Andreass Ešbahs Jēzus video Arheologi atrokot ļoti senu kapa vietu atrod videokameras lietošanas pamācību… Veikls triks? Nez vai jo tā izrādās tikpat veca kā kaps un tajā dusošais cilvēks. ka pati videokamera vēl atrodas uz rasējamā dēļa un tirgū parādīsies pec trim gadiem, liek domāt, ka jau drīzā nākotnē tiks veikts ceļojums laikā. Arheologi, mēdiju magnāts un vācu rakstnieks secina, ka ceļojums būs iespējams tikai vienā virzienā. kas savukārt nozīmē, ka tepat līdzās jābūt arī videokamerai ar uzfilmētu materiālu… Pārdrošā ideja, ka Jēzus video tiešām varētu eksistēt, grāmatas varoņus ierauj satraucošu meklējumu virpulī. Sava teikšana šajā lieta ir arī Vatikānam… Bet mulsinošās pamācības atradējs Stefens Hokss pa to laiku mēģina atšifrēt kādu citu tai paša kapā atrastu dokumentu, par kura esamību neviens pat nenojauš… "No visiem piedzīvojumu romāniem, kuros par galveno varoni izvēlēts Jēzus, Andreasa Ešbaha "Jēzus video" jūsu prātam sniegs lielāko baudījumu." Spiegel "Andreass Ešbahs aizved mūs ārkārtīgi aizraujoša ceļojumā līdz pat pēdējai lappusei nenāk prātā doma to pārtraukt." Freundin Isi sakot: grandiozi! Space View Andreass Ešbahs (Andreas Eschbach) ir viens no daudzinātākajiem vācu fantastikas romānu rakstniekiem. Dzimis Ulmē 1959. gadā. Štutgartē studējis avio un kosmosa inženierzinātnes, vēlāk darbojies informācijas tehnoloģiju jomā. 1994. gadā saņēmis Arno Šmita (Arno Schmidt) stipendiju kā ''augsti apdāvināta jaunā maiņa". 1996. gadā par pirmo romānu "Paklāju audēji" (Die Haarteppichknūpfer) saņēmis Vācijas Zinātniskās fantastikas kluba literāro prēmiju. Viņa otrais romāns "Saules stacija" (Solarstation) apbalvots ar Kurda Lasvica (Kurd Lasswitz) prēmiju. 1998. gada rudenī tika izdots romāns "Jēzus video" (Das Jesus Video), kas jau drīz vien saņēma trīs literārās prēmijas, 2000. gadā kļuva par bestselleru, un 2002. gadā to ekranizēja. Filmas demonstrēšanas reižu skaits kanālā Pro 7 sasniedzis rekordu, tomēr kinoversija liek vilties tiem, kuri lasījuši grāmatu. Andreass Ešbahs pamatoti uzskatāms par vienu no labākajiem savā žanrā. 2005. gadā rakstniekam piešķirta Vācu fantastikas prēmija. Viņa jaunākais romāns "Nobela prēmija" Der Nobelpreis) jau iekļuvis bestselleru sarakstos. Redaktors Māris Garjānis Korektore Edīte Lūkina Mākslinieki Māris Sīmansons un Jānis Ksītis Gundegas Kārklinas makets Laikraksta Diena izdevums Dienas Grāmata Mūkusalas iela 15, Rīga No vācu valodas tulkojusi Anita Muitiniece ®Dienas Grāmata  Anita Muitiniece, tulkojums, 2006 © Māris Sīmansons un Jānis Ksītis, mākslinieciskais noformējums, 2006 © Corbis/Scanpix, foto © Laikraksts Diena, 2006 Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis