|
Название книги: CIEMOS FANTĀZIJAS ZEMĒ-Fantastisku stāstu krājums Авторы: krājums Fantastisku stāstu Жанры: sf_fantasy Файл: fb2-327000-334999.zip/330089.fb2 Размер файла: 1,0 МБ Язык: Латвийский |
Читать онлайн |
Скачать: | ||
fb2 | ||
fb2+zip | ||
epub | ||
CIEMOS FANTĀZIJAS ZEMĒ-Fantastisku stāstu krājums . izdevniecība «zinātne» Rīgā 1971 ГОСТИ СТРАНЫ ФАНТАЗИИ Издательство «Зинатне» На латышском языке Mākslinieks Gunvalds Elers Izdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes 1970. gada lēmumu PRIEKŠVĀRDS Ieskatieties šīs grāmatas satura rādītājā. Jūs atradīsiet tajā tādus vārdus kā Džeks Londons un Edvards Morgans Forsters, O. Henrijs un Andrē Moruā, Primo Levi un Trumens Kapote. Šie rakstnieki reti kad sapulcējas vienuviet. Bet šis ir īpašs gadījums. Viņi satikušies Fantāzijas zemē. Bet kur gan šī zeme atrodas? Drosmīgajiem pētniekiem izdevās tur nokļūt, bet viņiem nebija viegli nospraust tās robežas un dot pilnīgu aprakstu. Viens novads atšķīrās no otra, klimats bija nepastāvīgs, bet aborigēni — cilvēki ar dīvainībām. Uz ceļinieka jautājumu par kaimiņu ciema iedzīvotājiem viņi, ar izbrīnu lūkodamies svešiniekā, atbildēja, ka neviena cita ciema vairs neesot, bet aiz nomales žogiem sākoties kosmosa tāles. Un tomēr, lai cik grūti bija pastāstīt par šo zemi, retajam radās šaubas, ka tā pastāv. Ļoti daudzi taču bija to apmeklējuši, atstājuši atmiņas par sevi, bet dažs tajā pat tā iedzīvojies, ka jutās ne sliktāk kā mājās. To nav grūti izskaidrot. Klimata un ainavas daudzveidība, kas raksturīga šai zemei, dod iespēju gandrīz vai katram izvēlēties sev piemērotu novadu. Tie, ar kuriem mēs tiekamies šajā krājumā, maz līdzinās cits citam gan kā fantasti, gan kā nefantastisku daiļdarbu autori. Protams, katrs te parādās neparastā izskatā, bet mums nav grūti atcerēties, ka to pašu cilvēku esam redzējuši agrāk — tikai citā tērpā. Reizēm mūsu priekšā ir spoguļattēls, bet arī tad nav grūti saprast, kas stāv spoguļa priekšā. Pat burvju valstībā pārtapt par citu būtni nav viegli. Bet varbūt daži nemaz netiecas pārtapt? Viņi ierodas Fantāzijas zemē ne jau tālab, lai atraisītos no sevis, — viņiem ir cits mērķis. Viņi cenšas šajā zemē pilnīgāk atklāt paši sevi, atrast vēl vienu sava talanta šķautni. Pēdējos desmit gados šīs zemes pievilkšanas spēks ir tā pieaudzis, ka jāsāk domāt, vai te nav vēl kāds visiem kopīgs iemesls. Jā. Ir. To sauc — Divdesmitais Gadsimts. Fantastika pavada visus lielos pavērsienus cilvēces vēsturē. Fantastikas caurausta bija Renesanse. Lielu godu tai parādīja racionāli domājošā Apgaismība. Priekšstats par fantastisko katram no šiem laikmetiem bija savs, bet neviens no tiem nav iedomājams bez fantastiskiem daiļdarbiem, kurus tie atstājuši mums, — bez «Gargantijas un Pan- tagriela», «Gulivera ceļojumiem» un «Mik- romegasa». Fantastika vienmēr rosīgi piedalījusies reālās pasaules pārveidošanā. Un, protams, savā skaidrojumā. «Ceļojums uz Liliputiju» krietni palīdzēja Svifta laikabiedriem izprast galma intrigu būtību, valsts vadības mehānismu un partiju ķildu jēgu, bet «Ceļojums uz Laputu» — izprast, kam kalpos zinātnes sasniegumi, ja tos izmantos privileģētās šķiras: lidojošā sala noder ļaužu iebiedēšanai un nodokļu izspiešanai, bet, kas attiecas uz tās iedzīvotājiem, «augšējiem sabiedrības slāņiem» (šoreiz vārda tiešā nozīmē), tad viņi gan ir muļķi, taču savu labumu neaizmirst! Bet jābrīnās, lūk, par ko: fantastika bija, bet fantastu nebija! Ne Rablē, ne Svifts, ne Voltērs nebija fantastikas autori. Nosaukt viņus par tādiem var tikai tālab, lai uzsvērtu, cik milzīgs ir viņu ieguldījums pasaules fantastikas attīstībā. Šie rakstnieki piederēja visai literatūrai. Ja viņi rakstīja fantastiku, tad vienīgi tādēļ, ka literatūra atradās tādā stadijā, kad bija nepieciešama fantastika. Fantastika vēl nebija izveidojusies par atsevišķu literatūras nozari, kas var pārdzīvot uzplaukumu un panīkumu, bet tā eksistē visu laiku, neatkarīgi no tā, vai sabiedrībai pēc tās liela vai maza vajadzība. Fantastikas tendence norobežoties kaut cik pilnīgi izpaudās tikai deviņpadsmitajā gadsimtā. Varenu stimulu šim procesam deva Zila Verna daiļrade. Kopš tā laika fantastikai ir savi autori, savi lasītāji, savas iemīļotas tēmas. Fantastika ir kļuvusi par atsevišķu virzienu literatūrā. Bet vai te neslēpās zināmas briesmas? Vai fantastika nevarēja tikt izolēta no literatūras galvenās plūsmas? Varēja, protams, un tas notika ne vienu reizi vien. Toties tajos gadījumos, kad pasaules mākslinieciskās apgūšanas process lika pievērsties fantastikai, tā bija klāt kā saukta pati ar savām metodēm, ar savu nepārtrauktu tradīciju. Tieši šajos attīstības posmos fantastika kļuva sevišķi bagāta — tai vajadzēja sasniegt uzdevuma līmeni. Šajos pašos posmos arvien stiprāk tiekties pretī fantastikai sāka rakstnieki, kas īpaši tajā nestrādāja. Tāds posms bija divdesmitais gadsimts, kas visumā labvēlīgi ietekmēja šo literatūras žanru. Kas tam par iemeslu? Dažos vārdos grūti pateikt. Visdrīzāk mums ir darīšana nevis ar 4 vienu, bet vairākiem iemesliem, kas, savīda- mies un veidodami jaunus savienojumus, noved gan pie fantastikas kāpuma, gan krituma. Acīmredzot mūsu gadsimtā pastāv vairāki faktori, kas zināmos apstākļos pēkšņi dod varenu stimulu fantastikas attīstībai. Izcila nozīme te bijusi zinātnes un tehnikas progresam. Nākotne tuvojas mums ar milzīgu ātrumu. Noskaidrot attīstības tendences ir arvien nepieciešamāk, lai izlemtu, kā rīkoties pašreizējā momentā, un vienlaikus arvien grūtāk: mūsu laikmets prasa agrāk neredzētus domu mērogus un domāšanas intensitāti. Pasaule paveras mums neparastā plašumā un mainībā. Mēģinājums izpētīt pat visšaurāko nākotnes iecirkni paver ceļu neskaitāmiem atrisinājuma variantiem. Mēs patlaban dzīvojam «prāta» gadsimtā, bet prasības, ko tas izvirza saprātam, ir citādas nekā agrāk. Divdesmitais gadsimts stāv tālu no bijušā racionālisma. Tas nevis klasificē, bet izzina procesus, tas nevis inventarizē sastingušo pasauli, bet tiecas izprast sarežģīto reālo pasauli, kur parādību robežas ir izplūdušas, kur viss pāriet viens otrā un nekas vairs nespēj apmierināt pie stabilitātes, nobeigtības un kārtības pieradušo cilvēku. Pie tam vēl mūsu laikmets nav vienkārši pārmaiņu laikmets — tas ir satricinājumu laikmets. Reti kādu domas ēku te izjauc pa ķieģelītim. Biežāk tā sabrūk uzreiz, pie tam dažkārt tāds liktenis piemeklē celtnes, kam vēl nav uzlikts jumts. Grūti stādīties priekšā piemērotākus apstākļus, lai grautu domāšanas stereotipus, atmestu aizspriedumus, padarītu cilvēka domāšanu var- būtīgu, nevis dogmatisku. Vai tā nav lieliska augsne mūsdienu fantastikai? Maz ir tādu, kas izjutuši to tik pilnīgi un tik agri kā Herberts Velss. Divdesmitais gadsimts nonāca pretrunā ar hronoloģiju. Tā sākums aizkavējās. Tikai pirmais pasaules karš un Lielā Oktobra revolūcija atšķēla pagājušo gadsimtu no mūsu gadsimta. Bet fantastikā divdesmitais gadsimts sākās jau 1895. gadā — kad parādījās Velsa «Laika mašīna». Vairāku gadu gaitā tai sekoja romānu grupa, kas noteica ne vien mūsu gadsimta fantastikai raksturīgo problemātiku, bet arī neskaitāmos paņēmienus, tēlus un sižetus, — «Ārsta Moro sala», «Neredzamais cilvēks», «Pasauļu karš», «Kad Gulošais mostas», «Pirmie cilvēki uz Mēness», «Dievu ēdiens». Mūsdienu fantastikas atkarība no Velsa dažreiz izpaužas ļoti uzskatāmā formā. Drīz pēc otrā pasaules kara amerikāņu firma «Paramount» uzņēma filmu «Pasauļu karš», kas pārstaigāja daudzu valstu ekrānus. Šīs filmas darbība risinājās mūsu gadsimta 50. gados, un, protams, visa tehnika, tai skaitā arī marsiešu tehnika, bija stipri modernizēta. Marsiešu pazīstamo trijkāju vietā bija parādījušies tādi kā «lidojošie šķīvīši», kas slīd ne visai augstu virs zemes (droši vien ar antigravitācijas palīdzību). Virs tiem — metāla čūskas ar plakanām galvām. Tās ir ierīces novērošanai un kaujas stara izsviešanai, sava veida dezintegratori, kas nomainījuši Velsa «siltumstara ģeneratorus». Šiem «šķīvīšiem» Zemes iedzīvotāju ieroči neko nevar padarīt, tāpat kā Velsa trijkā- jiem, bet aizsardzība tiem labāka — tiem apkārt plešas spēka lauks. Vārdu sakot, visos modernās fantastikas atribūtos saskatāms ģenētisks sakars ar Velsa izdomājumiem. Lai cik mūsdienu fantastika atkarīga no tā, kas paveikts agrāk, tā cenšas būt «uz gadsimta līmeņa», un daudzi nefantasti, kas nostājušies uz fantastikas ceļa, labprāt izmanto tai tipiskas tēmas un mākslinieciskos paņēmienus. Tādi piemēri viegli atrodami arī mūsu krājumā. Savdabīgs vairāku stāstu kopsavilkums ir itāļu prozista Primo Levi dramatiskā ainiņa «Dzejdaris». Stāsti par mašīnām, kas pārņēmušas kaut kādas cilvēku funkcijas, pieskaitāmi pie mūsdienu fantastikā visizplatītākajiem. Un vai tad Ivena Hantera stāsts «Vai nenoriskēt par miljonu dolāru?» neliecina par to, ka kosmiskie ceļojumi kļuvuši par kaut ko ārkārtīgi parastu mūsdienu fantastikā? Pie tam atšķirība starp mūsu gadsimta četrdesmito un piecdesmito gadu fantastiem un tiem, kas strādājuši pusgadsimtu pirms viņiem, ir atklājama bez sevišķām pūlēm. Lasot Džeka Londona stāstu «Tūkstoš nāvju», mēs esam spiesti izdarīt lielu laika korekciju. Mūsdienu fantasts to pašu sižetu apstrādātu citādi — mainītos gandrīz vai visas detaļas. Džeroma K. Džeroma «mehāniskais dejotājs» (stāsts «Dejas partneris») arī vairāk atgādina astoņpadsmitā gadsimta androī- dus, par kuriem vēlāk tik labprāt rakstīja vācu romantiķi, nekā Karela Čapeka un Henrija Katnera androīdus. Bet vai tas ir pats svarīgākais? Divdesmitā gadsimta fantastikā nebūt nav tā pieķērusies tehnikai kā pagājušā, «Žila Verna» gadsimta fantastikā. Tā neiet garām tehnikai, taču labprātāk nevis apraksta, bet vienkārši atgādina to. Mēs taču tagad zinām: gadsimtu ritumā kļūst pilnīgāki ne tikai jau pazīstamie tehniskie līdzekļi. Nē, mainās paši principi, saskaņā ar kuriem tiek radīta tehnika. Tas, kus šodien var likties brīnums, rīt būs pierasts jēdziens. Tāpēc visprofesionālākais fantasts, kas nekad neatstāj savu novadu, šodien ar vienlīdz lielu patiku izmanto kā zinātnisko hipotēzi, tā savdabīgo «brīnumainā loģiku». Ja stāsts pilns ar aparātiem un mašīnām, kas sen vairs netiek lietoti, tas var likties mums vecmodīgs. Stāsts par brīnumu ir pietiekami mūsdienīgs. Interesanti — tehnika no |
|
Название книги: KAD BŪS UZVARĒTS LAIKS I. Jefremovs. Helēņu noslēpums. Tulk. S. Cepurniece…… Авторы: krājums Fantastisku stāstu Жанры: sf_epic Файл: fb2-327000-334999.zip/330185.fb2 Размер файла: 1,3 МБ Язык: Латвийский |
Читать онлайн |
Скачать: | ||
fb2 | ||
fb2+zip | ||
epub | ||
KAD BŪS UZVARĒTS LAIKS Fantastisku stāstu krājums I. Jefremovs. Helēņu noslēpums. Tulk. S. Cepurniece…… G. Gors. Puisēns. Tulk. A. Nikolajeva …… G. Altovs. Klīnika «Dižais piekūns». Tulk.A. Nikolajeva…………………… V. Zuravļova. Leonardo. Tulk. S. Cepurniece …… A. Dņeprovs. Pasaule, kurā es pazudu. Tulk.S. Cepurniece …… S. Gansovskis. Dusmības diena. Tulk. H. Lapiņa. …… I.Varšavskis. Robijs. Tulk. H. Lapiņa …… I. Varšavskis. Molekulārā kafejnīca. Tulk. H. Lapiņa…… IZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE» RĪGĀ 1969 «Kad būs uzvarēts laiks…» ir padomju rakstnieku zinātniski fantastisko stāstu krājums. Grāmata iepazīstina latviešu lasītāju ar daudzu padomju fantastu daiļradi, rada priekšstatu par viņu tematikas un stila daudzveidību. Stāstu darbība risinās gan kosmosā, gan uz Zemes, gan pagātnē, gan tagadnē, autori pievēršas zinātniskām, sociālām un morālām problēmām. Taču, lai kas būtu viņu varoņi, lai kur notiktu darbība, — uzmanības centrā ir cilvēks, viņa radošās iespējas un aktīvā attieksme pret dzīvi. Mākslinieks A. Prokazovs Publicēts saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes 1968. gada 22. februāra lēmumu |