Aleksandrs Puškins Akmens viesis Atdzejojis Valdis Grēviņš no otrais sējums. Lirika 1826-1830. Pasakas. Dramatiskie sacerējumi Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins Andželo Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Trešais sējums. Poēmas. Jevgeņijs Oņegins Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins Brāļi laupītāji Atdzejojusi Ārija Elksne Trešais sējums. Poēmas. Jevgeņijs Oņegins Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins Ceturtais sējums Proza Romāni un stāsti:  Pētera Lielā moris. Tulkojusi Marija Šūmane . Romāns vēstulēs. Tulkojis Valdis Grēviņš . Nelaiķa Ivana Petroviča Belkina noveles. ; Šāviens ; Putenis ; Zārcinieks ; Stacijas uzraugs ; Jaunkundze zemnieces lomā  ; Gorjuhinas ciema vēsture. Tulkojis Kārlis Egle  ; Roslavjevs. Tulkojusi Arija Elksne  ; Dubrovskis. Tulkojis Kārlis Egle  ; Vientuļā mājiņa Vasilija salā.  ; Pīķa dāma. Tulkojis Valdis Grēviņš  ; Kirdžali. Tulkojusi Ārija Elksne  ; Ēģiptes naktis. Tulkojis Kārlis Egle. Atdzejo­jusi Elīna Zālīte ; Kapteiņa meitiņa. Tulkojusi Ārija Elksne  ; Ceļojumu apraksti: Ceļojums uz Arzrumu. Tulkojis Eižens Rauhvargers ; Fragments no vēstules D-am. Tulkojusi Ārija Elksne ; Autobiogrāfiskie raksti: Atmiņas. Tulkojusi Ārija Elksne ; Deržavins ; Karamzins ; Iedomātā saruna ar Aleksandru Pirmo  ; Holera ; Par Durovu ; Autobiogrāfijas sākums. Tulkojusi Ārija Elksne Kopoti raksti piecos sējumos Jūlija Vanaga redakcija Redakcijas kolēģija: A. Balodis, A. Bauga, K. Egle, J. Grots, M. Ķempe, B. Saulītis, J. Sudrabkalns Sastādītājs Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs Apinis Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins Ceļojums uz Arzrumu Sastādītājs Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs Apinis tulkojis Eižens Rauhvargers izdevniecība Liesma 1969 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins Dubrovskis Divi kaimiņu muižnieki Trojekurovs un Dubrovskis neskatoties uz mantiskā stāvokļa atšķirībām ir labi draugi, Trojekurovam ir meita Maša, bet Dubrovskim dēls Vladimirs un bagātais Trojekurovs bieži runā par to, ka bērniem būtu jāprecas. Trojekurovs ir bagāts un despotisks, bet Dubrovskis,  lai arī nabadzīgs, bet lepns un neatkarīgs un kādas nieka lietas dēļ, abi pamatīgi sastrīdas. Trojekurovam ir liela vara un viņš dusmās nolemj Dubrovskim atņemt viņa muižu ar zemniekiem, ko arī caur uzpirkto tiesu izdara. Dubrovska veselības stāvoklis strauji pasliktinās un no Pēterburgas tiek izsaukts viņa dēls Vladimirs, kad viņš ierodas tēvs ir tuvu nāvei. Trojekurovs mēģina samierināties ar savu bijušo draugu un brauc ciemos, bet ieraugot Trojekurovu, Dubrovski piemeklē trieka, paralīze, un pēc tam arī nāve, dēls vladimirs liek pateikt Trojekurovam, lai viņš brauc prom. Pēc tēva nāves pie Vladimira ierodas tiesas pristavs, lai izliktu viņu no muižas. Dubrovska zemnieki grib uzbrukt tiesas izpildītājiem, bet Dubrovskis viņus attur no šī soļa. Naktī viņš liek visiem muižas ļaudīm atstāt muižu un to aizdedzina, viņš sūta vienu no saviem zemniekiem Arhipu izlaist tiesu izpildītājus, bet Arhips to neizdara un tiesu ierēdņi iet bojā... tulkojis Kārlis Egle izdevniecība Liesma 1969 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins Gabrieliāda Poēma Atdzejojis Bruno Saulitis Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins Gorjuhinas ciema vēsture rakstīta no trešās personas - Belkina, kurš dzimis un izaudzis Gorjuhinā Sastādītājs Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs Apinis tulkojis Kārlis Egle izdevniecība Liesma 1969 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins Grāfs Nuļins Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins Kapteiņa meitiņa Vislabākais un pie tam arī vispopulārākais Puškina stāsts ir ,,Kapteiņa meitiņa” (1833), kuram kā prozas stila meistardarbam gandrīz nevar uzrādīt nevienu lielāku defektu. Visu stāstu caurauž ideālisms; neatvairāmi pārliecinošais tēlojuma reālisms lasītāju pat pret paša gribu pārceļ rakstnieka rādāmā pasaulē. Puškins sniedzis «Kapteiņa meitiņā» ārkārtīgi patiesu un mākslinie­ciski pārliecinošu Pugačova tēlu. Šis tēls krasi atšķiras no tiem Puga­čova tēlojumiem, kas bija sastopami literatūrā pirms Puškina. Muižnieku rakstnieki tēloja Pugačovu kā bezsirdīgu «ļaundari», zvēru, kam nepiemīt nekas cilvēcisks, izgāza pār viņu visus iedomājamos lamu vārdus, dēvēdami to par «pūķi», «krokodilu», «nevarīgo ūdri» utt. Tā, piemēram, Pugačovu nosauca savos dzejoļos savā laikā ļoti pazīstamais XVIII gadsimta dzejnieks A. P. Sumarokovs. Pavisam citādi Pugačovu zīmē Puškins. Tautas sacelšanās vadoņa tēlu viņš sniedzis bez jebkādiem izskaistinājumiem, visā viņa bargajā — reizēm pat visai nežēlīgajā — realitatē. Tajā pašā laikā Puškins lieliski atklāj viņā arī dažas labas īpašības, dažas tipiskas krievu nacionalā rakstura iezīmes. ceturtais sējums PROZA KAPTEIŅA MEITIŅA Sastādītājs Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs Apinis tulkojusi Ārija Elksne izdevniecība Liesma 1969 E-grāmatā izlabotas pamanītās kļūdas un tā papildināta ar attēliem gan no oriģinālās grāmatas latviešu izdevuma, gan no krievu izdevuma. Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins Kirdžali stāsts Kirdžali pēc tautības bija bulgārs. Turku valoda Kirdžali nozīmē varonis, drošulis.Kad Aleksandrs Ipsilanti pasludināja sacelšanos un saka vākt karaspēku, Kirdžali atveda pie viņa vairākus no saviem vecajiem biedriem. Eterijas īstais mērķis viņiem bija miglā tīts, bet karš deva iespēju tikt pie bagātības uz turku un varbūt arī uz moldāviešu rēķina — un tas viņiem likās skaidrs. tulkojusi Ārija Elksne izdevniecība Liesma 1969 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins Mocarts un Saljeri Dziļdomīga psiholoģiska etīde par ģēnija dabu un skaudību, kas izvēršas nepārvaramā, noziedzīgā kaislē. Atdzejojusi Mirdza Ķempe Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins otrais sējums Lirika 1826-1830 Pasakas Dramatiskie sacerējumi Pēctrimdas un mūža pēdējo gadu lirika Maskava — Pēterburga 1826 Auklei. «Tu draugs man esi grūtās dienās . . .» Atdzejojusi  Mirdza Ķempe «Cik laimīgs jūtos es, kad varu pamest . . .» Atdzejojis Andris Vējāns «Deg jūdu istabiņā svece . . .» Atdzejojis Eižens Mindenbergs «Tu dievmāte, bet nevis tā . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne Ziemas ceļš. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Stances. «Uz labu cerēt gribas man . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne 1827 Mordvinovam. «Jau paguris bij ērglis pēdējais . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne «Jūs Sibīrijas raktuvēs . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe Arions. Atdzejojis Jānis Sudrabkalns Dzejnieks. «Pirms Apolons nav aicinājis . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe Lakstīgala un roze. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Tris avoti. «Mums dzīves stepē bezgalīgā, sērā . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe Eņģelis. Atdzejojusi Elīna Zālīte «Cik krāšņa naktsI Pie debess saltās . . ,» Atdzejojis Paulis Kalva Kiprenskim. «Tu tīkams modei vieglspārnotai . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe Galvaskauss. «Ņem, Delvig, galvaskausu šo . . .» Atdzejojis Kārlis Štrāls «Cik cildens viesu pulkā spožā . . .» Atdzejojis Andrejs Balodis 1827. gada 19. oktobri. «Lai dievs stāv klāt, ak draugi, jums . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Talismans. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks «Dzelmenis dziļš . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis «Ai pavasari, mīlas laiks . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne 1828 Draugiem. «Nē, ne jau lišķība tā ir . . .» Atdzejojis Paulis Kalva «Ak vai! Sī mīlas atzīšanās . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis To Dawe ESQr. «Kādēļ tev jāattēlo, draugs . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis Atmiņas. Atdzejojusi Elīna Zālīte Tu un jūs. Atdzejojusi Mirdza Ķempe «Velte nejaušā un liekā . . .» Atdzejojis Paulis Kalva «Vēl jau pļavās klejo salti vēji . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis «Ak daiļā, nedziedi nekad . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe Jazikovam. «Sen posos aizbraukt, mīļais draugs . . .» Atdzejojis Andris Vējāns N. Kiseļovam. «Kļūt gribi svešumā tu brīvs un vesels arī . . .»Atdzejojis Laimonis Kamara Ģīmetne. Atdzejojis Jānis Sudrabkalns Sirdsdraugs. Atdzejojusi Ārija Elksne «Ir laimīgs tevis izraudzītais . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne Nojausma. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Slīkonis. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe «Krauklis krauklim pretī trauc . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks «Pilsēt krāšņā, nabadzīgā . , .» Atdzejojusi Elīna Zālīte «Kur fontāns irdz starp akmens sienām . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne Ančars. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe Atbilde A. Gotovcevai. Atdzejojusi Ārija Elksne Zieds. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe «Cik strauju soli gaitā staltā . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis «Kāds biju agrāk jau, tāds esmu tagad es . . .» Atdzejojis Jānis Plotnieks Pzejnieks un pūlis. Atdzejojis Tālivaldis Brička Kaukāzs. Atdzejojusi Mirdza Ķempe Sļūdonis. Atdzejojis Kārlis Krūza Klosteris uz Kazbeka. Atdzejojusi Mirdza Ķempe Delibašs. Atdzejojis Jāzeps Osmanis «Pār kalniem Gruzijā pakts migla nolaižas . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe No Hafiza. «Nedzenies pēc slavas karā . . .» Atdzejojusi Vizma Belševica Dona. Atdzejojusi Austra Dāle Oļega vairogs. Atdzejojusi Vizma Belševica Kalmikiete. Atdzejojis Andris Vējāns «Bruņinieks šis bija nabags . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks «Ak Grieķija, jel sacelies . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks J. Poltorackai. «Ja debess tēvs būs žēlīgs mums . . .» Atdzejojis Paulis Kalva «Kad jau Ižora bij leju . . .» Atdzejojis Paulis Kalva Zīmes. Atdzejojis Laimonis Kamara Epigramma. No žurnāliem daudz pārestību cietis . . .» Atdzejojis Harijs Heislers Par I. Velikopojski. «Ai Beverlej, pa pusei Horucij . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara Kurpnieks. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Ceļinieka žēlabas. Atdzejojusi Ārija Elksne «Ko laukos iesākt mums, kad ziema? Rītos kāri . . Atdzejojis Paulis Kalva Ziemas rīts. Atdzejojusi Mirdza Ķempe Epigramma. «Zēns Fēbam himnu veltīt steidz . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara «Jūs mīlēju; un mīlestība mana . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks «Es gatavs, varu braukti kurp jūs, turp arī es . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis Kukaiņu kolekcija. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks «Kad daždažādās nevalodās . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne Iekarotāja bistei. Atdzejojis Laimonis Kamara «Vai ska]ā ielu troksnī eju . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe Sonets. «Put drūmais Dante sonetu nav pēlis . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis Dzejniekam. «Klau, dzejniek, nedzenies pēc ļaužu mīlestības . . .»Atdzejojis Jānis Plaudis Madonna. Atdzejojusi Vizma Belševica Ciklops. «Kaut prāts un valoda bēg projām . . .» Atdzejojis Jānis Sudrabkalns «Gan izpriecās, gan stundas dīkās . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe «Ko gan mans vārds tev līdzēt spēs . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne Epigramma. «Nav boda, ka tu polis kāds . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara Epigramma. «Sirms zakātājs man teica lamas . . .» Atdzejojis Imants Vanags Jaunā mītne. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks «Kad savos karstos skāvienos . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis Jodi. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Elēģija. «Sī bezprātīgo gadu līksme tagad. . .» Atdzejojusi Ārija Elksne Atbilde anonīmam. Atdzejojis Jānis Plaudis Carskoje Selo statuja. Atdzejojusi Austra Dāle Jauneklis. Atdzejojis Jānis Plaudis Atskaņa. Atdzejojis Jānis Plaudis Darbs. Atdzejojis Imants Lasmanis Par īliadas tulkojumu. «Dzirdu es helēņu valodas klusušās, dzisušās skaņas . . .» Atdzejojis Jānis Plaudis «Pie kurla tiesneša nāk kurlais kurlo tiesāt . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis Atvadas. «Vēl domās tavu mīļo tēlu . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe <Es šeit, Ineziļa . . .» Atdzejojis Jūlijs Vanags Pāžs jeb Piecpadsmitais gads. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks «Mans brangais kritiķi, mans smējēj piebriedušais . , .» Atdzejojis Jānis Plaudis «Kad atmiņas man nedod miera . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne Lūgums. Atdzejojusi Ārija Elksne Dzejolis, kas sacerēts bezmiega nakti. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Varonis. Atdzejojis Harijs Skuja «Lai tālos dzimtos krastos kļūtu . . .» Atdzejojusi Elīna Zālīte Mani raduraksti. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Post scriptum. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Čigāni. Atdzejojis Harijs Heislers 1831        Atbalss. Atdzejojusi Mirdza Ķempe «Kur svētās kapenēs viņš dus . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe Krievijas pēlējiem. Atdzejojusi Mirdza Ķempe «Jo biežāk mūsu licejs var . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne 1832        Daiļava. «Kā harmonijā apgarotā . . .» Atdzejojis Andris Vējāns «Nē, nē — nedz vēlos es, nedz drīkstu nodoties . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Albumā. «No Maskavas kad padzīs projām …» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Albumā. «Ilgi lapas izraudzītās . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara 1835 Huzārs. Atdzejojis Eižens Mindenbergs «Tu, franču rimjkaļus kas ņēmies bargi rāt . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe «Pāri sniega klātiem laukiem . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne Budris un viņa dēli. Atdzejojusi Mirdza Ķempe Vojevoda. Atdzejojusi Mirdza Ķempe «Dievs, neliec sajukt prātā man . . .» Atdzejojis Imants Ziedonis Rudens. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe RIETUMSLĀVU DZIESMAS Priekšvārds. Tulkojusi Milda Grīntelde 1.  Karaļa sapnis. Atdzejojusi Ārija Elksne 2.  Janko Marnavičs. Atdzejojis Valdis Rūja 3.  Kauja pie Zeņicas — Veļikajas. Atdzejojis Jāzeps Osmanis 4.  Feodors un Jeļena. Atdzejojis Jāzeps Osmanis 5.  Vlahs Venēcijā. Atdzejojis Valdis Rūja 6.  Haiduks Hrizičs. Atdzejojis Valdis Rūja 7.  Hiacinta Maglanoviča sēra dziesma. Atdzejojis Eižens Mindenbergs 8.  Marko Jakubovičs. Atdzejojusi Ārija Elksne 9.  Bonaparts un melnkalnieši. Atdzejojis Jānis Sudrabkalns 10. Lakstīgala. Atdzejojis Imants Lasmanis 11.  Dziesma par Melno Georgiju. Atdzejojis Andrejs Balodis 12.  Vojevoda Milošs. Atdzejojis Andrejs Balodis 13.  Vilkatis. Atdzejojis Andrejs Balodis 14.  Māsa un brāļi. Atdzejojis Eižens Mindenbergs 15. Janišs karaļdēls. Atdzejojis Valdis Rūja 16. Kumeļš. Atdzejojis Andrejs Balodis Piezīmes. Tulkojusi Milda Grmielde «Sakiet, — kas tur spīd uz zaļā kalna?» Atdzejojusi Ārija Elksne «Es sāpju aukās tagad rūdīts vīrs . . .» Atdzejojis Paulis Kalva «Ir laiks, mans draugs, ir laiksl pēc miera esmu tvīcis Atdzejojis Vladimirs Kaijaks «Viņš dzīvoja starp mums . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks 1835 Pētera Pirmā dzīres. Atdzejojis Jānis Sudrabkalns Oda LVI (No Anakreona). «Kļūst jau sirmas, kļūst jau retas Atdzejojusi Vizma Belševica Oda LVII. «Kāpēc kausam dibens sauss? . . .» Atdzejojusi Vizma Belševica Karavadonis. Atdzejojusi Mirdza Ķempe Mākonis. Atdzejojusi Mirdza Ķempe Rodriks. «Maurus spāņiem uzkūdīja . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne «Dunduks Akadēmijā . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis «Kad rudens dienās va]as gana . . .» Atdzejojusi Mirdza Bendrupe Ceļinieks. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks «. . . Atkal ierados . . .» Atdzejojusi Elina Zālīte «Es domāju — sirds marja beidzot . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks «Ak nabadzībai beidzot iegaumējis . . .» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Lukulla izveseļošanās. Atdzejojusi Ārija Elksne «Naktī dzirnavnieks nāk mājās . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis 1836 D. Davidovam. «Tev — varonim, tev — dziesminiekam . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne Tēlniekam. Atdzejojis Kārlis Krūza No Pindemontes. «Nav lielas vērtības šīm skaļām tiesībām . . .» Atdzejojis Harijs Skuja «Kad ārpus pilsētas, pilns domu, klīstu es . . .» Atdzejojis Harijs Skuja 1835. gada 19. oktobris. «Reiz bija laiks: tad spēki jaunībai . . .» Atdzejojis Harijs Skuja «Vakar Leila sveikas māja . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara Pieminsklis. Atdzejojusi—Mirdza Bendrupe un Vladimirs Kaijaks PAREJIE — HRONOLOĢISKI NENOSAKĀMIE DZEJOĻI «Ak mūza nesaudzīgā, kvēlā . . .» Atdzejojis Harijs Skuja Zelts un šķēps. Atdzejojusi Mirdza Ķempe «Ak nē, es nemīlu tās trako brīžu baudas . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza «Ai nē, nav dzīve apnikusi PASAKAS Pasaka par popu Pietapieri un viņa kalpu muļķa Antuli. Atdzejojis Jūlijs Vanags Pasaka par caru Saltanu, par viņa dēlu, krietno un dižo spēkoni kņazu Gvidonu, un daiļo princesi Gulbi. Atdzejojis Jūlijs Vanags Pasaka par zvejnieku un

Aleksandrs Puškins Pasaka par caru Saltanu, par viņa dēlu, krietno un diženo spēkoni kņazu Gvidonu, un daiļo princesi Gulbi Atdzejojis Jūlijs Vanags Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins Pasaka par zelta gailīti Atdzejojis Jānis Plaudis Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins Pasaka par zvejnieku un zelta zivtiņu Pasaku kamolītis No krievu valodas atdzejojis Jūlijs Vanags Mākslinieks Alberts Goltjakovs Izdevniecība «Liesma» Rīga 1977 Noskanējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins Pasaka par zvejnieku un zivtiņu Atdzejojis Jūlijs Vanags Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

 Aleksandrs Puškins Kopoti raksti piecos sējumos Pirmais sējums Lirika 1813--1826 Piemineklis. Atdzejojis Andrejs Balodis.. Jaunības un trimdas gadu lirika Licejs Natālijai. Atdzejojis Paulis Kalva Mūks. Atdzejojis Jāzeps Osmanis Klita nelaime. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Draugam dzejdarim. Atdzejojis Bruno Saulitis Evlēga. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Osgars. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Prāts un mīla. Atdzejojusi Mirdza Ķempe. Māsai. Atdzejojis Arvīds Skalbe Skaistulei, kas Šņauca tabaku. Atdzejojis Imants Ziedonis . .   Epigramma. «Mums Arists solīja, ka traģēdiju drīz. . .» Atdzejojis Konstantīns Aizpurs Kazaks. Atdzejojis Imants Ziedonis Kņazam A. Gorčakovam. Atdzejojusi Ārija Elksne . Pieredze. Atdzejojis Bruno Saulitis. Svētlaime. Atdzejojis Imants Vanags. Studenti dzīro. Atdzejojis Harijs Heislers Bova (Poēmas fragments). Atdzejojis Kārlis štrāls . Batjuškovam. Atdzejojis Paulis Kalva. Epigramma. «Tev sieva brīnišķa, cik es to jautu . . .» Atdzejojis Konstantīns Aizpurs. N. Lomonosovam. Atdzejojis Arvīds Skalbe Epigramma par Ribuškinu. Atdzejojis Laimonis Kamara   Romance. Atdzejojis Harijs Heislers Leda. Kantāte. Atdzejojusi Mirdza Ķempe Štances. «Avez-vous vu la tendre rose . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe Mana ģīmetne. Atdzejojusi Mirdza Ķempe Atmiņas Carskoje Selo licejā. Atdzejojis Imants Ziedonis . . Licīnijam. Atdzejojis Laimonis Kamara Pilsētiņa. Atdzejojis Bruno Saulitis Natašai. Atdzejojis Imants Lasmanis. ūdens un vīns. Atdzejojis Harijs Galiņš Nepastāvība. Atdzejojis Jāzeps Osmanis Batjuškovam. Atdzejojis Jūlijs Vanags Napoleons Elbas salā (). Atdzejojis Vladimirs Kaijaks . . Puščinam (. maijā). Atdzejojis Jānis Plotnleks.. Galičam. Atdzejojis Arvīds Skalbe Sapņotājs. Atdzejojis Kārlis Krūza Mans testaments. Draugiem. Atdzejojis Andris Vējāns   Viņai. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Jaunajai aktrisei. Atdzejojis Harijs Heislers.. Atmiņas (Puščinam). Atdzejojis Jānis Plotnieks. Vēstule Galičam. Atdzejojis Imants Vanags. Mana epitāfijā. Atdzejojis Jāzeps Osmanis. Kritušais bruņinieks. Atdzejojusi Mirdza Ķempe. Delvigam. Atdzejojis Konstantīns Aizpurs. Roze. Atdzejojusi Mirdza Ķempe. «Un tā es laimīgs biju, baudām sirdi vēru . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe Asara. Atdzejojis Tālivaldis Brička. «Ikviens zin dzejas vīrus šos . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara Manam Aristarham. Atdzejojusi Vizma Belševica Fonvizina rēgs. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe.. Anakreona kaps. Atdzejojusi Mirdza Ķempe Vēstījums Judinam. Atdzejojis Andris Vējāns Gleznotājam. Atdzejojusi Mirdza Ķempe Žukovskim. «Jel svēti, dziesminieki . . . Nu Parnasā jau klusā . . .» Atdzejojis Jūlijs Vanags Elēģija. «Nu piederu es, draugi, atkal jums . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara   Morfejam. Atdzejojis Andrejs Balodis. Rudens rīts. Atdzejojis Kārlis Krūza «Vien mīla līksmu dara salto dzīvi . . .» Atdz. Daina Avotiņa Mēness. Atdzejojis Andrejs Balodis Elēģija. «Ir laimīgs tas, kurš kaisles liesmās . . .» Atdzejojis Andrejs Balodis Šķiršanās. Atdzejojis Laimonis Kamara. Draugiem. Atdzejojis Jūlijs Vanags Mīļās vārdi. Atdzejojis Andrejs Balodis. Elēģija. «Ir mīla gaisusi, — jau nodomāju tā . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara Elēģija. «Es nāvi redzēju, pie manis mājās . . .» Atdzejojis Andrels Balodis Mošanās. Atdzejojis Tālivaldis Brička Vēlēšanās. Atdzejojusi Mirdza Ķempe. Logs. Atdzejojis Andrejs Balodis Jātnieki. Atdzejojis Laimonis Kamara I llgu remdējums. Atdzejojis Laimonis Kamara. Miegs (Fragments). Atdzejojis Harijs Heislers Dziesminieks. Atdzejojusi Mirdza Ķempe. Ūsas. Filozofiska oda. Atdzejojis Laimonis Kamara . . . No vēstules kņazam P. Vjazemskim. Atdzejojusi Mirdza Ķempe No vēstules V. Puškinam. Atdzejojusi Mirdza Ķempe . . . Ekspromts Ogarjovai. Atdzejojis Laimonis Kamara . Patiesība. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks. Mašai. Atdzejojis Laimonis Kamara Dzīru kauss. Atdzejojis Allreds Krūklis Amors un Himenejs. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks . Anakreona kauss. Atdzejojis Jūlijs Vanags.. Siškovam. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks. Kaverinam. Atdzejojusi Mirdza Ķempe Jaunajai atraitnei. Atdzejojis Imants Lasmanis.. Neticība. Atdzejojusi Arlja Elksne Delvigam. «Ar mīlu, draudzību un tīksmi . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza. Vēstule Lidai. Atdzejojis Andris Vējāns Kņazam A. Gorčakovam. Atdzejojusi Mirdza Ķempe . Albumā. Atdzejojis Valdis Rūja Illičevskim albumā. Atdzejojis Laimonis Kamara Biedriem. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe Uzraksts uz slimnīcas sienas. Atdzejojis Jāzeps Osmanis . . Puščinam albumā. Atdzejojusi Mirdza Ķempe.. Par vēstuli. Atdzejojis Jānis Plotnleks. Sapnis. Atdzejojis Laimonis Kamara. Viņa. Atdzejojis Jāzeps Osmanis Šķiršanās. Atdzejojis Kārlis Krūza Pēterburga «Ardievu, klusais miers un lauki . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne Ogarjovai, kurai metropolīts atsūtīja augļus no sava dārza. Atdzejojusi Ārija Elksne. «Jel nevaicā, kāpēc man dzīrēs ska)ās . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne «Es, akli cienot tālas, svešas malas . . .» Atdzejojis Harijs Heislers. Viņai. Atdzejojis Imants Lasmanis   Brīvība. Oda. Atdzejojusi Mirdza Ķempe Kņazei Goļicinai, nosūtot viņai odu «Brīvība». Atdzejojis Laimonis Kamara Čaadajevam. «Tik mirkli cerības un slava . . .» Atdzejojis Jānis Plaudis Bakha svētki. Atdzejojis Kārlis Krūza Izveseļošanās. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Zukovskim. «Kad sveic tu sapņu tāli tīru. . .» Atdzejojis Kārlis Krūza   Zukovska portretam. Atdzejojis Jāzeps Osmanis . Sapņotājam. Atdzejojusi Ārija Elksne. N. Pļuskovai. Atdzejojusi Ārija Elksne.. . Skaistulītei. Atdzejojusi Mirdza Ķempe Epigramma. «Ir viņa «Vēsturei» stils vienkāršs, pievilcīgs . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe . . Pasakas. Noēl. Atdzejojusi Mirdza Ķempe.. «Kur ozolaiņu klusā blīvē . . .» Atdzejojis Lrimonis Kamara . Es arī esmu dzirdējis . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara . .   «Cik saldi! . . . Bet, ak dievs, cik briesmu pilni . . Atdzejojis Laimonis Kamara . Sādža. Atdzejojusi Mirdza Bendrupu ..,„. Dorīda. Atdzejojis Jānis Plotnieks   N. N. (V. Engelhardam). Atdzejojis Imants Lasmanis . Orlovam. Atdzejojis Imants Lasmanis Sčerbiņinam. Atdzejojis Imants Lasmanis Mājas garam. Atdzejojis Kārlis Krūza. Nāra. Atdzejojis Andris Vējāns Nepabeigtā glezna. Atdzejojusi Ārlj.i Elksne . . Vienatnība. Atdzejojis Bruno Saulitis Jautrās dzīres. Atdzejojis Andris Vējāns. Vsevoložskim. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Carskoje Selo. Atdzejojis Imants Ziedonis «Aiz tuvā līdzenuma meža malā . . .» Atdzejojis Andris Vējāns Platoniska mīla. Atdzejojis Kārlis Krūza Štances Tolstojam. Atdzejojusi Vizna Belševlca. Atdzimšana. Atdzejojis Andris Vējčns. Vēstījums kņazam Gorčakovam. Atdzejojis Arvīds Skalbe . . «Es zinu to, kā šķēpus cīņai slej . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe Par Kolosovu. Atdzejojis Jāzeps Osmanis Dorīdai. Atdzejojis Jānis Plotnieks Hronoloģiski nenoteiktie dzejoli — Delijai. Atdzejojusi Mirdza Ķempe. Delija. Atdzejojusi Ārija Elksne. Fauns un gane. Ainas. Atdzejojis Kārlis Krūza.. «No dievkalpojuma uz māju niikdama . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis   «Vai slims jūs, tēvocīt? To padzirdēju . . .» Atdzejojis Jāzeps Osmanis Ziņkārīgais. Atdzejojis Jānis Plotnieks Par grāfu A. Razumovski. Atdzejojis Jāzeps Osmanis . . . «Požarskis, Miņins, Hermogens . . .» Atdzejojis Andris Vējāns . Epigramma par dzejdara nāvi. Atdzejojis Imants Lasmanis . . Tavs un mans. Atdzejojis Jāzeps Osmanis Lilai. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Dzejdara liktenis. Atdzejojis Jāzeps Osmanis. Madrigāls M  ai. Atdzejojis Jānis Plotnieks Vārda diena. Atdzejojis Imants Lasmanis A. B-ai. Atdzejojis Jānis Plotnieks. Sosņickai albumā. Atdzejojusi Ārija Elksne.. Par Arakčejevu. «Visu Krievzemi viņš nomāc . . .» Atdzejojis Jūlijs Vanags. Par kņazu A. Gojicinu. «Zināms viņš kā zemisks līdējs . . .» Atdzejojis Imants Lasmanis Labs padoms. Atdzejojis Imants Lasmanis Lāga cilvēks. Atdzejojis Andris Vējāns Par Caadajeva portretu. Atdzejojis Jānis Plotnieks . Dienvidi iJau dienas spožums bālēt sācis . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza  «Man prātā Āzija ar neauglīgām tālēm . . .» Atdzejojis Imants Vanags Nereīda. Atdzejojis Imants Lasmanis «Jau retie mākoņi kā raisīdamies slīd . . .» Atdzejojis Kārlis Krūza «Ai, kādēļ mirdz tā ga; smā zaigā . . .» Atdzejojis Andris Vējāns «Kādēļ tev skumjas priekšlaicīgas . . .» Atdzejojis Andris Vējāns  «Nav tevis žēl man, jauno dienu laiks . . .» Atdzejojusi Paulina Bārda Karageorgija meitai. Atdzejojis Arvīds Skalbe.. Melnais lakats. Moldāvu dziesma. Atdzejojusi Mirdza Ķempe . «Aiz muļķības ja drosmi rastu . . .» Atdzejojis Paulis Kalva . «Havronios, tu pēlējs visupirmais . . .» Atdzejojis Paulis Kalva «Teic, kā tev neapnīk šie strīdi . . .» Atdzejojis Paulis Kalva  Epigramma. «Raušoties pa dzīves zaņķi . . .» Atdzejojis Paulis Kalva Zeme un jūra. Mosha idile. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks . . Mūza. Atdzejojis Kārlis Krūza Skaistule pie spoguļa. Atdzejojis Paulis Kalva. «Es pārdzīvojis savas alkas . . .» Atdzejojusi Ārija Elksne . . Karš. Atdzejojis Laimonis Kamara. Delvigam. «Draugs Delvig, mūzas brāli mans . . .» Atdzejojis Harijs Heislers. No vēstules Gņedičam. «Ko Jūlija ar rozcm vija . . .» Atdzejojis Imants Ziedonis Duncis. Atdzejojusi Mirdza Ķempe «Man kņazu G. nav pazīt gods . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara  Epigramma. «Kaut talantu tam dieviņš devis . . .» Atdzejojis Laimonis Kamara V. Davidovam. Atdzejojis Arvīds Skalbe Jaunava. Atdzejojis Harijs Skuja   «Gan viesībās, gan dzīrēs skaistās . . .» Atdzejojis Imants Ziedonis. Jurjevam. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks Kateņinam. «Kur daiļās attēlu gan ņemt, kas atsūtīs to man par prieku?» Atdzejojis Vladimirs Kaijaks.. Manai tintnīcai. Atdzejojis Kārlis Strāls. Caadajevam. «Sal zemē, kur mans nemiers aizmirsdamies gaist . . .» Atdzejojusi Vizma Belševica «Kas zemi zin, kur daba krāšņi smejas . . .» Atdzejojusi Mirdza Ķempe. «Eleferija, tiešām nav . . .» Atdzejojis Arvīds Skalbe . . . «Šo jauno darbu pieņemiet . . .» Atdzejojis Imants Ziedonis .  «Ai jūs, kam dzejas ziedo

Aleksandrs Puškins Poltava Poēma Atdzejojis Andrejs Kurcijs Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins Piektais sējums Pugačova sacelšanās vēsture. Kritika un publicistika. Vēstules Jūlija Vanaga redakcija Redakcijas kolēģija: A. Balodis, A. Bauga, K. Egle, j. Grots, M. Ķempe,B. Saulitis J. Sudrabkalns Sastādījis Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs Apinis Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins Pēctrimdas un mūža pēdējo gadu lirika MASKAVA — PĒTERBURGA tulkojis Kārlis Egle Valdis Grēviņš  Ārija Elksne Marija Šūmane izdevniecība Liesma 1969 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins Pētera Lielā Moris Romānā Puškins izmantojis ģimenes leģendas par savu vecvectēvu pa mātes līniju -  Pētera I līdzgaitnieku afrikāni Ābramu Petroviču Hannibālu, kura neparastais un dramatiskais liktenis vienmēr saistīja dzejnieku. Pēteris I stāstā attēlots nevis kā valstsvīrs vai karavadonis, bet kā cilvēks - savā ģimenes dzīvē un viesībās. Tomēr romāns palika nepabeigts. tulkojusi Marija Šūmane izdevniecība Liesma 1969 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins Pīķa dāma Spēlējot kārtis kāds Tomskis pastāsta dīvainu stāstu par savu vecmāmiņu kura it kā zinot trīs kāršu noslēpumu kuras noteikti palīdzēs uzvarēt jebkurā spēlē ja uz viņām likt likmes. Šo noslēpumu vecmāmiņai esot atklājis grāfs Sen-Žermēns. Šim stāstam spēlētāji nenotic ieskaitot arī jauno oficieri Hermani kurš pats nespēlē toties ar lielu interesi seko spēlei. Tomska vecmāmiņa - veca grāfiene - izrādas īsta megera attiecībās ar savu audzēkni Lizavetu Ivanovnu un pastāvīgi viņai piesienas un "zāģē", tāpēc Lizaveta ar prieku pieņem Hermaņa uzmanības apliecinājumus. Bet Hermani apsēdusi ideja - uzzināt šo trī kāršu noslēpumu un savu uzmanību Lizai viņš izrāda tikai lai īstenotu šo mērķi... Kas izšķir cilvēka likteni – mīlestība, kas atbrīvo no apsēstības, vai spēles magnētiskais azarts, kas salauž gribasspēku? Ievērojamā krievu dzejnieka Aleksandra Puškina stāsts „Pīķa dāma” (1836) uzreiz pēc publicēšanas guva milzīgus panākumus: publiku intriģēja fantastiskais saturs un precīzi tvertais laika gars. tulkojis Valdis Grēviņš izdevniecība Liesma 1969 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins Romāns vēstulēs Publicētas Puškina vēstules, 1829 gads kuras apkopojuši viņa darbu pētnieki tulkojis Valdis Grēviņš izdevniecība Liesma 1969 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins Roslavļevs tulkojusi Ārija Elksne izdevniecība Liesma 1969 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins Ruslans un Ludmila Atdzejojis Jūlijs Vanags Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins Skopais bruņinieks Ievērojami dziļa vienkāršas cilvēka skopulības analīze pret spilgti dzīvu viduslaiku fonu. Atdzejojis Andrejs Kurcijs Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins Trešais sējums. Poēmas. Jevgeņijs Oņegins Ruslans un Ludmila. Atdzejojis Jūlijs Vanags ; Kaukāza gūsteknis. Atdzejojis Bruno Saulītis ; Gabriēliāda. Atdzejojis Bruno Saulītis ; Brāļi laupītāji. Atdzejojusi Ārija Elksne ; Bahčisarajas strūklaka. Atdzejojusi Vizma Belševica ; Čigāni. Atdzejojis Pāvils Vīlips ; Grāfs Nuļins. Atdzejojis Vladimirs Kaijaks ;  Poltava. Atdzejojis Andrejs Kurcijs Mājiņa Kolomnā. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe ; Andželo (dzejojis Vladimirs Kaijaks ; Vara jātnieks. Atdzejojis Jānis Plaudis ; Jevgeņijs Oņegins. Atdzejojusi Mirdza Bendrupe Kopoti raksti piecos sējumos Jūlija Vanaga redakcija Redakcijas kolēģija: A. Balodis, A. Bauga, K. Egle, J. Grots, M. Ķempe, B. Saulītis, J. Sudrabkalns Sastādītājs Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs Apinis Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins Vara jātnieks Pēterpils stāsts Pētera I personā ieveidota, vēstures gaitas diktēta nepieciešamība, kas vairs nerēķinās ar atsevišķa indivīda interesēm un tiesībām. Puškina dzejā visiem šiem motīviem cauri jaušama vēl dziļa līdzjūtība tiem atpakaļpalikušajiem un līdzi negribētājiem, ko samaļ nežēlīgās vēstures dzirnas. Atdzejojis Jānis Plaudis Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins Vientuļā mājiņa Vasilija salā tulkojusi Ārija Elksne Sastādītājs Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs Apinis izdevniecība Liesma 1969 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins Čigāni Vislabākais no Puškina romantiskajiem sacerējumiem ir ,,Čigāni” (1824), kas pieskaitāms krievu dzejas slavenākajiem darbiem. Poēma rakstīta reizē ar ,,Jevgeņiju Oņeginu”, tāpec šajā darbā jau manāms reālistiska mākslinieka vēriens. Ar ,,Čigāniem” Puškins atvadās no romantisma un baironisma, kas patiesībā jau būtībā pasvešs viņa reālistiskajam talantam. Atdzejojis Pāvils Vīlips Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Aleksandrs Puškins Ēģiptes naktis ,,Ēģiptes naktīs” Puškins vislabāk parādījis arī savas ievērojamās vēstures fantāzijas spējas, kas dzīvi izceļ lasītāja acu priekšā sen pagājušos kultūras laikmetus. Sastādītājs Jāzeps Osmanis Mākslinieks Arturs Apinis  tulkojis Kārlis Egle izdevniecība Liesma 1969 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis