Uldis Plotnieks Zaļās zāles zeme «Grāmata «Zajās zāles zemē» savdabīga stāstījuma veidā, izmantojot personifikāciju, iepazīstina lasitāju ar dzrvniekiem, kas mīt pļavā, ar skarbo eksistences ciņu to vidū un dabiskās izlases procesu. Īpaša uzmanība pievērsta pēdējā laikā noskaidrotām īpatnībām dzīvnieku uzbūvē. Grāmatu autors iecerējis skolēniem, lai tie labāk izprastu dabu un kļūtu par tās aktīviem sargātājiem. © «Zvaigzne», 1980 Noskannejis gramatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Lasītāj, vai tev kādreiz ir gadījies pabūt ziedošā pļavā? Droši vien. Tu devies pārgājienā un atpūtas brīdī kopā ar biedriem iededzi ugunskuru, nepadomājot, ka tā vietā paliks melns plankums, kurā gadiem ilgi nekas neaugs. Tu priecājies, bet gruzdošajai zālei sāpēja. Tu nevajadzīgi noplūci vienkāršu pļavas ziedu un pēc tam nometi. Vai nemanīji, ka ziedkātiņš raudāja ar zaļganām sulu asarām? Iespējams, tu pasmaidīsi par manām domām. Nepārsteidzies! Cilvēks par dabu vēl zina ļoti maz. Apsēdies noras malā un pavēro, kā dzīvo ZAĻĀS ZĀLES ZE­MES iemītnieki! Tas prasīs pacietību, bet varbūt tev izdosies ieraudzīt kaut ko brīnumainu. «… mīlēt dabu nozīmē mīlēt dzimteni…» — tā teicis krievu rakstnieks Mihails Prišvins. Un to nekad nedrīkst aizmirst. Arī sēžot norā un vērojot ZAĻAS ZĀLES ZEMI. Mākslinieks Edgars Folks Plotnieks U. P1 740 Zaļās zāles zemē  II. E. Folks. — R.: Zvaigzne, 1979.—. 135 Ipp., il