DANTE ALIGJĒRI DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas. «Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa. No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks Māksliniece Māra Rikmane ©«Vaidelote», 1994 Redaktors Jānis Sirmbārdis Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam. saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.  Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.  Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie trešajā- negausīgie un rīmas ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji piektajā- niknie un sliņķi sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks. Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos 1 aiza-suteneri un pavedēji 2 aiza- liekuļi glaimotāji 3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem. 4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas. 5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji 6. aiza- liekuļi 7 aiza - zagļi 8 aiza- viltus padomu devēji 9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc) 10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji 9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers sastāv no trim joslām Kaina josla - radinieku nodevēji Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c. Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības Šķīstītavas koncepcija Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi: 1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas) 4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums) 5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī. krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas 1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie 2 loks- skaudēji 3 loks- dusmu un naida pārņemtie 4 loks- slinkie 5 loks- skopuļi un izšķērdētāji 6 loks- negausīgie 7 loks- miesaskārie Zemes paradīze Paradīzes koncepcija 1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji 2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis 3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ 4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks 5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ 6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta 7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta 8. debesis- zvaigžņu sfēra 9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis 10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija. I.Ločmelis i Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu. Jānis Sirmbārdis

Tai knyga, demitologizuojanti šiuolaikinę mediciną ir atskleidžianti operacinių užkulisius. Tai gilus pjūvis, kartu - labai juokingas, jaudinantis pasakojimas apie gydytojų internų pirmuosius savarankiško darbo metus. Internai iš studijų viršūnės nusileidžia į ligoninių apačias; jie įsivaizdavo esą visagaliai, o palūžta susidūrę su neįsivaizduota realybe. Ir gydytojai, ir ligoniai tampa aukomis imperatyvo: "Kas gali būti daroma, turi būti daroma, nes tą galima padaryti"

Džeralds Darels Dievu dārzs Stāsti par dabu Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis No angļu valodas tulkojusi Māra Rūmniece Māksliniece SOLVITA OZOLA  1978 © Nordik, 2009 Šī grāmata ir veltīta Annai Pītersai, kura kādu laiku bija mana sekretāre un vienmēr bijusi mana draudzene, jo viņa mīl Korfu un varbūt pazīst to labāk nekā es. "Sala, līka kā deformēts šaujamloks,  pieskārās Grieķijas un Albānijas krastiem, ieskāva Jonijas jūras ūdeņus savā līkumā kā zilu ezeru." "Varētu sacīt, ka tajos laimīgajos laikos, ko pavadījām Korfu, diena bija sevišķa, īpaši iekrāsota, īpaši iekārtota, pilnīgi atšķirīga no pārējām trīssimt sešdesmit četrām un tāpēc neaizmirstama." Džeralds Darels Apmeklēt Korfu kopā ar Džeraldu Darelu ir kā baudīt nektāru un dzert putna pienu. Tā ir apburta sala, kur iedzīvotāji ir tikpat jukuši, cik dīvaini ir putni un zvēri, un augsne - auglīga. Džeralda Darela Korfu neviena nelaime nav nopietna, nevienas sāpes nevelkas ilgi. Lirisks, asredzīgs, nevaldāmi smējīgs - ar šīm īpašībām viņš uzbur mazā zēna jūsmu, atklājot pasauli ap sevi un pārliecinoties, ka tā ir laba. DAŽI VĀRDI IEVADAM Šī ir trešā grāmata, ko esmu uzrakstījis par mūsu ģimenes pa­gaidu uzturēšanos Korfu salā pirms pēdējā pasaules kara. Dažiem cilvēkiem, iespējams, liekas savādi, ka es joprojām spēju atrast materiālu, lai aprakstītu šo manas dzīves posmu; tomēr atļaušos aizrādīt, ka mēs tolaik un pēc grieķu standartiem katrā ziņā bijām samērā turīgi - neviens no mums nestrādāja vispārpieņemtajā no­zīmē, un tādēļ lielāko daļu laika pavadījām patīkamās nodarbēs. Ja jūsu rīcībā ir pieci šādi gadi, jums uzkrājas samērā daudz pie­dzīvojumu. Rakstot grāmatu sēriju, kurā darbojas tie paši vai gandrīz tie paši tēli, grūtības sagādā tas, ka negribas garlaikot iepriekšējo grā­matu lasītāju ar nebeidzamiem varoņu aprakstiem. Taču autors nevar būt tik pārliecināts, ka visi izlasījuši agrākās grāmatas, un tā nu zināmā mērā nākas pieņemt, ka lasītājs nonāk saskarē ar jūsu darbu pirmo reizi. Ir grūti nospraust kursu tā, lai nenokaitinātu savu veco lasītāju un nepārslogotu jauno. Ceru, ka man tas ir izdevies. Pirmajā triloģijas grāmatā, kuru uzrakstīju, - "Mana ģimene un citi zvēri" - man bija sakāms, lūk, kas, un es nedomāju, ka varu pateikt vēl labāk: "Esmu centies turpmākajās lappusēs uzzīmēt precīzu, nepārspīlētu savas ģimenes portretu - tādu, kādu es to uztvēru. Tomēr, lai pamatotu dažas ģimenes locekļu visīpatnējākās izdarības, jūtu pienākumu piebilst, ka laikā, ko pavadījām Korfu, mēs bijām visai jauni: vecākajam brālim Larijam bija divdesmit trīs gadi, Leslijam deviņpadsmit, Margo astoņpadsmit; un man, pašam jaunākajam, desmit gadu - vecums, kad cilvēks ir ļoti jūtīgs un viegli iespaidojams. Mēs nekad nebijām īsti pārliecināti par mātes vecumu tā vienkāršā iemesla pēc, ka viņa nekādi nespēja atcerēties savu dzimšanas dienu; varu teikt tikai to, ka viņa bija pietiekami veca, lai būtu četru bērnu māte. Mana māte arī uzstāja, lai es paskaidrotu, ka viņa ir atraitne, - jo, kā māte saprātīgi aiz­rādīja, nekad nevarot zināt, ko cilvēki nodomās. Lai ietvertu piecu prieka pilnu gadu notikumus un novērojumus grāmatā, kas būtu kaut mazlietiņ plānāka par "Britānijas Encik­lopēdiju", man nācās tos apcirpt, sabīdīt un apvienot, tā ka no patiesās notikumu kārtības atlicis gaužām maz." Es arī sacīju, ka esmu izlaidis labu tiesu notikumu un raksturu, kurus labprāt būtu aprakstījis, un šajā grāmatā esmu centies labot šo nepilnību. Ceru, ka tā lasītājiem sagādās tādu pašu prieku, kādu acīmredzami sagādājušas tās priekšteces - "Mana ģimene un citi zvēri" un "Putni, zvēri un radinieki" Šajā grāmatā attēlots ļoti svarīgs manas dzīves posms un tas, kā nelaimīgā kārtā, šķiet, trūkst daudziem mūsdienu bērniem, - patiesi laimīga un saulaina bērnība

 DIEVU EDIENS Herberts Velss IZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE» RĪGA 1976 No angļu valodas tulkojušas R. KOKA un R. RUNCE V. VISOCKA zīmējumi Izdota saskaņa ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevniecību padomes lēmumu  šai izdevumā publicētais Velsa romāns «Dievu ēdiens» tāpat ir spilgts sociāli filozofiskās fantastikas paraugs. Divu zi­nātnieku sintezētā brīnišķīgā barība, kas veicina visu dzīvo or­ganismu pastiprinātu augšanu (mūsu dienās tādas vielas dēvē par augšanas stimulatoriem), pārvērš kādu pussimtu jauniešu milžos. Jaunie milži pārspēj parastos ļautiņus garīgajā attīstībā tikpat stipri kā fiziskajā. Simbolika te ir skaidra. Jaunajos milžos iemie­soti cilvēces veselīgie, augošie, progresīvie spēki, cilvēces cēlās jūtas un gaišais prāts, kas cenšas atbrīvoties no gara tumsības, sīkmanības un sociālās netaisnības žņaugiem. Un gluži dabiski, starp šīm abām pasaulēm — jauno, augošo un veco, iznīcībai nolemto — notiek sadursme. Šai sakarā, šķiet, nebūs lieki atzīmēt kādu daudzkārt novē­rotu literārās daiļrades procesa īpatnību. Herberts Velss, kā zi­nāms, bija fabiānis. Un fabiāņu biedrība apvienoja tos angļu sociālistus, galvenokārt no inteliģences aprindām, kuri par vis­lietderīgāko uzskatīja nogaidīšanas taktiku. Šie cilvēki noliedza revolucionāras rīcības nepieciešamību. Viņi ticēja, ka sociālismu var sasniegt, pārliecinot un audzinot cilvēkus, propagandējot sociālisma idejas un apvienojot to piekritējus. Taču, par spīti šai būtībā reformistiskajai pozīcijai, Velss savos romānos — gan «Dievu ēdienā», gan arī citos — rāda, ka antagonistisko šķiru pretrunas neizbēgami pāraug bruņotos konfliktos. Acīmredzot mākslas spēks, tās iekšējā loģika ir tik neatvairāmi, ka ved jeb­kuru īstu mākslinieku daudz tuvāk dzīves patiesībai, nekā viņš saskaņā ar savu politisko pārliecību ir gribējis iet. Herberts Velss ir atstājis bagātu literāro mantojumu, kas dziļi ietekmējis un, jādomā, ietekmēs vēl ne vienu vien lasītāju paaudzi. Un tas šķiet gluži dabiski, jo Velss ir ne vien domā­tājs, kam dziļi rūp cilvēces likteņi, bet arī brīnišķīgs stāstītājs — spraiga sižeta meistars, kura stāstos un romānos sastopam gan traģiskus konfliktus, gan humoristiskas situācijas, gan reljefi vei­dotus raksturus, gan neaizmirstamas monumentālas ainavas. Pēckara gados latviešu valodā jau izdoti Velsa romāni «Laika mašīna», «Neredzamais cilvēks», «Doktora Moro sala», «Pasauļu karš» un «Kad gulošais mostas». Tagad tiem piebiedrojas «Pirmie cilvēki uz Mēness» un «Dievu ēdiens». Gribas cerēt, ka šī grāmata vēl vairāk pastiprinās mūsu lasītāju interesi par izcilā angļu fantasta spilgtajiem, aizraujošajiem sacerējumiem. A. LĪDUMS

Leopolds Infelds Dievu Mīlulis Stāsts Par Evaristu Galuā Sērija «Ievērojamu cilvēku dzīve» Galuā — ievērojams revolucionārs. Dzīvam esot, viņš  bija pazīstams tautas draugs un tās tiesību aizstāvis. Neviens (vai gandrīz neviens) tolaik nedomāja, ka Galuā ir liels matemātiķis. No angļu valodas tulkojis Jūlijs Aldermanis Apvāku un titulu zīmējis I. Helmuts Mākslinieka J. Arndta vinjetes Izdevniecība «Liesma» Rīga 1969

Ernsts Muldašovs Dievu Pilsētas meklejumos - Šambalas skāvienos AVOTS 2006 E. Muldašovs Šambalas skāvienos No krievu valodas tulkojusi Indra ANDERSONE Mākslinieks Uldis BALTGTIS Uz vāka Normunda ZELČANA fotogrāfija  E. Muldašovs, 2006 © I. Andersone, 2006 © U. Baltutis, 2006 © N. Zelčāns, 2006 ERMSTS MULDAŠOVS Ernsts Muldašovs ir medicīnas zi­nātņu doktors, profesors, Krievijas Vese­lības aizsardzības ministrijas Acu un plastiskās ķirurģijas centra direktors, Krievijas nopelniem bagātais ārsts, apbalvots ar medaļu «Par izciliem nopel­niem veselības aizsardzībā», augstākās kategorijas ķirurgs, Luisvilas univer­sitātes (ASV) goda konsultants, Ame­rikas Oftalmoloģijas akadēmijas locek­lis, diplomēts Meksikas oftalmologs, sporta meistars tūrismā, trīskārtējs PSRS čempions. Ernsts Muldašovs ir ievērojams krie­vu zinātnieks ar pasaules slavu. Medicīnā viņš ir ieviesis pilnīgi jaunu virzienu - reģeneratīvo ķirurģiju, t.i., ķirurģiju, kas saistīta ar cilvēku audu «audzēšanu». Viņš pirmais pasaulē ir veiksmīgi izdarījis acs transplantāciju. Pašlaik zinātnieks strādā pie klonējošās ķirurģijas, t.i., cenšas reģeneratīvi radīt atsevišķus orgānus. Viņš ir izstrādājis aptuveni 100 jaunu operāciju, izstrādājis un ieviesis praksē 83 biomateriāla alloplanta veidus, publicējis vairāk nekā 300 zināt­nisku darbu, saņēmis 56 patentus Krievijā un daudzās citās pasaules val­stis. Ar lekcijām un operācijām uzstājies vairāk nekā 40 pasaules valstis. Katru gadu veic 600 līdz 800 sarežģītu operāciju. E. Muldašovs atzīst, ka līdz šim vēl nav izpratis sava galvenā izgudroju­ma - biomateriāla alloplanta būtību, kas stimulē cilvēka audu reģenerāciju. Tā kā alloplants ir veidots no mirušu cilvēku audiem un satur sevī dziļus dabiskus mehānismus sakarā ar cilvēka miesas veidošanu, E. Muldašovs kontaktējas ne tikai ar dažādu nozaru zinātniekiem (fiziķiem, molekulāriem biologiem u. c.), bet izmanto arī pasaules reliģiju pamatus un ezoteriskās zināšanas. Tieši tādēļ viņš ir organizējis 5 zinātniskas ekspedīcijas uz Himalajiem, Tibetu un Ēģipti, kas viņam deva daudz noderīga reģenerativās ķirurģijas izpratnei. Šo ekspedīciju laikā tika izdarīti ari sensacionāli atklājumi filozofi­jā un vēsturē. Pirmās ekspedīcijas rezultātus E. Muldašovs aprakstījis grā­matā «No kā mēs esam cēlušies?», kas vairākkārt izdota atkārtoti un tulko­ta daudzās pasaules valodās. E. Muldašova jaunā grāmata «Dievu Pilsētas meklējumos» uzrakstīta aizraujošā valodā, bet savā būtībā ir dziļi zinātniska un stāsta par globālām filozofiskām problēmām. R. Nigmatuļins medicīnas zinātņu doktors, Krieuijas Dabaszinātņu akadēmijas profesors III GRĀMATA Šambalas skāvienos Autora priekšvārds 1.  nodaļa. Pirmās Dievu Pilsētas piramīdas 2.   nodaļa. Lasošais Cilvēks 3.   nodaļa. Zvans 4.   nodaļa. Kāds tad ir Kailass? 5.   nodaļa. Mazais Kailass - Santamani akmens glabātava 6.   nodala. Kas cēla Dievu Pilsētu? 7.   nodala. Bibliotēka klintīs 8.  nodaļa. Laimīgā Akmens Nams. Galvenais Laika Spogulis 9.  nodaļa. Vārti uz Šambalu 10.   nodaļa. Akmens lāzers 11.   nodaļa. Kailasa kosmiskais spogulis 12.   nodaļa. Pilis bez logiem un durvīm 13.   nodaļa. Dievu Pilsētas akmens spoguļi 14.   nodaļa. Kailasa melnā puse 15.   nodaļa. Nāves Ielejā 16.   nodaļa. Ūdens Sirds 17.   nodaļa. Milarepas ala 18.   nodaļa. Piramīdas, piramidas, piramidas 19.   nodaļa. Šambalas tornis 20.   nodaļa. Clz Izsalkušā Velna vietu 21.   nodaļa. Mājup Epilogs

Ernsts Muldašovs Dievu Pilsētas meklejumos Seno cilvēku traģiskais vēstījums Seno civilizāciju traģiskā vēstījuma simbols- 6666 m augstais svētais Kailasa kalns 6666 - apokalipses zīme 9999-Zemes bojāejas zīme Sfinksa skatās uz Dievu Pilsētu Piramīdu un seno monumentu sistēma - cilvēces glābēja no pasaules gala AVOTS2004 No krievu valodas tulkojusi Indra ANDERSONE Mākslinieks Uldis BALTUTIS Uz vāka Normunda ZELČĀNA fotogrāfija Muldašovs E. Seno civilizāciju traģiskais vēstījums. 1. grāmata. Dievu Pil­sētas meklējumos. - R.: Avots, 2004, 623. Ipp., il. E. Muldašova jaunajā, ceturtās - Tibetas zinātniskās ekspedīcijas pārstei­dzošo un nozimīgo rezultātu analizei veltitajā grāmatā aizraujošā valodā stāstits par dziļi zinātniskām globālām filozofiskām problēmām, kas ir ļoti nozīmīgas mūsdienu civilizācijas izdzīvošanai un garīgai atdzimšanai. E. Muldašovs, 2004 © 1. Andersone, 2004 © Cl. Baltutis, 2004 © N. Zelčāns, 2004 ERNSTS MULDAŠOVS Ernsts Muldašovs ir medicīnas zinātņu doktors, profesors, Krievijas Veselības aizsardzības ministrijas Acu un plastiskās ķirurģijas centra direktors (Jfā, augstākās kategorijas ķirurgs, Krievijas nopelniem bagātais ārsts, apbalvots ar medaļu «Par izciliem nopelniem veselības aizsardzībā», Luisvilas universitātes (ASV) goda konsul­tants, Amerikas Oftalmoloģijas akadēmi­jas starptautiskais goda loceklis, diplomēts Meksikas oftalmologs, Starptautiskās Zinātņu akadēmijas loceklis, sporta meis­tars tūrismā, trīskārtējs PSRS čempions. Ernsts Muldašovs ir ievērojams krievu zinātnieks ar pasaules slavu. Medicīnā viņš ir ieviesis pilnīgi jaunu virzienu - reģeneratīvo ķirurģiju, t. i., ķirurģiju, kas saistīta ar cilvēku audu «audzēšanu». Viņš pirmais pasaulē ir veiksmīgi izdarījis acs transplantāciju. Pašlaik zinātnieks strādā pie klonējošās ķirurģijas, t. i., cenšas reģenerativi radīt atsevišķus orgānus. Viņš ir izstrādājis vairāk nekā 90 jaunu acu un plastisko operāciju, izstrādājis un ieviesis praksē 60 alloplantu veidus. Publicējis aptuveni 300 zinātnisku darbu krievu un ārzemju presē, saņēmis 56 patentus Krievijā, ASV un citās pasaules valstis. Katru gadu viņš veic 600 līdz 800 sarežģītu operāciju. E. Muldašovs atzīst, ka līdz šim vēl nav izpratis sava galvenā izgudrojuma - biomateriāla alloplanta būtību, kas stimulē cilvēka audu reģenerāciju. Tā kā alloplants ir veidots no mirušu cilvēku audiem un satur sevi dziļus dabiskus mehānismus sakarā ar cilvēka miesas veidošanu, pētijumu gaitā E. Muldašovs kontaktējas ne tikai ar dažādu nozaru zinātniekiem (fiziķiem, molekulāriem biologiem u. c.), bet izmanto ari reliģiju pamatus un ezoteriskās zināšanas. Tieši tādēļ viņš ir organizējis 4 zinātniskas ekspedīcijas uz Himalajiem un Tibetu, kas viņam deva daudz noderīga reģeneratīvās ķirurģijas izpratnei. So ekspedīciju laikā tika izdariti ari sensacionāli atklājumi filozofijā un vēsturē. Pirmās ekspedīcijas rezultātus E. Muldašovs aprakstījis grāmatā «No kā mēs esam cēlušies», kas vairākkārt izdota atkārtoti un tulkota daudzās pasaules va­lodās. E. Muldašova jaunā grāmata «Dievu Pilsētas meklējumos» uzrakstīta aizrau­jošā valodā, bet savā būtībā ir dziļi zinātniska un stāsta par globālām filo­zofiskām problēmām. R. Nigmatuļins medicīnas zinātņu doktors, Krievijas Dabaszinātņu akadēmijas akadēmiķis I GRĀMATA Seno civilizāciju traģiskais vēstījums 1.  nodaļa. Sfinksa raugās uz Dievu Pilsētu 21 2.   nodaļa. Leģenda par Dievu Pilsētu 50 3.  nodaļa. Mūks Aruns 86 4.   nodaļa. Piramīdu un senatnes monumentu sistēma 106 5.   nodala. Seno cilvēku traģiskais vēstījums 140 6.   nodaļa. 6666 - apokalipses zīme. 9999 - Zemes bojāejas zīme 307 7.  nodala. Malacis, Tana! 361 8.  nodaļa. Pasaules piramīdu un seno monumentu sistēma izglāba mūs no pasaules gala, bet… 386 9.   nodaļa. Piramīdas saīsina cilvēku dzīves ilgumu 529 10.  nodaļa. Kalns domā 587 11.  nodaļa. Kas tad mūs gaida Dievu Pilsētā? 620

Ernsts Muldašovs Dievu Pilsētas meklējumos-Harati zelta plāksnes Grāmatas autors - pasaulslavens zinātnieks oftalmologs Ernsts Muldašovs turpina stāstījumu par piedzīvoto Tibetā, uz kurieni ekspedīcija dodas leģendārās Dievu Pilsētas meklējumos. Pēc senas leģendas, Dievu Pilsētā zem "Lasošā Cilvēka" statujas glabājas lemūriešu atstātās zelta plāksnes, kurās iegravētas seno civilizāciju maģiskās formulas. Lasītāji uzzinās par piedzīvoto noslē­pumainajā Harati alā, Dēmonu ezerā, tiks iepazīstināti ar Šambalas priekšvēst­nešiem. Piedzīvojumi turpinās… AVOTS  2005 E. Muldašovs Harati zelta plāksnes No krievu valodas tulkojusi Indra ANDERSONE Mākslinieks Uldis BALTUTIS Uz vāka Normunda ZELČĀNA fotogrāfija © E. Muldašovs, 2005 © I. Andersone, 2005 © U. Ba It utis, 2005 © N. Zelčāns, 2005 ERNSTS MULDAŠOVS Ernsts Muldašovs ir medicīnas zinātņu doktors, profesors, Krievijas Veselības aizsardzības ministrijas Acu un plastiskās ķirurģijas centra direktors (Jfā, augstākās kategorijas ķirurgs, Krievijas nopelniem bagātais ārsts, apbalvots ar medaļu «Par izciliem nopelniem veselības aizsardzībā», Luisvilas universitātes (ASV) goda konsul­tants, Amerikas Oftalmoloģijas akadēmi­jas starptautiskais goda loceklis, diplomēts Meksikas oftalmologs, Starptautiskās Zinātņu akadēmijas loceklis, sporta meis­tars tūrismā, trīskārtējs PSRS čempions. Ernsts Muldašovs ir ievērojams krievu zinātnieks ar pasaules slavu. Medicīnā viņš ir ieviesis pilnīgi jaunu virzienu - reģeneratīvo ķirurģiju, t. i., ķirurģiju, kas saistīta ar cilvēku audu «audzēšanu». Viņš pirmais pasaulē ir veiksmīgi izdarījis acs transplantāciju. Pašlaik zinātnieks strādā pie klonējošās ķirurģijas, t. i., cenšas reģeneratīvi radīt atsevišķus orgānus. Viņš ir izstrādājis vairāk nekā 90 jaunu acu un plastisko operāciju, izstrādājis un ieviesis praksē 60 alloplantu veidus. Publicējis aptuveni 300 zinātnisku darbu krievu un ārzemju presē, saņēmis 56 patentus Krievijā, ASV un citās pasaules valstis. Katru gadu viņš veic 600 līdz 800 sarežģītu operāciju. E. Muldašovs atzīst, ka līdz šim vēl nav izpratis sava galvenā izgudrojuma - biomateriāla alloplanta būtību, kas stimulē cilvēka audu reģenerāciju. Tā kā alloplants ir veidots no mirušu cilvēku audiem un satur sevi dziļus dabiskus mehānismus sakarā ar cilvēka miesas veidošanu, pētījumu gaitā E. Muldašovs kontaktējas ne tikai ar dažādu nozaru zinātniekiem (fiziķiem, molekulāriem biologiem u. c.), bet izmanto arī reliģiju pamatus un ezoteriskās zināšanas. Tieši tādēļ viņš ir organizējis 4 zinātniskas ekspedīcijas uz Himalajiem un Tibetu, kas viņam deva daudz noderīga reģeneratīvās ķirurģijas izpratnei. Šo ekspedīciju laikā tika izdarīti arī sensacionāli atklājumi filozofijā un vēsturē. Pirmās ekspedīcijas rezultātus E. Muldašovs aprakstījis grāmatā «No kā mēs esam cēlušies», kas vairākkārt izdota atkārtoti un tulkota daudzās pasaules va­lodās. E. Muldašova jaunā grāmata «Dievu Pilsētas meklējumos» uzrakstīta aizrau­jošā valodā, bet savā būtībā ir dziļi zinātniska un stāsta par globālām filo­zofiskām problēmām. R. Nigmatuļins medicīnas zinātņu doktors, Krievijas Dabaszinātņu akadēmijas akadēmiķis