BALSS NO DEBESĪM Staņislavs Lems. IZDEVĒJA PIEBILDE Sajā grāmatā publicēts rokraksts, kas pēc pro­fesora Pitera E. Hogarta nāves atrasts viņa pa­pīros. Sis varenā prāta cilvēks diemžēl nepaspēja galīgi sagatavot un pabeigt manuskriptu pie kura bija strādājis ilgāku laiku. Viņu kavēja slimība. Tā kā par šo viņam neparasto darbu, kurš bija pasākts ne tik daudz aiz patikas, kā, aiz pienākuma apziņas, nelaiķis profesors ne­labprāt runāja pat ar sev tuviem cilvēkiem, pie kuriem man bija tas gods piederēt, tad, sagata­vojot rokrakstu izdošanai, atklājās dažas ne­skaidrības un strīdīgi jautājumi. Patiesības la­bad man jāpaskaidro, ka to cilvēku vidū, kuri bija iepazīstināti ar manuskripta tekstu, radās iebildumi pret tā publicēšanu, jo tāds it kā ne­esot bijis nelaika nodoms. Taču nebija saglabā­jies neviens viņa rakstveida apliecinājums šāda veida nostādnei, tāpēc jādomā, ka līdzīgi pie­ņēmumi ir nepamatoti. Toties gluži skaidrs bija, ka manuskripts ir nepabeigts, jo tam trūka virs­raksta, un tāpat tikai uzmetumos izdevās atrast kādu fragmentu, kuram — un šeit radās vislie­lākās šaubas — vajadzēja būt vai nu ievadam, vai arī pēcvārdam. Uz testamenta pilnvaru pamata es kā nelaika draugs un kolēģis galu galā nolēmu šo frag­mentu, kas grāmatas izpratnei ir būtiski svarīgs, izmantot par ievadvārdiem. Virsrakstu «Balss no debesīm» ierosināja izdevējs misters Džons F. Kilers, kuram es šeit vēlētos izsacīt pateicību par iejūtīgo gādību, kādu viņš izrādīja, rūpēda­mies par profesora Hogarta pēdējā darba izdo­šanu, un tāpat es gribētu pateikties misis Ro- zemundai T. Selingai, kura ar tādu centību veica sagatavošanas darbu un lasīja teksta pēdējo korektūru. Profesors Tomass V. Vorens, Vašingtonas Universitātes Matemātikas fakultāte Vašingtonā, Kolumbijas novads, 1996. gada aprīli

Staņislavs Lems Magelāna mākonis Risinādams sava galvenā varoņa — jauna ārsta, pirmās zvaigžņu ekspedīcijas dalībnieka dzīves gaitas, Lems cenšas uz nākotnes laikmeta fona atainot gan nopietnas sociālās, zinātniskas un filozofiskas prob­lēmas, kuras, pēc viņa domam, nodarbinās cilvēci mūsu ēras ceturtā gadu tūkstoša sākuma, gan sīkas sadzīves detaļas, tā vērsdams romānā iezīmētos cilvēku tēlus mums tuvākus, saprotamākus, pilnasinigākus. Māksli­nieciskajai izdomai, bez kuras nav iedomājams zinātniski fantastisks darbs, te talkā nāca modernas zinātnes sa­sniegumi un — vispirms — paša autora pasaules uz­skats, kas pamatojas uz dialektiskā un vēsturiskā ma­teriālisma tēzēm par sabiedrības attīstības likumiem. Tādēļ ari rakstnieka uzskicētā radošā darba strād­nieku — zinātnieku, pētnieku, inženieru, mākslinieku komunistiskā sabiedrība nav tikai brīva fantāzijas lido­juma auglis. Latvijas Valsts Izdevniecība Riga 1960 No Poļu Valodas Tulkojusi Natālija Krilova, Česlavs Škļeņņiks Mākslinieks Edgars Andersons Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Staņislavs Lems Neuzvaramais Sērija Fantastikas Pasaulē./ otrās klases kreiseris, Zemes kosmosa kuģis ar nosaukumu "Neuzvaramais" nolaižas uz svešas planētas Regis-III kur neilgi pirms tam pazudis cits kosmosa kuģis "Kondors". Izrādās ka "Kondora" apkalpi iznīcinājušas nedzīvas saprātīgas būtnes, kuras evolucionējušas no ļoti sena kosmosa kuģa robotiem un kļuvušas miniatūras. Šīs miniatūrās mušiņas dažādi savienojoties spēj veidot mehānismus ar daudzveidīgām iespējām, tai skaitā radīt ārkārtīgi spēcīgu magnētisko lauku, kurš izdzēš programmas ne tikai Zemes robotiem, bet arī jebkuru informāciju no bioloģisku objektu smadzenēm Izdevniecība «Zinātne» Rīga 1970 Tulkojuši Anna Feldhūne un Česlavs Škļeņņiks Mākslinieks A. Galeviuss Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv Publicēts saskaņā ar Zinātņu akadēmijas redakcijas 1969. gada 30. janvāra lēmumu Latvijas PSR Zinātņu un izdevumu padomes lēmumu

Staņislavs Lems Petaura medības Sērija Fantastikas Pasaulē./ Zinātniski fantastisku stāstu krājums: Pārbaudījums ; Nosacītais reflekss ; Patruļa  ; «Albatross ; Terminuss ; Petaura medības  Zinātne Rīga 1966 A(Poļu) OXOTA HA CЭTABPA No poļu valodas tulkojusi Irēna Juhņeviča. Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv  izdots saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un Izdevumu padomes 1966. g. 16. Jūnija lēmumu 7—3—4

Staņislavs Lems Solaris Sērija Fantastikas Pasaulē./ Stāstā «Solāris» grupa zināt­nieku, kas ieradušies no Zemes, cenšas nodibināt kontaktu ar pla­nētas Solāris saprātīgo matēriju. Uz Solāris šī saprātīgā matērija ir okeāns — gigantisks augsti or­ganizētas plazmas receklis. Oke­āns spēj iedzīvināt materiālos tē­los spilgtākos iespaidus, kas gla­bājas cilvēka apziņā. S. Lems savā darbā centies pa­rādīt, ar kādām neparedzētām grūtībām jāsastopas pētniekiem, saskaroties ar citu pasauļu sa­prātīgajām būtnēm. Staņislavs Lems dzimis 1921. gadā Ļvovā. Tur viņš pabeidza vidusskolu un sāka studēt medi­cīnu. Karš pārtrauca S. Lema stu­diju gaitas. Pēc Polijas atbrīvoša­nas Lems Krakovā pabeidza me­dicīnas studijas un pievērsās rakstniecībai. Staņislava Lema pirmais solis zinātniskās fantastikas jomā bija grāmata «Astronauti». Šajā vir­zienā gāja viņa daiļrades tālā­kais attīstības ceļš. Viņš sa­rakstījis ap 20 grāmatu, kurās dziļa zinātniska doma savijas ar neparastu iztēles bagātību. S. Le­ma grāmatas tulkotas vairāk nekā divdesmit pasaules valodās. Lūk, daži S. Lema daiļdarbi, kuru slava aizskanējusi tālu aiz Poli­jas robežām: «Astronauti», «Magelāna mākonis», «Solāris», «At­griešanās no zvaigznēm>s «Ede- na», «Robotu pasakas», «Neuzva­ramais», «Zvaigžņu dienasgrāma­tas». S. Lemu interesē ne vien zināt­niskā fantastika, bet arī mūsdienu tematika. Viņš ir uzrakstījis ro­mānu «Laiks, kas nav bijis vel­tīgs», autobiogrāfisko stāstu «Aug­stā pils», kā arī filozofiskās esejas «Dialogi» un «Summa Technologiae». Par panākumiem rakstniecībā Staņislavs Lems 1957. gadā ie­pelnījās Krakovas pilsētas balvu, bet 1965. gadā saņēma Polijas Kultūras un mākslas ministra prē­miju. No polu valodas tulkojis Zigfrīds Trenko  Mākslmieks Edgars Skujiņš  Izdevn  Liesma Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis