Alu lauva  Ž .Ronī vecākais Šī grāmata — ar pilnīgi patstāvīgu sižetu — risina tālāk tā paša autora pazīstamo stāstu «Cīņa par uguni» (iznācis latviešu valodā 1965. gadā) un tēlo divu ak­mens laikmeta aizvēsturisko cilvēku — Una un Zura piedzīvojumus. Abi jaunekļi devušies tālā ceļojumā mek­lēt savai ciltij jaunus medību apgabalus. Ceļā viņi uz­sāk cīņu ar zobenzobu tīģeri mahairodu un milzu žņau­dzējčūsku, sadraudzējas ar meža ļaudīm un paglābj vi­ņus no kareivīgās asinskārās uguns ļaužu cilts, pieradina milzīgo alu lauvu, kas savukārt ne vienu reizi vien nāk palīgā jaunekļiem

Ž. RONĪ VECĀKAIS CĪŅA PAR UGUNI Krāšņi ilustrēta 1965 gadā latviski izdota grāmata par pirmatnējo kromanjonas cilvēku dzīvi, par cīņām ar plēsīgiem zvēriem un mežonīgu cilšu cilvēkēdājiem; par mīlestību un naidu; par cilvēcības uzvaru

VAMIREHS Ž.Ronī(vecākais) Eiropas līdzenumos mamuti jau sāka izmirt, lielie plēsīgie zvēri jau bija aizklejojuši uz siltākām zemēm, bet ziemeļbriedis — uz saltajiem apgabaliem, mežos un stepēs ganījās sumbru, pirmvēršu tauru un lielragu briežu bari. Bija jau aizritējuši gadu simteņi kopš tā laika, kad izmira milzu lāči, kas mitinājās dziļās alās. Tajos laikos slaidi, gargalvaini cilvēki apdzīvoja visu Eiropu no Baltijas jūras līdz Vidusjūrai un no austru­miem līdz rietumiem. Viņi mitinājās alās un klejoja no vienas vietas uz otru. Šie klejotāji jau pieprata dažu amatu un tiecās pēc mākslas. Ar trauslu akmens as­meni viņi darināja zīmējumus, kuros bija jūtama tieksme atveidot dabu