Marks Tullijs Cicerons Par valsti Izcilais romiešu orators, valstsvīrs un domātājs Marks Tullijs Cicerons (106-43 p.m.ē.) dzimis Arpīnā. Romā viņš ieguva labu izglītību retorikā, filosofijā un jurisprudencē, dažus gadus papildināja zināšanas pie ievērojamiem Grieķijas filosofiem. Cicerons ieņēma vairākus augstus valsts amatus. 63. gadā p.m.ē., būdams konsuls, atmaskoja pret republikānisko pārvaldi vērsto Katilīnas sazvērestību. 43. gadā p.m.ē. viņu nogalināja politiskie pretinieki. Cicerons uzskatāms par ievērojamāko eklektikas pārstāvi romiešu literatūrā. Viņa nozīmīgākais devums ir grieķu filosofijas jēdzienu iedzīvināšana latīņu valodā, kā arī grieķu politisko un ētisko teoriju pielāgošana Senās Romas valsts situācijai. Traktātu Par valsti Cicerons sarakstījis filosofisku dialogu formā. To dalībnieki iztirzā jautājumus par ideālu valsti, taisnīgumu, valdnieka tikumību, cilvēka pienākumu un likteni. "Katra valsts ir tāda, kāda ir tās pārvaldītāja daba vai griba." M. T. Cicerons Mārci Tullii Ciceronis DE RE PUBLICA Tulkots no Mārci Tullii Ciceronis opera. Exrecensione Ioann. Aug. Ernestii studiose recognita edidit Car. Frid. Aug. Nobbe. - Tomus X. - Lipsiae: ex officina Car. Tauchnitii, 1827. No latīņu valodas tulkojis Arnis Mazlovskis Sengrieķu un latīņu īpašvārdos sastopamās grafemas ch,ph, th unj; atvei­dotas attiecīgi ar h,f\ t, eiuni (Stēsihors, Filips, Temistokls, Eidokss, Hiperbols). Latīņu divskanis ae aizstāts ar ē (Ēlijs), romanizētos grieķu vārdos zilbe ei - ar r(Aristīds). Plūdeņu (1, r) un nāseņu (m, n) dubultojumi sagla- bāti(Galls, Pirrs, Mummijs, Ennijs), citos gadījumos lietots viens līdzskanis (Apijs, Masilija, Ats). Lietvārdu latviskā forma darināta no klasisko valodu substantīvu celma (Katons, Kleofonts). Latviskojot saglabāta oriģinālā zilbju kvantitāte (Āternijs, Tēsējs, Mīnojs, Numa); tas attiecas arīuzgrieķu sufiksiem ad un id (Miltiads, Falarids). Atkāpšanās no šī principa pieļauta vārdā Marss, jo latviešu valodā stipri iesakņojusies oriģinālam neatbilstoša izruna. Garaisoresp. co aizvietots aro (Atons, Kapitolijs). Latīņu vārdos e, i un ae priekšā stāvošais c tulkojumā parādās kā šis latviešu alfabēta burts (Marcells, Mancīns, Cēlijs); citos stāvokļos tas atbilstoši fonētikai nomainīts ar k. Zilbe ti patskaņa priekšā saskaņā ar viduslatīņu izrunas normu trans- kribēta kā ci (Larcijs, Lukrēcija), tomēr nosaukumā Latija ar latīņu vārdu saimi kopējās saknes dēļ paturēts t. Atbilstoši latviešu valodas fonētiskajai rakstībai 5 latīņu vārdos starp diviem patskaņiem tulkojumā aizstājams ar Ј (Nāzīka, Izidors, Brundizija). A. Mazlovskis