Andrē Moruā Trīs Dimā Romāns Sērija „Ievērojamu cilvēku dzīve". «Rokas, kuras divdesmit ga dos uzrakstījušas četrsimt romānu un trīsdesmit piecas drāmas, ir strādnieka rokas...» Tā Aleksandrs Dimā atbildēja kādam cilvēkam, kas viiļu nosauca par aristokrātu. Bet cik grāmatu sarakstījis Andrē Mo-ruā? Viņš pats izvairīgi izsacījies, ka skaidri neatceroties. Pēc bibliogrāfiskiem datiem secināms, ka Moruā sarakstījis septiņdesmit trīs grāmatas — romānus, stāstu krājumus, populāri vēsturiskus darbus, ceļojumu ap rakstus, politiskus pamfletus, esejas, dzejoļus. Tomēr galvenā nozīme šai milzu daiļrades darbā ir biogrāfiskā žanra romāniem, kas padarījuši slavenu Andrē Moruā vārdu. Andrē Moruā dzimis 1885. gadā mazā Normandijas pilsētiņā Elbefā, netālu no Ru-ānas, kur pagājusi arī viņa bērnība, Pēc vietējās skolas beigšanas viņš iestājas Korneija licejā Ruānā. Tur kāds no profesoriem iedāvina viņam grāmatu «Krievzemes dvēsele», un Puškina, Gogoļa un Tolstoja daiļdarbi atstāj uz jaunieti saviļņojošu, uz visu mūžu paliekošu ietekmi. Savas patstāvīgās dzives gaitas Moruā uzsācis kādā tekstilfabrikā, kur strādājis par administratoru, viņš piedalījies abos pasaules karos, bijis profesors angļu un ameri-rikāņu universitātēs — Kembridžā un Prīnstonā, veicis svarīgus diplomātiskus uzdevumus. Bet vienmēr un visur viņš pirmajā vietā izvirzijis rakstniecību, jo ne velti reiz izteicies, ka rakstīt esot vistīkamākā no darbošanās pasaulē. Andrē Moruā sarakstījis piecpadsmit lielu biogrāfisku romānu, no kuriem vienpadsmit veltīti rakstniekiem, trīs — valstsvīriem un viens — zinātniekam. Turklāt Moruā daiļradei vēl pieder divas apceres par viņa laikabiedriem rakstniekiem, angļiem un frančiem, kā arī div-sējums «Atmiņas», kuras lasītāju iepazīstina ar simtiem cilvēku, ko savā mūžā sastapis autors. Andrē Moruā miris 1967. gadā. Grāmata «Trīs Dimā» gluži dabiski dalās trīs daļās. Franču revolūcijas ideju aizstāvja ģenerāļa Dimā portrets iezīmēts spilgti, taču mazliet neskaidri, turpretī Dimā-dēls parādīts kā dzedrs moralizētājs un soģis, bet šie divi tēli bija Moruā vajadzīgi kontrastam, lai izceltu galveno varoni — slaveno Dimā-tēvu. Par Dimā-tēvu sarakstītas neskaitāmas grāmatas un arhīvu materiāli pilnīgi izmantoti, šķiet, ka Moruā rīcībā palicis vienīgi faktu materiāls. Un pēkšņi Moruā savā grāmatā publicē tik daudz dokumentu un vēstuļu, kas līdz šim pētniekiem nav bijuši zināmi! Andrē Moruā ir pirmais no buržuāziskajiem biogrāfiem, kas nav noklusējis kādu visai svarīgu iezīmi: Aleksandrs Dimā vienmēr vēlējies būt tuvs sava gadsimta revolucionārajām kustībām — gan Lielajai franču revolūcijai, kurā piedalījās viņa tēvs, gan 1830. un it sevišķi 1848. gada revolūcijai. Aleksandra Dimā darbi tiek lasīti jau vairāk nekā simt gadu, tos izlasījuši miljoniem cilvēku, un vēl daudzas paaudzes tos lasīs un iemīlēs viņa varoņus. Izdevniecība «Liesma» Rīgā 1968 No franču valodas tulkojusi Jausma Ābrama Mākslinieks Gunārs Kļava