Kārlis Skalbe Kā es braucu ziemelmeitas lūkoties Latvijas Valsts Izdevniecība Rīgā 1958 Kārļa Skalbes (1879-1945) pasaka „Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties” ir viens no nozīmīgākajiem darbiem Skalbes daiļradē. Pasaka vēsta par jaunieti, kuram sirds ir pilna degsmes un siltuma, un viņš izlemj atstāt tēva mājas un doties pasaulē. Nejauši dzirdēta milža un saules meitas saruna atklāj jaunietim leģendu par Ziemeļmeitu, un viņš izlemj doties jūrā un meklēt šo stāstiem apvīto būtni.  Ceļojums neizvēršas kā plānots, un pasakas galvenais varonis nokļūst miglainā, mierpilnā pasaulē, kurā cilvēkiem svarīgākais ir ēdiens un labs miegs. Tomēr pretēji klusās paradīzes iedzīvotājiem, jaunieša skumjas un ilgas pēc kaut kā vairāk tikai pieaug...  „Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties” ir spilgts piemērs rakstnieka prasmei pamācīt lasītāju, pašam lasītājam to nemaz nemanot.    Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis