Čingizs Aitmatovs Ardievu, Gulsari! Divas dzīves - zirga un cilvēka mūžs mums jādzīvo kā savējais, lasot Čingiza Ailmulova garo stāstu «Ardievu, Gulsari!» — tik tēlains, kā pašu acīm skatīts un pašu ausim saklausīts šķiet viss, ko stāsta latviešu lasītājiem Jau labi pazīstamais un iecienītais kirgīzu rakstnieks. Mainās gadalaiki — pēc svaigām vērmelēm smaržo stepes vēji pavasari, tālu skan zirgu zviedzieni un pakavu klaksti, vasarā svelmē saule un, zibeņiem šķīstot, trako negaisi, rudeņos zeltainas un skanīgas dienas vijas ar lietainām un pelēkām, kad smagas mākoņu gūzmas sagulst kalnu kamiešos, bet ziemā sprēgā sals un plosās sniega vētras. Tāda ir zeme, kur dzimis krietnais un godīgais darba rūķis Tanabajs un viņa iemīļotais lieliskais aidinieks Gulsari, kas ir tik straujš un skaists kā spārnotais auļotājs, spēkavīru uzticamais draugs kirgīzu pasakās. Te aizrit viņu abu — Tanabaja un Gulsari mūžs, grūts un nemiera pilns, te viņiem jāpieredz daudz nevajadzīgu moku, varmācības, pāridarījumu, te arī aizzib retie laimes mirkļi. Un, kad dzīve jau tuvojas rietam, kad Tanabaja paša likteni nekas daudz vairs nav labojams, viņš brīdina citus no savas kļūdas, uzrunādams vientuļu gājputnu: «Lido, lido! Panāc savējos, kamēr spārni nav noguruši.» Arī pats Tanabajs vēl grib panākt savējos, no kuriem bijis netaisni atrauts, un viņš tos panāks, Jo «viņam negribējās nomirt kā vientuļam putnam, kas noklīdis no sava žiglspārņu bara». Liesma Rīga 1967 https://disk.yandex.ru/i/NKFI-evzCdCynQ S(Kirg) Ai 706 Tulkojusi Valentīna Eisule Mākslinieks Rūsiņš Rozīte Padomju stāstu sērija 1967. gada lznakušas grāmatas: Mihails Ančarovs «NEVARBūTlBAS TEORIJA» Sergejs Antonovs «PĀRPLĒSTAIS RUBLIS» Iljass Efendijevs «VĪTOLI PĀR ARIKU» Leonīds Ļlhodejevs *ESMU APZINĪGS CILVĒKS» Vadlms Sobko «CETURTĀ ROTA»