Vasilijs Jans Spartaks Stāsti par vēsturi Senās Romas lielā vergu sacelšanās I gadsimtā pirms mūsu ēras. R.Džovanjoli bija buržuāziskais revolucionārs, cīnī­tājs par Itālijas apvienošanu un Itālijas atbrīvošanu no svešzemju jūga. Tas nevarēja palikt bez ietekmes sa­cēlušos vergu kustības attēlojumā un tās vēsturisko varoņu tēlu izveidē. Džovanjoli jūt milzīgas simpātijas pret Spartaku un apveltī viņu ar ārkārtīgi cildena cil­vēka rakstura iezīmēm, taču Džovanjoli nesaprot, ka Spartaks pārstāv vergu šķiru, ko no vergturiem šķir vesels bezdibenis. Jā, taisni bezdibenis, nevis barjera, kas amfiteātrī skatītāju nošķir no gladiatoriem, kuri cīnās arēnā. Savā «Spartakā» V. Jans pilnīgi apzināti atteicies tēlot vergu un vergturu pasauli kā kaut ko vienu ve­selu. Apspiesto pasaule stāv pretim apspiedējiem. Ap­spiestos pārstāv Spartaks. Apspiedējus — Krass. Spar­taka pusē turas seno autoru pieminētie Krikss un Enomajs un rakstnieka iztēlē radītais traķiešu zēns Geta un dejotāja Arnika. Lai arī tās ir izdomātas personas, bet izdomai te pamatā ir pareiza laikmeta izpratne. Vēl vairāk, vēstures avotos mēs atrodam šo varoņu proto­tipus. Kāds sengrieķu autors stāsta par Spartaka līdz­gaitnieci, kas pareģojusi viņa slaveno nākotni. Izdevniecība «Liesma» Rīgā 1969 Tulkojis Oskars Kalnciems vāku zīmējis A. Stankevičs Ilustrējusi V, Vahtejeva un L. Hailova Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis