HARIJS HARISONS Fantastiskā sāga IZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE» RĪGA 1973 J. Brandiss. Harijs Harisons, kādu mēs viņu pazīstam Treniņlidojums Likuma roka Mēmais Miltons… Mākslinieka portrets Remontstrādnieks Veselā planēta Robots, kas gribēja visu zināt Fantastiskā sāga Г. Гаррисон фантастическая сага Издательство «Зинатнс> На латышском языке «Fantastiskā sāga» ir izcilā amerikāņu mūsdienu fan­tasta Harija Harisona pirmais stāstu krājums latviešu valodā. Blakus piedzīvojumu fantastikai tajā iekļauti darbi, kuros izvirzītas svarīgas filozofiskas problēmas, spilgti un asprātīgi atmaskotas ASV īstenības ēnas puses. Stāsti tulkoti no vairākiem amerikāņu izdevu­miem. No ang|u valodas tulkojis Z. Inesis Māksliniece M. R i k m a n e Izdota ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu HARIJS HARISONS, KĀDU MĒS VIŅU PAZĪSTAM Harijam Harisonam bija 26 gadi, kad žurnālā «World Beyond» parādījās viņa pirmais stāsts «Roks Dainers» (1951). Jau nākamajā gadā Frederiks Pols ietvēra šo stāstu zinātniskās fantastikas antoloģijā «Beyond the End of Time». Tā bija reta veiksme: «an- toloģizējas» tikai pazīstamu rakstnieku darbi. Tā savu literāro karjeru sāka diplomētais mākslinieks Harisons, kas strādāja par Ņujorkas komercfirmu ilustratoru un žurnālu māksliniecisko redaktoru. No tā laika Harisons pastāvīgi publicējas izplatītos pe­riodiskajos izdevumos, reizēm iekļūst antoloģijās un kopš 1960. gada regulāri izlaiž atsevišķās grāmatās savus romānus un stāstus. Diezgan ātri iemantojis popularitāti, » Harisons kļuva par ievērojamu ASV fantastu. Pēc bibliogrā­fiskajiem avotiem var izsekot, cik droši viņš ienācis li­teratūrā, pamazām uzkrādams spēkus, un tad palicis zinātniskajā fantastikā kā viens no atzītiem autoriem. Angļu un amerikāņu zinātniskās fantastikas indeksā («Index to the S. F\ Magazines», 1951 — 1965) reģis­trēts ap 60 Harisona publikāciju. No tām tikai 11 at­tiecas uz 50. gadiem. Visi labākie darbi, kas atnesuši viņam slavu, radīti pēdējā desmitgadē. Vēl nesen Harisonu sauca par jaunu autoru, kas dod cerības. Tagad viņa vārdu kritiskos apskatos min līdzās Azimovg,m, Polam, Katneram, Klarkam un Vin- demam — mūsdienu angju un amerikāņu fantastikas izcilākajiem pārstāvjiem, kuru grāmatas tiek izdotas pie mums un ir diezgan labi pazīstamas. Harisons fantastiskajā literatūrā parādās kā talan­tīgs sociologs un morālists, kas savdabīgi risina dau­dzo priekšteču izstrādātās tēmas. Atkarība te divē­jāda — no zinātniskām idejām un hipotēzēm, kas rada līdzīgus sižetus, un no jau publicētiem un atzī­tiem daiļdarbiem. Nebūdams zinātnieks, viņš, tāpat kā Klarks un Azimovs, netiecas bagātināt fantastiku ar kaut kādām jaunām superoriģinālām idejām. Viņam ir vieglāk balstīties uz pieņemtiem pieļāvumiem un izdarīt no tiem loģiskus secinājumus. Starp citu, vēl jānoskaidro, kur beidzas īsts novatorisms un sākas interpretācija. Robežas te ir ļoti nosacītas. Pat pirmie klasiķi — Zils Verns un Herberts Velss — nereti pata­pinājuši idejas no saviem laikabiedriem — rakstnie­kiem, kas dažādu iemeslu dēļ nav kļuvuši par slavenī­bām. Acīmredzot bez grūti tveramā jaunuma efekta jāņem vērā vēl citi faktori, kas nosaka panākumus lite­ratūrā. Bet Harisona panākumi ir neapšaubāmi un pilnīgi pelnīti. Kā plaša diapazona rakstnieks, kas strādā dažādos zinātniskās fantastikas žanros un novados, viņš vis­pirms atšķiras ar neparastu spēju izgudrot sižetus. Augstais profesionālisms apvienojumā ar progresīva­jiem centieniem piesaista uzmanību arī tādiem Ha­risona darbiem, kurus saskaņā ar stingrajiem, bet ne vienmēr taisnīgajiem kritērijiem vajadzētu uzskatīt par otršķirīgiem. Piemēram, stāstos par robotiem Ha­risons pats atsaucas uz Azimova formulētajiem «ro- botehnikas likumiem» un prasmīgi tos pielieto para­doksālās situācijās, atrodot pirmatklājēja izvirzītajā tēmā vēl neizmantotas iespējas. Tātad runa ir nevis par vienkāršu aizgūšanu, bet par auglīgu ideju tālāk- attīstīšanu un bagātināšanu. To pašu var teikt par Harisona stāstiem un romā­niem, kas turpina amerikāņu piedzīvojumu fantastikas tradīcijas. Nopietni rakstnieki nicīgi izturas pret novazāto kosmisko operu un šablonisko kosmisko detektīvu. Harisons, avantūristiskas intrigas meis­tars, kas veltī savu daiļradi lielākoties jauniešu auditorijai, cenšas atdzemdināt šos žanrus uz sociāla un psiholoģiska pamata. Un, ja arī viņš nav sevišķi oriģināls problēmu izvēlē un nostādnē, tad to kom­pensē spilgti izteiktās kritiskās tendences — neiecie­tība pret cilvēku un pilsoņu tiesību ierobežošanu, pret rasu diskrimināciju, gangsterismu, reliģiskajām zvē­rībām utt. Tas, ko mēs zinām par Harisonu, raksturo viņu kā verdošas enerģijas cilvēku, mērķtiecīgu, dzīvi mīlošu, labvēlīgu, sabiedrisku cilvēku. Harisons dzimis Stemfordā (Konektikutas štatā). Studiju laikā 1943. gadā viņš tika iesaukts armijā, pēc demobilizācijas atgriezās Ņujorkas universitātes māk­slas fakultātē, bet 1947. gadā sāka strādāt patstāvīgi un drīz vien vīlās savā amatā. Pārliecinājies, ka māk­slinieka profesijas izvēle bijusi kļūda, viņš no trok­šņainās Ņujorkas pārcēlās uz kluso Gualtu Meksikā, lai pārbaudītu sevi jaunā darba laukā, bet tad kā brīv- literāts nolūkoja Kentas grāfisti Anglijā, vēlāk aiz­brauca uz Londonu, no turienes uz Itāliju, tad uz Dāniju un apmetās ar ģimeni vecā mūra mājā, kas bija līdzīga viduslaiku pilij, netālu no Orezundas, Ziemeļjūras krastā. Brīnumaini romantiskā vide sti­mulēja viņa radošo fantāziju. Te viņš nodzīvoja vai­rākus gadus, dalīdams laiku starp literāro darbu, braucieniem uz Londonu, tāliem ceļojumiem (Hari­sons ir apbraukājis visu pasauli), slēpojumiem uz Norvēģiju vai Zviedriju un… aizraušanos ar espe- ranto. Dzīvojot Dānijā, viņš bija līdzredaktors vienīgajam kritiskajam fantastikas žurnālam, kas iznāca Lon­donā, — «S. F. Horizon». 1968. gadā Harijs Harisons kļuva par «Amazing Stories» — vecākā amerikāņu zinātniskās fantastikas žurnāla — galveno redaktoru. Harisons labi pazīst Eiropas ziemeļus, Skandinā­viju, ne velti viņa fantastikā ieskanas skandināvu mo­tīvi. Tie tuvina rakstnieku Polam Andersonam, kas vēl vairāk idealizē seno ziemeļtautu skarbo dzīvi un patriarhālās ieražas. «Fantastisko sāgu» (par to tiks runāts tālāk) visvienkāršāk salīdzināt ar «Cilvēku, kas atnāca par agru» [1] un citiem Andersona darbiem. Harija Harisona fantastiskajās pasaulēs atspoguļo­jas rakstnieka dzīvespriecīgā, optimistiskā daba. Viņa grāmatās valdošie galvu reibinošie piedzīvojumi, grūti atšķetināmās intrigas, mažora intonācijas un laimīgie iznākumi liekas dabiski tik harmoniskam raksturam. Un tas atšķir Harisonu no vairuma viņa amerikāņu kolēģu. Ar visu to viņš tomēr paliek tipiski amerikānisks fantasts. Raksta daudz un nevienādi (apmēram divas grāmatas gadā), izmēģina roku dažādos žanros un līdztekus atvieglotiem, «komerciāliem» darbiem rada koncepciju darbus, kuros viņam organiski piemītošo humora izjūtu nomāc īsts traģisms. No tā izriet viņa fantastikas plašais diapazons — no tradicionālajiem piedzīvojumiem kosmosā līdz «cietsirdīgajiem» stās­tiem ar traģisku sociālo ievirzi. Ar ko Harisons sācis un kā evolucionējis, rāda viņa agrīnie sacerējumi, kuros avantūristiskajai fabulai ir vienīgi izklaidēšanas funkcija. Tāds, teiksim, ir kos­miskais detektīvs «Nerūsējošā tērauda žurka» (1957). Vēlākajos darbos iecere kļūst manāmi sarežģītāka. Stāstā «Bils — Galaktikas varonis» (1966), kas ir kārtējais modernizētas kosmiskās operas paveids, ga­laktisko karu tēlojums uz tālas nākotnes sociālā fona sasaucas ar mūsdienu notikumiem. Galaktiku karaļi un impērijas — tas viss, protams, ir nosacīts. Galve­nais, kas piešķir stāstam satīrisku asumu un aktuālu - skanējumu, ir pretkara patoss, antifašistiskā virzība. Kāpinātā interese par Āzijas problēmām un jauno valstu tautu nacionālo kustību diktējusi rakstniekam triloģiju par Jasona dina Alta piedzīvojumiem — «Nāves pasaule» (1960), «Ētikas inženieris» (1963) un «Barbari zirgos» (1968). Likdams savam varonim darboties visneiedomājamākās un šķietami bezcerīgās situācijās, Harisons aizraujošu dinamisku darbību sa­vij ar interesantiem fantastiskiem pieļāvumiem un morālām kolīzijām. Pašas iedomātās pasaules, kurās valda bailes un ienaids, zināmā mērā atspoguļo mūs­dienu kapitālistiskās pasaules pagrimumu. Uz planētas Pirrs cietokšņa pilsētas iedzīvotāji sīvi cīnās ar indīgo floru un faunu, kurām piemīt telepā- tiskas īpašības. Darbība izraisa pretdarbību. Jo vai­rāk pilsētnieki ienīst naidīgo dabu, jo niknāk tā pre­tojas. Katram, kas iziet ārpus pilsētas, neizbēgami draud nāve. Taču ir vēl citi cilvēki — zemnieki. Viņi nekaro ar dabu un necenšas to pakļaut ar varu, viņi mierīgi sadarbojas ar dabu, izmantojot to savās inte­resēs. Jasons dins Alts, zinot, ka pilsētnieki lemti bojāejai, uzstāj, lai viņi pārceļas uz citu planētu. Šo stāstu nevar uztvert citādi kā neokoloniālistiskās po­litikas nosodījumu, un, ja tas būtu sarakstīts dažus gadus agrāk, tas liktos kā dzēlīga satīra par ameri-' kāņu agresiju Vjetnamā. Otrajā stāstā nenogurdināmais Jasons dins Alts kopā ar tikumības sargu Mihaju Seimonu iepinas visādās likstās uz planētas, kuru apdzīvo primitīvas ciltis, kas atrodas uz dažādām civilizācijas pakāpēm. Un, kaut gan nelokāmais Mihajs joprojām tic «vis­pārcilvēciskajai» ētikai, kas derīga visiem laikiem un tautām, Jasons, pielāgojoties vietējiem apstākļiem, pārliecinoši pierāda, cik mainīgi un relatīvi ir ētiskie priekšstati, kas atkarīgi, kā mēs teiktu, no vēsturis­kajiem apstākļiem. Arī šeit tiek pausta doma par kat­ras tautas neatņemamām tiesībām uz patstāvīgu at­tīstību. Stāstā, kas noslēdz triloģiju, Jasons dins Alts ar nelielu nodaļu izkāpj uz planētas Felisitija, kas ba­gāta ar radioaktīvām rūdām, lai sagatavotu pirriešu pārcelšanos. Taču karotājs Temučins, kas vada klejo­tāju ordas, kavē piepildīt šo nodomu. Tikai pēc Temu- čina nāves sairst šī milzīgā barbaru impērija, kas apdraud visas planētas iedzīvotājus. Tomēr atklāts paliek jautājums, vai pirrieši būs labi kaimiņi no ciet­sirdīgā valdnieka atbrīvotajām ciltīm vai, no vilka bēgdami, neuzskries v

HARIJS HARISONS NERUSEJOŠĀ TĒRAUDA ŽURKA NERŪSĒJOŠĀ TĒRAUDA ŽURKAS ATRIEBĪBA . Fantastiski romāni Harijs Harisons — viens no vispazīstamākajiem un lasītāju iecienītākajiem fantastiem pasaulē. Dzimis 1925. gadā ASV, pašreiz dzīvo Īrijā. Pirmā publikācija zinātniskajā fantastikā 1951. gadā (stāsts «Roks Dainers»). Diezgan ātri iemantojis popularitāti, Harisons kļuva par ievērojamu ASV fantastu. Plaši pazīstami viņa romāni «Pavirzieties! Pavirzieties!», «Fantastiskā sāga», «Rotaļlietu veikals» u.c., kā arī seriāli «Nāves pasaule» un «Nerūsējošā tērauda žurka». Šajā grāmatā ietverti divi patstāvīgi darbi no septiņu daļu seriāla «Nerūsējošā tērauda žurka». Romānu galvenais varonis — Džeimss di Grīzs — tālas nākotnes pasaules avantūrists un Galaktikas kārtību sargājošās organizācijas — Speckorpusa — aģents. Romānu saturs ir patiesi spraigs un aizraujošs, pilns negaidītu notikumu pavērsienu un piedzīvojumu. Darbība risinās gan kosmosā, gan uz dažādām planētām, kur di Grīzam jāveic savi pienākumi, kas bieži vien nemaz nesaskan ar likumu. Darbību caurstrāvo Harisona neizsīkstošais humors, kas grāmatu padara īpaši pievilcīgu un brīžam ārkārtīgi jautru. Izlasiet, patiesi nenožēlosiet!  izdevniecība «Gulbis» 1994