Heincs G. Konzaliks Septiņu palmu noslēpums Romāns Ardievu, pēdējie cilvēki! Fils palika stāvam uz savas kastu kaudzes, līdz kuģi aprija debesis un jūra. Nu tā ir pilnīga, viņš domāja. Vientulība. Tāpīt kā saule noriet un rītā atkal ceļas jaunā gaišumā, tagad pazūd vecais Fils Haslers ar savu pārsātināto dzīvi, un rītā agri pār šo jūru lūkosies cits cilvēks. Bezrūpīgs kā bērns viņš skraidīs pa smiltīm, un smiltis putēs, un tad viņš metīsies siltajā jūra, kails dosies pretī viļņiem un peldēs kopā ar mirdzošiem zivju bariem kā neskartās, jaunavīgās pasaules daļa. Viens pats! Bet kālab tad vēl sirds kaktiņā mīt bailes, Fil?! Būt vienam šai grandiozajā dabā tu izbaudi pēdējo lielo piedzīvojumu, kas cilvēkam šodien vēl ļauts. Lai tie tur ārā, citā pasaulē, ņzskata to par snobisma virsotni: miljonārs atļaujas ļdzīvot kā Robinsons. Vienkāršā dzīve kā vecējoša pleiboja atjaunošanās kūre! Piepildīts jaunības sapnis. Cilvēks drīkst būt savpatis! Drīkst ugunskurā cept paša noķertas zivis! Indivīda brīvība! Vai tiešām XX gadsimta beigās cilvēkam iespējams būt vientuļam un brīvam? Vai šis utopiskais sapnis izturēs pārbaudi, sastopoties ar cilvēku alkatību un mīlestību? No vācu valodas tulkojusi Vilma Zicāne Mākslinieks Kristiāns Šics Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis Apgāds «Artava» Rīgā