Šarlote Brontē Džeina Eira «Džeina Eira» ir romāns ar aizraujošu sižetu. Gluži kā meteors tas parādījās 1847. gadā un vēl tagad, pēc vairāk nekā simt gadiem, nav zaudējis savu mirdzumu. Šo grāmatu iemīļojušas paaudžu paaudzes. Šarlote Brontē jau sen ir atzīta par XIX gs. vidus posma ievērojamāko angļu rakstnieci, taču toreiz, kad izdevēja Smita Eldera rokās nokļuva «Džeina Eira», nevienam nebija pazīstams nedz autores vārds, nedz per­sonība. Biezo manuskriptu, kas pēkšņi pa pastu pienāca no Jorkšīras, bija parakstījis kāds Karels Bells. Tas nebija pirmais Karela Bella romāns, ko saņēma Smits, — pirms dažiem mēnešiem izdevējs bija no­raidījis šā autora romānu «Audzinātājs», ko gan nebija vērts publicēt, bet kas tomēr liecināja par rakstītāja talantu, tāpēc noraidījums bija pieklājīgs, pat uzmundrinošs. Pēc dažām nedēļām «Džeina Eira» parādījās grāmatā, un drīz vien to rautin izrāva. Visur daudzināja «Džeinu Eiru», Londonas literārās aprindas satrauca minējumi. Kad noslēpums atklājās, — pēc tik lieliem panākumiem tas notika drīz, — un izrādījās, ka autore ir mīs Brontē — Jorkšīras lauku mā­cītāja meita, sacēlās vispārējs sašutums. Grāmatu atzina par nepieklā­jīgu — to atklāti nozākāja žurnāls Quaiterly Review. Deviņpadsmitā gadsimta vidū sievietei tā rakstīt par mīlestību — tas bija kaut kas nedzirdēts. Romānā «Džeina Eira» Šarlote Brontē dedzīgi aizstāv sievietes līdztiesību ģimenē un darbā, — Džeina Eira, nabaga bārene, kas izaugusi patversmē, apveltīta ar splvu protesta garu pret sociālo netaisnību. Ari Džeinas atzīšanās mīlestībā ir drosmīga deklarācija par vienlīdzību, it īpaši tāpēc, ka to izsaka trūcīga guvernante. Pat būdama līgava, viņa atraida mīļotā cilvēka dāvanas un stūrgalvīgi joprojām pilda guvernantes pienākumus. Visvairāk viņa baidās no tā, ka laulība viņu pārvērtis par verdzeni vai rotaļlietiņu. Alkas pēc godīga, patstci- vīga darba un neatkarības liek Džeinai Eirai bēgt no mistera Ročes­tera un labāk kļūt par klaidoni un ciest badu nekā samierināties ar bezrūpīgo, taču kaunpilno dzīvi, kādu viņš piedāvā. Stihiskais protests pret buržuāziskās sabiedrības liekulību mudina Šarloti Brontē — ticīgu mācītāja meitu sacelties pret anglikāņu baznī­cas nežēlīgo morāli. Derdzīgākais un groteskākais tēls romānā ir garīdz­nieks Broklhersts — Lovudas patversmes aizbildnis, patiesībā aizbilstamo bāreņu nobendētājs. Otrs garīdznieks — Sent-Džons Ir patmīlīgs pedants un fanātiķis, kas iedomāta «pienākuma» vārdā izskaudis sevī visas cilvēciskās jūtas. Šarlote Brontē asi pātago cietsirdīgo un Jiekulīgo buržuāzisko aristokrātiju. Ar dzēlīgu ironiju autore tēlo augstāko sabiedrību, kas pul­cējas pie mistera Ročestera, tās egoismu un garīgo tukšumu. Ročestera laulības dzīves apraksts ir klajš buržuāzisko tradīciju un likumu nosodījums, jo šie likumi nevis nostiprina, bet izārda ģimeni ; Romānu «Džeina Eira» nevar uzskatīt par autobiogrālisku. Šarlotei Brontē pieder pie tiem rakstniekiem, kas vielu literāriem darbiem sme­ļas dzīves pieredzē. Tāpat kā Džeina Eira, arī Šarlote Brontē ir bijusi nabaga apspiesta grūtdiene — pilnīgs pretstats XIX gs. ierastajām^ literārajām varonēm. Tāpat kā Džeina Eira, arī viņa cietusi bāreņu patversmē un, kļuvusi par guvernanti, izbaudījusi visu sūrmi, kādu sagādā atkarība no svešiem cilvēkiem. Taču šo pašas pieredzi pārvei­dojusi autores emocionālā uztvere, apbrīnojamais iztēles spēks. Romānā «Džeina Eira» manāma nosliece uz melodramatišmu, it īpaši mistera Ročestera tēlā. Tas ir baironisks varonis ar grēcīgu pagātni, vina dzīvi aptumšo liktenīgs noslēpums… Epizodē, kurā Džeina Eira dzird mīļotā cilvēka saucienu desmit jūdžu tālumā, izpaužas misticisma ietekme. Romānam raksturīgas dažas šabloniskas romantisma iezīmes — Ročestera vājprātīgās sievas baismais veidols un neizprotamie notikumi Tornfīldas pilī atgādina XVIII gs. sentimentālos sacerējumus; tāpat kā šajos sacerējumos, arī «Džeinā Eirā» varoņu likteņgaitas ietekmē lai­mīgas, taču gandrīz neticamas nejaušības. Šarlote Brontē (dz. 1816. g.) ir trīsdesmit vienu gadu veca, kad die­nas gaismu ierauga viņas romāns «Džeina Eira», taču rakstīšanai viņa nodevusies jau kopš bērnības. Visi Brontē ģimenes locekļi bijuši lite­rāri apdāvināti. Tēvs — Patriks Brontē, īdzīgs, despotisks cilvēks, pub­licējis morālas pamācības un reliģiska satura poēmas. Māte pirms laulībām rakstījusi stāstus par reliģiskiem tematiem. Pēc apprecēšanā- viņa drīz nomirst, atstājot sešus bērnus. Arī abas vecākās Brontt meitas — Marija un Elizabete nomirst pārāk agri, tāpēc neva'r spriest par viņu spējām, bet Marija bijusi apveltīta ar neparasti attīstītu prātu (Šarlote viņu atveidojusi Helēnas Bērnsas tēlā romānā «Džeina Eira»), Māsas Brontē — Šarlote, Emīlija un Anna ir ļoti apdāvinātas, visas raksta dzejoļus un romānus. Šarlote, no trim māsām visenerģiskākā un čaklākā, daudzus gadus cītīgi apgūst zināšanas pašmācības ceļā. Par literāru darbu nabadzīgās meitenes tolaik nevar ne sapņot. Šarlote sāk strādāt par guvernanti pie kāda Ņujorkas fabrikanta bērniem. Vēlāk viņa kopā ar Emīliju aizbrauc uz Briseli, kur kādā pansionātā māca angļu valodu. 1846. gadā māsām Brontē beidzot izdodas publicēt dzejoļu krājumu. 1847. gadā tiek izdots Emīlijas romāns «Kalnu aukas» un Annas romāns «Agnese Greja», bet 1847. gadā iznāk Šarlotes romāns «Džeina Eira», kas gūst milzu panākumus, bet autores materiālos apstākļus ne­uzlabo. Nākamajos divos gados ar tuberkulozi nomirst brālis un abas māsas. Pārdzīvojumi ir galīgi salauzuši Šarlotes spēkus. Jau būdama smagi slima, viņa uzraksta savus pēdējos romānus — «Sērlija» un (.Viijaie», kuri valdzina ar spēcīgu reālistisku tēlojumu. 1855. gadā nomirst ari Sorlote Brontē. Šarlotes Brontē daiļradi augstu novērtējis Kārlis Markss un ierindois viņu blakus tādiem angļu literatūras spīdekļiem kā Dikenss, Tekerijs un Elizabete Gaskela. Šarlotes Brontē romāns «Džeina Eira» ar savu mākslinieciskā atmaskojuma spēku, ar angļu buržuāziskās sabiedrības kritiku un galvenās varones — nabadzīgas darba sievietes izjustu tēlojumu vēl ilgi saviļņos daudzus jo daudzus lasītājus. L. Rambeka Liesma 1976 No angļu valodas tulkojusi Helga Gintere Mākslinieks Gunvalds Hlers Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis I.Ločmelis © Tulkojums lalvleSti valoda, «Liesma», 1976

DŽEKS LONDONS-ĪSS DZĪVES APRAKSTS

Zinaīda Šišova Džeks Salmiņš Stāsti par vēsturi «Džekā Salmiņā» attēlotais laikmets ir Vata Teilora sa­celšanās laikmets. Sī sacelšanās notika četrpadsmitā gad­simta septiņdesmitajos gados, Ričarda II valdīšanas ce­turtajā gadā. Tauta bija nomākta ar pārliecīgi smagām nodevām, zemē valdīja posts un trūkums. Tika uzliktas arvien jaunas un jaunas nodevas, un tam visam nebija paredzams gals. Izdomas elements romānā — tā ir muižnieku meitenes mīla pret kalēja dēlu un šīs meitenes piedalīšanās cīņā. Tomēr šī izdoma nav nepatiesība, tā ir izdoma par iespē­jamo. Meiteni, kuru izvēlējusies autore, ir aizvainojuši vi­ņas pašas kārtas ļaudis: viņa augusi svešos cilvēkos paze­mojošā stāvoklī vispirms sava tēvoča pilī un vēlāk dzīvojusi gandrīz kā gūstekne klosterī. Turklāt viņa ir jauno laiku sieviete, renesanses laikmeta cilvēks, tā laikmeta, kad vi­duslaiki tuvojās beigām, kad pamodās jauna apziņa, jauna attieksme pret personisko dzīvi. no krievu valodas tulkojusi Ļubova Hiļimonoka Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Ilustrējis I. Kuskovs Vāku un titulu zīmējis A. Stankevičs

Džanni Rodāri Dželsomīno melu zemē Melot ir slikti. To zina pat mazs bērns. Tomēr ir kāda zeme, kurā runāt patiesību ir aizliegts ar likumu. Šajā zemē, lai saskaitītu, ir jāatņem, bet, lai sareizinātu, - jādala. Netici? Ienāc itāliešu rakstnieka Džanni Rodāri radītajā Melu zemē un pārliecinies pats! Par dīvainībām, kas notiek Melu zemē, vislabāk var pastāstīt Dželsomino - puisis, no kura balss skaļuma ne vien izbirst logiem rūtis, bet pat sagrūst nami. Domā - tā nevar būt? Nekavējies! Izstaigā Melu zemi kopā ar Dželsomīno! no itāliešu val. tulk. Silvija Ķuze ; red. Daina Randare ; il. Rauls Verdini. - Rīga : Zvaigzne ABC, [2003] (Rīga : a/s "Poligrāfists"). - 171, [1] lpp., [4] lp. krās. il. : il. ; 21 cm. - (Lasītprieks!) Grām. sagat. pēc 1962.g. izd. - Oriģ. nos.Gelsomino nel paese dei bugiardi / Gianni Radari.  ISBN 9984-221-99-7 ISSN 1407-3730 Noskannējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis

Ērihs Marija Remarks Džema Romāna “Džema” titulvarone ir sieviete, kura ļaujas instinktu un dvēseles trauksmei, neņemot vērā Rietumu civilizācijas šaurās robežas un normas. Džema nevairās nonākt ne beduīnu, ne kreolu sabiedrībā; gan tuksneša vēja elpa, gan negaisa brāzmas sabalsojas ar viņas brīvā gara meklējumiem. Eksotiskie motīvi savdabīgi bagātina Remarka darbiem raksturīgo romantisko gaisotni. Agatas Muzes vāka grafiskais noformējums ISBN 9984-05-480-2 ©Apgāds“Jumava”, izdevums latviešu valodā, 2002 © Austra Aumale, Silvija Brice, tulkojums latviešu valodā, 2002 © Agata Muze, grafiskais noformējums, 2002 No vācu valodas tulkojusi Austra Aumale

Džons Bridžiss Džentlmeņa rokasgrāmata Mūsdienīgi pieklājīgas uzvedības likumi. Vīrietim ir pilnīgi iespējams iemācīties būt džentlmenim, ja vien viņam tiek sniegti nepieciešamie ieteikumi. No angļu valodas tulkojusi Antra Legzdiņa 2007 Redaktore Diāna Ratinīka KLEJAM AIZEKSAM, kurš visu to zināja, jau piedzimstot

Lorenss Stērns I Džentlmeņa Tristrama Šendija dzīve un uzskati II Mistera Jorika sentimentālais ceidjums pa Franciju un Itāliju Lorenss Stērns (1713—1768) savā groteskajā romānā «Džentl­meņa Tristrama Šendijā dzīve un uzskati» tēlo dzīvi Sentlijholā, tās iemītnieku raksturošanai izmantodams viņu «jājamzirdziņus». Tā rodas vesela ērmīgu īpatņu galerija, kuru «erudītā» un pseidozinātniskā spriedelēšana paspilgtina grāmatas komismu. «Mistera Jorika sentimentālajā ceļojumā pa Franciju un Itāliju», kas uzrakstīts patētski jūsmīgā stilā, Stērna uzmanību saista nevis ceļojuma ārējie iespaidi, bet gan savas dvēseles stāvokļa analīze un uzvedības motīvi. Taču arī šajā romānā Stērns labprāt pasmejas gan par sevi, gan lasītāju, Abiem minētajiem darbiem līdzīgi nav nedz angļu, nedz pasaules literatūrā: vēl joprojām tie nosaka romāna žanra attīstību Eiropā. No angļu valodas tulkojusi Indra Aumale Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis Mākslinieks Jānis Anmanis. Redaktore Austra Aumale Tulkojums latviešu valoda, priekšvārds — Indra Aumale, 1991 (g) «Lorensa Stērna dzīve un daiļrade», komentāri — Austra Aumale, 1991 Zvaigzne 1991

Džeralda Darela Labākais mantojums Sastādījusi Lī Darela No angļu valodas tulkojusi LINDA VĪTOLA THE BEST OF GERALD DURRELL Chosen by Lee Durrell Mākslinieks ARMANDS DIŠERS © Nordik, 2005 © Lee Durrell, 1996 Veltījums visiem, kurus Džerija grāmatas iedvesmojušas darīt kaut ko savvaļas dzīvnieku, augu un viņa "burvju valstības" labā - un visiem tiem, kurus tās vēl iedvesmos

Džeralda Darela Labākais mantojums Sastādījusi Lī Darela No angļu valodas tulkojusi LINDA VĪTOLA THE BEST OF GERALD DURRELL Chosen by Lee Durrell Mākslinieks ARMANDS DIŠERS © Nordik, 2005 © Lee Durrell, 1996 Veltījums visiem, kurus Džerija grāmatas iedvesmojušas darīt kaut ko savvaļas dzīvnieku, augu un viņa "burvju valstības" labā - un visiem tiem, kurus tās vēl iedvesmos

Fransiss Braiens Džims Houkinss un Bagātību salas lāsts No angļu valodas tulkojusi Inguna Brože Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis ISBN 978-9984-37-290-7 Fransisa Braiena gramata "DŽIMS HOUKINSS UN BAGĀTĪBU SALAS LĀSTS" ir Roberta Lūisa Stīvensona lieliskā piedzīvojumu stāsta "Bagātību sala"turpinājums. Tā sižets vēsta par notikumiem pēc desmit gadiem, kad kuģa puika Džims Houkinss paaudzies un kļuvis par ģimenes viesnīcas. "Admirālis Benbovs" saimnieku. Lai gan pēc atgriešanās no pirmā ceļojuma viņš solījās nekad vairs neapciemot briesmu un sērgu pārpilno Bagātību salu, negaidīts likteņa pavērsiens piespiež Džimu no solījuma atkāpties. Un sākas jauns ne mazāk bīstams, taču tikpat aizraujošs ceļojums, kura laikā lasītājs sastapsies gan ar o Džonu Silveru un viņa papagaili 'ļjģ Kapteini Flintu, gan ar pirātu ^ Džozefu Teitu… __ \ © Tulkojums latviešu valoda, ISBN 978-9984-37-290-7 ISSN 1407-3730 Dz. О. N. V. — ar mīlestību

Vivekānanda Svami Džnāna Joga. Praktiskā Vēdānta Vieda 2005 Tulkojusi Dzintra Dāvidsone. Lienes Apines mākslinieciskais noformējums. Džnāna Joga (Zinību joga) ir garīgās apzināšanās ceļš, meklējot patiesību filozofisku prātojumu ceļā. Praktiskā Vēdānta māca, kā reliģiju pārvērst praksē. Visas Vēdāntas Mācības rezultāts izsakāms vārdos "Tu esi Tas", proti, tu esi Dievs, tādēļ šķietamajai atšķirībai starp reliģiju un dzīvi ir jāizzūd. Reliģiskajiem ideāliem ir jāaptver viss dzīves lauks, jācaurstrāvo ikkatra mūsu doma un aizvien vairāk un vairāk jāizpaužas mūsu darbībā. Džnāna Jogas, Rādža Jogas, Bhakti Jogas un Karma Jogas sintēze ir Agni Joga jeb Dzīvās Ētikas Mācība

DŽONA HARNEDA TRAKUMS Džeks Londons IX sēj. Naktī dzimusī

Susanna Klārka Džonatans Streindžs un misters Norels Anglija, 1806. gads. Jau gadu simteņiem Anglijā sevi par burvjiem dēvē džentlmeņi, kas ir tik vien kā knauzerīgi maģijas vēsturnieki — uzburt tie nespēj ne nieka vēršaci pašu brokastīm. Tomēr krāšņās pagātnes entuziastiem izdodas atklāt, ka viens īsts burvis Anglijā vēl ir atrodams: tas ir vecīgais savrupnieks misters Norels, kuram gan svarīgāk par nožēlojamu sadzīves buršanos šķiet pārliecināt britu lordus izmantot viņa spējas valsts labā — kaut vai karā ar Napoleonu. Taču, kamēr piesardzīgais, mūžam tramīgais misters Norels lauž ceļu uz valdības kabinetiem, no nekurienes uzrodas sāncensis: kāds Džonatans Streindžs, kurš ir jauns, gudrs, izskatīgs un nepazīst baiļu. Neviens pat nenojauš, pie kā var novest divu īstu burvju džentlmeniskās domstarpības… žurnāls Time atzinis par gada labāko romānu Hugo balva par labāko romānu fantāzijas žanrā 2005. Pasaules Fantāzijas balva par labāko romānu 2005. Ločus balva par labāko pirmo romānu 2005. British Book Avvards balva gada spožākajam jaunajam autoram Fiktīva zinātniska traktāta formā stilizēta alternatīva Eiropas vēsture, kur asprātīgā, aizraujošā pasaulē jautri un arīdzan ne tik jautri sadzīvo burvji un šarlatāni, vēsturiski personāži un elfi, komiķi un traģiķi, — pilns komplekts cilvēcisku dīvaiņu. Romāns rotaļa, kas gan uzjautrina, gan noskaņo apcerei par memento mori. Normunds Naumanis Susannas Klārkas maģija ir… absolūti reālistiska. Un autorei piemīt vēl viena reta spēja: viņa prot attēlot ļaunumu — viņa rok pārsteidzoši dziļi, aizsniedzoties līdz fantāzijas tumšajām, mezglainajām saknēm. žurnāls TIME Šī grāmata notver kā lamatās. Nesteidzīgais, humorpilnais vēstījums par 19. gadsimta angļu džentlmeņu dzīvi iemidzina modrību, liekot pasmaidīt par viņu ekscentrisko aizraušanos ar maģiju. Bet — tikai viens solis, un kopā ar grāmatas varoņiem šķērsota netveramā robeža starp realitāti un fantāziju, "īsto"un "izdomāto" vēsturi, saprātu un neprātu. No teiksmainās pasaules, kur "kļūst saprotama vēja, lietus un koku maģija", var arī nebūt atpakaļceļa, bet tā saglabā savu valdzinājumu līdz pat pēdējai lappusei. Vents Zvaigzne, žurnāla "Ilustrētā zinātne" galv. redaktors Neapšaubāmi labākais angļu fantāzijas romāns pēdējo septiņdesmit gadu laikā. Neils Geimans Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu Redaktore Dace Sparāne Korektore Selga Freimane Mākslinieks Jānis Esītis Gundegas Kārkliņas makets SIA "Dienas Grāmata" Mūkusalas iela 15, Rīga Susanna Clarke JONATHAN STRANGE&MR. NORRELL © 2004 by Susanna Clarke © Māra Poļakova ("Dienas Grāmata"), tulkojums no angļu valodas, 2009 © Jānis Esītis ("Dienas Grāmata"), vāka dizains, 2009 © SIA "Dienas Grāmata", 2009 No angļu valodas tulkojusi Māra Poļakova Dienas Grāmata Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis grāmatā vairāk nekā 800 lpp, pie kam daudz paskaidrojumu. Noskannēt un apstrādāt-tas bija pamatīgi!! ISBN 978-9984-847-24-5 Mana brāļa Pola Frederika Ganna-Klārka (1961—2000) piemiņai

Mihails Ļevidovs Džonatans Svifts ievērojamu cilvēku dzīve. Mihaila Ļevidova (1891—1942) talantīgi uzrakstītais romāns tēlo ģeniālā angļu satīriķa, cildenā humānista Džonatana Svifta sarežģīto, pretrunu pilno dzīvi, analizē viņa daiļradi. Grāmatas pilnīgs nosaukums oriģinālā — «Džonatana Svifta — visupirms pētnieka, pēcāk arī dažu labu kauju izcīnījuša karotāja ceļojumi aiz trejdeviņām zemēm lidz ar visu, ko viņš ceļā domājis un pārdzīvojis». Rīga «Liesma» 1981 Ļevidovs M.  Džonatans Svifts / No krievu vai. tulk. V. Belševica. — R.: Liesma, 1981. — 350 lpp. — (Ievērojamu cilvēku dzīve). Левидов Михаил Юльевич Путешествие в некоторые отдаленные страны, мысли и чувства Джонатана Свифта, сначала исследователя, а потом воина в нескольких сражениях Издательство «Советский писатель», Москва, 1964 No krievu valodas tulkojusi Vizma Belševica Mākslinieks Arvīds Galeviuss © Tulkojums no krievu valodas, «Liesma», 1981

Edgars Volless Džons Fleks Romāns Tikai nezaudēt savaldību! Stāsts Tulkojums no angļu valodas Izdevniecība "Unions", 1929 TIKAI NEZAUDĒT SAVALDĪBU! Stāsts no krājuma "Džentlmenis afērists" No angļu valodas tulkojis E. Feldmanis © Mākslinieks EDGARS FOLKS © "Tapais", 1995 Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis «TAPALS» RĪGA 1995

Džeks Londons X sēj. Džons Miežagrauds jeb Memuāri par alkoholu

Dhans Mukerdži Džungļos Stāsti par dabu Pirmajā stāstā "Džungļu zēns Hari" kolorīti aprakstīta Indijas daba, dažādu džungļu dzīvnieku paradumi, cilvēku dzīve. Otro stāstu "Ziloņu bara vadonis" autors stāsta it kā no ziloņa skatpunkta. Aprakstīti ziloņu paradumi, viņu dzīve barā. Izdevniecība «Liesma» Riga 1973 No angļu valodas tulkojusi Mirdza Ķempe V. Trofimova ilustrācijas J. Jansona vāks un tituls Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

ELGOTS LENDZS, amerikāņu rakstnieks DŽUNGĻU BRIESMOŅI

Radjeds Kiplings Džungļu Grāmata Pirmā un otrā daļa Kiplings tēlo dzīvnieku pasauli, un, kaut ari aiz zvēru tēliem pavīd gan cilvēku raksturi, gan sabied­riskas grupas un parādības, jāatzīst, ka rakstnieks apbrīnojami dziļi izpratis dzīvnieku dabu. Džungļu stāsti pauž ne vien autora plašās zināšanas par dzīvniekiem, to dzīves veidu un instinktiem, bet ari gandrīz neticamas spējas iejusties dzīvnieku pasaulē. Viņa bagātās fantāzijas apgaismoti, džungļi atdzīvojas, iezaigojas neskaitāmās krāsās un nokrāsās un dzivo pilnskanigu, saturīgu dzīvi. Abām «Džungļu grāmatām» cauri vijas stāsti par Maugli — zēnu, ko uzaudzinājusi vilku māte. Dzīvodams starp zvēriem, zēns norūdās, attīsta drosmi un gribas spēku. LVI RĪGĀ 1958 NO ANGĻU VALODAS TULKOJIS KĀRLIS EGLE MĀKSLINIEKS E ANDERSONS Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis