ciklu noslēdza stāsts «Es — vampīrs». Nepagāja ne divi gadi, kad Katners jau at­kal aizrāvās ar fantastiku. Nodarboties ar to nopietni viņam, tiesa, kādu laiku šķita pa­grūti — nepietika zinātniskās sagatavotības. Ja pietrūka tehnisko sīkumu, kurus tik augstu vērtēja Hernsbeks, tad tos Katnera darbos aiz­stāja humors. Katnera zinātniskajā fantastikā humora nav mazāk kā viņa agrīnajos sacerē­jumos — šausmu stāstos. Tā nāca klajā stāstu krājums «Holivuda uz Mēness». Tajā pašā gadā viņš iepazinās ar Katrīnu Mūru (dzim. 1911. gadā). Viņa bija jau pa­zīstama rakstniece— tik pazīstama, ka izde­vēji pat vairs neslēpa, ka viņa ir sieviete: fan­tastiku uzskatīja par nesievišķīgu nodarboša­nos. Katners, starp citu, tā nedomāja. Trīs ga­dus viņi strādāja kopā — un Katneram šī sa­darbība nāca par labu. Viņš gan prata labāk izveidot sižetu, toties viņa — to labāk izstrā­dāt, noslīpēt, piešķirt tam māksliniecisku vei­dolu un dažkārt arī vienkārši pabeigt kādu Henrija iesāktu sacerējumu. Ja darbs nevei­cās, viņš varēja pamest stāstu un domāt par jaunu sižetu. Vēlāk viņi apprecējās. Un turpināja strādāt kopā. Tagad viņi bija ļoti atzīti, viņus pazina dau­dzi. Un neviens nesaskatīja Katnerā nekā no­slēpumaina. Dīvainības? Jā gan. Bet kuram tad nav dī­vainību! Ļaudis zobojās par Katnera savalkātajiem virskrekliem, par viņa cenšanos pēc iespējas retāk lietot bārdas nazi. Brīnījās par viņa ne­patiku pret automobiļiem — un par nepārspē­jamo šofera māku, ko viņš palaikam demon­strēja. Sajūsminājās par nevaldāmo enerģiju, kas uzliesmoja viņā, tiklīdz viņš sēdās pie klavierēm, — tādos brīžos skanēja trakulīgas melodijas. Savas labas īpašības, savi trū­kumi — gluži parasta personība. Visi pazina Katneru — un neviens nezināja, kas ir Katners. Lielāko daļu savu sacerējumu Katners pa­tiešām parakstīja ar pseidonīmiem. Kad tika iespiesta «Dievu balāde», kāds lasītājs lūdza žurnālu paziņot, kas slēpjas aiz pseidonīma Henrijs Katners. Kā par spīti, vairumu vē­lāko darbu Katners brīžiem parakstīja ar psei­donīmiem. To bija tik daudz, ka pēc noslē­puma atklāšanās kāds cits fantasts tikko ne­zaudēja tiesības eksistēt. Viņa īsto uzvārdu, ar kuru viņš parakstīja savus darbus, uzska­tīja par Henrija Katnera kārtējo pseidonīmu. Turklāt Katners nebūt necentās maldināt lasītāju. Vienkārši tā sagadījās. Vajadzēja tikai kādam rakstniekam viņu saviļņot — un šī mākslinieciskā stimula ietekmē radās stāstu cikls. Pie kam vienlaikus no Katnera spalvas varēja sagaidīt krasi at­šķirīga satura stāstus. Visi šie sacerējumi tika parakstīti ar dažādiem pseidonīmiem. Cik bija pseidonīmu, tik bija arī Katneru. Pamazām ikviens no tiem — Lūiss Pedžets, Lorenss O'Donels, Keits Hemonds, Kelvins Kents, Pols Edmondss — kļuva populāri. Taču slavens kļuva tikai pats Henrijs Katners, — līdzko noskaidrojās, ka viņš vienā personā iemiesojis tos visus. Popularitāte, bet reizē ar to arī zināma matc- riāla neatkarība palīdzēja Katneram īstenot senlolotu sapni. Tajā vecumā, kad daudziem rodas spilgti izteikta nepieciešamība mācīt pārējos, Katners pats ķērās pie mācībām. Viņš iestājās Dienvidkalifornijas universitātē un pabeidza to 1954. gadā — četrdesmit gadu ve­cumā. Pēc četriem gadiem viņam vajadzēja aizstāvēt maģistra (kandidāta) disertāciju fi­zikā, taču kādas sirdslēkmes laikā viņu pār­steidza nāve. Un tagad kritikai nācās no jauna risināt jautājumu — kas tad ir Henrijs Katners? Viņš bija pārāk daudzveidīgs, lai būtu sa­protams, kur slēpjas Katnera vienreizīgums. Turklāt viņš atgādināja pārāk daudzus. Amerikāņu fantastikā sevišķā cieņā ir sava veida «nomenklatūras» pirmatklājums. Cil­vēks, kas ieviesis literatūras ikdienā jaunas tēmas, sižetus — kaut arī šaurus —, vienmēr var cerēt uz kritikas un lasī­tāju atsaucību. Te jāpiebilst, ka Katneram ne­vedās atklāt jaunas tēmas. Viņš pievērsās jaunajam laikus, taču vienmēr nedaudz vēlāk par citiem. Likās — nepatstāvīgs rakstnieks. Bet kādēļ bija tik grūti atdarināt šo nepat­stāvīgo rakstnieku?! Gluži vienkārši tādēļ, ka viņš atšķirībā no citiem pirmatklājējiem bija īsts rakstnieks. Ik­vienu izvēlēto tēmu viņš apstrādāja tā, tik daudz variantos, ka citiem vēlāk vienkārši ne­kas nepalika pāri. Tas, kas citiem šķita ļoti vienkāršs, viņam bija sarežģīts. Viņš bija līdzīgs aktierim bez noteikta ampluā. Arī tādus reizēm apvaino individualitātes trūkumā. Bet Katners arī necentās izcelties uz literatūras skatuves. Viņam gar to nebija daļas. Viņš uz­stājās nevis ar savu individualitāti, bet gan ar tēmas individualitāti. Viņa vienreizīgums tad arī slēpās tieši viņa daudzveidībā. Viņš skāra ļoti plašas ameri­kāņu fantastikas sfēras, savienoja daudzas līdz tam nesavienotas tendences, pie tam to nozīme laika gaitā izpaudās jo dienas jo spilgtāk. Henrijs Katners nebūt nav zinātniskais fan­tasts šī vārda tiešā un, kā mēs to patlaban saprotam, ļoti šaurā nozīmē. Ar to viņš atgā­dina Reju Bredberiju un, jāteic, ne gluži nejauši. Katners bija viens no tiem, kas palī­dzēja Bredberijam ieiet fantastikas pasaulē. Palīdzēja vistiešākajā veidā: viņš rūpīgi izla­boja, gandrīz vai pārrakstīja vairākus Bredbe- rija pirmos stāstus. Palīdzēja arī tā, kā jeb­kurš gados vecāks labs rakstnieks palīdz jau­nākam, pat ja viņi nav pazīstami. Pieņemts uzskatīt, ka tādi Bredberija stāsti kā «Veids» radušies tiešā Katnera ietekmē. «World Tāles» agrīnā perioda «nežēlīgie» stāsti tagad iegu­va — sākumā Katnera, vēlāk Bredberija uz­tverē — filozofisku jēgu. Pirmsromantiskās un romantiskās tradīcijas atklājās nevis savās ārējās iezīmēs, bet gan savā filozofiskajā tendencē. Katners vairs necentās iebiedēt lasī­tāju, viņš mēģināja kopā ar to izprast dzīvi. Varbūt tādēļ viņš pastāvīgi nonāca pie ma­ziem filozofiskiem atklājumiem. Vienā no viņa stāstiem, piemēram, zinātnieks rada robotu, kuram pašam jāpieņem lēmums. Taču robots uzvedas ļoti dīvaini: viņš ielaužas bibliotēkā, pusstundas laikā izlasa visas grāmatas — un viņu pārņem neremdināma zināšanu kāre. Kā tā modusies robotā? Gluži vienkārši, viņš ne­var neko izlemt, iekams nav saņēmis pilnīgu informāciju. Bet, tā kā saņemt pilnīgu informāciju iespējams, vienīgi izzinot Visumu — pasaulē taču it viss ir savstarpēji atkarīgs —, tad viņš «mācīsies», kamēr sa­bruks. Nekādus lēmumus viņš tik un tā nepie­ņems. Ar visām savām grandiozajām spējām viņu acīmredzot traucē tas, ka viņš nav cil­vēks … Jau pēc tam, un nevis ASV, bet PSRS, parādījās ļoti interesantā P. Simonova teo­rija, no kuras izriet, ka cilvēkam piemītošais emociju mehānisms ir kompensējošs — tas dod iespēju pieņemt lēmumus, bāzējoties arī uz nepilnīgu informāciju. Vai arī cits stāsts — par androīdu, kas pa­tiesi uzskata sevi par cilvēku. Jāatzīst, šim robotam ir savi argumenti: viņš jau sasnie­dzis cilvēkam raksturīgo komplicētību, un tā­dēļ viņš ir drīzāk cilvēks nekā robots. Arī te Katners apsteidza daudzu zinātnieku hipotē­zes par emocijām kā īpaši sarežģītas matērijas uzbūves rezultātu, pie kam, teorētiski sprie­žot, nav svarīgi, vai tās ir organiskas vai neorganiskas. No Vīnera teorijas taču izriet, ka vadības vispārīgās likumsakarības ir kopīgas. Jā, Katners bija filozofiskas ievirzes cilvēks. Tādēļ arī viņam izdevās savienot savā daiļ­rade daudzas amerikāņu fantastikas tenden­ces, jo ikvienā no tām viņš saskatīja filozo­fisku jēgu. Katners runāja par dzīvi tās dažādās for­mās un izpausmēs, reizēm neiedomājamās, netica

Iedomīgais robots Henrijs Katners Sērija Fantastikas Pasaulē./ Fantastisku stāstu krājums: Vai arī; Absalons; Jezga ar profesoru; Lērums nepatikšanu; Iedomīgais robots; Slēpšanās; Uz redzīti!; Dzīvokļu problēma «Iedomīgais robots» ir Henrija Katnera pir­mais stāstu krājums latviešu valodā. Sis ameri­kāņu fantastiskās literatūras autors savā īsajā mūžā izmēģinājis roku dažādās profesijās un paguvis sarakstīt daudz interesantu darbu. Sais­tošā sižeta, dzirkstošā humora un spilgti oriģi­nālā stila dēj amerikāņu lasītāji viņu sevišķi iemīļojuši. H. Katners ir mūsdienu fantasts vārda vistiešākajā nozīmē, rakstnieks ar filozofisku ievirzi, kurš dzīvi vēro visdažādākajās tās iz­pausmēs, reizēm ļoti oriģinālā griezumā. Daudzi H. Katnera stāsti ir skumji, pat traģiski, bet viņš ari lieliski prot smieties. Un smieklu objektus šis savdabīgais autors atrod visdažādākajās ameri­kāņu dzīves pusēs. izdevniecība «Zinātne» Rīga 1970 No angļu valodas tulkojusi Vija Grunte. Mākslinieks A. ĻIPINS Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Džeimss Bouvens Ielas kaķis, vārdā Bobs Džeimss ir ielu muzikants, kas ar pūlēm spēj savilkt kopā galus. Bobs ir klaiņojošs kaķis, kas meklē siltu guļvietu. Kad Džeimss kāpņu telpā atrod rudu kaķi, viņš vēl nenojauš, ka šī tikšanās mainīs viņa dzīvi. Puisis dzīvo no rokas mutē, vienlaikus cenšoties atbrīvoties no narkotiku atkarības un nostāties uz kājām. Mājdzīvnieks Džeimsa plānos pavisam noteikti neietilpst, taču viņš nespēj pretoties apburoši inteliģentā kaķa valdzinājumam, tāpēc atver savainotajam kaķim sava dzīvokļa un ari sirds durvis. Viņš palīdz tam atveseļoties, lai pēc tam palaistu četrkājaini atkal brīvībā, un prāto, ka vairs nekad viņu nesatiks. Taču Bobs ir citās domās… Džeimsa un Boba stāsts spilgti apliecina, ka patiesa draudzība starp kaķi un cilvēku spēj pamazām sadziedēt pagātnes cirstās brūces. Jau drīz pēc iznākšanas darbs kļuva par starptautisku bestselleru. Tas ir izdots 30 pasaules valstīs un bijis pārdotāko grāmatu sarakstos ASV, Brazīlijā, Portugālē, Turcijā un Vācijā. No angļu valodas tulkojusi Elita Saliņa Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis. imantslochmelis@inbox.lv Redaktors Aldis Vēvers Tulkojums latviešu valodā, Elita Saliņa, 2014 © Izdevums latviešu valodā,

Roberts Eidemanis Ielenktie saturs: Namiņš Gogoļa iela 42 ; Par cilvēkiem, kuri dzīvoja Gogoļa ielā 42 ; Mazliet sentimentāli - par negaidītu prieku ; Vēlreiz par negaidītu prieku ; Par patvāri un dažiem sīkumiem, kuriem tomēr stāstā sava nozīme ; Par to, kā pārtikas komisāra Gluskina zarnas uz drātīm nokļuva ; Matrozis Docenko nesaprot, bet Linde saprot ; Ivanovā lūzums, bet Linde loģika ; īsa nodaļa par kaislībām ; Greiza raga adjutants pūš ragā ; Ļoti īsa nodaļa par ļoti garu plānu ; Par svecēm, kuras nopūta nakts ; Visīsākā nodaļa, kura var saukties arī par epilogu ; Stāsts par skroderi Faitelsonu (1925)

Sidnijs Šeldons Ienaidnieks bez sejas Slavenā Sidnija Šeldona aizraujošais romāns atklāj psihoanalīzes noslēpu­maino pasauli, kurā slepkavošanas un vardarbības tieksme cilvēkā var tikt ne tikai apslāpēta, bet tieši ot­rādi izrauties uz āru negantā naidā. Ārsts Džūds Stīvenss pazina abus slepkavas upurus Karolu Robertsu un Džonu Harisonu. Tagad bija pienākusi viņa kārta… Viņam bija jākļūst par nākamo upuri slepkavību sērijā, ko veica… No angļu valodas tulkojusi Dace Baroniņa Mākslinieks Vilnis Didrihsons Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv © “Aplis”,  1998

Umberto Eko Iepriekšējās dienas sala Mānoši vienkāršs stāstījums par 16-tā gadsimtā dzīvojuša jauna cilvēka dramatisko likteni, par viņa ceļojumiem pa Itāliju, Franciju un Dienvidu jūrām. Uzmanīgs lasītājs atradīs Eko raksturīgo citātu virkni, izlasīs kā autors no jauna uzdod cilvēci satraucošos, mūžīgos un netabildētos jautājumus par to, kas ir Dzīve, kas ir Nāve, kas ir Mīlestība. No itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv Jāņa Rozes apgāds Umberto Eco ISOLA DEL GIORNO PRIMA © RCS Libri S.p.A., Milano Bompiani, 1994-2013 Programma „Kultūra” Literārā konsultante Olita Rause Mākslinieks Tomass Folks © Dace Meiere, tulkojums latviešu valodā, 2014 ©TomassFolks, mākslinieciskais noformējums, 2014 ©SIA "Jāņa Rozes apgāds", 2014 ISBN 978-9984-23-504-2 Is the Pacifique Sea my Home? John Donne, Hymne to Cod my Cod Ak, nelga! Ar ko runāju? Ko, ģeķis, cenšos? Par savām ciešanām es stāstu bezjūtu upei, mēmam olim, kurlam vējam… Ai, un neatbild man cits neviens, tik viļņu šalkums! Džovanni Batista Marīno, Atbalss, Lira, XIX

Doroteja Simpsone Ierasties un mirt Pret Stīvenu Loiigu dzīve nav bijusi sevišķi dāsna. Šķīries no sievas, atsvešinājies no savas ģime­nes, izņemot dvīņubrāli, viņš kļu­vis par īstu vientuļnieku. Bet naktī, kad Stīvena galvaskausu kāds sadragā ar vienu vienīgu sitienu, pie viņš durvīm klauvē­juši vairāki cilvēki. Iedziļinoties nabaga mirušā jau­nekļa pagātnē, inspektors Tenets nonāk uz pēdām. vairākiem iespē­jamiem ļaundariem. Ln tomēr tikai viens ar nepa­rasti vēsu aprēķinu ir izplānojis šo slepkavību. Dorothy Simpson DEAD ON ARRIVAL Copyright © Dorothy Simpson 1986 All rights reserved Doroteja Simpsone IERASTIES UN MIRT ROMĀNS Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis Apgāds «Artava» Rīgā No angļu valodas tulkojis Jānis Cekuls Mākslinieks Jānis Jaunarājs ©Tulkojums, noformējums, «Artava», 1994 ISBN 9984-529-36-3 Patai un Elizai

Hjū Lorijs Ieroču tirgonis Iepazīstieties ar Tomasu Langu, izbijušu militāristu un dzīves garlaikotu labsirdīgu vīru! Viņš ir pašpārliecināts, atturīgs, skarbs un vienlaikus bezgala cilvēcīgs. (Vai pamanāt līdzību ar dr. Hausu?) Langam piedāvā nogalināt kādu amerikāņu uzņēmēju, bet tā vietā, lai, paveicis netīro darbiņu, iebāztu kabatā krietnu žūksni naudas, Tomass Langs brīdina upuri. Taču neviens labs darbs, izrādās, nepaliek nesodīts! Jau drīz viņam jāglābj pašam sava dzīvība… Tomēr vairāk par visu viņš ilgojas kopā ar mīļoto sievieti kāpt uz motocikla un traukties nezināmā virzienā. 2010 No angļu valodas tulkojusi Daina Ozoliņa Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv Hjū Lorijs (Hugh Laurie, 1959) ir spožs angļu aktieris, mūziķis, komiķis un rakstnieks. Pasaules slavu viņš ieguvis, atveidojot Gregoriju Hausu kulta seriālā „Doktors Hauss". 2006. un 2007. gadā par šo lomu viņš saņēmis Golden Globe balvu kā gada labākais televīzijas seriāla aktieris, savukārt 2007. un 2009. gadā - Screen Actors Guild balvu. Romāns „Ieroču tirgonis" ir Hjū Lorija debija literatūrā. atsauksmes „Vai Hjū Lorija vārds prasa komentārus? Protams, nē, tas ir kā firmas zīme. Lieliski tēli, spraigas pakaļdzīšanās, sirdi plosošas alkas pēc mīlestības, nedaudz erotikas un krietni daudz humora!" Lasot šo grāmatu, smējos ikvienā lappusē! Un tas jau kaut ko nozīmē! Lai gan Lorijs raksta par teroristiem, ieročiem un slepkavības mēģinājumiem, viss viņa teiktais izskan ar ironiju. “Ieroču tirgonis” ir labākajā Džeimsa Bonda manierē sarakstīts darbs, tikai Martini ir nomainījis degvīns, bet Aston Martin Kawasaki motocikls. Kirkus Reviews Vai tad Hjū Lorija vārds prasa komentārus? Tas ir kā firmas zīme! Lieliski tēli, spraigas pakaļdzīšanās, sirdi plosošas alkas pēc mīlestības, nedaudz erotikas un krietni daudz humora! The Washington Post Book World Paņemot rokās šo grāmatu, es zināju, ka Hjū Lorijs mani sasmīdinās! Bet es nezināju, ka viņa rakstītais vārds liks manai sirdij sisties strauji, kā lasot šausmu romānu! Piedzīvojumiem un smieklīgiem atgadījumiem pilns darbs, ko atcerēšos vēl ilgi! Booklist Pats Lorijs ir šarmants, gudrs, jauks (ja tas nepieciešams) un, protams, amizants bezgala. Un tieši tāda ir ari šī grā­mata! The New York Times Book Review HUGH LAURIE «The Gun Seller» Arņa Kilbloka vāka dizains Redaktors Elviss Ozols Apgāds Zvaigzne ABC, 2010

Vilis Stukuls Ieskaties un ieklausies zirgā Stāsti par dabu Ieskatīties un iemīlēt, ieklausīties un izprasti Ar šādu aicinājumu grāmatas autors vēršas pie lasītājiem, it īpaši — pie jaunatnes. Viņa ilggadīgās pieredzes apkopojums un cittautu hipologu atziņas dod iespēju katram no mums ar izpratni tuvoties vienam no uzticamākajiem cilvēka palīgiem — zirgam. Jaunie lasītāji šajā darbā atradīs arī ziņas par zirgu dzimtas vēsturi, zirgkopības attīstību Latvijā, zirgu sportu. Grāmata bagātīgi ilustrēta. Mūsu ekoloģisko apziņu jau no skolas sola gandē mīts, ka tā sauktais «sociālais» cilvēku kā ar nepārkāpjamu mūri nošķirot no pārējām būtnēm. Zoopsiholoģija nesen bija «viltuszinātne». Cilvēka izcelšanās no pērtiķa šur un tur vēl ir neērts fakts. Taču aizvien skaidrāk kļūst redzams, ka radības kroņa oreola sargātāji lej ūdeni uz vienām dzirnavām ar tehnokrātiem, kuri zirgā saskata tikai aizvēsturisku minitraktoru. Bet zirgs, neko no tā nenojauzdams un svētā vientiesībā gluži cilvēcīgi zviegdams, met izaicinājumu zirdziskām teorijām. RlGA «ZINĀTNE» 1988 Recenzenti: psihol. zin. kand. AA. BUDOVSKIS, lauks. zin. kand. A. SERZANS R. VITKOVSKA zīmējumi I. PURINA fotoattēli Izdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes 1988. gada 10. marta lēmumu Izdevniecība «Zinātne», 1988 Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Dmitrijs Vehiščagins Ietekme Šīs sērijas grāmatas nav gluži parastas. Es sev neizvirzīju -  mērķi pastāstīt jums, cik slikti mēs visi dzīvojam, un ieteikt, kur meklējams risinājums. Esmu uzrakstījis izsmeļošas praktiskas grāmatas par metodēm, kuras ļauj sasniegt vēlamo. Nedomājiet, ka šos paņēmienus var reiz izmēģināt un aizmirst. Cilvēks, kas apguvis šīs metodes, uzsāk jaunu dzīves posmu,'no kura atpakāļcēla vairs nav. Viņš atšķiras no citiem cilvēkiem tikpat lielā mērā kā vini no sava alās dzīvojušā priekšteča. Šī d.Verišcagina grāmata ir veltīta vienam no vissvarīgākajiem un vienlaikus vissarežģītākajiem jautājumiem, kas rodas cilvēkam, kurš dzīvo brīvi un neatkarīgi, proti, problēmai par mijiedarbību ar citiem cilvekiem. Kā zināms, cilvēki, ar kuriem nonākam sāskarē, ir ļoti dažādi, reizēm viņi ir nokļuvuši viltus vēlmju varā, ir pakļauti mums naidīgiem strāvojumiem un negatīviem sabiedrībā notiekošiem procesiem, izejā ir viena- vadīt apkārtējos cilvēkus, citādi jūs veltīgi zaudēsit laiku un spēkus, cīnoties par savu mērķu sasniegšanu. To, kur  būs apguvuši šajā grāmatā izklāstītās praktiskās metodes, spēs arī:   ■       ņemt savā kontrolē līderus  ■      programmēt cilvēku rīcību :  ■       manipulēt ar cilvēku uzmanību ; ■       mudināt citus.uz sev vajādzigu plct&u ■      vadīt ar domformu paudzibu ■      izmantot praktiskā flsuipātijaselementus ■      locīt ar domu iln vārdu Tālākas energoinformatīvās attīstības (TEIA) sistēma III pakāpe Rīga «Vieda» LATVIJAS EKOLOĢISKĀS IZGLĪTĪBAS APGĀDS No krievu valodas tulkojis Ivars Alksnis I. Alksnis, tulkojums latviešu valodā © L. Kovalass-Kovaļevskas mākslinieciskais noformējums  «Vieda» Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis NOVĒLĒJUMS LASĪTĀJAM Izlasījis šo grāmatu, jūs gūsit iespēju uz visiem laikiem izmainīt savu dzīvi, nostājoties uz jaunas evolūcijas pakā­pes. Jums atklāsies veselības, slimības, rīcības un cilvēka likteņa patiesie cēloņi. Jūs atbrīvosities no ietekmes, kāda ir lielajiem enerģētis­kajiem parazītiem, kuri valda pār pārējiem cilvēkiem un mudina viņus uz pašnāvniecisku rīcību. Atcerieties, ka jūs nedrīkstat kaitēt cilvēkiem, kuri savā attīstībā nav pavirzī­jušies uz priekšu. Izturieties ar sapratni un palīdziet viņiem. Jums kļūs pieejamas lietas, kuras parastiem cilvēkiem nav iedomājamas. Nešķiediet savus spēkus veltīgi, dzenoties pēc pasaulīgiem panākumiem. Jums ir liels mērķis — at­klāt jaunu pasauli un atrast savu vietu tajā. Jūs iegūsit spēju dziedināt, un šī spēja katram atnāks citādi. Izmantojiet to, lai darītu labu. Palīdziet nesavtīgi. Jūsu dvēselē notiks nostiprināšanās process, un jūs varēsit vest sev līdzi citus cilvēkus. Nesiet viņiem gaismu un prieku, nevis tumsu un sāpes. Jūs vairs nebūsit atkarīgs no karinas un karmiskajām slimībām. Palīdziet to sasniegt arī citiem. Jums būs ticība — īstais pasaules pārveidošanas instru­ments. Lai jūsu ticība atnes labumu arī citiem. Lai noietu ceļu līdz galam, jums varbūt būs vajadzīga palīdzība. Meklējiet to pie tādiem pašiem ceļiniekiem, kāds esat pats. Pazīstiet cits citu pūli. Mācieties cits no cita. Atcerieties cits citu. Nokļuvis jaunā attīstības pakāpē, jūs būsit jaunas ener­ģētiskās kopības daļa, brīvu cilvēku kopības dala. Sniedziet cits citam atbalstu. Atcerieties cits citu un dalieties enerģijā, jo brīvības cena ir augsta un vienam tā dažkārt nav pa spēkam. Atcerieties mūs, kas pirmie iegāja jaunajā pasaulē. Mēs jums veidojam jaunu enerģētisko vienotību. Grūtā brīdī vērsieties pie mums, un mēs nāksim palīgā. Vērsieties pie mums laimes mirklī, un mēs varēsim palīdzēt miljoniem citu cilvēku. Nāves nav. Mēs atsauksimies arī no viņas puses. Sajūtiet saiti ar mani, šo rindu autoru. Es to gaidu. Lūdziet palīdzību un palīdziet man. Pievienojiet jaunajai enerģētiskās vienotības gaismai savus starus. Veidojiet jaunu, brīvu cilvēci. Jus esat to pelnījuši

Kurts Vonnegūts Ietupinātais Kādā 2003 gada intervijā, atbildot uz jautājumu, kā viņš jūtas, Kurts Vonnegūts atbildēja: Mani skumdina un tracina tas ka esmu vecs, un arī tas, ka esmu amerikānis. Citādi jūtos labi. Tālāk bija runa par Irākas krīzi, taču šajā īsajā atbildē parādās divas nerimstošas Vonnegūta prioritātes. Domas par cilvēka eksistenciālajiem pamatstāvokļiem un satīriska klātbūtne ASV politiskās dzīves mezglpunktos. Tas raksturīgi arī romānam Ietupinātais (jailbird). Parasts mazais cilvēks, imigrantu - poļa un lietuvietes dēls ieradās pašā divu procesu centrā, kuri atklāj Amerikas visnepievilcīgākos vaibstus: Makartija raganu medībās 20 gadsimta 70. gados. Melnā naktī debesis kratās... Šo parādību, protams, izraisa Vonnegūta nezūdošāis humors un līdztekus pastāvošās Kilgora Trauta teorijas par to, kas patiesībā notiek visumā. Tapals www.nordik.lv Kurt vonnegut Jailbird No angļu valodas tulkojis Jānis Elsbergs Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv Redaktore Māra Rūmniece Māksliniece Solvita Ozola © K. Vonnegūts, 1979 © ). Elsbergs, tulkojums © S. Ozola, dizains © “Tapals", 2003 ISUN 9984-720-32-2

Viljams Pols Jangs Ieva Romāns Jauna un drosmīga Radīšanas stāsta interpretācija. Tā balstīta uz Rakstiem un gadsimtiem ilgiem pētījumiem, bet vienlaikus pauž elpu aizraujošas atklāsmes un apstrīd tradicionālos uzskatus par to, kas mēs esam un kā esam veidoti. Okeānā starp laika un telpas dimensijām, starp mūsu pasauli un aizsauli ir sala. Tās krastā tiek izskalota ledū gandrīz sasalusi pusdzīva jauna sieviete. Par laimi, viņa tiek atrasta un izglābta. Drīz vien atklājas, ka Lilija uz salas nav nonākusi nejauši. Pati Ieva -visa Dzīvā Māte - viņu sauc par savu “meitu” un aicina kļūt par liecinieci pasaules Radīšanai un notikumiem Ēdenes dārzā. Romānā Ieva autors aicina uz jaunu sarunu par sieviešu un vīriešu vienlīdzību mūsu Radīšanas kontekstā un palīdz citam citu ieraudzīt tā, kā mūs redz Radītājs, - kā harmoniskas un unikālas būtnes. Romāns Būda rosināja atklāt lasītāja personisko, nereliģisko izpratni par Dievu, savukārt romāns Ieva ļauj atbrīvoties no aizspriedumiem, kas cilvēkiem jau kopš Ēdenes dārza laikiem traucējuši veidot harmoniskas attiecības. Viljams Pols Jangs (William Paul Young, 1955) ir dzimis un audzis Kanādā misionāru ģimenē. Ar izcilību absolvējis reliģijas studijas Warner Pacific College Portlendā ASV. Pēc tam bijis gan uzņēmējs, gan strādājis daudzus dažādus darbus, lai uzturētu kuplo ģimeni, tomēr savam priekam vienmēr nodarbojies ar rakstīšanu. Tapusi dzeja, īsie stāsti, teksti mājaslapām. Tāpēc romāna “Būda”, kas radās kā dāvana autora sešiem bērniem Ziemassvētkos, panākumi ar 25 miljoniem pārdotu eksemplāru un tulkojumiem daudzās pasaules valodās pārsteidza vēl jo vairāk. Latviski izdots ari romāns "Krustceles”. William Paul Young EVE © Tulkojums, Anne Sauka, Meldra Āboliņa, 2017 skanējis indarsss@inbox.lv

 Prof. Dr. jur. Kārlis Dišlers Ievads administratīvo tiesību zinātnē Dzimis Lielsātiņu pagasta (citos avotos saukts par Lielsatiķu pagastu) Lejaslaucinieku mājās saimnieka Ērmaņa Dišlera ģimenē. Mācījies Gaiķu pagasta skolā, 1896. gadā beidzis Tukuma pilsētas skolu. Gadu vēlāk — 1897. gadā — beidzis skolotāju semināru un sācis tautskolotāja darbu, vēl esot 19 gadu vecs. Līdz 1905. gadam strādājis par skolotāju Lielbērzes, Lielauces un Mūrmuižas-Buķenes pagastskolās,[4] gatavodamies abiturijas eksāmenam. 1904. gadā (citos avotos - 1905. gadā) Narvas ģimnāzijā ieguvis gatavības apliecību kā eksterns un 1905. gadā iestājies Rīgas politehniskā institūta ķīmijas fakultātē. Pēc institūta slēgšanas studentu nemieru dēļ pārcēlies uz Pēterpili. 1906. gadā iestājies Pēterburgas universitātes juridiskajā fakultātē, ko viņš absolvē 1910. gadā ar pirmās šķiras diplomu. Studiju laikā darbojies Pēterburgas latviešu laikrakstos, vēlāk publicējies daudzos specializētos žurnālos No 1915. līdz 1916. gadam Pēterburgā lasījis lekcijas latviešu auditorijai vispārizglītojošos kursos. 1917. gada septembrī ievēlēts par valsts tiesību docentu Omskas politehniskā institūta ekonomiskajā nodaļā (citos avotos - Tomskas politehniskajā institūtā), līdz 1920. gadam tur lasot lekcijas. Pēc Latvijas brīvības cīņu noslēguma atgriezās dzimtenē, 1920. gadā kļuva par Latvijas Augstskolas docentu valsts tiesībās, lasīja lekcijas administratīvajās tiesībās, Latvijas valsts tiesību kursu. Vairākkārt ievēlēts par LU tiesību zinātņu fakultātes dekānu. 1931. gadā ieguvis Dr.iur. grādu, kļuvis par profesoru. Bija 2. Saeimas deputāts (1925.-1928.), ievēlēts kā vienīgais pārstāvis no Radikalo demokratu partijas. Pretrunīgi tiek vērtēta Kārļa Dišlera uzskati par Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maija apvērsumu, ko Dišlers centies tiesiski attaisnot kā neuzdotu lietvedību. No 1928. gada vasaras ar ģimeni pavadījis Bilstiņu muižā pie Pērses ietekas Daugavā. Sakarā ar agrāro reformu šīs muižas zeme tika piedāvāta privātai apbūvei Latvijas Universitātes pasniedzējiem, t.sk. Kārlim Dišleram un viņa brālim Ernestam Dišleram, ķīmijas profesoram. 1941. gada 14. jūnijā kopā ar sievu Minnu izsūtīts no dzīvokļa Antonijas ielā, 1947. gadā atbēdzis uz Latviju, dzīvoja kopā ar sievu Minnu un meitu Ilgu Siguldā. 1949. gadā beigās tika apcietināts un 1950. gadā deportēts atpakaļ uz Sibīriju, kur mira 1954. gadā. Administratīvo tiesību kursa vispārīga daļa Latvijas universitātes mācības grāmatu sērija Nr. 3 Tiesu namu aģentūra Rīga, 1938 Latvijas Universitāte failu izveidojis Imants Ločmelis. imantslochmelis@inbox.lv

Juris Rubenis Ievads kristīgajā Meditācijā Meditācija, kas ir sastopama gandrīz visās reliģijās, ir viens no nozīmīgākajiem cilvēcei dāvātajiem instrumentiem sevis iepazīšanas ceļā. Meditācija ne tikai veicina cilvēka garīgo attīstību, palīdzot atgūt mieru, mērķtiecību un viengabalainību, bet arī dziedina cilvēka dvēseli un ķermeni. Juris Rubenis apskata kristietības mistisko tradīciju dialogā ar citām garīgajām tradīcijām. Autors dalās pārdomās un pieredzē par tā saucamo mantras (jeb formulas) meditāciju. Grāmatas pirmajā daļā lasītājs tiek saistoši iepazīstināts ne tikai ar īsu meditācijas vēsturi, bet arī ar meditāciju kā dvēseles mistisko ceļu. Savukārt otrajā grāmatas daļā varam izlasīt pavisam konkrētus, praktiskus padomus katram, kas vēlētos uzsākt meditācijas praksi. Rubenis veicis nozīmīgu ieguldījumu lūgšanas kontemplatīvās dimensijas atgūšanā mūsdienās. Viņš saprot, ka meditācija bagātina kristiešu izdzīvoto ticību, ka tā padziļina visas lūgšanu formas. Latvijas kristietība ir svētīta ar tādu skolotāju, kas sakņojas tradīcijā, taču ir radikāli atvērts jaunajam kā visi, kas ieguvuši patiesu kontemplatīvo pieredzi." Lorenss Frīmens, OSB (Svētā Benedikta ordenis) Pasaules Kristīgās meditācijas kopienas direktors TĒVAM VILJAMAM DŽONSTONAM Vākam izmantota Māra Subača ilustrācija © Juris Rubenis © Apgāds Zvaigzne ABC Noskannējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis ISBN 978-9934-0-0390-5

Arturs Priedītis Ievads kulturologijā. Kultūras teorija un Kultūras vēsture. Pirmā grāmata latviešu valodā, kurā sistematizēti aplūkoti kultūras teorijas un kultūras vēstures teorētiskie un metodoloģiskie jautājumi. No kulturoloģijas vie­dokļa sniegts pārskats par pasaules kultūru vēsturisko mantojumu. Grāmatu var izmantot kā mācību līdzekli. Daugavpils, 2003 Kolekcija “Kulturoloģija” Latvijas kultūras vēsture Latvijas kultūras biogrāfiskā vārdnīca Ievads kulturoloģijā Rainis: intelektuālā biogrāfija Makets Marina Stocka Vāka noformējums Genādijs Lins failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv Priedītis A. Ievads kulturoloģijā. Kultūras teorija un kultūras vesture. Daugavpils: A.K.A., 2003.228 lpp.  © A.K.A., 2003

Pēteris Laķis Ievads socioloģijā Lekciju kurss Pēteris Laķis (1952-2003) Profesors, filozofijas doktors, habilitētais mākslas doktors Latvijas ZA korespondētājloceklis Latvijas Kultūras akadēmijas rektors (1991-2003) Socioloģijas priekšmets. Vara. Sociālā stratifikācija. Nabadzība. Sociālā mobilitāte. Sabiedrības sociāli demogrāfiskā diferenciācija. Ģimene. Izglītība. Darbs deviantā. Uzvedība un sociālā kontrole. Izmaiņas sabiedrībā 21. gadsimta sākumā failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv 2006

Sanita Osipova. Ievads tiesību socioloģijā Kā tiesību socioloģijas virziena veidotāja Latvijā Sanita Osipova ar savu grāmatu parāda, ka, viņasprāt, par maz ir sniegt vienkāršu ieskatu par to, kā šis virziens veidojies, bet ir jāvēlas vairāk - likt lasītājam izprast dažādus intelektuālos avotus, kas, kopā savilkti kā pavedieni kamolā, sniedz izpratni par sociālajiem dzinuļiem un izziņas ceļiem, kuri noveduši pie jaunā zinātnes virziena. Te ir aplūkoti gan dabaszinātņu, gan filozofijas, gan tiesību zinātnes, gan socioloģijas attīstības nozīmīgie pavērsieni, kuru apzināšana padara dziļāku un pamatīgāku izpratni par jaunā virziena rašanos. - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 191 lpp. Grāmatas zinātniskie redaktori: Dr. iur., profesors Andrejs Vilks Dr. sc. soc., profesore Brigita Zepa Izdevejs /X Baldones iela 1, Rīga, LV-1007 T0BA tālr. 67804733 ■=, TIESU NAMU AĢENTŪRA Tiražētajs A/S “Poligrāfists”, K.Valdemara iela 6 © Sanita Osipova, 2010 © Marina Selunska, mākslinieciskais noformējums, 2010 © Tiesu namu aģentūra, 2010 ISBN 978-9984-790-83-1

Kārlis Balodis Ievads tautsaimniecībā un ekonomiskā politika Kārlis Balodis (1864-1931) ir pasaules līmeņa ekonomists, demogrāfs un statistiķis, kurš Latvijā vienmēr ir bijis un joprojām paliek ideoloģiski neērts. Kārlis Balodis ieguvis Krievijas Zinātņu akadēmijas augstāko balvu par pētījumiem demogrāfijā, bijis Berlīnes Universitātes profesors un ķeizariskās Vācijas valdības statistiķis un ekonomiskais padomnieks. Pamatojoties uz Baloža aprēķiniem un ieteikumiem, Vācija Pirmā pasaules kara laikā ieviesa pārtikas kartīšu sistēmu, tādējādi paglābjot tautu no bada. Balodis bija pirmais, kurš zinātniski pierādīja ne tikai to, ka sociālisms ir iespējams, bet arī to, ka sociālisms ir efektīvāks par kapitālismu. Kārļa Baloža grāmata «Nākotnes valsts» kalpoja par paraugu pirmajam tautsaimniecības plānam Padomju Savienībā un lika pamatus plānveida ekonomikai. Baloža plāni tika realizēti gan Padomju Savienībā, gan daļēji arī Ulmaņlaiku Latvijā. Balodi tāpat var uzskatīt gan par Japānas, gan Kanādas ekonomisko brīnumu vienu no garīgajiem tēviem, un viņa pieeja lielā mērā ir ES ekonomiskās politikas pamatā. «Tas ir gudrākais un taisnīgākais latviešu vidū,» par Balodi savulaik teicis Rainis. Balodis ekonomiku apskata ciešā sasaistē ar ētiku un cilvēces attīstību vispārējas labklājības virzienā, kas šodien, kad egocentriskie kapitālisti peļņas gūšanas vārdā arvien vairāk atsakās no sociālā taisnīguma principiem, ir jo īpaši aktuāli. Šai izdevumā ir apkopotas Kārļa Baloža ekonomikas mācību grāmatas un nozīmīgākie viņa raksti par Latvijas tautsaimniecību. Grāmatu ieteicams izlasīt gan ekonomikas un finanšu jomā strādājošajiem, gan ikvienam, kurš vēlas izprast ekonomikas un valsts pārvaldes būtību. skat arī https://infoagentura.wordpress.com/2013/05/09/jaunizdota-gramata-karlis-balodis-ievads-tautsaimnieciba-un-ekonomiska-politika/ UDK 33(075.8) Ba 387

Jānis Neimanis Ievads tiesībās

Mihails Aleksejevs Ieviņa rūgtā Romāns Krievu padomju rakstnieka Mihaila Aleksejeva romāna «Ieviņa rūgtā» pirmajā grāmatā stāstīts par krievu zemnieci grūtajos Lielā Tēvijas kara gados. Otrā grāmata aptver dzīvi laukos no 1947, līdz 1960. gadam. Psiholoģiski smalki un skaudri autors Izvirza un risina tikumiskās un sociālās problēmas. Lai gan padomju laiku un, jo sevišķi, tā laika krievu rakstnieku grāmatas pēdējos gados Latvijā nav īpaši populāras, šī grāmata varētu būt kā neliels ieskats krievu tautas traģēdijā pēc PSRS izveidošanās. Tas ir stāsts par to, kā sievietes varenplašajā strādājot kolhozos aizmirsa kas ir vīrieša maigums un pašas kļuva par vīriešiem, sēžot pie traktora stūres, kā 1941 gadā gāja uz fronti, kā 1933. gadā kāda sieviete aizgāja saviem bērniem sameklēt vismaz kaut ko ēdamu, pa ceļam zaudēja samaņu no bada, bet kad atgriezās mājās, izrādījās, ka bērni ir miruši...badā... Par daudz ko ir šī grāmata, kaut arī nav no tām, kas iekrīt dvēselē... Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv Riga «Liesma» 1979 Михаил алексеев ивушка неплакучая Роман Книга первая Советский писатель Москва 1970 Кинга вторая Советский писатель Москва 1975 No krievu valodas tulkojusi Valentina Eisule Mākslinieks Viesturs Grants © Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1979 A M80M10—79 283.79.4702010200

Zenta Ērgle Ieviņa Āfrikā Ilustrējusi Margarita Stāraste Izdevniecība «Liesma» Rīga 1974 Redaktors k Lasmanis. Māksl, redaktors H. Purviņš. Tehn. redaktore V. Dārziņa. Liesma», 1974

Viljams  Lašners Iezīmētais KONTINENTS Rīga Advokāts Viktors Karls sirds dziļumos ir godavīrs, kas mūždien nopūlas ar bezcerīgiem klientiem. Tie viņu nereti piešmauc. Tomēr šoreiz pat Viktors nesaprot, kur iepinies. Viņš atmodies milzīgās paģirās, svešā gultā, un uz krūtīm viņam ir… tetovējums. Košas sirds ietvaros iedzeldināt sievietes vārds Šantala Adēra. Kas tā tāda? Un kas par untumu viņam licis ko tādu sev nodarīt? vieni viņš nojaustu, kādā bedrē viņu gatavojas iegrūst īstie Šantalas Adēras pazinēji… Šī ir jau trešā grāmata par lādzīgo un nepretenciozo Lašnera galveno varoni - advokātu Viktoru Kārlu, kuru ( Publisbers Weekly raksturo kā "provokatīvu un | aizraujošu ceļabiedru". Karla tēls ir^kā lielisks antidots^ pārspīlētajai nopietnībai, kas tik ierasta spriedzes un tiesu , romānos, - komentē\HarperCollins. Autora vīrišķīgais! humors, dzēlīgums ar nihilisma pieskaņu, kas ļoti tipisks' arī romānam "Krīt ēna", ierindo Lašneru mūslaiku iecienītāko kriminālromānu rakstnieku vidū. Viljams Lašners strādājis ASV Tieslietu departamenta kriminālpārvaldē un vēlāk kopā ar tēvu uzsācis advokāta privātpraksi Filadelfijā.; Viljama Lašnera romāna "lezimētais" publicēšanas tiesības pieder "Apgādam "Kontinents"" No angļu valodas tulkojusi Gunita Mežule Vāka autors Dairis Hofmanis © Viljams Lašners, 2006 © Tulkojums latviešu valodā, mākslinieciskais noformējums, "Apgāds "Kontinents"", 2007 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Manam puikam DZekam, Džekam uzbrucējam, beisbola servju padevējam, roka ģitāristam, disku ierakstu karalim