Rudolfs Šteiners Audzināšanas māksla. Metodika un didaktika. Cilvēkmācība un audzināšanas māksla. Otrā daļa. Pirmā lekcija. Štutgarte, 1919. gada 21. augusts. Ievads. Aforistiskas piezīmes par mākslinieciskajām nodarbībām, rēķināšanu, lasīšanu un rakstīšanu. Otrā lekcija. Štutgarte, 1919. gada 22. augusts. Par valodu - cilvēka saistība ar kosmosu. Trešā lekcija. Štutgarte, 1919. gada 23. augusts. Par plastiski-tēlojošo un par muzikāli-dzejisko. Ceturtā lekcija. Štutgarte, 1919. gada 25. augusts. Pirmā mācību stunda skolā - roku veiklība, zīmēšana un gleznošana. Par valodas mācības sākumiem. Piektā lekcija. Štutgarte, 1919. gada 26. augusts. Lasīšana un rakstīšana, pareizrakstība. Sestā lekcija. Štutgarte, 1919. gada 27. augusts. Par dzīves ritmu un ritmisku atkārtošanu mācībās. Septītā lekcija. Štutgarte, 1919. gada 28. augusts. Mācības devītajā dzīves gadā - par norisēm dzīvnieku valstībā Astotā lekcija. Štutgarte, 1919. gada 29. augusts. Par mācībām pēc 12. dzīves gada - vēsture - fizika. Devītā lekcija. Štutgarte, 1919. gada 30. augusts. Par vācu (dzimtās) valodas mācīšanu un svešvalodām. Desmitā lekcija. Štutgarte, 1919. gada 1. septembris. Mācību priekšmetu iedalījums un mācīšana līdz 9.-jam, līdz 12.-jam un līdz 14.-jam dzīves gadam Vienpadsmitā lekcija. Štutgarte, 1919. gada 2. septembris. Par ģeogrāfijas mācīšanu. Divpadsmitā lekcija. Štutgarte, 1919. gada 3. septembris. Kā visam tam, ko bērns mācās savu skolas gadu laikā, būtu jābūt izplatītam tā, lai pavedieni visur iestieptos praktiskajā cilvēka dzīvē. Trīspadsmitā lekcija. Štutgarte, 1919. gada 4. septembris. Par mācību plāna veidošanu. Četrpadsmitā lekcija. Štutgarte, 1919. gada 5. septembris. Kā pedagoģijas morāle didaktikā kļūst par mācību praksi. Noslēguma vārdi http://www.lasitava.lv/1.2.doc

Rudolfs Šteiners Kā sasniegt augstāko pasauļu atziņas? Antroposofija balstās uz atziņu par garīgās pasaules esamību. Katrs cilvēks atziņu par garīgo pasauli var iegūt ar apzinātu un neatlaidīgu augstāko spēju attīstīšanu. Rudolfs Šteiners to apraksta savā grāmatā “Kā sasniegt augstāko pasauļu atziņas”. Antroposofijā arvien tiek uzsvērts: ja garīgajā ceļā cilvākam trūkst nepieciešamās neatlaidības un pūliņu, tad viņu var pārmākt ilūzijas un maldi. Lai sasniegtu garīgo pasauli, katram cilvēkam ir jāiziet savs atziņas ceļš. Tā kā lielākā daļa Šteinera laikabiedru noliedza garīgo zināšanu un atziņu iespējamību, Šteiners pats iedziļinājās sava laika zinātnē un ieguva filosofijas doktora grādu. Cilvēki, kuri nav sasnieguši garīgo pasauli vai nostājušies uz garīgās izziņas ceļa, antroposofijas garīgo zināšanu iespējamību bieži uzskata par māņiem, vai arī sauc tās par “misticismu”. Tomēr antroposofijas “mistiskās” idejas sekmīgi pierāda sevi pavisam parastās mūsu dzīves apritēs. Te var minēt biodinamisko lauksaimniecību, kuras sasniegumus pasaulē pierāda zinātniski akceptētas metodes. Te var arī minēt Valdorfa skolas, kuru skaits pasaulē pieaug. Te var minēt Veledas kosmētiku, euritmiju (kustību mākslu), kamphill kustību. Te var minēt antroposofisko medicīnu. Tomēr, lai pieredzētu antroposofijas nesto realitāti, katram, ir jāiziet savs  pieredzes un atziņas ceļš. http://www.lasitava.lv/1.1.doc Rudolfs Šteiners (Štainers) /Rudolf Steiner/ (27.02.1861. – 30.03.1925.) Tulkojis Edgars Grīnis

Rudolfs Šteiners Pedagoģiskā prakse no garazinātniskās cilvēka izziņas viedokļa Bērna un jauna cilvēka audzināšana (Die pдdagogische Praxis GA306) Astoņas lekcijas, nolasītas Dornahā no 1923. gada 15. līdz 22. aprīlim Ar atbildēm uz jautājumiem un ievadvārdiem eiritmijas uzvedumam 1989

Rudolfs Šteiners Ritmi kosmosā un cilvēkā Kā nonāk pie garīgās pasaules skatīšanas? Par ēteriskā un astrālā iedarbību cilvēkā un Zemē. Kultu izcelšanās un nozīme. Uztura jautājumi Sešpadsmit lekcijas, nolasītas Gēteanuma būves strādniekiem Dornahā no 1923.gada 30.maijam līdz 22.septembrim