Nikolajs Gogolis Izlase Apburtā vieta Latvijas Valsts Izdevniecība Rīgā 1948 Tulk. M. Mencendorfa Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Nikolajs Gogolis Izlase Briesmīgā atriebība Latvijas Valsts Izdevniecība Rigā 1948 Tulk. M. Mencendorfa Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Nikolajs Gogolis Ivans Fjodorovics Špoņka un viņa krustmāmiņa Izlase Latvijas Valsts Izdevniecība  1948 Tulk. M. Mencendorfa Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Nikolajs Gogolis Izlase  Vakari ciematā Dikaņkas tuvumā Pirmā daļa. Soročinas gada tirgus. Jāņu vakarā. Maija nakts vai slīkone. Pazudusi vēstule. Otrā daļa. Ziemsvētku nakts. Briesmīgā atriebība. Ivans Fjodorovičs Špoņka un viņa krustmāmiņa. Apburtā vieta. Mirgoroda. pirmā daļa. Veclaiku muižnieki ; Tarass Buļba Otrā daļa. Vijs ; Stāsts par to, kā saķildojās Ivans Ivanovičs ar Ivanu Nikiforoviču Revidents. Mirušas dvēseles ; Pirmais sējums ; Otrais sējums. .Mirušo dveseļu" otra sējuma varianti Latvijas Valsts Izdevniecība Rīgā 1948 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Nikolajs Gogolis Jāņu vakarā Izlase Tulk. M. Mencendorfa LATVIJAS VALSTS IZDEVNIECĪBA  1948 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Nikolajs Gogolis Mirgoroda: Stāsti, kas uzskatami ka turpinājums vakariem ciemata Dikaņkas tuvumā:  Veclaiku muižnieki ; Tarass Buļba ; Vijs ; Stāsts par to, kā saķildojas Ivans Ivanovičs ar Ivanu Nikiforoviču Izlase Latvijas Valsts Izdevniecība 1948 Tulk. Aleksandrs Čaks Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Nikolajs Gogolis Mirušās dvēseles Poēma Izlase Latvijas Valsts Izdevniecība 1948 Pirmais sējums. Tulk. M. Šūmane Otrais sējums. Tulk. A. Miķelsons Mirušo dveseļu otra sējuma varianti. Tulk. M. Šūmane Piezīmes. Tulk. M. Šūmane Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Nikolajs Gogolis Pazudusī vēstule Izlase  Latvijas Valsts Izdevniecība  1948  Tulk. M. Mencendorfa Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Nikolajs Gogolis PĒTERBURGAS STĀSTI IZDEVNIECĪBA «LIESMA» RĪGA 1973 No krievu valodas tulkojušas Marija Sūmane un Anna Ozola-Sakse Māksliniece Māra Rikmane © Tulkojums latvieiu valodā, ilustrācijas, .Liesma-, 1978 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis I.Ločmelis

Nikolajs Gogolis Revidents Kādas nomaļus pilsētas mierīgo ikdienu saduļķo ziņa, ka šo pusi apmeklējot revidents. Cilvēki ir gatavi atpazīt revidentu jebkurā nejaušā iebraucējā. Pārpratumu virkni veicina arī fakts, ka revidents ceļojot inkognito. Kas notiek, ja miera un pieticības salā ierodas revidents? Kā daudzu literāru darbu pamatu, arī “Revidentu” (1836) veido kāds it kā noticis “reāls” atgadījums… Šo sižetu Gogolim uzdāvināja Puškins, ar kuru pašu esot atgadījies kas līdzīgs… Lugas sižets ir tik pat reāls, cik anekdotisks. No krievu valodas tulkojis Andrejs Upīts, 1948 1836 FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Nikolajs Gogolis Izlase  Latvijas Valsts Izdevniecība  Soročinas gada tirgus Tulk. J. Plaudis Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Nikolajs Gogolis Izlase  Latvijas Valsts Izdevniecība 1948 Stāsts par to, kā saķildojas Ivans Ivanovičs ar Ivanu Nikiforoviču Tulk. Aleksandrs Čaks Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Nikolajs Gogolis Tarass Buļba stāsts par Zaporožjes (Aizkrāces) Sečas varonīgo cīņu pret citzemju apspiedējiem Īss satura atstāsts Pie veca kazaku palkavnieka Tarasa Buļbas atbrauc no Kijevas akadēmijas divi viņa dēli Ostaps un Andrijs - divi spēcīgi jaunieši, pie kam tikšanās reizē Ostaps ar tēvu pamanās pamēroties spēkiem, bet tēvs neko - tīri priecīgs, ka izdevies izaudzināt tādus stiprus dēlus un sarīko viesības, bet pēc tam kopā ar dēliem dodas uz Aizkrāces Seču, jo uzskata, ka nav labākas skolas, kā dzīves skola, ko dod Seča. Šeit viņus sagaida pie brīvās dzīves un kaujām pieradušie Buļbas cīņu biedri, kurus Buļba nolemj vest karagājienā pret senajiem kazaku ienaidniekiem turkiem, bet tad uzzina par poļu panu un žīdu arendatoru patvaļu un karaspēks nolemj doties uz Poliju, lai atriebtos par visu ļauno un pareizticības noniecināšanu. Līdz ar to, no laupīšanas karagājiena, šis karš iegūst tautas atbrīvošanās kustības raksturu. Aizkrāciešu karaspēks aiziet līdz Dubnai, bet šeit satop stipru garnizona pretestību un nolemj ielenkt cietoksni un pagaidīt kamēr tur sāksies bads. Aiz gara laika aizkrācieši izlaupa un izkauj apkārtnes ciematus, izbradā sējumus. Buļbas dēli nav sevišķā sajūsmā par šādu rīcību. Kādu nakti Andriju pamodina tatāriete - kalpone poļu paņai, kurā Andrijs iemīlējies, kad gājis Kijevas akadēmijā. Šī poliete lūdz Andriju, lai tas aizsūta uz Dubnas cietoksni kaut nedaudz maizes. Andrijs piekrauj kules ar maizi, cik var panest un pa apakšzemes eju, kopā ar tatārieti ierodas aplenktajā cietoksnī. Saticies ar savu mīloto Andrijs atsakās no tēva, brāļa, biedriem un dzimtenes un paliek cietoksnī, lai palīdzētu to aizstāvēt. Poļu karaspēks arī ierodas pie Dubnas sienām garām piedzērušajiem un aizmigušajiem aplencējiem, daudzus aizkrāciešus nogalinot, bet daudzus saņemot gūstā, tomēr kazaku karaspēks ir skaitliskā pārsvarā un poļi spiesti patverties cietoksnī, Aplenkums turpinās, bet Buļba satriekts par dēla nodevību, uzzina, ka Sečai uzbrukuši tatāri un sagrābuši visu kasi un arī daudz gūstekņu. Aizkrāces karaspēks pie Dubnas sadalās, un daļa dodas atpakaļ uz Seču, lai glābtu kas vēl glābjams. Poļi, uzzinājuši, ka aizkrāciešu karaspēks kļuvis uz pusi mazāks,no pilsētas uzbrūk. Jātnieku vienības priekšgalā Buļba ierauga savu dēlu Andriju, ievilina viņu mežā, un nošauj. Tikmēr poļiem ieradušies palīgspēki un sakauj aizkrāciešus, ievainoto Buļbu dzīvi palikušie nogādā Sečā, bet Buļbas otrs dēls Ostaps tiek sagūstīts.izveseļojies Buļba pierunā žīdu Jankeli, lai tas viņam palīdz nokļūt Kijevā un izpirkt dēlu no gūsta. Nokļuvis kijevā Buļba redz cik zvēriski nežēlīgā veidā viņa dēlu nogalina poļu augstmaņi un, atgriezies Sečā, atkal savāc milzīgu karaspēku, ar kuru uzbrūk Polijai. Pat paši kazaki ievēro, cik nežēlīgs pret ienaidniekiem kļuvis Buļba. Poļu karaspēks tiek sakauts un hetmanis Potockis ar zvērestu apliecina, ka turpmāk nekad vairs neaizskars aizkrāciešus, tomēr Buļba viņam netic, nepiekrīt miera līgumam un ar savu pulku atdalās no pārējā kazaku karaspēka. Izrādās, ka viņam bijusi taisnība, poļi pārkāpj visus miera līgumus uzbrūk aizkrāciešiem un viņus sakauj. tikai Buļba ar savu pulku turpina karagājienu cauri Polijai, līdz hetmanis Potockis ar pieckārtīgu pārspēku pie Dņestras uzbrūk Buļbas pulkam. Četras diennaktis turpinās kauja, dzīvi palikušie kazaki izlaužas līdz Dņestrai, bet Buļbu ienaidnieka haiduki saņem gūstā un ar ķēdem piesien pie ozola, iedzen rokās naglas un uzkur apakšā ugunskuru, bet Buļba redz no ozola, ka pa Dņestru tuvojas laivas, uzsauc biedriem, lai viņi turpina cīņu un laivās bēg no pārspēka, pēc tam nolād savus ienaidniekus, paredzot visas Krievzemes apvienošanu un pareizticības uzvaru un mirst. Izlase  Latvijas Valsts Izdevniecība   1948 Tulk. Aleksandrs Čaks Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Nikolajs Gogolis Izlase Veclaiku muižnieki Latvijas Valsts Izdevniecība 1948 Tulk. Aleksandrs Čaks Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Nikolajs Gogolis Vijs Gogoļa stāstā Vijs ir smagnējs, līkkājains, ar resnām kā koka saknes rokām un kājām, melns kā zeme, ar dzelzs pirkstiem un seju. Acu plaksti tik gari, ka stiepjas līdz zemei. viņa tuvošanos pavada vilku gaudas. Viņš nenogalina ar skatienu, bet neitralizē jebkuru aizsardzību pret ļaunajiem spēkiem, ja kāds ieskatās viņam acīs. Tāpēc arī stāsta varonis nenomirst no skatiena, bet izbailēm. Izlase  Latvijas Valsts Izdevniecība 1948 Tulk. Aleksandrs Čaks Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Nikolajs Gogolis Ziemsvētku nakts Nevienam neredzami debesīs virs Dikaņkas lido kāda ragana, kura savā piedurknē savāc zvaigznes, un velns, kurš noslēpis kabatā mēnesi, lai tumsā bagātais kazaks Cuba nererdzētu ceļu uz diakona māju un kalējs Vakula nevarētu aiziet pie savas Oksanas. Cuba tomēr aiziet ciemos pie diakona un Oksana mājās paliek viena. Atnāk Vakula. Oksana pazobojas par viņu, bet te atgriežas Cuba, jo velns sacēlis sniegputeni, tomēr dzirdot iekšā kalēja Vakulas balsi, domā ka nomaldījies un sajaucis mājas, tāpēc dodas pie Solohas - Vakulas mātes, kura izrādās ir tā pati ragana, kas zaga no debesīm zvaigznes. Pie Oksanas ierodas viņas draudzenes un vienai no viņām kājās ar zeltu apšūti zābciņi. Oksana saka, ka izies pie Vakulas par sievu tad, ja viņš atnesīs zābaciņus, kādus valkā cariene. Pa to laiku Cuba klauvē pie Solohas durvīm, bet pie viņas velns - tas žigli ielien maisā... Izlase  Latvijas Valsts Izdevniecība  1948 Tulk. M. Mencendorfa Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis