Igors Prokopenko Visa patiesība par Ukrainu. Kam izdevīga valsts sadalīšana? 2014. gada 18. marts bija vēsturiska diena - Krima brīvprātīgi kļuva par daļu no Krievijas Federācijas. Līdzās bēdīgajiem notikumiem Ukrainā, kas noveda pie valsts šķelšanās, šis fakts jau ilgstoši ir bijis un joprojām ir apspriestākais temats medijos, starptautiskajā diplomātiskajā dialogā, parasto pilsoņu sarunās... Tikai daži zina, ka mūsdienu Ukrainas politiskās krīzes pirmsākumi jāmeklē senā vēsturē. Šīs grāmatas autors, pazīstamais dokumentālists un televīzijas raidījumu vadītājs Igors Prokopenko mēģinājis noskaidrot, kādi ir patiesie iemesli šādam notikumu pavērsienam. Kāpēc Krima vienmēr palikusi krieviska? Kāpēc ukraiņi pārstāja uzskatīt krievus par brālīgu tautu? Kam bija labums no Eiromaidana Ukrainas galvaspilsētā un kurš šobrīd ir pie varas šajā valstī? Šajā grāmatā apkopoti un analizēti autoritatīvi mūsdienu politologu, atzītu vēsturnieku viedokļi un aculiecinieku stāsti par nesenajiem notikumiem Ukrainā. Militārais noslēpums ar Igoru Prokopenko izdevniecība Eksmo Maskava 2014 Grāmata, protams, "novecojusi", jo stāsta par Ukrainas politisko situāciju tikai līdz 2014 gadam. Tomēr lielākajai daļai latviešu lasītāju pat par šo periodu ir vienpusīgs, nepilnīgs, dažreiz absolūti maldīgs priekšstats, un būs interesanti izlasīt šo grāmatu kaut vai tāpēc, lai ievērojami papildinātu zināšanas par vēsturiskajiem notikumiem un to, ar kā palīdzību tika organizēta gan sociālistiskā revolūcija Krievijā, 1905 un 1917 gadā, gan krāsainā revolūcija Ukrainā. Uzzināsim arī par to, cik tuvas radniecības saites mūs vieno gan ar lietuviešiem, gan ar krieviem, gan baltkrieviem. Džuljetto Kjeza, viens no Itālijas slavenākajiem žurnālistiem, ir pārliecināts, ka Eiropā tagad ir stingra cenzūra visam krieviskajam. Ir aizliegts attaisnot Krieviju, vai runāt par to nenosodoši. Viņš izskaidro Eiropas žurnālistu neobjektivitāti ar to, ka gandrīz visiem Vecās pasaules žurnālistiem šodien jāskatās uz saviem aizjūras kolēģiem un jāgaida viņu reakcija. Daudzi Eiropas  žurnālisti zina, ka tad, ja viņi par Krieviju runās pozitīvi, tas viņiem var slikti beigties, tā nav atļauts.  ...ja oficiālā Kijeva 23 gadu laikā nebūtu pieļāvusi tik daudz kļūdu un jo īpaši pēdējos mēnešos, tad Krima joprojām būtu Ukrainas sastāvā – starptautiska, neitrāla, draudzīga gan Krievijai, gan Eiropai, bet Ukraina būtu plaukstoša zeme bez kara, iznīcības un sabrukuma.  No krievu valodas tulkojis Imants Ločmelis