Fridrihs Engelss Par vēsturisko materiālismu Šis Engelsa raksts ir daļa no viņa priekšvārda brošūrai "Sociālisma attīstība no utopijas par zinātni" angļu tulkojumā. Mēs to publicējam kā atsevišķu rakstu ar nosaukumu "Par vēsturisko materiālismu" kā Engelss pats to bija publicējis laikrakstā "Neue Zeit" 1892./93. gadagājuma I sēj. (Grāmatu apgads. Rīga, 1946. (Red.)) «DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība darbabalss.eu № 10 Riga, 2015

Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins). Marksisma trīs avoti un trīs sastāvdaļas V. I. Ļeņina raksts „Marksisma trīs avoti un trīs sastāvdaļas“ publicēts žurnālā „Prosveščeņije" 1913. gada 3. nr-ā, kas veltīts Kārļa Marksa nāves 30. gadadienai. „Prosveščeņije" („Izglītība") — boļševiku sabiedriski politisks un literārs mēneša žurnāls; tika legāli izdots Pēterburgā kopš 1911. gada decembra. Žurnālu nodibināja pēc Ļeņina norādījuma cara valdības slēgtā boļševiku žurnālā „Misļ" (,,Doma“) vietā, kurš iznāca Maskavā. Žurnālu „Prosveščeņije" Ļeņins vadīja no ārzemēm; žurnālā tika publicēti viņa darbi: „Vēlēšanu kampaņas principiālie jautājumi", „Vēlēšanu rezultāti", „Kritiskas piezīmes nacionālajā jautājumā", „Par nāciju pašnoteikšanās tiesībām" un citi. Uzturēdamies Pēterburgā 1912. un 1913. gadā, žurnālā darbā aktivi piedalījās J. V. Staļins. Žurnālā „Prosveščeņije" publicēts J. V. Staļina darbs „Nacionālais jautājums un sociāldemokrātijā", ko 1914. gadā izdeva atsevišķā brošūrā ar nosaukumu „Nacionālais jautājums un marksisms" (sk. J. V. Staļina „Marksismu un nacionālo jautājumu", Raksti, 2. sēj., Latv. valsts izd., 1947., 272.— 342. lpp.). Žurnālā „Prosveščeņije" pastāvīgs līdzstrādnieks bija V. M. Molotovs. Mākslinieciski literāro nodaļu rediģēja А. M. Gorkijs. Redakcijas kolēģijā darbojās: M. A. Saveļjevs, M. S. Oļminskis, А. I. Jeļizarova un citi. Žurnālā metiens sasniedza 5 tūkstošus eksemplāru. Žurnālu slēdza cara valdība pirmā pasaules kara priekšvakarā — 1914. gada jūnijā. Žurnālā „Prosveščeņije" izdošanu atjaunoja 1917. gada rudenī; iznāca tikai viens žurnālā (dubults) numurs, kurā bija iespiesti Ļeņina darbi „Vai boļševiki noturēs valsts varu?" un „Par partijas programas caurskatīšanu". *** «DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība darbabalss.eu № 202 Riga, 2015 ***

Ļeņins Par Eiropas savienoto valstu lozungu (1915) Imperialisms un socialisma sašķelšanās (1916) Kulturālie eiropieši un mežonīgie aziati (1913) Avīzes "Social-Demokrat" 40. nr-ā mēs ziņojām, ka mūsu partijas ārzemju sekciju Konference nolēmusi atlikt jautājumu par lozungu "Eiropas Savienotās Valstis” līdz jautājuma ekonomiskās puses apspriešanai presē. Diskusija par šo jautājumu mūsu konferencē guva vienpusīgi politisku raksturu. Pa daļai tas varbūt bija tāpēc, ka Centrālās Komitejas manifestā šis lozungs tieši formulēts kā politisks (tur sacīts — "tuvākais politiskais lozungs..."), pie kam ne tikai izvirzītas republikāniskās Eiropas Savienotās Valstis, bet arī speciāli pasvītrots, ka "bez Vācijas, Austrijas un Krievijas monarchijas revolucionārās nogāšanas" šis lozungs ir absurds un melīgs. Celt iebildumus pret tādu jautājuma nostādni šā lozunga politiskā novērtējuma robežās, -— piemēram, no tā viedokļa, ka tas aizēno vai vājina u. tml. sociālistiskās revolūcijas lozungu, ir pilnīgi nepareizi. «DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība darbabalss.eu № 213 Riga, 2015

Ļeņins. Tezes nacionālajā jautājumā "Tezes nacionālajā jautājumā" Ļeņins sarakstīja sakarā ar saviem referātiem nacionālajā jautājumā, kurus viņš nolasīja Šveices pilsētās: Cirichē, Ženevā, Lozana un Bernē 1913. gada 9., 10., 11. un 13. jūlijā (j. st.). Ļeņina rakstu un materiālu krājumos XVII un XXX iespiesti: referātā plāns, piezīmes pie plāna un sīks pārskats par debatēm sakarā ar šiem referātiem. Šos referātus Ļeņins piemin savā vēstulē S. G. Šaumjanam. "Tezes nacionālajā jautājumā" ir rokraksts uz 21 papīra lapas, kurš rakstīts ar tinti lapu vienā pusē. Rokraksta pēdējās lapas otrā puse Ļeņins ar zīmuli tēzēm pievienojis piecus punktus, kurus numurējis ar grieķu alfabēta pirmajiem burtiem. «DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība darbabalss.eu № 215 Riga, 2015

Ļeņins Strādnieku šķira un nacionālais jautājums (1913) Liberāļi un demokrāti jautajumā par valodām (1913) Vēl par skolu sadalīšanu pec tautībām (1913) Vai ir vajadzīga obligāta valsts valoda? (1914) Par lielkrievu nacionālo lepnumu (1914) Tagad buržuāzijā bīstas strādnieku, meklē savienību ar Puriškevičiem, ar reakciju, nodod demokrātismu, aizstāv nāciju apspiešanu vai tiesību nevienlīdzību, demoralizē strādniekus ar nacionālistiskiem lozungiem

Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins) Referāts par 1905. gada revolūciju Tūkstošiem strādnieku, — un turklāt nevis socialdemokratisku, bet ticīgu, uzticamu pavalstnieku, — garīdznieka Gapona vadībā saplūst no visām pilsētas daļām galvaspilsētas centrā, laukumā Ziemas pils priekšā, lai nodotu caram savu peticiju. Strādnieki nes svētbildes, un viņu toreizējais vadonis Gapons rakstiski apgalvoja caram, ka viņš garantējot cara personai drošību un lūdzot viņu iznākt pie tautas. Tiek izsaukts karaspēks. Ulāni un kazaki metas virsū pūlim ar aukstajiem ieročiem, šauj uz neapbruņotiem strādniekiem, kas, ceļos nometušies, lūdzās kazakus, lai viņus laiž pie cara. Pēc policijas ziņām toreiz tika nogalināti vairāk par tūkstoti, ievainoti vairāk nekā divi tūkstoši. Strādnieku sašutums nav aprakstāms. «DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība darbabalss.eu № 220 Riga, 2015 "Referātu par 1905. gada revolūciju" V. I. Ļeņins nolasīja 1917.gada 9. (22.) janvarī vācu valoda Cīrihes tautas namā Šveices strādnieku jaunatnes sapulcē

Laurentijs Berija Runa VK(b)P XIX kongresā (1952. g. 7. oktobrī) Latvijas valsts izdevniecība. Rīga, 1952 g. «DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība  darbabalss.eu № 385 Riga, 2015