Egils Lukjanskis Trīs saujas mīlestības Nekas nemainās un nekad nekas labāks arī nebūs! Vai valsts un sabiedrība ir bagāta vai nabaga, vienalga, lielāks vai mazāks valsts iedzīvotāju skaits vienmēr būs ļauni, agresīvi, garīgi atpalikuši un cietsirdīgi, kuri apzināti vai ne­apzināti neatzīs nekādas sabiedrības noteiktās likumu nor­mas. Pārējiem ar to jārēķinās un jebkurā dzīves situācijā jāatceras, ka tā tas ir un diemžēl arī būs. Varbūt romāna "Trīs saujas mīlestības" galvenais varo­nis Roberts Viklands to uz brīdi bija aizmirsis un tāpēc arī negaidīti nokļuva tik dramatiskā dzīves situācijā - nevai­nīgs apsūdzēts tīšā slepkavībā un uz vairākiem gadiem ieslodzīts cietuma kamerā. - Lūdzu, aizgājējas pavadītāji, kā jūsu pēdējo šīs pasaules sveicienu varmācīgi izdzēstajai Baibas jaunajai dzīvībai tās mūžības guļvietā iemetiet trīs smilšu saujas! Es pat nepakustējos. Vienīgi skumji pasmaidīju. Baibiņ, ja es varētu, samocīti domāju, ja es tikai varētu…  ! Taču vairš nespēju neko. pirms bēru ceremonijas pie manis pienāca tavs tēvs un draudīgā balsī pateica: "Robert, tūlīt taisies prom! Pazūdil Tu nedrīksti šeit atrasties! Ja paliksi, es nezinu…"Tu tikai vēlreiz Baibai nodarīsi sāpes, atklāti ņirgādamies par viņas nāvi! Sāc jau kaltēt sausiņus un aut kājas cietumam!". Tacu par to pašlaik labāk nedomāt. Es, Baiba, uz tava jau kapā nolaistā zārka trīs smilšu saujas tomēr nemetīšu. Iesviedīšu deviņpadsmit sarkanas rozes un trīs saujas mīlestības. LATA ROMĀNS 8 (50) Abonēšanas indekss 2150  "Lauku Avīze", 2003 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis