SOPDS
SIMPLE OPDS CATALOG
Жизнь должна быть наполнена книгами, которые наполнены жизнью.
Подтвердите удаление книги с Вашей книжной полки.

Удалить    Отмена

CILVĒCĪGAIS DZĪVNIEKS     
Название книги: CILVĒCĪGAIS DZĪVNIEKS
Авторы: Merls Robērs
Жанры: sci_biology
Файл: fb2-327000-334999.zip/330093.fb2
Размер файла: 1,2 МБ
Язык: Латвийский
Читать онлайн
Скачать:
fb2
fb2+zip
epub

Robērs Merls CILVĒCĪGAIS DZĪVNIEKS No franču valodas tulkojis VOLDEMĀRS MEĻINOVSKIS Noformējusi MĀRA RIĶMANE IZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE» RIGA 1973 Robert Merle UN ANIMAL DOUĒ DE RAISON Galllmard, N. R. F., Paris, 1967 Romānu «Cilvēcīgais dzīvnieks», kas ir otrais latviešu va­lodā tulkotais R. Merla darbs (1969. gadā iznāca viņa romāns «Sala»), autors pats nosaucis par politiski fantastisku. Tajā at­rodamas labākās īpašības, kas raksturīgas progresīvajai franču mūsdienu literatūrai vispār: prasme veidot saistošu sižetu, dzī­ves filozofisks skatījums un — pats galvenais — dzi|a interese par svarīgākajam mūsdienu problēmām, sevišķi par kara un miera problēmām. Starp citu, šie jautājumi R. Merlu nodarbina sen. Tic risi­nāti jau romānā «Mans amats ir Nāve», kas padarīja rakst­nieku populāru. Romāns par Osvencimas bendēm atgadina aiz­vadītas fašisma nakts šausmas. «Cilvēcīgajā dzīvniekā», kuru Merls pabeidza 1907. gada, brīdinājuma tēma izskan vēl stip­rāk, jo autors tās aktualitāti uzsver, iekļaujot darbību noteik­tos tuvas nākotnes teika rāmjos. Izlasījuši šo grāmatu, pārliecināmies, ka autora klasificējutns «politiski fantastisks romāns» bijis pareizs. No vienas puses — pasaules politiskā realitate, dažadu spēku sadursme, kas neat­stāj neskartu arī zinātni, no otras — dzīvnieku, proti, delfīnu, psiholoģijas pētījumi, kas aicināti kalpot mieram un progre­sam. © Izdevniecība «Zinātne», 1973 Autora priekšvārds Pagājis krietns laiks kopš romāna «Mans amats ir Nāve» pub­licēšanas, bet es vēl joprojām pārmetu sev, ka aiz nepiedodamas neveribas neuzrakstīju grāmatai priekšvārdu. Par slinkumu vien­mēr jāsaņem sods, un es esmu jo nežēlīgi sodīts, kad apzinīgi lasī­tāji piecpadsmit gadus pēc grāmatas izdošanas apšauba mana stāsta vēsturisko patiesīgumu. Būtu taču bijis tik viegli kādu brīdi aizturēt lasītāju uz sliekšņa un sacīt: Rūdolfa Langa stāstā viss, izņemot viņa vārdu un uzvārdu, atbilst īstenībai. Tāda bija viņa dzīve, viņa karjera. -Un, ja runājam par Osvencimas nāves rūpnī­cas izcelsmi, lai to atainotu, esmu veicis vēsturnieka darbu: es to rekonstruēju akmeni pa akmenim, dokumentu pēc dokumenta, izmantojot Nirnbergas procesa arhīvus. Ari lasot grāmatu «Cilvēcīgais dzīvnieks», rodas jautājums par īsteno un iztēloto, tikai citā veidā. Visgrūtāk šoreiz ir noteikt žanru, pie kāda romāns pieder, jo pats par sevi saprotams, ka žanrs, ja mēs to precizējam, savukārt precizē «faktiskā» un izdo­mātā proporciju, kas gluži pamatoti interesē lasitāju. Atzīstos, ka tas mani mulsina. Neesmu pārliecināts, vai pats varēšu skaidri definēt grāmatas žanru. Šādos gadījumos vislabākais varbūt ir dot vairākus aptuvenus vērtējumus un, tā kā nav iespējams droši noteikt darba tipu, vismaz pasacīt, kas tas ir gandrīz vai kas tas nav. Lasītājs, kas neko nezina no delfinoloģijas, vispirms uztvers «Cilvēcīgo dzīvnieku» kā mitu par dzīvniekiem. Vai tā ir? Jā un ne. Domāju gan, ka šī atbilde neapmierina, tomēr tā ir godīga, turklāt nemēģina noniecināt žanru, kam ir sava dižena rakstnie­cība: Sirano de Beržeraks, Svifts, Maks OrlansĶarels Čapeks, Orvels, Verkors, — šie vārdi liek atcerēties aizraujošus daiļdarbus, kuros utopiskā skatījumā pētītas cilvēka un dzīvnieka attiecības. Visbiežāk tajos parādīts, kā dzīvnieki — putni, zirgi vai cūkas — nonāk lidz saprātam, pamazām pakļauj sev cilvēku un padara viņu par sava veida lopu, deģenerējušos, neķītru un nežēlīgu radī­jumu; šausmīgu tā attēlu mums devis Svijts savā «Jeliū». Pavisam cita iecere ir Verkoram. Savā romānā «Cilvēki vai dzīvnieki» viņš tēlo cilvēkam tik tuvu primātu, ka tas spēj iemācī­ties mūsu valodu, un tā sugu var krustot ar mūsu. Rakstnieka nolūks nav uzsvērt dzīvnieka pārākumu pār cilvēku, bet gan aiz­kavēt cilvēku izmantot nule atklāto primātu darba spēku, liekot tiesai atzīt, ka tropi — tā Verkors viņus nosauc — ir cilvēcīgas būtnes, nevis zvēri. Tā romāns kļūst par savdabīgu un satraucošu mēģinājumu nonākt lidz cilvēka definīcijai. Arī Karela Capeka «Ķarā ar salamandrām» tēlots teiksmains dzīvnieks, taču tā ir vienīgā līdzība ar Verkora darbu. Čapeka izdomātā salamandra ir Āzijas jūras zīdītājs, ļoti saprātīgs un piemīlīgs dzīvnieks, kam ir ari rokas. Atvests uz Eiropu un tur aklimatizējies, tas iemācās angļu valodu; tad cilvēks sāk salaman­dras masveidīgi izmantot zemūdens būvdarbos, turklāt tādos apstākļos, kas vienlaikus liek atcerēties nēģeru tirdzniecību un koncentrācijas nometnes. Atturīgās, vaislīgās un ļoti strādīgās salamandras, par spīti rases diskriminācijai, kam tās pakļautas, pamazam uzlabo savu tiesisko stāvokli un zināšanas, sāk celt pašas savas zemūdens rūpnīcas un izmanto savas izejvielas, līdz kādu dienu aiz visspiedīgākās nepieciešamības paplašināt dzīves telpu — jo nemitīgi pieaugošā salamandru tauta jau aizņēmusi visu piekrasti — tās iegūst trūkstošo krasta joslu, uzspridzināda­mas Amerikā, Āzijā un Eiropā milzīgus sauszemes gabalus, kas iepriekš izurbti un mīnēti. .. Tā nogrimst auglīgākie līdzenumi ar visām pilsētām un ciemiem, un cilvēks ar šausmām redz planētu zem sevis sarūkam kā šagrenīdu. Grāmatā, kuru jūs lasisit, neesmu vairījies atdarināt Sviftu vai Čapeku. Tāpat neuzskatu par savu nopelnu, ka lani pateikts kaut kas jauns. Laikmets, kurā es dzīvoju, izraudzījās manā vietā un lika man radīt ko jaunu. Aiana grāmata rakstīta trīsdesmit gadus pēc Capeka, un man nevajadzēja kā viņam izdomāt jūras zīdītāju, kam piemīt saprāts un kas spējīgs iemācīties cilvēku valodu, jo zinātne kopš Čapeka laika ir progresējusi un tagad mēs zinām, ka dzīvnieks, kuru viņš redzēja iztēlē, patiešām eksistē: tas ir delfīns. Arī šeit Čapeks izrādījās pravietisks. Tātad arī mana grāmata ir «romāns par dzīvniekiem», ja ar to saprotam daiļdarbu, kurā pētītas cilvēka un dzīvnieka savstarpē­jās attiecības, taču dzīvnieks, ko es attēloju, nav izdomāts, un tā attiecības ar cilvēku aprakstītas reālistiskā kontekstā. Dokumen­tālā ievirze, kādu esmu piešķīris stāstījumam, tātad nav mākslots stila paņēmiens. Divu izcilu franču delfinologu — Pola Bidkera un Renē-Gija Bisnela gudrajā, zinātniskajā un draudzīgajā vadībā esmu savācis zooloģiskus datus par aļalinu jeb Tursiops trunca- tus, tikai tie izklāstīti romāna forma: paši dati ir autentiski — līdz slieksnim, kas šķir dokumentāro no fikcijas. Protams, šis slieksnis jāprecizē. Jo, ja ir skaidrs, ka delfīns spējīgs izrunāt atsevišķus vārdus cilvēku valodā un saprast to nozīmi, tad šimbrīžam jācer, ka reiz viņš pāries no vārda pie tei­kuma, un šis izšķirīgais solis ļaus viņam īsā laikā pilnīgi apgūt artikulēto valodu. Savā romānā es parādu šo lēcienu kā nupat notikušu. Lidz ar to iztēlei ir tiesības pārņemt faktu stafeti un projicēt nākotni tagadnē. Tāpēc mans stāsts sākas 1970. gada 28. martā un bei­dzas nakti no 1973. gada 8. janvāra uz 9. janvāri. Vai tas ir fantastiskais romāns? Zinātniskā fantastika? Pavirši raugoties — jā. īstenībā — nē. Jo es aizsteidzos notikumiem priekšā nevis par divdesmit vai trīsdesmit gadiem, bet tikai par trim līdz sešiem gadiem, turklāt es neesmu īsti pārliecināts, vai patiešām aizsteidzos notikumiem priekšā. Vienmēr, pat Savienota­jās Valstīs, paiet zināms laiks, pirms zinātniskos atklājumus pub­licē. Jo vairāk, ja runa ir par pētījumiem, kas interesē nacionālo aizsardzību… Diemžēl tā tas ir šoreiz. Jauko, burvīgo delfīnu, šo dzīvnieku, ko daba tik vareni apbruņojusi un kas tomēr izturas pret cilvēku tik piemīlīgi, tik labi, tik draudzīgi, cilvēks savā neprātā grib izmantot un sūtīt viņu sēt šausmas un postu «ienaidnieka» ostās un flotē. To, ko darīs vai varētu darīt delfīni, šīs dzī­vās zemūdenes, kad, apguvuši artikulēto valodu, tie būs kļu­vuši <roperatīvi», es mēģināju iztēloties mūsu laika politiskajā kontekstā. Vai «politiskā fantastika» būtu apzīmējums, kuru meklēju? Ne gluži. Apzinos, ka manā romānā «Cilvēcīgais dzīvnieks» ir vēl citi elementi, kas nav atvedināmi uz politisko fantastiku tādā uz­tverē, kā to saprot mūsu draugi viņpus Atlantijas okeāna: tas ir ari, piemēram, romāns par dzīvniekiem, un tāpēc nevar neievērot senas filozofiskās tradīcijas, kas Eiropā joprojām ar to saistītas, tas ir zinātniskās un vēsturiskās fantastikas apvienojums, zināt­nieka un valsts attiecību analīze, delfīnu un cilvēku izturēšanās paralēla izpēte. Rezultātā šis darbs ir hibrīds. Es to saku nekaunēdamies, jo tik­lab literatūrā, kā bioloģijā neesmu pret asiņu sajaukšanu. Es labi zinu, ka dažiem manā darbā aprakstītās situācijas nebūs (ik viegli pieņemamas, lai gan tās dibinās uz vēsturiskiem prece­dentiem. Vismaz saprotiet, ka es netiecos neko pierādīt. Sī grā­mata nav nekāda disertācija, tas ir romāns. Tā gan izvirza pro­blēmas, taču nedod atrisinājumus. Robērs Merls, Parīzē, 1967. gada 4. jūlijā 1970. gada 28. murts

Malvilas pils     
Название книги: Malvilas pils
Авторы: Merls Robērs
Жанры: sf_history
Файл: fb2-790671-795171.zip/793908.fb2
Размер файла: 1,8 МБ
Язык: Латвийский
Дубликаты книги: Malvilas pils ( 1 шт. )
Читать онлайн
Скачать:
fb2
fb2+zip
epub

Robērs Merls Malvilas pils Sērija Fantastikas Pasaulē./ Fantastisks romāns Sociālās fantastikas žanrā risinātais romāns «Malvilas pils» ir dramatiskiem notikumiem piesātināts darbs. Tā varoņi Ir grupa cilvēku, kuri palikuši dzīvi pēc atomkatastrofas. Autors parāda, kā traģiskajā situācijā mainās cilvēku rīcības motīvi, iz­veidojas jauns kopdzīves modelis, par dzīves dominanti kļūst cilvēces un cilvēcības saglabāšana. Rīga «Zinātne» 1981 Robert Merle Malevil Paris 1972 Merls R. Malvilas pils: Fantastisks romāns / No franču vai. tulk. V. Meļinovskis; V. Meļinovska pēc­vārds. — R.: Zinātne, 1981. — 719 lpp. — (Fantastikas pasaulē). No franču valodas tulkojis Voldemārs Meļinovskis Voldemāra Meļinovska pēcvārds Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv Izdots saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu © Tulkojums latviešu valodā pēcvārds Izdevniecība «Zinātne», 1981

Nedēļas nogale Zijdkotā     
Название книги: Nedēļas nogale Zijdkotā
Авторы: Merls Robērs
Жанры: det_action
Файл: fb2-790671-795171.zip/793066.fb2
Размер файла: 651,5 КБ
Язык: Латвийский
Читать онлайн
Скачать:
fb2
fb2+zip
epub

Robērs Merls Nedēļas nogale Zijdkotā Romāns 1949. gada klajā nāca tagad jau visa pasaulē plaši pazīstama franču rakstnieka ROBĒRA MERLA pirmais romāns "Nedēļas nogale Zijdkota", kas izpelnījas brāļu Gonkoru prēmiju. Latviešu lasītajiem šī visai ekspresīva stila uzrakstīta grāmata, kura savijas vēsturiska īstenība ar varoņa rīcību tra­ģiskā situācijā, būs patīkama atkalredzēšanās ar romānu "Cilvēcīgais dzīvnieks", "Sala" un "Malvilas pils" autoru. No franču valodas tulkojusi Skaidrīte Jaunarāja Mākslinieks Aleksandrs Stankēvičs © Izdevums, “Artava”, 1994 Žaka Dezesāra piemiņai Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis. imantslochmelis@inbox.lv Apgāds “Artava” Rīgā

Sala     
Название книги: Sala
Авторы: Merls Robērs
Жанры: prose_history
Файл: fb2-790671-795171.zip/791241.fb2
Размер файла: 1,4 МБ
Язык: Латвийский
Читать онлайн
Скачать:
fb2
fb2+zip
epub

Robērs Merls Sala Romāns. Notikums, kas sākotnēji ierosināja šo romānu, ir vēsturisks: XVIII gadsimta beigās daži «Bontija» dumpinieki aizbēga no Tahiti, kur Britānijas admiralitātei būtu pārāk viegli tos uziet, un atklāja Klusā okeāna plašumos mazu, neapdzīvotu saliņu, kas ar savu krasta veidojumu bija gandrīz nepieejama, — Pitkernu. Saliņa bija auglīga, un dumpinieki tur laimīgi būtu nodzīvojuši līdz mūža galam, ja neizraisītu ķildu ar tahitiešiem, kas viņus pavadīja. Briti un iezemieši uzsāka nežēlīgu karu, kura atsevišķās epizodes kļuva zināmas tikai divdesmit gadus vēlāk pēc varbūt ne visai ticamām liecībām, ko vienīgais vēl dzīvais brits pastāstīja kādam angļu kapteinim, kas atrada šo mazo koloniju. Kapteinis bija godīgs, ticīgs un iejūtīgs cilvēks. Viņš necik neapšaubīja kādreizējā «Bontija» jūrnieka vārdus, jo uz vecumdienām bija kļuvis īsti dievbijīgs un pārvaldīja savus padotos — sievietes un bērnus — vispamācošākā kārtā. Kapteinis aizkustināts un apgaismots atgriezās Anglijā un apburošā angļu valodā attēloja Pitkernas karu, kā to bija dzirdējis no grēku nožēlnieka dumpinieka mutes. No šī ne visai detalizētā — vienīgā un, kā redzams, ļoti apšaubāmā ziņojuma tad arī izriet visi nākamie stāsti, kas līdz šai dienai atspoguļo, kāds liktenis bijis nedaudzajiem cilvēkiem, kuri dzīvoja un cits citu saplosīja uz šās salas, kamēr tajā pašā laikā varenākas slepkavības apšļāca asinīm Eiropu. 1958. gadā es pieņēmu lēmumu, kam jāpateicas par šīs grāmatas parādīšanos: nospriedu vēsturi mest pār bortu un uzrakstīt stāstu, kas, vienkārši un shematiski atainodams patiesos notikumus, atstātu man brīvas rokas pašam izdomāt darbojošās personas un situāciju. Kopš šī brīža mani vairs nemocīja neveikluma sajūta, kas nav nekas cits kā mesli, ko vēsturiskais romāns maksā par visām paviršībām, ar kurām samierinās. Šī grāmata tātad nav stāsts par to, kas norisinājies Pitkernā. Tas ir romānam līdzīgs romāns, kuru attaisno vienīgi tā vitalitāte un vaļsirdīgās atklāsmes — gan gribētas, gan nejaušas — par manu paša dzīvi, protams, bet arī par baiļu sajūtu, kas apdraud cilvēku eksistenci ūz mūsu trauslās planētas. No franču valodas tulkojis Andrejs Speke Māksliniece Rasma Zaķe Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis  izdevniecība «Liesma»1969 Veltīts M. B. II is an Isle ... Beautitul as a wreck oi Paradise Shelley Ir kāda sala... Skaista kā paradīzes drupas SellIJs

КНИЖНАЯ ПОЛКА
Книжная полка доступна только в режиме работы SimpleOPDS Catalog со включенной авторизацией пользователей.
СТАТИСТИКА

Этот каталог содержит: 531698 книг, 146788 авторов, 798 жанров и 44303 серий.

Дата последнего сканирования: 12 июля 2025 г. 12:09

СЛУЧАЙНАЯ КНИГА

Сильнее обстоятельств

Ворд имел все основания презирать Анну, и то, что он воспользовался ее временной потерей памяти и притворился ее возлюбленным, можно понять. Цель оправдывает средства, не так ли? Вот только с чувствами шутки плохи, и то, что начиналось как игра, всерьез увлекло его…