Miķelis Ašmanis Politikas teorija Zvaigzne ABC 2004 FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis IEVADAM Politika ir sarežģīta, daudzpusīga sabiedrības dzīves sastāvdaļa, kas, ietekmēdama cilvēku eksistences dažādas jomas, izraisa cilvēkos visai atšķirīgu attieksmi, sākot ar politikas pilnīgu noniecināšanu un beidzot pat ar tās kā augstākās gudrības izpausmes pielūgšanu. Un jebkuram vērtējumam ir kaut kāds pamats, sava patiesības daļa. Politikas noliedzēji pamatoti norāda, ka politikā vieni cilvēki ne­pietiekami kompetenti un ne bez zināma, dažkārt visai liela savtī­guma uzspiež savu gribu citiem, izlemj viņu likteņus. Apstiprinājumu tam var atrast jebkurā politiskā darbībā. Politikas cienītāji turpretī uzsver, ka cilvēki dzīvotu haotiskā barā un nebeidzamās savstarpējās ķildās, ja vien politika nenodrošinātu viņu atšķirīgo interešu kaut cik ciešamu saskaņošanu, pārvērzdama pūli par sabiedrību, savstarpējā sadarbībā un mijiedarbībā sevi atražojošu cilvēku kopību. Citiem vār­diem, bez politikas nebūtu nedz sabiedrības, nedz cilvēku kā sociālo būtņu, nebūtu nedz materiālā, nedz garīgā cilvēku dzīves progresa. Katrā ziņā politika ir cilvēku sabiedrības reāls atribūts, kuru ir vērts izzināt, pirmkārt, lai noskaidrotu cilvēka reālās iespējas sa­biedrībā un tās lietderīgi izmantotu. Otrkārt, lai mazinātu politikas postošu ietekmi uz sabiedrību, uz cilvēku likteņiem, padarītu politiku humānāku, atbilstošāku dotās sabiedrības iespējām un vajadzībām. Politika ir bezgala plaša un daudzšķautņaina parādība. Kopš se­niem laikiem tā tiek izzināta, aplūkota, pētīta, bet parasti no tās puses un tajās izpausmēs, ar kurām cilvēks biežāk un sāpīgāk saska­ras. Tāpēc pastāv un turpina veidoties neskaitāmi daudzi priekšstati par politikas atsevišķām pusēm, nozarēm, darbībām tādās vai citās situācijās. Lai cik trāpīgi būtu politikas vērojumi un precīzi priekš­stati par politikas atsevišķām izpausmēm un nozarēm, to izzinošā vērtība un praktiskā pielietojuma iespējas ir šauri ierobežotas, ja tie nav apjēgti cēloņsakarīgi vienotā sistēmā, kas ļauj saskatīt šo politikas atsevišķo elementu izcelsmi, savstarpēju saistību, mijiedar­bību, atkarību un tendences. Te ir vajadzīga teorija - skaidrojums, zināšanu augstākā organizācijas forma, kas sniedz kaut gan iekšēji diferencētu, tomēr kopumā viengabalainu priekšstatu par parā­dības izcelsmi, likumsakarībām, tās pastāvēšanu un virzību no­teicošajām iekšējām un ārējām pretrunām. Teoriju raksturo tās ele­mentu sistēmiska savstarpēja saistība, satura konsekventi loģiska izsecināmība un pārbaudāmība. Tas atšķir teoriju no citu līmeņu koncepcijām - parādību kopainām, kurām var nepiemist šī izcelsmes un būtības konsekventi loģiskā cēloņsakarību izsecināmība, - un me­todikām, kas sniedz praktiski pārbaudītas, noteiktos apstākļos sevi attaisnojušas rīcības aprakstus, īpaši neiedziļinoties tās determinē-tībā un cēloņsakarībās. Teorija ir sausa un tādēļ var likties garlaicīga, jo tai trūkst bilžai-nas uzskatāmības, tāpēc ka tā, neapstādamās pie parādības ārējām izpausmēm, iedziļinās tās būtībā, tās dziļākajās cēloņsakarībās un pretrunu sistēmā. Bet tieši tas nodrošina ar teoriju apveltītās apziņas lielāko brīvību, jo ļauj noskaidrot katras parādības izpausmes cēlo­ņus, saistību ar citām parādībām, iespējamās sekas un vietu kopējā parādības sistēmā, ar to paverot ceļu cilvēku praktiskās izturēšanās lielākai mērķtiecībai. Kā teicis Einsteins - nekas nav praktiskāks par labu teoriju. Politika, it īpaši - ja mēs nonākam ar to darbīgā saskarsmē, šķiet neatrisināms personu, grupu, interešu, institūtu, apstākļu mudžek­lis, kamēr mums nav skaidra tās iekšējo sakarību sistēma. Un šo politikas sarežģītību tiecas uzpūst vēl lielāku un padarīt grūtāk sa­protamu daudzi politikas darboņi, lai pasargātu sevi no plašākas publikas prasībām un kritikas. Viņiem vienmēr gatavībā ir atruna: "Tas ir politisks jautājums, vienkāršai publikai to nesaprast!" Bet, ja paskatās tuvāk, tad daudzu šo pašu politikas funkcionāru priekš­stati un zināšanas par politiku nesniedzas augstāk par vidusskolēna līmeni, citreiz viņi pat nesaprot to vārdu, ko paši lieto, īsto jēgu. Politikas neizprotamība ir vispirms savtīgu, negodīgu politiķu aiz­segs. Shematisku, tātad zināmā mērā vienkāršotu priekšstatu par politiku ir aicināta sniegt politikas teorija. Tāpēc šīs grāmatas autors centies parādīt politiku tās elementu savstarpējā saistībā iespējami vienkāršā, loģiski saprotamā veidā. Jo nav tādu lietu, ko kāds cilvēks dara, bet cits nevarētu saprast. Vienīgi jācenšas tās saprotami pa­skaidrot. Tad arī nebūtu "nepopulāru politisko lēmumu", ja vien tie nav vērsti pret iedzīvotāju interesēm. Šī darba pamatā ir politikas teorijas akadēmiskā autorkursa la­sīšanas Latvijas Universitātē vairāk nekā desmit gadu pieredze. Ilg­stoša saskarsme ar studentiem deva iespēju autoram ņemt vērā, kuri jautājumi ir vieglāk saprotami un neprasa izvērstus paskaidrojumus, kuri savukārt prasa plašāku argumentāciju un pat piemērus. Katrā ziņā autors uzskata savus bijušos studentus par šīs grāmatas līdz­autoriem un ir pateicīgs viņiem visiem, arī tiem, kuriem neveicās eksāmenos, ar to liekot autoram meklēt saprotamākus politikas teo­rijas izklāsta paņēmienus. Zināmas grūtības grāmatas sarakstīšanā radīja nepieciešamība rēķināties ar to, ka daudzi lasītāji nebūs pazīstami ar politologiem tik nepieciešamajām zinātnēm - filozofiju, politisko ekonomiju un socioloģiju. Tāpēc dažviet nācās sniegt ar šīm zinātnēm saistītus pa­skaidrojumus. Gribas izteikt cerību, ka piedāvātā grāmata palīdzēs studentiem, politiķiem, žurnālistiem un visiem tiem, kas apzinās, ka ir aktīvi vai pasīvi iesaistīti politikā, labāk orientēties šajā sabiedriskās dzīves jomā un apzināti izkopt savu nostāju tajā