Nikos Kazantzakis Kristus pēdējais kārdinājums Romāns «Kristus pēdējais kārdinājums» ir nopietns mē­ģinājums attēlot Kristus būtību, rādot to kā dzīvu cilvēku, kas atbrīvots no tās tumsonības, viltojumiem un trivialitātēm, ar kurām šo personību apveltījušas kā baznīcas, tā priesteri. Diezin vai vēl kāds cits literārs darbs šo kristīgo mītu tik pamatīgi atbrīvo no visām baznīcas formalitātēm kā šis. Te Nācaretes galdnieks atklāts tādā veidolā, kādā to, iespējams, varētu būt pazinuši vissenākie kristieši. Pēc «Kristus pēdējā kārdinājuma» publicēšanas grieķu pareizticīgā baznīca pret autoru ieņēma ļoti negatīvu nostāju un pat liedza viņu apglabāt svētītā zemē. Tādēļ grāmatas autora mirstīgās atliekas atdusas viņa dzimtās Heraklionas pilsētas mūrī. Savukārt Vatikāns «Kristus pēdējo kārdinājumu» ievietoja aizliegto grāmatu sarakstā. Nikos Kazantzakis deviņas reizes ticis nominēts Nobela prēmijai, viņš to neieguva arī 1957. gadā, kad balsojumā no cita pretendenta Alberta Kamī atpalika tikai par vienu balsi. 1955, 2008 Teksts latviešu valodā Pēteris Bolšaitis Literārais redaktors Dens Dimiņš Literārā konsultante un korektore Silvija Līce Māksliniece Daiga Brinkmane Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv Attēli no Pētera Bolšaiša privātkolekcijas izdota apgādā SIA VESTA-LK, sērijā Laika grāmata Iespiesta Jelgavas tipogrāfijā © Izdevums latviešu valodā SIA Vesta-LK, 2016 © Izdevums latviešu valodā Pēteris Bolšaitis, 2016 © Mākslinieciskais noformējums Daiga Brinkmane, 2016