Vladimirs Nabokovs Lolita. Bālģīmja atraitņa grēksūdze Šo romānu viens no ievērojamākiem krievu emigrācijas prozaiķiem ir nosaucis par «bālādaina atraitņa grēksūdzi». Darba centrā — pieauguša vīrieša bezcerīga, noziedzīga mīlestība pret pusaudzi Lolitu. Romāns ir izvērsta meta­fora, kas simbolizē ne tikai varoņa ētisko, bet arī eksisten­ciālo katastrofu. Kā klīniska gadījuma apraksts «Lolita» neapšaubami ierindosies psihiatriskās literatūras klasisko darbu skaitā. "Dažas epizodes «Lolitas» pirmajās nodaļās (piemē­ram, Humberta dienasgrāmata) vienam otram no ma­niem pirmajiem lasītājiem tūristiem maldīgi lika nodo­māt, ka šis ir neķītrs romāns." autors  No krievu valodas tulkojusi Ilga Kalnciema Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis imantslochmelis@inbox.lv Rīga Владимир Набоков Лолитa Москва, «Известия», 1989 Māksliniece Helena Heinrihsone Ilga Kalnciema, tulkojums latviešu valodā, 1992  Helena Heinrihsone, noformējums, 1992 VELTĪJU savai sievai