SOPDS
SIMPLE OPDS CATALOG
Life should be filled with books that are filled with life.
Confirm the deletion of the book to your bookshelf.

Delete    Cancel

apraksti aspazija     
Book title: apraksti aspazija
Authors: Viese Saulcerīte
Genres: Справочники
File: fb2-790671-795171.zip/794751.fb2
File size: 321.2 KB
Language: Латвийский
Read online
Download:
fb2
fb2+zip
epub
mobi

Saulcerīte Viese Par Aspazijas lugām Aspazija īstajā vārdā Johanna Emīlija Lizete Rozenberga, vēlāk Elza Pliekšāne (dzimusi 1865. gada 16. martā, mirusi 1943. gada 5. novembrī) bija nozīmīga latviešu literāte un politiķe. Dzimusi 1865. gada 16. martā turīga Zemgales zemnieka ģimenē Zaļenieku pagasta "Daukšās". Mācījās Jelgavas Dorotejas meiteņu pamatskolā un Jelgavas Trīsvienības sieviešu ģimnāzijā. Dedzīgi lasīja vācu romānistus un dzejniekus, savus pirmos dzejoļus uzrakstīja 14 gadu vecumā vācu valodā. Ģimnāzijas pēdējas pēdējo klasi Rozenberga nepabeidza un 1886. gadā apprecējās ar Vilhelmu Maksi Valteru. 1887. gadā laikrakstā "Dienas Lapa" feļetona pielikumā tika publicēts viņas dzejolis „Jaunā gadā”, viņa piedalījās lugu konkursā ar drāmu „Atriebēja”, taču tā netika iespiesta cenzūras iebildumu dēļ. Pēc šķiršanās no pirmā vīra 1891. — 1893. gadā viņa strādāja par mājskolotāju Jaunsvirlaukā, Pociemā un sacerēja lugas "Zaudētās tiesības", "Vaidelote" un poēmu "Saules meita". Šos darbus viņa publicēja ar pseidonīmu "Aspazija" (sengrieķu valodā - mīlamā, kās bija arī izglītotās Perikla draudzenes vārds) un viņas lugās spilgti attēlota sievietes cīņa pret dogmām un aizspriedumiem, par tiesībām veidot savu dzīvi saskaņā ar jūtām. Pēc pārcelšanās uz Rīgu 1893. gada novembrī strādāja Rīgas Latviešu teātrī par koristi un sāka nodarboties ar žurnālistiku. 1894. gadā teātris uzveda viņas lugas "Vaidelote" un "Zaudētās tiesības". Šajā laikā viņa iepazinās ar Jāni Pliekšānu (Raini), kurš tolaik bija avīzes "Dienas Lapa" redaktors un pievienojās Jaunās strāvas kustībai. 1897. gadā iznāca Aspazijas pirmais dzejoļu krājums "Sarkanās puķes", kas izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā. Pēc kustības sagrāves Aspazija 1897. gada 23. decembrī Panevēžā salaulājās ar apcietināto Jāni Pliekšānu. No 1898. līdz 1903. gadam viņa strādāja "Dienas Lapas" redakcijā un pārmaiņus dzīvoja Rīgā un Vjatkas guberņas Slobodskajas (Слободской) pilsētā pie izsūtītā Raiņa. Šajā laikā viņa kopā ar Raini tulkoja J.V.Gētes darbus, Aspazija viena pati – Henrika Senkeviča, R.Hamerlinga darbus. Kopā ar Raini 1905. gada revolūcijas laikā Aspazija aktīvi piedalījās dažādos masu pasākumos un viņas drāmas "Sidraba šķidrauts” izrāde kļuva par vienu no spilgtākajiem latviešu garīgās un nacionālās atmodas notikumiem. Sākoties represijām, viņi 1905. gada nogalē emigrēja uz Šveici, kur līdz 1920. gadam dzīvoja Tičīno kantona Kastaņjolā pie Lugano ezera. Pēc atgriešanās Latvijā Aspazija tika ievēlēta Satversmes sapulcē, piedalījās Latvijas Republikas izveidē un aktīvi aizstāvēja sieviešu tiesības. Aspazija mirusi 1943.gada 5.decembrī, apbedīta blakus savam vīram Raiņa kapos. 1996. gadā Aspazijas pēdējā dzīvesvietā Dubultos atvērts muzejs. Lugas: Aspazija Atriebēja Boass un Rute Gadu simteņu maiņa Jānis Ziemelis Neaizsniegts mērķis Prologs Pūcesspieģelis Ragana Sidraba šķidrauts Torņa cēlējs Vaidelote Velna nauda Zalša līgava Zaudētas tiesības Zeltīte "... Ir kautrīgi runāt par savu darbu, vienīgi viņu var pārrunāt un pārdzīvot, kavējoties padarītā atcerēs un vērojot nedarītā jaunas iespējamības, jaunus garīgos horizontus. Dzīvojot blakus Rainim, grūti izsargāties savos darbos no viņa individualitātes neatvairāmajiem iespaidiem;..." Aspazija

BOOKSHELF
Bookshelf is available only SimpleOPDS Catalog mode with activated user authorization.
STATISTICS

This сatalog contains: 535666 books, 148347 authors, 838 genres and 44961 series.

Last collection scan date: Aug. 31, 2025, 12:12 a.m.

RANDOM BOOK

Вторжение [СИ]

Люди не всегда мнили себя венцом творения. Когда-то во мраке веков они поклонялись темным богам, принося им бесчисленные кровавые жертвы. Но наука и технологии шагнули вперед — и зло, таившееся во мраке, было предано забвению. Между тем во все времена на человечество, уверовавшее в свое могущество, из тьмы взирала иная сила, ждущая своего часа… Багровым дьявольским огнем горели тысячи, миллионы...