Ļevs Tolstojs Karš un miers  Pirmais un otrais sējums Epopeja «Karš un miers» (1863—1869) ir viens no Izcilākajiem daiļdarbiem krievu un pasaules literatūrā. Ļevs Tolstojs tajā attē­lojis plašu Krievijas sabiedrības dzīves ainu laikposmā no 1805. gada līdz 1820. gadam. Romāna centrā — līdz tam laikam neuz­varamās Napoleona armijas sagrāve 1812. gadā. Kara tema un kauju skati organiski savijušies ar daudzplānaino aizmugures dzī­ves notēlojumu. Uz vēsturisko notikumu fona sniegta trīs muiž­nieku ģimeņu — Rostovu, Bolkonsku un Bezuhovu dzīves hronika. Līdzās izdomātiem varoņiem attēlotas vēsturiskas personības — Kutuzovs, Napoleons u. c. Rakstnieks parādījis 1812. gada Tēvijas kara tautisko raksturu. Romānā atspoguļojušās arī Tolstoja pasaules uzskata pretrunas, kas vēlāk noveda viņu pie reakcionārās mācības par «nepretošanos ļaunumam ar varu». Sai ziņā raksturīga Ir atpa­likušās, patriarhālās zemniecības idealizācija Platona Karatajeva tēlā, — viņš sludina samierināšanos ar dzīvi, atteikšanos no jeb­kādas cīņas. No krievu valodas tulkojusi Anna Ozola-Sakse Māra Ozoliņa mākslinieciskais noformējums Rīga Zvaigzne 1980 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis