Aleksandrs Puškins Kapteiņa meitiņa Vislabākais un pie tam arī vispopulārākais Puškina stāsts ir ,,Kapteiņa meitiņa” (1833), kuram kā prozas stila meistardarbam gandrīz nevar uzrādīt nevienu lielāku defektu. Visu stāstu caurauž ideālisms; neatvairāmi pārliecinošais tēlojuma reālisms lasītāju pat pret paša gribu pārceļ rakstnieka rādāmā pasaulē. Puškins sniedzis «Kapteiņa meitiņā» ārkārtīgi patiesu un mākslinie­ciski pārliecinošu Pugačova tēlu. Šis tēls krasi atšķiras no tiem Puga­čova tēlojumiem, kas bija sastopami literatūrā pirms Puškina. Muižnieku rakstnieki tēloja Pugačovu kā bezsirdīgu «ļaundari», zvēru, kam nepiemīt nekas cilvēcisks, izgāza pār viņu visus iedomājamos lamu vārdus, dēvēdami to par «pūķi», «krokodilu», «nevarīgo ūdri» utt. Tā, piemēram, Pugačovu nosauca savos dzejoļos savā laikā ļoti pazīstamais XVIII gadsimta dzejnieks A. P. Sumarokovs. Pavisam citādi Pugačovu zīmē Puškins. Tautas sacelšanās vadoņa tēlu viņš sniedzis bez jebkādiem izskaistinājumiem, visā viņa bargajā — reizēm pat visai nežēlīgajā — realitatē. Tajā pašā laikā Puškins lieliski atklāj viņā arī dažas labas īpašības, dažas tipiskas krievu nacionalā rakstura iezīmes. ceturtais sējums PROZA Sastādītājs Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs Apinis tulkojusi Ārija Elksne izdevniecība Liesma 1969 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis