Alēns Renē Lesāžs Klibais Velns Kad 1707. gadā Parīzē pirmoreiz nāca klajā Alēna Renē Lesāža grāmata «Klibais velns», to izpirka dažās dienās, un, kā laika­biedri stāsta, veikalā atlikušā pēdējā eksemplāra dēļ starp diviem augstmaņiem izcēlusies divkauja. Alēns Renē Lesāžs (1668—1747), viens no ievērojamākajiem franču rakstniekiem, dzimis Bretaņā turīga notāra ģimenē, taču jau četrpadsmit gadu vecumā kļūst bārenis. Aizgādnis nodod viņu jezuītu skolā. Beidzis to, Lesāžs studē jurisprudenci Parīzes univer­sitātē. Tad kādu laiku strādā par advokātu, pēc tam pilnīgi nodo­das literārajam darbam, vispirms tulkojot spāņu autoru lugas. Divas no šīm lugām uzved Parīzē 1700. gadā. Drīz vien Lesāžs sāk rakstīt arī pats. Lesāža «Klibais velns» radies Luija XVI pēdējos valdīšanas gados, kad Francijas uzplaukumam jaušami tuvojās pagrimums: cīņa par Spāniju beidzās ar neveiksmi, valsts finansiālais stāvoklis pasliktinājās, vienkāršās tautas nabadzība pieauga. Līdz ar galma un augstākās aristokrātijas autoritātes mazināšanos nostiprinājās buržuāzija. Tās pārstāvji, neizslēdzot no viszemākajiem slāņiem nākušos, ielaužas galma augstākajā sabiedrībā. Cilvēka likteni sāk noteikt nevis izcelšanās, talants vai nopelni tēvijas labā, bet nauda. Visdažādāko šķiru pārstāvjus aizrauj dzīšanās pēc naudas. Lesāžs savā «Klibajā velnā» smalki attēlo, cik dīvainos veidos izpaužas šī iedzīvošanās kāre, kas galu galā noved pie nelāga sekām. Mantkāre ietekmē cilvēku rīcību, sakropļo ģimenes attiecības, laupa cilvēkam tikumības priekšstatus. No mantrausības nav brīva arī tiesa, kur velti meklēt taisnību, un inkvizīcija, kas iejaucas lietā, tiklīdz mana, ka varēs iedzīvoties. Autors pasvītro, ka pat aiz šķietami cēlas rīcības nereti slēpjas mantkāre. Blakus negatīvām parādībām Lesāžs labprāt rāda ari nesavtīguma, dziļas, pašaizliedzīgas mīlestības un draudzības paraugus. Viņa pozitīvais varonis nav neparasta personība, kas veic spožus varoņdarbus, bet gluži vienkāršs krietnām īpašībām apveltīts cil­vēks — godīgs, pieticīgs, čakls, atsaucīgs un labsirdīgs. Lesāža tēli īpaši pārliecina, nebūdami tikai ļauni vai tikai labi cilvēki. Arī labie reizēm maldās, bet ļaunajiem nav sveša grēku nožēla un sirdsapziņas balss. No franču valodas tulkojusi Mirdza Ersa Mākslinieks Gunārs Vīndedzis Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Liesma 1972