Aleksandrs Grīns NAMEJA GREDZENS ROMĀNS-PAGĀTNES LIECINIEKS Aleksandra Grīna romānā «Nameja gredzens» attēlota Zemgales ķēniņa Nameja mantinieka ciņa par brīvu Zemgali. Romāns «Nameja gredzens» nav īsti vēsturisks, jo sižets ir izdomāts, nebalstās kon­krētos Latvijas vēstures faktos, arī pats troņa pretendents, par kura likteni stāstīts, Ir autora fantāzijas radīts. Vēsturiskumu darbam pie­šķir laikmeta tēlojums ar Polijas un Zviedrijas intereSu sadursmi, kur sava loma ir Kurzemes un Zemgales hercogistei, kā arī latviešu zemnieku un muižnieku, arī hercoga ierēdņu attieksmju tēlojums un latviskā garīgā pasaule, ko neizdodas ne paverdzināt, ne iznīcināt muižniekiem un viņu pakalpiņiem. Romāns tiek publicēts pēc 1931. gada izdevuma «Nameja gredzens» ir rakstnieka pirmais romāns. Par vēsturisku to dēvēt nav īsta pamata, jo sižets un galvenais varonis ir autora fantāzijas, iztēles radīts. Romānā stāstīts par 17. gadsimta sākumu, kad visā Latvijā dega raganu sārti, bet tautā vēl bija dzīva at­miņa par ķēniņu Nameju, kas 13. gadsimta beigās ar saviem vīriem aizgāja uz Lietuvu. Aleksandrs Grīns (1895—1941) ir viens no spēcīgākajiem, ta­lantīgākajiem 30. gadu latviešu romānistiem. Viņa interešu centrā ir tautas vēsture, sižeti bieži risinās 17. gadsimtā Kurzemes un Zemgales hercogistē, nereti darbojas arī konkrētas vēsturiskas per­sonas. A. Grīns ir spriega sižeta meistars, viņa varoņi ir drosmīgi vīri, veikli un izmanīgi cīņās. Tādu viņš tēlo arī latviešu zemnieku — ne nomāktu, pazemotu un salauztu, bet spējīgu uz varoņdarbiem, nāvi nicinot, celdamies cīņai par tautas un dzimtenes brīvību. Patrio­tisma, tautas mīlestības un varonības tēmas A. Grīna romānos savijas vienkopus.  Sagatavošanā: Ādolfa Ersa «Muižnieki» un Riharda Valdesa «Jūras vilki». SĒRIJAS REDAKCIJAS KOLĒĢIJA: V. HAUSMANIS (priekšsēdētājs) H.    HIRŠS J. KALNIŅŠ I.    KIRSENTĀLE I. RIEKSTIŅŠ I. RONIS ROMANS-PAGATNES liecinieks Aleksandrs Grīns  Nameja gredzens Vēsturisks romāns RĪGA «ZINĀTNE» 1989 Tekstu publicēšana? sagatavojusi, priekšvārdu sarakstītus? I. KIR5ENTALE, pēcvārdu un komentārus — M. AIJNS Ilustrācijām izmantoti arhīvu un muzeju fondu materiāli Fotomateriālus publicēšanai sagatavojis E. OSIS 1 r.70 k. Grīns A. Gr6l4 Nameja gredzens: Vēsturisks romāns / Tekstu publicēšanai sagatavojusi un priekšvārdu sarak­stījusi I. Kiršentāle, pēcvārdu un komentārus — M. Auns. — R.: Zinātne, 1989. — 223 lpp., 8 lp. ii. — (Romāns — pagātnes liecinieks). Priekšvārds, pēcvārds, komentāri, ilustrācijas Izdevniecība «Zinātne». 1989 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis I.Ločmelis

STĀSTI Aleksandrs Grīns IZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE» RIGĀ 1972 Mākslinieks VIESTURS GRANTS No krievu valodas tulkojušas SOLVEIGA CEPURNIECE un MILDA PAULA Izdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu GRĪNS UN «GRĪNLANDE» Latviešu lasītājiem Aleksandrs Grins nav vairs jā­atklāj. Ar viņa daiļradi tos iepazīstinājis krājums «Sārtās buras» (LVI, 1959), kur sakopoti  stāsti un noveles, kā ari ievietots romāns «Pa viļņiem trau­cošā», izdevums «Zelta ķēde» (LVI, 1961), kurā bez tā paša nosaukuma romāna ir ari otrs — «Ceļš uz nekurieni», un beidzot stāsts bērniem «Akmens stabs» («Liesma», 1966). Pirmo no minētajām grāmatām ievada lieliskais K. Paustovska apcerējums «Aleksan­dra Grīna dzīve». Sis žilbinošais krievu vārda meis­tars tik spilgti attēlojis Grīna personību, ka darīt to vēlreiz pēc viņa ir ne vien grūti, bet ari lieki. Tādēļ, domājot par tiem, kas nav paspējuši iepazīties ar Paustovska rakstu (kur tie laiki, kopš 15000 eksem­plāru lielais «Sārto buru» metiens nozudis no grāmat­nīcu plauktiem!), tikai konspektīvi sniegsim hronolo­ģiskā secībā Aleksandra Grīna dzīves galvenos datus

ALEKSANDRS GRĪNS STĀSTS PAR KĀDU VANAGU PATIESS NOTIKUMS RĪGA «LIESMA» 1982 А. Грин ИСТОРИЯ ОДНОГО ЯСТРЕБА Рассказ-быль Издательство «Детская литература» Москва 1965 No krievu valodas tulkojusi ILGA KALNCIEMA Mākslinieks JĀNIS JANSONS 70802—91 G- 182.82.4803010102 M801 (11)—82 © Tulkojums latviešu valodā, ilustrācijai, «Liesma», 1982