Joels Veinbergs Kolumbi pirms Kolumba Stāsti par vēsturi Izziņas procesā cilvēka doma virzās no zināmā uz vēl neizzināto. Mūsdienu cilvēku un zinātnes uzmanibu ar­vien vairāk saista kosmiskās tāles, kuru izpēte kļuvusi iespējama tāpēc, ka cilvēks visumā labi jau iepazinis savu planētu — Zemi. Zemes izpētīšana bija ne mazāk varonīga un saistoša epopeja kā kosmosa tāļu atklāšana. Apritēja daudzi gadu tūkstoši, iekams cilvēks iepazina savu planētu. Šajā titā­niskajā meklējumu un atklājumu procesā nozīmīgi bija vairāki posmi. Viens no tiem — Lielo ģeogrāfisko atklā­jumu laikmets (15. — 17. gs.), kad Vasko da Gama, Kolumbs, Magelāns un daudzi citi drosminieki pavēra cil­vēcei vēl nepazīstamos Zemes kontinentus. Taču 15. — 17. gs. ceļotāji turpināja to mūsu planētas izpētes darbu, kuru senajos laikos (3. g. t. pr. m. ē. — 5. gs. m. ē.) jau bija sākuši senie ēģiptieši un babilo­nieši, feniķieši un ķīnieši, grieķi, romieši un daudzas citas senās tautas. Par viņiem — senās pasaules kolumbiem stāsta šī grāmata. Mēs gribam iepazīstināt lasītāju ne vien ar ceļotājiem un ceļojumiem, bet arī parādīt, kādi cēloņi pamudināja senās pasaules cilvēkus doties tālos un bīstamos braucie­nos, un pastāstīt par to sekām un rezultātiem. Ceļojumos atklājās ne vien jaunas zemes, bet arī svešas tautas un kultūras, un apkārtējās pasaules iepazīšana bija viens no faktoriem, kas ievērojami veicināja un paātrināja senās pasaules diženo kultūru plaukumu. Jaunā lasītājiem nodotā grāmata turpina sarunu par senās pasaules tautām un zemēm, sabiedrībām un kultu- rātu, kas sākta mūsu agrāk publicētajās grāmatās. Autors ©«Liesma», 1973 Vāku zīmējis Aleksandrs Stankevičs Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis «… bieži vien ļaudis Pazīst cits citu, kad dodas ar kuģiem pa bangaino jūru.» (Homērs. «Odiseja»)