STABURAGA BĒRNI VALDIS Valda grāmata «Staburaga bērni» pirmo reizi publicēta pirms vai­rāk nekā simt gadiem. Kopš tā laika šis stāsts iznācis vairākas reizes, un to iemīļojuši gan ma­zie, gan arī lielie lasītāji. «Staburaga bērni» ir viens no izjustākajiem bērnu dienu attēlo­jumiem latviešu pirmspadomju literatūrā. Tas ir stāsts par diviem uzticamiem draugiem — VTgantes muižas dārznieka dēlu Janci un muižas strādnieces dēlu Mārču. Zēni pavada kopā tikai vienu gadu, un, ja pirmajā — iepazīša­nās dienā Marčs ar lielu neuzti­cību raugās uz savu jauno draugu, tad nākamajā pavasarī, Jurģos, šķiroties no Janča, Marčam ir bez­gala skumji un viņš pats saka — tāda drauga kā Jancis viņam vairs nebūs. Un tiešām — dz'vais, dro­šais, atjautīgais, bezgala godī­gais Jancis, kas nekad nepamet draugu nelaimē, kas neļauj darīt pāri vājākam, — tādu draugu un rotaļu biedru ikviens vēlētos iegūt. Lēnīgo, sākumā diezgan bailīgo un neapķērīgo Mārču draudzība ar Janci izveido dros­mīgāku, atjautīgāku. Marčs, kuram reibst galva, kāpjot lejā uz Liep- avotu, vēlāk metas Daugavā, lai dabūtu laivu un izglābtu Janci, kuru ledus gabals nes uz krācēm. Abu zēnu kopīgās gaitas, viņu dzīves visdažādākos notikumus rakstnieks notēlojis tik saistoši, ar vieglu humoru, ka tie neizdzēšami paliek lasītāju atmiņā. SAĪSINĀTS IZDEVNIECĪBA "LIESMA" RĪGĀ 1968 MĀKSLINIEKS VASILIJS SELKOVS