Vsevolods Sisojevs Apbrīnojamie zvēri Stāsti par dabu Autors, krievu padomju rakstnieks un medību speciālists (dzimis 1911. gadā), stāsta par Usūrijas tīģerienes Rigmas, Himalaju lāču, Sibīrijas caunu, sabuļu, vāveru, vilku, aļņu, maralbriežu, zlemeļbriežu, sniega leopardu un daudzu citu Tālo Austrumu kalnu, mežu un upju Iemītniekiem. šī gramata veltīta tiem, kas Interesējas par Tālo Austrumu dabu, un tai ir liela nozīme dabas aizsardzībā No krievu valodas tulkojis Arturs Lielais Noskanējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis Māksliniece Māra Rikmane Grāmata veltīta sievai un draugam Jehaterinai Maksimovnai Cik brīnišķīga ir daba dižās Amūras apgabalā! Cik laimīgs jūtas dabas pētnieks, nokļuvis šajā no­vadā, kur vēl tagad mīt tiģeri un leopardi, Nepālas caunas un kalnu antilopes gorali, kur ezeros zied lotosi un noguris ceļavīrs var patverties no svelmainās saules mūžzaļo ivju ēnā! Jo sevišķi krāšņi un lieliski ir Tālo Austrumu ciedru- priežu meži. Cik dzidrs ir gaiss šajos mežos, kā tas smaržo pēc sve­ķiem! Slaido ciedrupriežu daudzās galotnes slejas aug­stu pāri mežu jūrai. Tumšzaļajos, kuplajos zaros, kas tiecas debesis, dižojas lieli, zeltaini čiekuri. Cik garšīgas ir taukās ciedrupriežu sēklas — «ciedru riekstiņi», ar ko labprāt mielojas cilvēki, putni, lieli plēsējzvēri un sīki grauzēji! Ciedrupriežu mežos iešana viegla un klusa. — pamežs nav cieši sakuplojis un zemi klāj mīksta nobirušo skuju sega. Sājos mežos aizvien rosās dzīvās radības un turklāt tajos jaušams kāds noslēpums. Priedulāji ir jauki jebkurā gadalaikā. Vasarā te nav karsts — starp ciedrupriedēm augošās liepas un dzeltenie bērzi sniedz ēnu un dzestrumu. Ziemā ciedrupriežu meži ir gaiši, tālu pārredzami. Jau iztālēm var saskatīt meža­cūkas meklējam barību un klaiņojošu lāci. Klejojot mežā, iespējams sastapt daudz dažādu dzīv­nieku — gan Sibīrijas caunas, sabuļus, ūdrus un āmrijas tiņus, gan maralbriežus un aļņus. Sājos mežos mit Hima- laju lāči, kas bieži kāpelē pa kokiem un ziemu pārlaiž milzu koku dobumos. Sniega segā ilgi samanāmas meža traģēdiju pēdas — cīniņā uz dzīvību un nāvi reizēm saķeras tīģeris ar lāci, mežakuilis — ar leopardu. Medniecības speciālisti, medību pārziņi un inspektori modri sargā vērtīgos zvērus un rūpējas par to skaita pavairošanu, viņi plašos apgabalos ieviesuši sabuļus, akli- matizējuši Amerikas ūdeles un ondatras — bizamžurkas, Baltkrievijas upju bebrus un pelēkos zaķus. Mūsu novadā dzīvo nepārspējami zvēru ķērāji, kuri kailām rokām prot sagūstīt tīģerus un leopardus. Un cik daudz dārgu zvērādu, mošus briežu dziedzeru un maral- briežu ragu — pantu viņi iegūst! Esmu gājis medībās un pētījis Tālo Austrumu dzīvnie­kus trīsdesmit piecus gadus. Atceros daudzas neparastas tikšanās taigā, un man gribētos pastāstīt lasītājam savus novērojumus. Labākā balva autoram būs atsaucīgs lasītājs, kas centu­sies iepazīt un vēl ciešāk iemīlēt dabu. Autors