Agnese Zapere Cīrulīši Ziemīgs stāsts Ja tētis ir mūzikas skolotājs un saprotošs draugs; mamma ir rosīga saimniece un mīļš sargeņģelis; bērni (septiņi!!!) spēj dziedāt, sanest malku, pikoties, staigāt pa kāpņu maliņu, iet naktī laukā vērot krītošas zvaigznes, piegādāt svētku eglīti, izgudrot pārsteigumus un uzjautrināt, bet blēņas darīt tikai nejauši; visi kopā ir dzīvespriecīgi, saticīgi, nekad nezaudē cerību un viņus sauc par Cīrulīšiem, No vācu valodas tulkojusi Ieva Celmiņa Noskannejis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis Tad gada tumšākais laiks no rudens līdz pavasarim paskrien kā viena raiba dzirkstoša diena. Vācu rakstnieces Agneses Zaperes (1853-1922) darbi ir iemīļoti daudzās pasaules valstīs. Latviešu bērni populāro stāstu "Cīrulīši" iepazinajau 1936. gadā. 1993. gadā kinorežisors Varis Brasla pēc šī stāsta motīviem uzņēma jautro un sirsnīgo spēlfilmu "Ziemassvētku jampadracis". Māksliniece Una Leitāne Zvaigzne ABC 2003

Skaidrīte Kaldupe Cīruļmaize Latviešu rakstnieces Skaidrītes Kaldupes literāro pa­saku sižetus veido putnu dzīve — gan autores tieši novērotā, gan folklorā daudzinātās putnu ārējās īpatnības un viņu dziesmu sav­dabība. Pasaku psiholoģiskajā veidojumā ienāk cilvēku dzīve, kurā izceltas morāli ētiskās vērtības, garīgā spēka nozīme smagu dienu pārvarēšanā. Vairākas pasakas veltītas mūsdienu dabas aizsardzī­bas problēmām. Pasaku nolūks — tuvināt cilvēku dabai un savai dzimtajai zemei, palīdzēt iemīlēt, saudzēt un sargāt dabu. Pasaku motīvi lielā mērā sasaucas ar Annas Sakses pasakām par ziediem.  Pasakas: Par Melno putnu, par Zeltaino ;  Teiksma par silarozēm un kādu putnu ; Mūžīgā vēstule ; Pasaka par jūras Ķīri, par nepazīstamo jūrmalnieku un par Maestro ; Karalis un viņa putns ; Jūras putni ; Neuzrakstītā grāmata ; Vēstules saulei ; Kad koki un putni runāja ; Viņpus sudraba sētas ; Par klusējošo rozi ; Zelta gredzens ; Pasaka par Ķīvīti, Pūķi un par aizmirsto ceļu ; Maizes putns un Svilpaunieks ; Sudraba taure un Gārnis ; Zelta rieksta meklētājs ; Mežu sējējs ; Pieci, pieci kamoli, pieci… ; Vālodzes sauciens ; Zirgu gans un Sloka ; Ciglis un Sniedze ; Vecrīgas teiksma ; Pūces balss ; Cīruļmaize Rīga «Liesma» 1989 Māksliniece Vizma Krieviņa Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv

 "Cīņa" - Slāpētais, vajātais vārds Sastādītāja: M. Kvite 2014. gada martā paiet 110 gadu kopš „Cīņas” pirmā numura iznākšanas. Publikāciju un atmiņu krājums par „Cīņas” vēsturi. Lai pastāvētu valsts, tās pilsoņiem un amatpersonām, pirmkārt, būtu jā ievēro un jāciena pamatlikums - Satversme kur melns uz balta ir ierakstīts, ka Latvija ir demokrātiska republika, da kāds ir piemirsis: dēmos - tauta kratos - vara. Tas ir Satversmes pirmais pants. Vara -tautai nevis politiskajām partijām grupējumiem valdība vai tās ieceltajiem ierēdņiem. Mutes aizbāšanu Satversme neparedz. Tās simtais pants nosaka: Ikvienam ir tiesības uzvārda brīvību kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta. Šī grāmata dažam labam arī droši vien nepatiks. Iesakām nesatraukties - zem valsts pamatiem nerokamies, tikai atgādinām savas valsts vēsturi cilvēkus kas valstij ziedojuši visu, un neapstrīdamo patiesību, ka tautai, kas noliedz un nicina savu pagātni, nemācās no tās, nav nākotnes. Kā arī nākotnes nav tādai, kur nav atļauts brīvi domāt un brīvi savas domas izteikt. LSP, Rīga, 2014 „Sviedros un asinīs rūdītā doma, Slāpētais, vajātais vārds." Linards Laicens 2014. gada marta paiet 110 gadu kopš pirma numura iznakšanas. Publikāciju un atmiņu krājums par mūsu vēsturi. Rīga, 2014. gads, marts  Redakcijas kolēģija: A. Rubiks - kolēģijas priekšsēdētājs J. Kuzmina - atbildīgā sekretāre M. Kvite, O. Mačs, A. Zusāne - kolēģijas locekļi A. Rudenko - makets © Fotoattēli no privāta albūma. Ši grāmata ir Latvijas Sociālistiskās partijas dāvinājums lauku bibliotēkām Grāmata "Slāpētais, vajātais vārds" ir nekomerciāls izdevums

Jaroslavs Hašeks Cīņa par dvēselēm Ateistiskas satīras un humoreskas: Pārsteidzošais svētā Everharda brīnums ; Kā velni izlaupīja svētā Tomasa klosteri ; Dzīvības akmens ; Kā Jong Sengs kļuva par kristīgo ; Katastrofa raktuvēs ; Kā mans draugs Klucka gleznoja svēto Apolēnu ; Beckovas klosterī ; Notikums Cagankurenā ; Dzīvnieki un brīnumi ; Ciņa par dvēselēm ; Patera Jordana pīpe ; Arestanta Šeibas dumpis ; Pans Gloacs, tautas tiesību aizstāvis ; Kņazienes lentenis ; Žēlsirdīgie zamarieši ; Piemiņas svece ; Meža vīns, zemeņu vīns ; Dieva godība ; Sādžā pie Rabas upes ; Kā mēs ar ticības mācības skolotāju gribējām kristīt nēģerēnus ; Ziemsvētku vakars patversmē ; Pirms pārbaudījuma ; Pirmklasnieks Kadraba un viņa pirmais kontroldarbs  ; Grēksūdzes noslēpums ; Ticības mācības stundā ; Zīmīgais sapnis ; Zatoras kanonija ; Halute ; Pamācība  ; Idile peklē ; Kā Juraida kļuva par ateistu ; Patera Ondržeja grēks ; Morālisks stāsts ; Debesu pasaka ; Nelokāmais katolis Saflera tēvs vēlēšanu dienā  ; Par svēto Hildulfu ; Sātana nāve ; Peklē ; Svētā Juro gals ; Dzīvnieki un svētie ; Pops un mulla ; Mēļais pērkons ; Nabagmājas idile ; Jāblečnas ciema bullis ; Gavēnis labošanas namā ; Alkas ; Kāda popa traģēdija ; Jēzus Kristus pulka popa Maļutas dienasgrāmata . ; Krusta gājiens ; Par misionāriem ; Svētā Ildefonsas Martina ausis ; Jaroslava Hašeka dvēsele stāsta, kā viņa nomirusi No čehu valodas tulkojusi Anna Bauga Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv Izdevniecība «Liesma» Rigā 1965

Ž. RONĪ VECĀKAIS CĪŅA PAR UGUNI Krāšņi ilustrēta 1965 gadā latviski izdota grāmata par pirmatnējo kromanjonas cilvēku dzīvi, par cīņām ar plēsīgiem zvēriem un mežonīgu cilšu cilvēkēdājiem; par mīlestību un naidu; par cilvēcības uzvaru