Žans d'Ormesons Mūžīgais žīds Mani sauc par Lakedemu, Fusgengeru, Ahasvēru, Kartafilu, Luisu de Torresu, Omāru ibn Batūtu, Juaņu Canu, Dēmetriju vai Ragnaru Gudro — cilvēki ir likteņa runāta dzeja. Es vienmēr esmu anonīms un vienmēr — kolektīvs. Jo, pirms kļūstu par cilvēku, ceļotāju, nolādēto, par romāna varoni — kādas šausmas! —, es pirmām kārtām esmu mīts. Es klīstu jūsu atmiņās, jūsu fantāz...