Sigrija Unsete Kristīne Lavransa meita 2 Sieva Sigrijas Unsetes triloģija «Kristīne Lavransa meita» «Kristīne» ir vēstījums par Norvēģijas ļaudīm viduslaikos.  Tālā pagātne situācijās, sadzīvē, psiho­loģijā tikai krasāk izceļ to kopīgo ļaužu likteņos un savstar­pējās attiecībās, kas vieno cilvēkus laikā un telpā. Bet šis kopīgais Sigrijas Unsetes daiļradē ir arī pats galvenais, būtiskākais un intere­santākais. Sigrijas Unsetes vēsturiskajā romānā lasītājs atradīs samērā maz notikumu, sabiedriskā dzīve tajā norisinās lēnām, cilvēkiem daudz laika personisko attieksmju veidošanai, mīlestībai, naidam, sadzīvei, saimniecībai. Nav daudz grāmatu, kur ar tādu pārliecības spēku būtu parādīts, kādu lielumu, skaistumu un iekšēju traģismu slēpj sevī cilvēku ikdienišķā personiskā dzīve un kādu dvēseles spēku sasprin­dzinājumu tā var no viņiem prasīt. Ģimenes attiecības un apstākļi te iegūst nozīmību un jēgu, jo «Kristīne Lavransa meita» ir tautas dzīves tēlojums. Ka šī Sigrijas Unsetes romāna varoņi pieder pie norvēģu viduslaiku sabiedrības slāņa, kurš saucas «lielie cilvēki», tam šoreiz nav būtiskas nozīmes. Pēc autores ieceres un varoņu rīcī­bas labākie no tiem, rakstnieces dārgākie lolojumi — Kristīne, Lavranss, Sīmons — ir tautiski tai pašā nozīmē, kādā Puškinam un Tolstojam «muižnieku jaunavas» Tatjana Larina un Nataša Rostova ir krievu meitenes, bet kapteinis Mironovs, kņazs Andrejs Bolkonskis un grāfs Pjers Bezuhovs — krievu cilvēki. Tomēr, starp citu, jāatzīst, ka šo uzdevumu — pacelt savus iemīļotos varoņus pāri tam, kas viņus sociāli ierobežo, — Sigrija Unsete atvieglojusi, liekot ro­māna darbībai norisināties Norvēģijā XIV gadsimta pirmajā pusē. Šis fakts nav mazsvarīgs. Viduslaiku Eiropā Norvēģija bija paradokss. Vistumšākā un ne­žēlīgākā feodālisma laikmetā kā aktīvs un pilnasinīgs spēks tur bija saglabājušās pirmsfeodālisma laika — pirmatnējās kopienas iekārtas likumu un paražu paliekas. Grāmatu noskannējusi Laura FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis no norvēģu valodas tulkojusi Ieva Celmiņa Mākslinieks Viesturs Grants Liesma 1969