Džordžs Orvels 1984 Romānā attēlotajā pasaulē nepastāv vārda un domas brīvība; ir trīs karojošas valstis ar neierobežotu partijas varu, kuras nemitīgi kontrolē savu pavalstnieku domas un darbus. Galvenais varonis Vinstons Smits dzīvo Okeānijā, ko vada Lielais Brālis un Partija, kur tiek falsificēta vēsture un ir ieviesta „jaunruna”. Vinstons meklē un arī atrod izeju no pastāvošās sistēmas, taču iluzorais priekšstats par iegūto brīvību izgaist, jo sistēmas realizētā uzraudzības funkcija ir visaptveroša.Šī grāmata biedējoši skaidri ataino mūsdienu realitāti, kurā tik bieži tiek karots „miera uzturēšanas” vārdā. No angļu valodas tulkojis: Valdemārs Kārkliņš.1990 1949 FB2 failu izveidojis I.Ločmelis

Džordžs Orvels Lai plīvo aspidistra Gordons Komstoks, neīstenojies dzejnieks, aiziet no "Laba" darba reklāmas aģentūrā un sāk strādāt grāmatnīcā. Lai tā iegūtu Laiku rakstīšanai. Gan gūdams pieticīgus panākumus dzejā, viņš sāk Lēni un apzināti slīgt arvien dziļākā nabadzībā, galu galā nonākot Līdz vientuļai, nožēlojamai eksistencei. Visu, pret ko viņš saceļas, simbolizē derdzīgā aspidistra: mājas svētība viņam nozīmē dzīvi trula mietpilsoņa cienīgumā un pakļaušanos "naudas dieva" tirānijai. Ceļojums sevī aizved Gordonu haosa bezdibenī, biedē viņa ģimenes Locekļus un allaž uzticīgo Rozmari-ju, kuras piedāvātā mīlestība un drošība satricina viņa apņēmību iet izraudzīto dzīves ceļu. Ar sev raksturīgo ironiju un vērīgumu Orvels apraksta neapmierinātību ar sabiedrību un vēlmi noraidīt mūslaiku "vērtības" — tomēr dzēlīgi priekšplānā izvirzot jautājumu: vai šis noraidījums ir risinājums? No angļu valodas tulkojusi Māra Poļakova skanējis indarsss@inbox.lv •Dienas Grāmata Redaktore Ilze Jansone Korektore Rota Bārtule Mākslinieks Kristians Šics Gundegas Karkliņas makets Laikraksta Diena izdevums Dienas Grāmata Mūkusalas iela 15, Rīga George Orwell KEEP THE ASPIDISTRA FLYING © Eric Arthur Blair, 1937 © The Estate of the late Sonia Brownell Orwell © Peter Davison, 1989 © Māra Poļakova, tulkojums no angļu valodas, 2007 © Jānis Elsbergs, atdzejojums © Augusts Strauss, atdzejojums 24. un 103. lpp. © Cecīlija Dinere, atdzejojums 24. lpp. © Kristians Sics, mākslinieciskais noformējums, 2007 © Corbis/Scanpix, foto © Laikraksts Diena, 2007 ISBN 978-9984-789-67-5 Mixed Sources Product group from well-managed forests and other controlled sources q ✓-i www.fsc.org Cert no. SGS-C0C-1693 Jr О V_ ©1996 Forest Stewardship Council Grāmata ir drukāta uг Munken Print Cream 20. 80 g/m papira. Arctic Paper ir FSC trasējamības sertifikāta īpašniece. FSC sertifikāts apliecina, ka koksne, kas izmantota ši papira ražošanā, ir iegūta pareizi apsaimniekotā mežā un saglabā vides dabiskās funkcijas, ieskaitot ūdenstilpnes. bioloģiskos resursus un dzīvnieku dabisko vidi

Džordžs Orvels Mācītāja meita Džordža Orvela romāns "Mācītāja meita" tika izdots 1935. gadā un autora dzīves laikā tā arī vairs netika ne atkārtoti izdots, ne tulkots. Iemesls tam bija līdzīgs kā daudziem tālaika darbiem — cenzūra, kas lika autoram pārveidot darbu līdz nepazīšanai. Jaunlaiku izdevumā autora sākotnējo versiju daļēji izdevies restaurēt pēc viņa atstātajām piezīmēm un vēstulēm. Ar tikpat skarbu tiešumu kā iepriekš, savā pirmajā darbā "Posts Parīzē un Londonā", romānā "Mācītāja meita" Orvels apraksta Anglijas lauku draudzes dzīvi, tās šķietami bezjēdzīgo rutīnu un nabadzību. Ik romāna rindā jūtams, cik ļoti autors jūt līdzi mācītāja meitai Dorotijai Hārai, kura godprātīgi pilda akli padevīgas meitas un mājsaimnieces lomu. Viņas domas aizņem nebeidzamu darbu jūra, bezcerība, lūdzot par nabagajiem draudzes locekļiem, un tēva arvien pieaugošie parādi, līdz kādudien viņa "attopas" Londonā, kur viņu sagaida "neiespējamā misija" — atrast darbu un sevi… Orvels izteiksmīgi pretstata sievietes pašapziņu ar nepieciešamību izpildīt vistriviālākās prasības, ko uzstāda "sabiedrība", tālab šī grāmata droši liekama blakus labākajai feminisma daiļliteratūrai. No angļu valodas tulkojusi Maija Andersone Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis -Dienas Grāmata "Šis ir rakstnieks, kurš var tikt — un kuram jātiek atklātam aizvien no jauna jebkurā laikmetā." Korektore Selga Freimane Mākslinieks Jānis Esītis Gundegas Kārkliņas makets © Maija Andersone ("Dienas Grāmata"), tulkojums no angļu valodas, 2010 © Laima Akurātere, atdzejojums 164. lpp. © Fricis Adamovičs, Šekspīra lugas "Makbets" fragmenta tulkojums 224.—225. © Jānis Esītis ("Dienas Grāmata" un www.esitis.lv ), mākslinieciskais noformējums, 2010 © SIA "Dienas Grāmata", 2010 ISBN 978-9984-847-34-4 Tavs ikdienas solis, tavi ierastie darbi. Korālis Piezīmes par tekstu Par savu otro romānu "Mācītāja meita" Orvels nebija īpaši augstās do­mās. Piezīmēs savam literārajam aģentam (1945. gada 31. martā) ar sev raksturīgo, skarbo paškritiku viņš to nosaucis par muļķīgu haltūru, kuru nebūtu vajadzējis publicēt. Šis apgalvojums lasāms kontekstā ar paša autora vērtējumu "Dzīvnieku fermai", kuru viņš nosauc par nelielu paskvilu (1944. gada 17. februārī). Gan šajās piezīmēs, gan mūža pē­dējos mēnešos rakstītajās Orvels min, ka "Mācītāja meitu" un "Lai plīvo aspidistra" nevajadzētu izdot atkārtoti. Orvela attieksme pret abām šīm grāmatām daļēji izskaidrojama ar trūkumiem, kurus viņš tajās saskatīja, taču to noteikti ietekmējusi ari pašmāju cenzūra un tas, cik lielā mērā tā darbu sakropļojusi, lietojot viņa paša izteikumu. Pieprasītās izmai­ņas ietekmējušas daudzas "Mācītāja meitas" lappuses un radījušas pār­rāvumu stāstījumā. "Mācītāja meitu" izdeva Golancs 1935. gada 11. martā un Ņujorkā Harper&Rrothers 1935. gada 17. augustā. Golancs nodrukāja 2000 ek­semplārus, Hārpcrs 500 vai 1000; avotos minētie skaitļi atšķiras. Orvela dzīves laikā šis darbs netika ne atkārtoti izdots, ne tulkots. Romāna ceļš līdz publikācijai bija grūts. Golancs nesen bija izdevis Rosalindas Veides Children Re Happy, kurā aprakstīti notikumi kādā Kensingtonas skolā. Sekoja tiesas process par neslavas celšanu, tāpēc Golancam bija dibināts pamats raizēties par sekām, kādas varētu izraisīt Orvela privātskolām dotais vērtējums. Atbildot uz lūgumiem stāstu izmainīt, Orvels 1934. gada 17. decembra vēstulē Golancam rakstīja: Visu to daļu, kur darbība risinās skolā, esmu mīkstinājis, bet neesmu pavisam atteicies no domas, ka šāda tipa privātskolas pastāv tikai tādēļ, lai izkrāptu no vecākiem naudu, pretī dodot vien izglītī­bas šķitumu. Šajā sakarā aprakstītās skolas līmeni salīdzinājumā ar iepriekšējo variantu esmu nedaudz paaugstinājis. Skolas īpašnie­ces misis Krivijas raksturojums nav izmainīts, ieviešot vien tādus grozījumus, kas bija nepieciešami kopējā kontekstā. Atsevišķās vietās ir bijis iespējams restaurēt sākotnējo variantu. Tā Karšeltongreindža (198. lpp.) tikusi aizstāta ar Rašingtongreindžu, lai to nevarētu saistīt ar konkrētu apvidu, bet šajā izdevumā sākotnējais variants ir atjaunots. (Orvels stāstījis Golancam, ka, aprakstot piepilsētas rajonu, kuru viņš nosaucis par Sautbridžu, "prātā neapzināti bijusi" Heiza Midlseksā, kur viņš strādājis par skolotāju privātskolā zēniem 1932.—1933. gadā.) Diemžēl lielu daļu teksta nav iespējams restaurēt, jo pieprasītās izmaiņas bijušas apjomīgas un sākotnējais manuskripts nav sa­glabājies. īpašu uzmanību vajadzētu pievērst tālāk minētajiem gadīju­miem (pilns saraksts atrodams Kopoto rakstu III sējuma 299.—302. lpp., Seeker&Warburjj, 1986); kur tas bijis iespējams, saglabāti paša Orvela vārdi — antīkvā — ar redaktora komentāriem kursīvā. Skaitļi norāda lappusi un rindu. 41/2 150/11 — attiecīgās vietas latv. vai. tulkojumā. Tulk.) brutāli: izmainīts apgalvojums, ka misters Vorbērtons "mēģināja izvarot Dorotiju". 45/12 |54/5] pie citas: aptuveni šeit: izlaista norāde uz Romas katoļu priesteri. 49/4 [58/12] pastāvīgi ievilkās: aptuveni šeitr. Izlaista par nepatīkamu atzīta rindkopa. 161/11—12 (163/26] tur tās baznīcas: 1935. gada 1. februāra vēstulē Orvels min, ka te domāta konkrēta baznīca —St. Martin's in the Fields. Viņš pats ierosi­nājis to izmainīt, lai izvairītos to varbūtējiem iebildumiem. 199/6—202/22 [197/24—200/25] Saruna starp Dorotiju un misis Kriviju mīkstināta, lai pārāk klaji ne­paustu to, ka misis Krīvi ja ir krāpniece. [Tas attieeinams uz piecām sā­kotnējā manuskripta lappusēm.] 207/4—212/13 [204/21—209/9] Dorotijas pirmās stundas apraksts mīkstināts, lai iespaids par šajās skolās valdošo zemo līmeni nebūtu tik graujošs. [ Attiecināms uz sešām sākotnējā manuskripta lappusēm. \ 221/1 [217/8] 1935. gada 6. februāri nosūtītā pastkartē Orvels (auj svītrot Peg's paper and, bet vieta nav norādīta; iespējams, ka tas ir šeit. 234/27—238/20 (229/19—232/211 Esmu ievērojami mīkstinājis šo sarunu, saskaņojot to ar izmaiņām 216—220. un 224.-229. lappusēs. (Skat. piezīmes 199/6 —202/22 un 207/4—212/13)/[Attiecināms uz piecām oriģināla lappusēm.] 239/1 [233/3] darba zaudējums: esmu svītrojis pieļauto varbūtību [..] nozīmētu atgriešanos uz ielas. Līdzīgs svītrojums izdarīts divās citas vietās, iespē­jams 241. un 263. šī izdevuma lappusē, taču precīza vieta nav zināma. 239/18—241/26 [233/15—235/7] Vispārīgas piezīmes par privātskolām nedaudz mīkstinātas un formulētas iespējami ticamākā veidā. Skat. Orvela iepriekšējās piezīmes par privātskolām. [Attiecināms uz četrām oriģināla lappusēm.] 241/14 [234/29] sacelt brēku: otra norāde uz Dorotijas "atkārtotu atrašanos uz ielas", domājams, svītrota šeit — skat. piezīmi 239/1. 243/4—5 [237/14—151 Visi pārējie priekšmeti: mīkstināti izteikumi par stundām, saskaņojot tos ar augšminētajiem | = domājams, izteikumiem ši izdevuma 207. [204\ un 234. [229] lpp.]. Notikumu attīstības izpratnei īpaši svarīgs ir svītrojums par Vorbērtona mēģinājumu izvarot Dorotiju. Jāmin vēl divi gadījumi, kad bijis iespējams atjaunot oriģinālo tekstu, jo tie ļauj saprast, cik piesardzī­giem vajadzēja būt izdevējiem 20. gadsimta 30. gados. Nedrīkstēja minēt, ka menedžeris, kurš izšķiedis klientu naudu, strādājis Bārklija bankā (45/26 [ 54/171 un 269/23 [262/11 ]). Vēl pārsteidzošāka bija prasība nesaukt vārdā Lambetas publisko bibliotēku, kur Dorotija devās lasīt avīžu sludinājumus (145/13 [147/26]). Pīters Deivisons De Montfortas Universitāte, l.estera