J. MAULINŠ PĒDAS STĀSTI PAR VESTURI Romānā attēlotie notikumi norisinājušies zviedru—poļa kara (no 1600. gada līdz 1629. gadam) beigās, kad Vidzemē iestājās ilgi gaidītais miers. Septiņpadsmitais gadsimts. Mežmalas mājā bez skursteņa ar apsnigušu salmu jumtu dzirdamas dziesmas. Sievas un meitas sēž ap skala guni, vērpj un dzied. Melodija pazīstama, sprigana un skaidra. Griestu baļķi nokvēpuši. Pie sienas uz plata sola, ar kažoksegām apsegušies, virsdrēbes nenovilkuši, guļ bērni. Uz akmens krāsns lielā, gludā un siltā stūra snauž pelēks kaķis un sapņo par zvirbuļiem, kurus dienā redzējis ielienam rijas salmu jumtā. Kaut kur gaisos top teiksma, bet teiksmas laikabiedri to pat nenojauš. Tā tas bijis vienmēr. Daudzi vēlāk tai ticēs, daudzi neticēs. Tā tas bijis un būs.., Bet ārā, sila tālumos, joprojām gaudo vilki.Un klīst vilkači