Kārlis Маrkss. Algots darbs un kapitāls Visi mani grozījumi attiecas uz vienu punktu. Pēc oriģinālā, strādnieks par darba algu pārdod kapitālistam savu darbu; pēc tagadējā teksta, — savu darba spēku. Un par šo grozījumu man jāpaskaidro. — Jāpaskaidro strādniekiem, lai viņi redzētu, ka te ir nevis vienkārša matu skaldīšana, bet gan viens no vissvarīgākajiem punktiem visā politiskajā ekonomijā. Jāpaskaidro buržujiem, lai viņi varētu pārliecināties, cik pārāki ir neizglītotie strādnieki, kam visgrūtākos ekonomiskos jautājumus jo viegli var darīt saprotamus, par mūsu augstprātīgajiem «izglītotajiem» cilvēkiem, kuriem šādi sarežģīti jautājumi paliek neatrisināmi visu mūžu. *** «DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība № 04,  Rīga. 2015  darbabalss.eu ***

Fridrihs Engelss Par autoritāti  (1873) Daži sociālisti pēdējā laikā uzsākuši sistemātisku krusta karu pret to, ko viņi sauc par autoritātes principu. Pietiek viņiem pateikt, ka tas vai cits akts ir autoritārs, lai to nosodītu. Šo vienkāršoto paņēmienu sākuši lietot nevietā tik plašā mērā, ka ir nepieciešams noskaidrot šo jautājumu sīkāk. «DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība№ 06 Rīga, 2015 darbabalss.eu http://padomjugramata.ucoz.com/ ***

Fridrihs Engelss. Ģimenes, privātīpašuma un valsts izcelšanās. Visu zemju proletārieši, savienojieties! (1884) Sakarā ar L. H. Morgana pētījumiem Latvijas Valsts Izdevniecība  Rīga 1953 «DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība № 08, Rīga, 2015 darbabalss.eu  Saturs: Ģimenes, privatīpašuma un valsts izcelšanās Priekšvārds pirmajam izdevumam 1884. G. Priekšvārds ceturtajam izdevumam 1891. G. Ģimenes, privatīpašuma un valsts izcelšanās I. Kultūras aizvēsturiskās pakāpes I. Mežonība Ii. Barbarisms Ii. Ģimene Iii. Irokezu ģints Iv. Grieķu ģints V. Atenu valsts izcelšanās Vi. Ģints un valsts romā Vii. Ķeltu un ģermāņu ģints Viii. Ģermaņu valsts izveidošanās Ix. Barbarisms un civilizācijā

Fridrihs Engelss. Sociālisma attīstība no utopijas par zinātni. Engelsa grāmata „Sociālisma attīstība no utopijas par zinātni“ ir populārs un tai pašā laikā dziļi zinātnisks un vēsturisks ievads zinātniskā sociālismā. Tā aptver Engelsa lielā polemiskā darba ,,Anti-Dīrings“ trīs nodaļas: ievada pirmo nodaļu un trešā nodalījuma (Sociālisms) pirmo un otro nodaļu. Šīs nodaļas ir sevišķi svarīgas nodaļas Engelsa grāmatā ,,Anti-Dīrings“, kurā, kā Ļeņins norāda, „iztirzāti svarīgākie filozofijas, dabzinātnes un sabiedrisko zinātņu jautājumi"[1]. Engelsa grāmata „Sociālisma attīstība no utopijas par zinātni" sniedz marksisma priekšgājēju ideju dziļi zinātnisku analizi un Kritiku un sakarā ar to zinātniskā komūnisma īsu iztirzājumu. Grāmatas pirmajā nodaļā Engelss sniedz 18. gadsimta franču apgaismotāju un trīs lielo 19. gadsimta sociālistu-utopistu — Sen-Simona, Furjē un Ouena — ideju lielisku raksturojumu. Otrā nodaļā Engelss īsumā raksturo dialektiskās domāšanas metodes pamatvilcienus, parāda tās pretējību metafizikai; šai sakarībā viņš īsumā pakavējas pie dialektikas vēstures galvenajiem momentiem, pie dziļajām iekšējām pretrunām starp Hēgeļa filozofijas konservātīvo un revolucionāro pusi — starp viņa ideālistisko sistēmu un dialektisko metodi. Grāmatu apgāds Rīga, 1945 Grāmata latviešu valodā rediģēta pēc krievu 1940. g. atsevišķa izdevuma. «DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība darbabalss.eu № 09 Rīga, 2015

Alberts Einšteins: Kāpēc sociālisms? ...sociālisma mērķis ir tieši šīs plēsonīguma (kapitālisma) fāzes pārvarēšana, uzsākot augstāku attīstības fāzi, ekonomikas zinātne tās pašreizējā veidolā nav spējīga dot skaidrību par nākotnes sociālistiskās sabiedrības kontūriem. Vēl sociālismam ir sociāli – ētiski mērķi

Georgijs Pļehanovs. Kārlis Markss un Ļevs Tolstojs Raksts pirmo reizi publicēts laikrakstā «Social-demokrat» (1911. gada 13. janvāra 19. un 20. numurā). Šeit ievietotais teksts ņemts no Pļehanova rakstu krājuma «Maksla un Literatūra» (LVI, Rīgā, 1959 g.). Sakarā ar šo Pļehanova rakstu Ļeņins rakstīja M. Gorkijam 1911. gada 3. janvāra vēstulē: «Par Tolstoju pilnīgi pievienojos Jūsu domām, ka liekuļi un blēži mēģinās iztēlot viņu par svēto. Pļehanovs arī kļuvis nikns par melošanu un līšanu Tolstoja priekšā, un te mēs esam vienis prātis. Viņš par to lamā žurnālu «Naša zarja» — centrālajā orgānā.» *** «DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība № 98 Rīga, 2016 darbabalss.eu padomjugramata.ucoz.com *** ***

Georgijs Viktorovičs Pļehanovs. Jautājumā par personības lomu vēsturē (1898) Pļehanova apcerējums «Jautājumā par personības, lomu vēsturē» pirmo reizi iespiests žurnālā «Naučnoje obozreņije» (3. un 4. nr.) 1898. gadā ar pseidonimu — A. Kirsanovs. Vēlāk Pļehanovs to ievietoja krājumā «Za 20 ļet», kas iznāca 1905. gadā. Šo brošuru iespiež pēc 1941. g. izdevuma, kas sagatavots kopēji ar Pļechanova Namu. Latvijas Valsts Izdevniecība Rīgā 1940 «DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība darbabalss.eu № 99 Rīga, 2015

Ļeņins. Likvidatori un latviešu strādnieku kustība (1914) Ar patiku ievietojam b. Veterāna rakstu, kas dod vēsturisku aprakstu par nacionālo jautājumu pie latviešiem vispār un pie latviešu s.-d. it īpaši. Grozījumu vai papildinājumu projekti pie vasaras (1913. g.) apspriedes lēmuma no latviešu marksistu puses būtu visai vēlami. Latviešu s.-d, bija vecas simpātijās pret Bundu, kuras sāka svārstīties, pirmkārt, marksistu teorētiskās kritikas rezultātā; otrkārt, bundistu praktiskā separātisma dēļ, sevišķi pēc 1906. gada. Novēlēsim, lai diskusija par nacionālo jautājumu latviešu s.-d. vidū turpinātos un beigtos ar pilnīgi noteiktu lēmumu pieņemšanu. Par b. Veterāna piezīmju būtību atzīmēsim tikai sekojošo. Viņam liekas nepārliecinoša mūsu atsaukšanās uz Šveici, jo tur visas trīs nācijās esot vēsturiskas un tiesībās vienlīdzīgas no paša sākuma. Bet “nācijām bez vēstures" nav citur kur meklēt (ja ne utopijā) piemēru un paraugu kā vien starp vēsturiskām nācijām. Un nāciju tiesību vienlīdzību paredz paši "kulturāli nacionālās autonomijas" piekritēji. Tātad civilizētās cilvēces pieredze mums māca, ka apstākļos, kur valda patiesa nāciju tiesību vienlīdzība un konsekvents demokrātisms, „kulturāli nacionālā autonomija" ir lieka; bet bez šiem nosacījumiem tā paliek utopiska un tās propaganda ir izsmalcinātā nacionālisma sludināšana. «DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība darbabalss.eu № 230 Riga, 2015 ***

Ļeņins Augusts Bebelis, Harijs Kvelčs, Par A. Bogdanovu Starptautiskās sociāldemokrātijas vēsturē var izšķirt divus lielus periodus. Pirmais periods ir sociālistisko ideju rašanās un proletariāta šķiras cīņas sākums, ilga un sīva ārkārtīgi daudzu sociālistisku mācību un sektu cīņa. Sociālisms meklē savu ceļu, meklē sevi. Proletariāta šķiras cīņai, kad tas tikko sāk izlobīties no sīkburžuaziskās "tautas" kopējās masas, ir atsevišķu uzliesmojumu, tādu kā Lionas audēju sacelšanās, raksturs. Strādnieku šķira šai periodā arī tikai tausta savu ceļu. Šis periods ir periods, kad top un rodas marksisms kā vienīgā sociālismā doktrina, kas izturējusi vēstures pārbaudījumu. Aptverdams aptuveni pagājušā gadsimta divas pirmās trešdaļas, šis periods beidzas ar pilnīgu marksisma uzvaru, visu pirms Marksa pastāvējušo sociālismā formu bankrotu (it īpaši pēc 1848. gada revolūcijas) un ar strādnieku šķiras nošķiršanos no sīkburžuaziskās demokrātijās, ar tās iziešanu uz patstāvīga vēstures ceļa. Otrais periods ir periods, kad veidojas, aug un nobriest šķiriska, proletāriskā sastāva sociālistiskās masu partijas. Sociālismā milzu izplatīšanās plašumā, nepieredzēta visādu proletariāta organizāciju augšana, proletariāta vispusīga sagatavošanās visdažādākajos darbības laukos sava dižā pasaulvēsturiskā mērķa pildīšanai, — lūk, kas raksturo šo periodu. Pēdējos gados to nomainīt traucas jau trešais periods, kad sagatavotie spēki daudzās krizēs realizēs savus mērķus. «DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība darbabalss.eu  № 231 Rīga, 2016 ***

Ļeņins Proletāriskās revolūcijas kara programma Holandē, Skandināvijā, Šveicē no to revolucionāro sociāldemokrātu vides, kuri cīnās pret sociālšovinistu meliem par «tēvijas aizstāvēšanu» tagadējā imperiālistiskajā karā, atskan balsis, ka sociāldemokrātiskās minimālās programmas veco punktu: «milicija» jeb «tautas apbruņošana» vajagot nomainīt ar jaunu: «atbruņošanās», «Jugend-Internacionale»(1) uzsākusi šai jautājumā diskusiju un ievietojusi 3. numurā redakcijas rakstu, kurā aizstāv atbruņošanos. R. Grimma jaunākajās tēzēs(2) mēs arī diemžēl atrodam piekāpšanos «atbruņošanās» idejai. Žurnālos «Neues Leben»(3) un «Vorbote»(4) uzsākta diskusija

Ļeņins.  Skaitļu valoda  (raksti 1913-1914) Kapitalistiskās bagātības pieaugums Viena no lielajām tehnikas uzvarām Zemniecība un strādnieku šķira Bērnu darbs zemnieku saimniecība Streiku sekmīgums 1912. gadā, salīdzinot ar pagātni Dzelzs zemnieka saimniecībā Skaitļu valoda Kapitalisms un strādnieku imigracija Teilora sistēma — cilvēka verdzināšana ar mašinas palīdzību Zemniecība un algotais darbs e-grāmatu izdevniecība darbabalss.eu № 235 Rīga, 2015

Staļins Centrālas komitejas politiskais pārskats VK(B)P XVI kongresam 1930. g. 27. Jūnijā Saturs: I. Pasaules kapitālisma augoša krīze un psrs ārējais stāvoklis 1. Pasaules ekonomiskā krize 2. Kapitālisma pretrunu saasināšanās 3. Attiecības starp PSRS un kapitālistiskajām valstīm Ii. Sociālistiskās celtniecības augošais kāpinājums un psrs iekšējais stāvoklis 1. Tautas saimniecības attīstība visumā 2. Industrializacijas panākumi 3. Sociālistiskās rūpniecības komandējošais stāvoklis un tās augšanas temps 4. Lauksaimniecība un graudkopības problēma 5. Zemniecības pagrieziens uz sociālisma pusi un padomju saimniecību un kolchozu celtniecības attīstības temps 6. Strādnieku un zemnieku materiālā un kulturālā stāvokļa uzlabošanās 7. Augšanas grūtības, šķiru cīņa un sociālisma uzbrukums visā frontē 8. Kapitālistiskā vai sociālistiskā saimniecības sistēma 9. Kārtējie uzdevumi III Partija 1. Sociālistiskās celtniecības vadīšanas jautājumi 2. Partijas iekšējo lietu vadīšanas jautājumi  Piezīmes: «DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība № 314 Rīga, 2016 darbabalss.eu padomjugramata.ucoz.com *

J. V. Staļins. Runa pirms vēlēšanām Maskavas pilsētas Staļina vēlēšanu apgabala vēlētāju sapulcē 1946. gada 9. februārī Kopš pēdējām PSRS Augstākās Padomes vēlēšanām pagājuši astoņi gadi. Tas bija izšķiroša rakstura notikumiem bagāts periods. Pirmie četri gadi pagāja padomju ļaužu sasprindzinātā darbā, realizējot trešo piecgadi. Otri četri gadi aptvep notikumus karā pret vācu un japāņu agresoriem, — otra pasaules kara notikumus. Neapšaubāmi, ka kaŗš ir galvenais moments pagājušajā periodā. «DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība darbabalss.eu № 346 Rīga, 2015

Josifs Staļins Par Ļeņinu Saturs: Ļeņins kā KKP organizators un vadonis Sakarā ar Ļeņina nāvi Par Ļeņinu No sarunas ar pirmo amerikas strādnieku delegāciju No sarunas ar vācu rakstnieku Emīlu Ludvigu Runa pirms vēlēšanām Maskavas pilsētas Staļina vēlēšanu apgabala vēlētāju sapulcē Runa augstskolu darbinieku pieņemšanā Kremlī Latvijas Valsts Izdevniecība  Rīgā 1947 «Darba balss»  e-grāmatu izdevniecība № 350 Rīga, 2015

Vladimirs Miške. Kas ir latviešu buržuāziskie nacionālisti? Latvijas Valsts Izdevniecība Rīga 1953. «DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība darbabalss.eu № 406 Rīga, 2015 Saturs ; Ievads ; I. «jaunlatvieši» — buržuāziskie liberāļi ; 2. Zem cara «divgalvainā ērgļa» spārniem — pret strādnieku kustību ; 3. 1905. gada revolūcijas kaprači ; 4. Stolipina «kaklasaišu» cildinātāji ; 5. Vēl soli dziļāk reakcijas nometnē ; 6. «Mēs par dzimteni lūgsim Dievu, jūs par viņu lūgsiet ar savām asinīm» ; 7. Sociālistiskās revolūcijas nāvīgie ienaidnieki, vācu okupantu un amerikāņu un angļu imperiālistu algotņi ; 8. «neatkarīgās» Latvijas proklamēšanas spēle ; 9. Buržuāzisko nacionālistu diktatūra zem demokrātijās maskas ; 10. Buržuāzisko nacionālistu fašistiska diktatūra ; 11. Mūsu tautas bendes ; 12. Buržuāziskā nacionālisma palieku iznīcināšana — svarīgs un neatliekams uzdevums ;

Prof. V. S. Kružkovs Par XIX gadsimta krievu klasisko filozofiju XIX gadsimta krievu klasiskā filozofija bija likumsakarīgs etaps ne vien krievu, bet arī vispasaules sabiedriskās, tai starpā arī filozofiskās domas attīstībā. Krievu filozofijas klasiķi Beļinskis, Hercens, Černiševskis un Dobroļubovs balstījās uz bagāto idejisko mantojumu, ko visās sabiedriski zinātniskās domas nozarēs bija atstājuši viņu priekšgājēji. Viņi pārņēma iepriekšējo paaudžu progresīvās krievu filozofiskās domas labākās tradīcijas, visstiprākās un raksturīgākās līnijas un īpatnības. «DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība darbabalss.eu № 444 Rīga, 2015

Maksims Gorkijs Manas universitātes (1923 g.) Stāsts aptver Gorkija dzīves posmu no 1884. gada vasaras līdz 1889. gada vasarai, kad viņš atkal atgriezās Ņižņijā. Kazaņā pavadītais laiks viņam pagājis smagā darbā, tā ka, pārāk nomocījies, viņš 1887. gadā gribējis pat nonāvēties. Uz Kazaņu posdamies, Gorkijs bija cerējis iestāties tur kādā skolā, bet no tā nekas nav iznācis; vienīgais ieguvums, ka Kazaņā viņš daudz ko mācījies, iepazīdamies ar progresivo inteliģenci, kas, organizējusies pulciņos, interesējās par marksismu, progresivo zinātni un literatūra, lasīja Lavrovu, Černiševski, A. Smitu, Marksa «Kapitālu» u. c. (tulkojusi E. Egle) «DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība № 502 Riga, 2015 darbabalss.eu padomjugramata.ucoz.com ***

Jānis Niedre Veterāns «Veterāns» — viens no Pētera Stučkas pseidonīmiem. Trāpīgs, simbolisks pseidonīms, jo Pēteris Stučka ir veterāns latviešu progresīvajā un marksistiskajā žurnālistikā un literatūrā. Viņš ir pionieris un veterāns Latvijas revolucionārajā kustībā, viens no Latvijas marksistiski ļeņiniskās partijas dibinātājiem un tās ilggadējiem vadītājiem. Pēteris Stučka vadīja Latvijas darba tautas cīņu par atbrīvošanos no muižniekiem, kapitālistu un ārzemju imperiālistu varas. Viņš bija viens no tuvākajiem Ļeņina cīņu un darba biedriem, viens no aktīvākajiem Ļeņina ideju iedzīvinātā]iem. Pēteris Stučka ir Padomju Latvijas valdības pirmais priekšsēdētājs, sociālistiskās Padomju Savienības valdības loceklis un ievērojams starptautiskās revolucionārās strādnieku kustības darbinieks. Izdevniecība «Liesma», Rīgā, 1965. g. *** «DARBA BALSS» e-grāmatu izdevniecība № 506 Rīga, 2016 darbabalss.eu padomjugramata.ucoz.com ***