K O R Ā N S fragmenti No senarābu valodas tulkojis Uldis Bērziņš Es Uldi Bērziņu sastapu Bostonā 10. maijā un izlūdzos no viņa atļauju šeit nopublicēt viņa tulkojuma "darba versiju", par kuru viņš pats saka " … tā, kurā saglabāju vairākus variantus tālākām pārdomām, konfrontācijai ar vietām, kur tālāktulkojot sastapšu tos pašus vārdus, teicienus, motīvus ." Juris Žagariņš Korānu  jeb islāma svētrakstu Lasījumu - vai Saukumu (arābiski 'al-kur'ān , arī semītu valodās "lasīt" un "skaļi saukt" bija apmēram tas pats), ko islāmticiīgie uztveŗ kā tiešu Allāha jeb Dieva atklāsmi Muhammedam, gadu un gadsimtu gaitā citvalodās cēluši daudzi pazīstami tulkotāji-zinātnieki (piemēram, vācu valodā Hennings un parets, angļu - Palmers, Ārberijs, franču - Kazimirskis, Blašērs, krievu - Sablukovs, Kračkovskis, Osmanovs). Nu jau vairākus gadus Korāna  latviskošanai pievērsies dzejnieks un dzejas tulkotājs Uldis Bērziņš, kurš pirms tam ņēmies ar Vecās Derības poēzijas grāmatām - klajā nācis Ījabs (Rīgā: Zinātne, 1997. Skat. JG  214 :46-47) un Zālamana Mācītājs, tulka saukts par Pulcētāju  (Zinātne, 2000, turpat iespiešanā patlaban Dāvida dziesmas). Muhammeds, kurš sauca sevi par Dieva vēstnieku, 610. - 622. g. pa gabalam saņēmis Korāna  tekstu no Dieva ar eņģeļa Gabriēla starpniecību - transam līdzīgā stāvoklī, un vienmēr strikti dalījis "Dieva vārdu" no paša sprediķiem un prātulām - šie "cilvēciskas cilmes" teksti veido islāmā t.s. tradiciju jeb Sunnu. Kalifs Osmāns (644-656) uzdeva Muhammeda rakstvedim Saidam ibn Thabitam sastādīt no pravieša izteicieniem, runām, pamācībām utt. "officiālo" Korāna  redakciju. Rolfs Ekmanis (JG  228 :27)