Džeklina Sūzena Mana dārgā Džozefīne Un uzlēca jauna zvaigzne. Bieži vien, kad es ar zvaigzni pastaigājos Centrālparkā, pie mums pienāca cilvēki un jautāja: — Vai šī ir tā Džozefine? — Es palocīju galvu, zvaigzne paluncināja ašteli. (Viņa slavu panesa cēli… svešus suņus un cilvēkus allaž sveicināja nepiespiesti burvīgi.) , Tiklīdz es apsēdos pie rakstāmmašīnas un sāku rakstīt, Džozefine bija pā...